Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_11-seq133> ?p ?o. }

• 2008_12_11-seq133 type Speech.
• 2008_12_11-seq133 number "133".
• 2008_12_11-seq133 date "2008-12-11".
• 2008_12_11-seq133 isPartOf 2008_12_11.
• 2008_12_11-seq133 spokenAs 50.
• 2008_12_11-seq133 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie daži valdības locekļi, kas tomēr ir izturējuši un šeit palikuši. Es vēlētos teikt to valdības locekļiem. „Pilsoniskā Savienība” šo vienošanos atbalstīs nevis kā uzticības balsojumu valdībai, jo mēs neuzticamies jums, bet mēs šo paketi atbalstīsim tāpēc, ka ar šo balsojumu izšķiras, vai mūsu valsts pēc dažiem mēnešiem vēl būs maksātspējīga un tātad vai mūsu valsts vispār pastāvēs, vai mēs arī iesim ar ubaga tarbu meklēt kādus citus aizdevējus un droši vien tepat aiz mūsu robežas austrumos - tur, kur ir dižās Krievijas tāles. Tas ir ļoti smags un grūts lēmums. Tas ir vēsturisks lēmums, kuru es pielīdzinātu tādiem, kādi bija jāpieņem 1993. gadā, kad galu galā bija jāizšķiras, vai mēs apstiprinām līgumu ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu, neskatoties uz tiem aizvainojošajiem un ierobežojošajiem noteikumiem, kas šajā līgumā bija ietverti. Un tāpat arī 1998. gadā tautas nobalsošanā izšķīrās, vai mēs atveram logus Pilsonības likumā, kas bija ļoti svarīgi, lai mēs varētu uzsākt pievienošanās sarunas Eiropas Savienībai - tātad lai mēs nonāktu vienotā drošības zonā un vairs nebūtu tajā pelēkajā joslā, kur iestiepjas Krievijas ietekme; vai mēs cīnāmies par to, lai saglabātu mūsu tiesības pašiem lemt par mūsu valsts un nācijas identitātei ļoti svarīgiem jautājumiem. Un tauta savā gudrībā tomēr izšķīrās par pievienošanos Eiropas Savienībai. Un, kā laiks to ir parādījis, tas ir bijis pareizs lēmums. Vēl es gribētu teikt, ka šajā ļoti grūtajā laikā milzīgs kārdinājums ir pārskaitīt visu to garo sarakstu ar neizdarībām, kļūdām, es lietošu gandrīz vai necenzētu vārdu no šīs tribīnes - arī cūcībām, kas ir pastrādātas kopš tā laika, kad šī valdošā koalīcija ir pārņēmusi atbildību par Latviju. Es to nedarīšu, jo domāju, ka nespēšu sacensties daiļrunībā ar visu to, kas jau ir pateikts un ko droši vien mēs vēl pateiksim. Tāpēc es arī uzskatu, ka šobrīd šis dalījums “pozīcija–opozīcija” ir kļuvis otršķirīgs, bet es negribētu piekrist tiem moralizētājiem no pozīcijas puses, kuri atļaujas teikt: „Mēs te tagad cīnāmies par to, lai glābtu valsti, bet jūs, opozīcija, jūs nedarāt neko!” Ja mēs tiešām vēlamies kaut ko šajā valstī izdarīt, tad beidzot ir jāsaprot, ka dialogs neietver vienpusējas deklarācijas, bet ka tas ietver divpusēju sadarbību - arī starp pozīciju un opozīciju. Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, dziļi apzināmies, ka tā ir arī mūsu atbildība par šo balsojumu, neskatoties uz to, ka mēs neesam „ievārījuši” šo putru; par to, lai rīt, parīt, pēc diviem mēnešiem pensijas varētu izmaksāt, māmiņu algas varētu izmaksāt, sociālos pabalstus varētu izmaksāt. Ja valsts būs maksātnespējīga, tad vairs neviens neko nesaņems. Mēs arī apzināmies to, ka mēs esam gatavi ierobežot savas algas, un es ar to gribu teikt - arī Saeimas deputātu algas, lai mēs varētu apliecināt šo savu sabiedrības solidaritātes principu pret tiem cilvēkiem, kuri šodien Latvijā dzīvo no sociālā atbalsta un pensiju fonda. Kāpēc vēl mēs to atbalstām? Tāpēc, ka tā ir ļoti liela izšķiršanās par to, vai mēs paliekam Rietumu pasaulē un tātad pieņemam palīdzību no mūsu sabiedrotajiem vai arī, tāpat kā Īslande, vēršamies pie Krievijas, jo tā droši vien būs vienīgā, kura noziedos šos dažus miljardus, lai saglabātu savu ģeopolitisko ietekmi, un tad faktiski mūsu valsts un