Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_04_a-seq93> ?p ?o. }

• 2008_12_04_a-seq93 type Speech.
• 2008_12_04_a-seq93 number "93".
• 2008_12_04_a-seq93 date "2008-12-04".
• 2008_12_04_a-seq93 isPartOf 2008_12_04_a.
• 2008_12_04_a-seq93 spokenAs 66.
• 2008_12_04_a-seq93 spokenText "Mēs neapšaubāmi kontrolējam situāciju valstī gan finansiāli, gan ekonomiski, gan strukturāli, gan juridiski, gan tiesiski. Es sākšu ar to vienu variantu. Redziet, deputāti, šeit uzstājoties, cik es zinu, neatbild par to, ko viņi runā. Jūs, cienītais kungs, kas tur sēžat ar tām brillēm… Redziet, man 1993. gadā arī teica, ka es esot izlaupījis. Es divus procesus tiesā uzsāku par šādiem apvainojumiem. Es vienu procesu uzvarēju, un otrā procesā. . . man ir seifā atvainošanās vēstule. Atbildiet par saviem vārdiem, ko jūs runājat! Otra lieta. Redziet, es jau pašā sākumā lūdzu jūs izprast, ka mūsu programma (mums jānāk šeit pie jums, lai jūs varētu to apstiprināt) nav vienpusējs dokuments, tā būs saskaņota programma, un tas ir iemesls, kāpēc es neziņoju to pilnībā šodien. Tā programma ir saskaņota ar Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un, iespējams, vēl arī citiem dalībniekiem. Tāpēc es sākumā teicu. . . Tāpēc pārmetumus, ka es neesot sīki izklāstījis, es pieņemu. Bet vēl jo vairāk tāpēc es to darīju, ka tas nav dokuments, ko mēs esam saskaņojuši. Tas ir viens. Otrs. Par konkrētiem jautājumiem. Ir svarīgi atbildēt konkrēti. Druvietes kundze uzdeva man piecus jautājumus. Es arī konkrēti atbildēšu katram deputātam. Druvietes kundze, pirmais jautājums: vai bija vērts šo banku glābt? Tas nebija tikai valdības lēmums. Šis lēmums tika pieņemts… viennozīmīgi tātad Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas kopējais viedoklis: jā, bija vērts un ir vērts, ņemot vērā šīs bankas vietu Latvijas finanšu sistēmā un ekonomikā. Ņemot vērā vairāk nekā 160 miljonus – valsts un pašvaldību līdzekļus bankā oktobra beigās. Ņemot vērā šīs bankas saistību ar veselu virkni banku šeit, Latvijā, un arī ārpus Latvijas. Ņemot vērā vēl vairākus citus faktorus. Bija otrs jautājums: kāpēc steigā tiek meklēts investors? Nē, steigā meklēts netiek nekas. Tas, ko darīs jaunā valde, kuru šodien apstiprinās, – viņa izsludinās konkursu par vienu no četriem lieliem auditoriem, kuri veiks ne tikai auditu, bet principā sagatavos šo banku piedāvāšanai tirgū, pārdošanai. To faktiski sauc par due diligence no pārdevēja viedokļa, nevis no pircēja. Protams, es neslēpšu, ka mums ir bijušas sarunas ar nopietnām starptautiskām finanšu institūcijām, kas situācijā, kad valdība pārņēma tagad akcijas, 85 procentus, ir gatavas uzsākt sarunas par šo procesu kā tādu. Neesmu tiesīgs viņas pagaidām nosaukt bez viņu piekrišanas. Kas īsti notika pēc akciju 51 procenta pārņemšanas? Druvietes kundze, mēs nepārņēmām 51 procentu juridiski! Mēs izteicām vēlmi un būtu pārņēmuši 24. novembrī, ja akcionāri būtu izpildījuši savas saistības. Viņi tās neizpildīja. Juridiski mēs nevarējām pārņemt banku, jo netika izpildītas saistības pret sindicēto kredītu devējiem. Tas, ko mēs darījām tajā laikā, – mēs, pastiprinot bankas likviditāti, guldījām līdzekļus, ņemot pretim ķīlas. Tam, kas nezina, kā strādā banka, un nav nodarbojies ar šīm procedūrām, varbūt nav viegli saprast, ko es saku. Man ir bijusi tā nepatīkamā situācija, sevišķi situācija 1995. gadā, – būt banku krīzē par Krājbankas vadītāju un kopā ar valdības vadītājiem un kopā ar bankas vadītājiem šo banku no krīzes izvest. Šī banka strādāja ar kapitāla (0,5 procenti) pietiekamību ilgus gadus, ar valdības parādzīmēm tur iekšā. Mēs to izdarījām! Tāpat kā 1998. gadā, būdams finanšu ministrs… Mēs