Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq141> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq141 type Speech.
• 2008_12_11-seq141 number "141".
• 2008_12_11-seq141 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq141 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq141 spokenAs 84.
• 2008_12_11-seq141 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Mēs esam nonākuši ļoti grūtā situācijā, un, lai arī, cik es sapratu no premjera kunga izteikuma, mums pašreiz nav ekonomiskās krīzes, atļaujiet tam nepiekrist. Es uzskatu, ka mums ir gan ekonomiskā krīze, gan diemžēl arī politiskā krīze, un šeit mēs redzam to, ka, esot šajā politiskajā krīzē un neticot cits citam, mēs neesam spējīgi arī atrisināt ekonomiskas dabas jautājumus. Šeit pirms pāris stundām mūsu premjers Ivars Godmanis piedāvāja noslēgt stabilizācijas līgumu vai pieņemt stabilizācijas plānu mūsu ekonomikai. Man ir jāsaka „Sabiedrības citai politikai” vārdā, ka mēs nevaram pieņemt šādu ekonomiskās stabilizācijas līgumu (No zāles dep. A. Bērziņš (LPP/LC): „Kauns! Kauns!”), jo mums nav pašreiz jāstabilizē esošā netaisnība, mums drīzāk ir jāvienojas par… Mēs to sauktu par solidaritātes paktu. Tas nozīmē, ka mums nevajag darīt tā, kā tas notiek latviešiem pazīstamā filmā „Velna kalpi”, kur viens uz pleciem pāri peļķei nes baronu. Mēs visi esam pašreiz peļķē, un mums ir jāapiet šī netaisnība, un mums ir jāatrod taisnīgs risinājums. Taisnīgs risinājums nozīmē to, ka, beidzoties treknajiem gadiem… Šie treknie gadi ir pagājuši, bet treknie runči ir palikuši… Un tā ir tā lielākā problēma, jo mūsu sabiedrība kopumā, kā arī mūsu partija „Sabiedrība citai politikai” neredz, ka šis piedāvājums risināt ekonomiskās problēmas ir solidārs, taisnīgs un skar visus vienādi. Premjera kungs teica, ka viņa piedāvājumā netiek nekas atņemts maznodrošinātajiem. Atļaujiet tomēr tam nepiekrist, jo šāda ekonomiskā stabilizācijas plāna pieņemšana a priori vai pati par sevi sitīs vispirms pa vidusšķiras un visupirms pa maznodrošināto iedzīvotāju kabatām. Kur mēs esam izdarījuši lietas nepareizi? Ja valdība grib pārvarēt ekonomisko krīzi, mums pirmām kārtām ir jāpārvar arī politiskā krīze. Un tas nozīmē parādīt, ka mēs solidāri šīs jostas savelkam. Mums saskaņā ar „Sabiedrības citai politikai” solidaritātes pakta piedāvājumu ir divi pamatpiedāvājumi. Pirmais. Mums ir jārūpējas par tiem, kuriem būs šajā laikā visgrūtāk. Tie ir vidusšķira un maznodrošinātie. Otrām kārtām mums ir jāatbalsta ar visiem spēkiem tie uzņēmēji, kas veicina eksportu, un tie uzņēmēji, kas mūs no šīs peļķes izvilks, kas izvilks Latvijas ratus ārā no šīs peļķes. Lai to izdarītu, mums pirmām kārtām ir jāparāda, ka arī valdība un valsts pārvalde ir gatava kaut ko mainīt solidāri. Bet, ja mēs paskatāmies… Šeit jau „Sabiedrības citai politikai” pārstāvis Štokenbergs minēja to, ka vadības līgumi ir palikuši. Kāpēc tie ir palikuši? Ko mēs varam teikt par uzņēmumu padomēm? Man jāsaka tā: šajos apstākļos uzņēmumu padomēm beidzot jāaiziet uz neatgriešanos. Viņām ir jāpazūd no mūsu politiskās vides. Tās ir jāizslēdz! (Aplausi.) Tālāk. Kas ir noticis ar valsts aģentūrām? Cik es zinu, pāri par 220. Kāpēc mēs turpinām tērēt līdzekļus šīm valsts aģentūrām? Tālāk. Beigu beigās - pati valdība. Es kā bijušais ārlietu ministrs esmu saņēmis ziņas arī par budžetu, kāds ir mūsu Ārlietu ministrijā. Samazinot budžetu Ārlietu ministrijā par šo te piedāvājumu, mēs nonāksim līdz daudzu vēstniecību slēgšanai. Es personīgi uzskatu, ka mums ir daudz vienkāršāk, daudz pareizāk un daudz taisnīgāk ilgtermiņa attīstības iemeslu dēļ, kā arī mūsu sabiedrības taisnīguma izpratnes dēļ slēgt ministrijas. „Sabiedrība citai politikai” joprojām neatsauc savu vasarā izteikto prasību. Mēs šajā valstī varam iztikt ar kādām 11 ministrijām. Mums nav vajadzīga Sabiedrības integrācijas ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, E-lietu ministrija. Mēs varam apvienot virkni citu ministriju. Atbrīvosim šos ministrus no darba ar godu, lai viņiem nav jāaiziet ar kaunu! Mēs nesauksim vārdā tos ministrus, kuru demisiju mēs prasītu. Bet vēl ko es gribu pateikt šajā sakarībā. Tīri politiski. Mēs neesam tas politiskais spēks, kas pašlaik grib šīs valdības demisiju. Mēs negribam, lai Godmanis atkāpjas. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot saprot, ko nozīmē taisnīga pārvalde. Mēs gribam, lai šī valdība beidzot pieņem to, ko Latvijas sabiedrība vēlas. Aiztaisiet ciet padomes, atsakieties no vadības līgumiem, aiztaisiet ciet ministrijas, parādiet, ka jūs varat vadīt valsti tāpat, kā tas notiek citās Eiropas valstīs. Šeit dažs labs iepriekšējais runātājs teica: „Ja mēs nepieņemsim šo Ekonomikas stabilizācijas līgumu, mēs nebūsim vairs Eiropā!” Ar mūsu valsts pārvaldi mēs vēl neesam Eiropā. Mēs vēl nemaz neesam nonākuši Eiropā. Runājot vēl par ekonomiku. Es domāju, ir būtiski saprast to, ka mēs, protams, varam pateikt: „Nav paņemta nauda nost māmiņām!” Jo ko tu ņemsi – 8 latus mēnesī, kas nāk klāt? Bet nākamgad bezdarbs būs starp 10 un 25 procentiem atkarībā no reģiona. Ko tad darīs tās māmiņas, kuras gribēs iet strādāt un nopelnīt savām ģimenēm naudu? Kur viņas liks bērnus? Kas maksās par auklītēm? Kas pateiks, uz kuriem bērnudārziem tos bērnus sūtīt? Un beigu beigās – kādā darbā viņas ies? Līdz ar to atkal sitiens skars vidusšķiru un maznodrošinātos. Beigu beigās „Sabiedrība citai politikai” tiešām pasaka atklāti: mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks Latvijā ieviest progresīvo nodokli. Un, ja kāds te klaigās un teiks, ka tā ir ļoti kreisa politika. . . Aizbrauciet… Aizbrauciet pie Eiropas konservatīvajām partijām, un tās jums pastāstīs, ka Eiropas Savienības… daudzas Eiropas Savienības konservatīvās partijas… Rugātes kundzei es pateikšu individuāli pēc tam, kurās valstīs tas tā ir, ka atbalsta un ievieš progresīvo nodokli, jo progresīvais nodoklis netiek ieviests maznodrošinātajiem un vidusšķirai. (No zāles dep. A. Rugāte: „Es zinu! Es brīnos, ja jūs nezināt!”) Mēs nevaram lielīties ar to, ka mums 25 procentu ienākuma nodoklis ir labs visiem. Dažam labam tas ir daudz un dažam labam - maz. Jautājums – no kurienes mēs sākam šo nodokli ieviest? Es domāju, ka tā robežšķirtne varētu būt, teiksim, 50 tūkstoši latu gadā. Un tā ir ļoti augsta robeža. Tā ir vēl rezerve ļoti tālā nākotnē. Tāpat mēs domājam. . . „Sabiedrība citai politikai” uzsver, ka ne pašreizējos apstākļos, ne uz mūžu nebūsim populisti! Bet pašreizējos apstākļos mēs varam daudzām valsts amatpersonām ieviest atalgojuma griestus - kādus 1600 latus mēnesī. Kāpēc ne? Ja jau jāsavelk jostas, tad valsts administrācijai vispirms. Atkal atkārtoju - ministrijām jāiet, padomēm jāiet un tiem ministriem, kuru ministrijas nav vajadzīgas, arī ir jāiet. Ir pienācis laiks arī treknos runčus padarīt nedaudz liesākus. Paldies.".
• 2008_12_11-seq141 language "lv".
• 2008_12_11-seq141 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q211.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q3744607.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q193089.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q458.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q8436.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q15628977.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q210822.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q4399225.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q2643041.
• 2008_12_11-seq141 mentions Q1756085.