tautas liktenis mainīsies vēlreiz. Atcerieties, cik Īslande bija viena! Īslande nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Īslande bija viena līdz tam brīdim, līdz starptautiskā sabiedrība attapās, kāds ģeopolitiskais drauds ir šis Krievijas aizdevums. Es vēlos uzsvērt arī to, ka „Pilsoniskā Savienība” strādā konstruktīvi. Tad, kad Valsts prezidents aicināja parakstīt vienošanos, kas droši vien tagad, šā gada vēsturē, ir iegājusi ar nosaukumu - Adventes vienošanās, mēs ļoti rūpīgi šo projektu izpētījām un ierosinājām vairākus būtiskus papildinājumus. Pirmām kārtām mēs ierosinājām iekļaut tekstā nepieciešamību izveidot finanšu un stabilizācijas plāna īstenošanas uzraudzības padomi. Mēs arī uzsvērām, ka ir nepieciešams, lai KNAB vadītājs tiktu apstiprināts, Ministru prezidentam konsultējoties ar opozīciju, un lai tas saņemtu arī divas trešdaļas opozīcijas balsu, visas Saeimas atbalstu. (No zāles dep. A. Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi! Ļoti pareizi!”) Mēs arī uzsvērām, ka ir ļoti svarīgi, lai, šo plānu īstenojot, netiktu pārkāptas demokrātiskās vērtības un lai tiktu ievērotas demokrātiskās brīvības. Tas ir svarīgs princips, un es uzskatu, ka šīs ir morālas saistības, ko četru valdošo frakciju priekšsēdētāji, kas lika savu parakstu zem šā dokumenta, ir uzņēmušies. Un es arī ceru, ka uzraudzības padome, kuru liek izveidot vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam. . . ka mēs kopīgi varēsim izlemt, kā tas ir izdarāms. Bez tam, iepazinušies ar ekonomikas stabilizācijas plāna konceptu, ar budžeta likumu paketi, mēs nevaram to neatbalstīt vairākos punktos tāpēc, ka tā atspoguļo „Pilsoniskās Savienības” ekonomisko programmu. Ļoti stingri mēs uzstājam uz to, lai Latvija pēc iespējas ātrāk pievienotos eirozonai. Un šis plāns paredz arī to, ka trīs gadu laikā Latvija būs atgriezusies tajā joslā, kur ir kvalifikācijas kritēriji, lai mēs varētu šo mērķi īstenot. Mēs uzskatām, ka pensijas ir jāsaglabā un tās arī ir saglabātas. Tāpat ir saglabāta nacionālās valūtas vērtība. Lats nav vairs pakļauts devalvācijas briesmām. Par uzraudzības padomi jau es teicu. Vēl mēs ierosinājām arī to, ka daudz lielāka valsts un pašvaldību uzņēmumu peļņa ir pārskaitāma budžetā. Arī šis princips šajā budžeta paketē ir ievērots. Šodien visas ziņas ir drūmas, lai gan Adventes laikam vajadzētu būt gaišam, un tāpēc es gribētu mēģināt pateikt arī kaut ko pozitīvu. Daudz tā nav, bet, man liekas, tā vislabākā un lielākā ziņa šajā drūmajā laikā ir tā, ka lats netiks devalvēts. Tas nozīmē, ka arī algas, tās, kuras mēs brīvprātīgi šodien piekritīsim samazināt, nezaudēs vērtību. Vērtību nezaudēs arī pensijas un vērtību nezaudēs arī sociālie pabalsti. Bet arī tas ir svarīgi. Neaizmirsīsim par tiem 200 tūkstošiem cilvēku, kuri ir paņēmuši kredītus un kuriem šo kredītu atmaksā tas nebūs vairs tik nepanesams slogs. Citādi mēs būtu milzīga mājsaimniecības bankrota priekšā un valstij būtu jādomā, kā glābt šīs ģimenes no ķīlu verdzības bankās. Un es vēlos arī uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka tieši Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas uzstājības dēļ, bet ne jau mūsu valdības apņēmības dēļ Eiropas fonda nauda Latvijas ilgtspējīgai attīstībai tiks saglabāta. Un tā nu arī ir atbildība, kā valdība šo naudu, tās izmantošanu veicinās. Es vēlos vēlreiz pateikt, ka mēs balsosim „par” šo paketi nevis tāpēc, ka mēs uzticētos valdībai. Gluži otrādi! Mēs valdībai neuzticamies un uzskatām, ka, tiklīdz šī pakete būs pieņemta, tā šai valdībai būs jāiet un tās vietā būs jāstājas profesionāliem cilvēkiem, kuri beidzot varēs garantēt to, ka Latvijas nauda, šī