Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq155> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq155 type Speech.
• 2008_12_11-seq155 number "155".
• 2008_12_11-seq155 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq155 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq155 spokenAs 22.
• 2008_12_11-seq155 spokenText "Godātie kolēģi! Ābiķa kungs šeit teica, ka mums ir tikai divas alternatīvas - vai nu brīvais tirgus, vai Ziemeļkorejas tipa plānveida ekonomika, bet es atgādināšu, ka ir vēl arī citi modeļi, piemēram, Zviedrijas modelis. Starp citu, atcerēsimies, kolēģi, ka daudzi no jums smējās par Zviedrijas modeli, par viņu sociālo aizsardzību, par viņu sociālismu, ka viņiem ir rūpes par cilvēkiem, ka viņi ir tādi muļķīši, bet paskatīsimies, kāda situācija ir tagad. Latvijā lielākā daļa no banku sektora tagad piederēs Skandināvijas bankām. Tagad mēs pazemīgi lūdzam kredītu Zviedrijas valdībai, un nākotnē, ja būs kādas problēmas tām pašām Skandināvijas bankām, vienkārši kāds augsts Zviedrijas ierēdnis piezvanīs mūsu ministriem un pateiks - vajag! Un mēs pildīsim, jo citādi - vai nu nedos kredītu, vai kredītu pieprasīs. Godātie kolēģi! Iedomāsimies, kāda būs dzīve pēc 1. janvāra, kad stāsies spēkā visa tā programma, ko jums piedāvā valdība. Iedomāsimies ģimeni ar diviem bērniem. Pirmais. Tātad katru dienu viņi dzīvos bailēs, ka kādu no viņiem atlaidīs un ka viņi nebūs spējīgi samaksāt dzīvokļa pirkšanas kredītu, kurš, paceļoties aizņēmuma procentiem, pēdējā gadā pieauga par 15 procentiem. Viņu algas būs pazeminātas par 15 procentiem, viņi brauks uz darbu un maksās par 5 santīmiem vairāk par degvielas litru, ja viņi brauks ar mašīnu, jo būs paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. Ja kāds no viņiem brauks ar sabiedrisko transportu, tad tik un tā maksās vairāk, jo būs paaugstināts PVN un arī akcīzes nodoklis. Pa ceļam uz darbu viņi nepirks avīzi, jo tā būs greznība. Viņi arī nedzers kafijas tasi, jo akcīzes nodoklis kafijai paaugstināsies divas reizes. Kad viņi brauks uz mājām un gribēs iepirkties lielveikalā, viņi pirks mazāk, jo viņi nevarēs atļauties tērēt vairāk pārtikai, jo paaugstināsies PVN. Atnākuši mājās, viņi maksās par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem caur internetbanku un maksās par 5 procentiem vairāk par siltumu un elektrību, par 16 procentiem vairāk par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, gāzi. Ā, neaizmirsīsim, ka valdība arī piedāvā viņu mājokli, kuru viņi nav nopirkuši, aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli. Tātad tas būs viņiem tāds maksājums! Viņi izmisīgi domā, par kādu naudu nopirkt saviem vecākiem zāles, jo šīs zāles kļuvušas kārtējo reizi dārgākas par 5 procentiem, pateicoties valdības un Saeimas lēmumam. Bet viņu vecāki domā - ja viņi nomirs, apbedīšanas pakalpojumi viņu bērniem maksās par 16 procentiem vairāk. Godātie kolēģi! Šodien prezidents teica, ka Dievs sūta mums pārbaudījumu. Šī smagā ekonomiskā krīze Latvijā nav stihiska nelaime vai Dieva zīme, bet konkrētu lēmumu rezultāts. Šie iepriekšējie svarīgie lēmumi, kurus tagad visi kritizē, tika pieņemti tāpat kā šodien. Dokumentus mēs saņēmām dienu iepriekš bez jebkāda pamatojuma. Vajag, un punkts! Un, ja mēs tos steidzīgi nepieņemsim, būs pasaules gals. Brīnišķīgā Finanšu ministrijas formula: „Mums ir plāns, bet mēs par to neko neteiksim!” darbojas jau kādus 10 vai 15 gadus. No sākuma mēs radām paši