Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq148> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq148 type Speech.
• 2008_12_11-seq148 number "148".
• 2008_12_11-seq148 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq148 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq148 spokenAs 40.
• 2008_12_11-seq148 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu izsaukties: ak Dievs, cik daudz ir sarunāts un cik daudz vēl sarunāsim šajās pēdējās nedēļās un mēnešos gan laba, gan ļauna, un cik gan prieka ir par to, ka mums neveicas, kā Mirskis pašlaik to demonstrēja. Ļauna prieka. Jā, jā! Gan rūpju par to, kas notiek pie mums, Latvijā. Un tad es gribu sacīt: vai mēs esam ne tikai dziedātāju tauta, bet arī runātāju tauta? Jo pēdējā laikā patiešām ir sarunāts ārkārtīgi daudz. Dzīres pie bagātīgi klātiem galdiem beigušās, to jau daudzi ir pateikuši. Esam ķezā. Protams. Vai varēja arī nebūt tik traki? Jā, protams, varēja. Par to šodien varbūt mazāk vajag runāt, bet tomēr. Kaut pieminēt. Mazāk bēdu, nelaimju būtu. Pieminēšu kaut vai vienu faktu. „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau 2005. /2006. gadā nāca klajā ar ļoti labu sociāli ekonomisko programmu, ko bija izstrādājis eiroparlamentārietis Zīles kungs. Ļoti labu programmu! Ja tā būtu realizēta, tad budžetā nu vismaz viens miljards naudas būtu. Un, ja tas nebūtu izmētāts pēdējos treknajos gados pa labi, pa kreisi, tad mēs nebūtu šajā ķezā. Lūk, kas ir ļoti svarīgi! To der atcerēties šodien un iegaumēt. Jā, esam smagi piezemējušies, paklupuši, sasitušies sāpīgi. Un tagad meklējam piecelšanos. Kā piecelties? Cik ātri? Cik sāpīgi? Lūk, jautājums! Un par to, es gribētu pateikt, ir jādomā pilnīgi visiem: gan tiem, kas ir vainīgi, gan tiem, kas ir mazāk vainīgi, gan tiem, kas pavisam nav vainīgi. Visiem šādos brīžos ir jādomā un jāsadodas rokās kopīgā komandā. Diemžēl tas vēl aizvien nav jūtams. Un, kā Prezidents šodien teica: atmetīsim sīkos mērķīšus! Atmetīsim, atkārtoju, sīkos mērķīšus! Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Bet tagad es precīzāk runāšu nevis par vispārīgām lietām, bet konkrēti par vienu likumprojektu šajā paketē. Apzinoties īpašos apstākļus, īpašo situāciju valstī, es gribētu runāt par Radio un televīzijas likumu. Par grozījumiem. Jāiegaumē tas, ka sabiedrisko mediju - radio un televīzijas - loma īpaši sarežģītos apstākļos arī ir īpaša, sevišķa. To radio un televīzija pierādīja Atmodas laikā un it īpaši barikāžu laikā, kad radio un televīzija bija gan informators, gan mudinātājs, gan garastāvokļa uzturētājs, gan organizators. Ne velti toreiz Latvijas Radio nosauca par tautas radio. Tauta! Un tā arī bija. Godam nopelnīts šis nosaukums. Es gribu uzsvērt, ka ir nozares, kuras nedrīkst ciest, kuru pastāvēšana nedrīkst būt apdraudēta šajā kritiskajā situācijā. Godmaņa kungs jau minēja - izglītība, medicīna nedrīkst ciest. Es gribētu ierindot to vidū arī sabiedrisko radio un televīziju. Protams, arī presi, par ko ir runa. Arī šajās dienās. Jo mediji būs tie, kuriem jāpalīdz un kuri palīdzēs pārvarēt šo krīzi. Un medijiem patiešām ir īpaša loma. Un tagad es citēšu dažus fragmentus no vēstules, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atsūtīja Latvijas Radio ģenerāldirektors Semēvica kungs. Un vēstulē rakstīts sekojošais: „Latvijas Radio pauž savu sašutumu par valdības otrdienas - 9. decembra - lēmumu, kas paredz par 3,7 miljoniem latu samazināt budžetu sabiedrisko mediju nozarei kopumā, tai skaitā sabiedriskajam radio un televīzijai. Izprotot valsts smago finansiālo situāciju, tomēr vēršam jūsu uzmanību uz sabiedrisko mediju nozīmi kā vienīgo neatkarīgas un objektīvas informācijas veidotāju un izplatītāju, jo īpaši valstij sarežģītu situāciju atspoguļojumā. Sabiedrisko mediju darbība ir viens no visdrošākajiem garantiem sabiedrības stabilitātes, saliedētības un situācijas izpratnes veidošanā. ” Un vēl pavisam neliels fragments no vēstules: „Šādā gadījumā, tas ir, samazinot finansējumu, iespēja nodrošināt oriģinālās informācijas apjomu draud samazināties pat līdz 50 procentiem. Nav iespējams nodrošināt diennakts apraidi ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt tagadējo piecu kanālu vietā radio ar grūtībām spēs nodrošināt pusotra kanāla darbību vai būs spiests būtiski samazināt aptveramības laiku. Šajā gadījumā no darba ir jāatbrīvo gandrīz 2/3 darbinieku. ” Vai to mēs gribam? Diez vai. Un kas būs nākotnē, ja patiešām tā tas notiktu - ja nāktos atbrīvot 2/3 radio darbinieku un droši vien arī televīzijā. Un tas ir ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. Tādēļ es aicinu par to īpaši padomāt. Paldies par uzmanību.".
• 2008_12_11-seq148 language "lv".
• 2008_12_11-seq148 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 2008_12_11-seq148 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq148 mentions Q211.
• 2008_12_11-seq148 mentions Q872.
• 2008_12_11-seq148 mentions Q3899540.
• 2008_12_11-seq148 mentions Q13405617.
• 2008_12_11-seq148 mentions Q2484354.