dārgi pirktā starptautiskā aizdevuma nauda, tiek ieguldīta valsts ilgtspējīgā attīstībā, uzņēmēju atbalstā un valsts konkurētspējas nodrošināšanā. Šeit atkal un atkal katrs, kas runā no valdības locekļiem, atsaucas uz globālo krīzi. Tas ir tāds ļoti ērts glābšanās spilvens, lai valdība varētu noslēpt to, ka gadiem nekas nav darīts, lai mēs šādas eventuālas krīzes situācijā tomēr to nesagaidītu tādā katastrofālā stāvoklī, kādā mēs esam. Globālā krīze šodien skar visas valstis. Tomēr pašlaik ir tikai četras, kas ir klauvējušas pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm. Dažas acīmredzot tam gatavojas, bet pasaulē ir tuvu pie 200 valstīm. Un to nevajag aizmirst. Un nu uzdosim jautājumu: kas tad ir atbildīgs par to, ka tas ir noticis? Protams, šis nav īstais brīdis runāt par to, kad cilvēki jau krīt bezdibenī. Tas nav brīdis, lai ķildotos un skaidrotu, kurš ir atbildīgs, jo sasitīsimies tā vai tā mēs visi. Bet tad, kad mēs būsim šo krīzi pārvarējuši, tad gan šai tiesai ir jānāk. Tad sabiedrībai būs ļoti nopietni jāvērtē visu to cilvēku atbildība, kuri savu parakstu ir likuši zem dažnedažādajiem valdības lēmumiem, sākot no Kalvīša un beidzot ar Šleseru. Kalvīša „treknie gadi” Latvijai maksājuši ļoti dārgi. Tāpat kā Šlesera „gāzi grīdā” politika. Ko tad mēs atbalstīsim? Mēs atbalstīsim šo paketi, bet mēs iesniegsim savus priekšlikumus pirmām kārtām par PVN, mēs prasīsim pazemināt PVN likmi līdz 10 procentiem presei, grāmatām, veterinārajiem medikamentiem, viesnīcām. Mēs uzstāsim par uzraudzības padomes izveidošanu ne tikai ar labās gribas dokumentu, bet ar reālu normatīvo aktu. Tāpat mēs arī ierosināsim grozīt likumus, papildinot likumu par atalgojumu un prasot pārtraukt vadības līgumus un turpmāk tos vairs neslēgt. Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikt, ka šī valdība ir jāmaina, jo nekādā gadījumā es tai neuzticētu apsaimniekot šo lielo Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un vairāku Ziemeļvalstu aizdevumu. Šis balsojums ir ļoti grūts, jo mums katram ir jāaizmirst savs personīgais aizvainojums (No zāles dep. A. Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”), savs politiskais aizvainojums. Pozīcijas deputātiem būtu jāiemācās nedaudz pazemības cilvēku priekšā un varbūt arī nedaudz cieņas pret opozīcijas deputātiem. Kamēr pozīcija skatīsies no sava ziloņkaula torņa virsotnes uz visu, kas notiek valstī, kamēr Godmanis būs vienīgais, kas zinās patiesos katastrofas mērogus, tikmēr nav nekādu cerību, ka kaut jel viens noticēs tam, ko šeit mums stāsta. Un es personīgi balsošu „par” tikai tāpēc, ka šo paketi nav sastādījusi mūsu valdība, bet tā ir izveidota ar kompetentu starptautisku organizāciju ekspertu zināšanām. Ja zem tās būtu finanšu ministra Slaktera un Ministru prezidenta Godmaņa paraksts un fonā nebūtu šo organizāciju, tad arī es šeit nestāvētu un nerunātu. Paldies par uzmanību.".
• 2008_12_11-seq133 language "lv".
• 2008_12_11-seq133 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q822919.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q211.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q3744607.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q193089.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q458.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q159.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q8436.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q8880.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q1021632.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q7804.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q646756.
• 2008_12_11-seq133 mentions Q1756085.