sev problēmas, bet pēc tam varonīgi mēģinām tās pārvarēt. Godātie kolēģi, 90. gadi atgriežas. Tagad mēs redzam to iepriekšējo valdību darbības „sauso atlikumu” - deformāciju, kā teica premjers. No 90. gadiem mums ir divas atšķirības: pirmā - cilvēkiem nebija parādu. Tagad mūsu mājsaimniecības ir parādā vairāk nekā 6 miljardus latu. Un tagad, ja mēs paaugstināsim nodokļus un samazināsim algas, rodas jautājums: par kādiem līdzekļiem šie cilvēki maksās šīs iemaksas? Un jau tagad mēs varam redzēt, ka 15 procenti no kredītu maksājumiem ir aizkavēti. Un šī situācija turpina pasliktināties. Un, ja cilvēki nebūs spējīgi samaksāt par saviem kredītiem, tas atspoguļosies arī mūsu banku sistēmā. Otrā atšķirība no 90. gadiem ir tā, ka cilvēkiem parādījušās izvēles tiesības. Viņi var aizbraukt. Tikai pirms nedēļas es runāju ar saviem draugiem, kuri pieņēma lēmumu - pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Amerikā. Jā, viņiem arī tur ir krīze, bet ne tik dziļa kā mums, un viņi cer, ka pēc gada šī krīze paies. Bet mūsu krīze būs daudz dziļāka un ilgāka. Un tāpēc viņi netic, ka mēs… ka valdība kaut kādā veidā uzlabosim situāciju. Viņi grib dzīvot tagad, viņi ir gatavi strādāt, viņi ir gatavi smagi strādāt, bet tikai tad, ja redzēs mērķi. Un beidzot, godātie kolēģi, manuprāt, galvenā problēma mūsu valstī un mūsu lēmumos ir tā, ka mums nav definēti mērķi: kāpēc eksistē valsts, kā mēs saredzam, kā attīstīsies mūsu valsts, kādu nišu mēs varam ieņemt pasaules un Eiropas ekonomikā, kādi speciālisti mums priekš tam ir vajadzīgi, kādu nodokļu sistēmu mēs gribam redzēt… nevis mainīt ik pēc trim gadiem, bet kādu sistēmu mēs gribam redzēt. Viss ir tāpēc, ka mums nav mērķa. Atcerēsimies, ka pirms diviem gadiem mēs pieņēmām koncepciju „Cilvēks - pirmajā vietā!” un atbalstījām nacionālo attīstības plānu. Tur bija viss uzrakstīts pareizi, ka cilvēks mums ir pirmajā vietā, bet tur nebija galvenā. Atšķirībā, piemēram, no Īrijas nacionālās attīstības plāna… Īrijas nacionālās attīstības plāns sākas ar cipariem, ko Īrijas valdība gatava ieguldīt, lai saņemtu pēc pieciem gadiem rezultātu. Mūsu iepriekšējie mērķi bija tādi - iestāsimies Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir mūsu mērķis. Bet, godātie kolēģi, vienai reliģiskai sektai – „Baltā brālība” –, kura sludināja, ka būs pasaules gals, bija viena liktenīga kļūda - viņi sludināja, ka pasaules gals būs tūlīt. Viņi nozīmēja konkrētu datumu, pulcējās vienā telpā un gaidīja, kad būs pasaules gals, un, kad pasaules gals neiestājās, iestājās krīze. Tāpat mūsu situācijā. 2004. gadā, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un it kā izpildījām mūsu mērķi, pēc kura mēs tiecāmies, mums parādījās mērķu krīze. Godātie kolēģi! Kamēr mēs nenoformulēsim pareizus mērķus, mēs vienmēr būsim krīzē, mēs vienmēr nezināsim, ko darīt tālāk un kā attīstīsies mūsu ekonomika. Paldies.".
• 2008_12_11-seq155 language "lv".
• 2008_12_11-seq155 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q211.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q4294791.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q193089.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q458.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q8436.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q7184.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q34.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q22890.
• 2008_12_11-seq155 mentions Q423.