atrisinājām arī Komercbankas jautājumus. Tas nav tā, ka mēs pirmoreiz sastopamies ar šādu problēmu. Bet mērogs ir cits, un starptautiskā vide arī ir cita. Kas notiek ar villu „Marta”, villu… un tā tālāk? Mēs esam tiesiskā valstī, Druvietes kundze! Tas nav tik vienkārši – tiesiskus argumentus vienā brīdī lietot, otrā – nelietot… Visam ir absolūti precīzi, tiesiski jābūt noskaidrotam, tajā skaitā arī jautājumam par depozītu kustībām bankā, arī tajos datumos, kurus nosauca Štokenberga kungs, kurš, es domāju, zina par šīm kustībām. Varbūt nezina… Nezinu. Tas ir īpašs jautājums. Ar to nodarbosies un nodarbojas iestādes, kurām ar to jānodarbojas. Kas attiecas uz Feifera kunga atkāpšanās iemeslu, man nav atbildes uz šo jautājumu. Es vakar uzdevu šo jautājumu viņam. Situācijā, kad valdība pārņem viennozīmīgi banku, 85 procentus, viens cilvēks divas bankas vadīt nevar. Ja mēs ejam uz principu, ka mēs šīs bankas šinī brīdī pat neapvienojam, nav iespējams vienam cilvēkam vadīt divas bankas ar pilnīgi dažādiem uzdevumiem: Latvijas Hipotēku un zemes bankā, par kuru šeit jau runāja ekonomikas ministrs, veikt daļu uzdevumu, un vadīt arī banku, kurai ir pilnīgi citi uzdevumi; valdei vajag sagatavot banku pārdošanai. Elementāri! Elementāri skaidrs! Man tas ir skaidrs… Ja jums nav, tā ir jūsu problēma. Par Štokenberga kunga jautājumiem. Jā, protams, protams, akcionāru uzdevums – panākt garantiju sindicētiem kredītiem. Neizdevās. Mūsu uzdevums ir – un mūsu lēmumā tas ir uzdots finanšu ministram – turpināt sarunas ar sindicēto kredītu devējiem. Jo, patiesību sakot, mēs esam vienīgā garantija viņiem… Vienīgā garantija viņiem ir tā, ka valdība iet tur iekšā. Taču tas nenozīmē, ka vienīgā garantija ir garantijas vēstule no valdības; mums šo banku vajag sagatavot tā, lai banka būtu spējīga pati atdot šo naudu. Ar jaunu investoru, uzlabojoties situācijai, arī pati! Kas attiecas uz akciju cenu. Nu, es varu pateikt bilances cenu, tirgus cenu pateiksim tad, kad beigsim to due diligence. Ja mēs skatāmies pēdējos FKTK rezultātus par kvartāla pietiekamību (tas ir pāri par 6,8 procentiem), jūs ar elementāro matemātiku varat izrēķināt, ka mums bilances cena, akcijas pārņemot par diviem latiem, ir tuvu pie… apmēram 100 miljoniem. Lūk, tā! Tajā dienā, kad mēs to darījām, 85 procenti… 6,89… Paņemiet aktīvus, varat sarēķināt, cik liela tā summa ir. Es pat domāju, ka vēl precīzāka informācija ir pieejama FKTK. Es dzirdēju šeit vēl arī citus jautājumus. Attiecībā uz Pabrika kungu jāteic, ka te bija vesela virkne jautājumu. Politiski vērtējumi, politiski vērtējumi… Es pilnīgi saprotu opozīciju. Šis ir samērā izdevīgs brīdis sist valdību. Mēs citādā situācijā būtu šodien bijuši, ja mums būtu izdevusies vismaz tā plāna fāze, ko mēs vēlējāmies, – apturēt noguldījumu atplūdumu līdz 22. novembrim un apturēt arī tāl��k. Tad mēs te nāktu ar citu noskaņojumu un opozīcijai būtu mazākas iespējas mūs sist. Tagad jums, protams, šīs iespējas ir lielākas. Zināmā mērā tam ir pamats, es piekrītu. Bet jūs mums nevarēsiet pārmest vienu lietu – konsekvences trūkumu. Jūs nevarēsiet mums pārmest to, ka mēs tomēr pildām to lēmumu, par ko mēs vienojāmies visi trīs kopā, –nepieļaut kopējo finanšu sistēmas… principā nonākšanu ļoti sliktā stāvoklī dēļ šī bankas bankrota. Par pārējiem jautājumiem. Jā, nu ir politiski pārmetumi, politiskas diskusijas, ka vajag jaunu valdību. Jā, es saprotu opozīcijas jēgu, būtību. Protams, tur nav ko teikt. Organizējiet, ja varat! Taisiet! Vairāk gan gribētos… Nu labi. Ko gribētos, tas ir cits jautājums. Galu galā pozīcijai ir sava loma, opozīcijai – sava, valdībai – sava. Neprasīšu, lai šodien deputāti šeit nāktu ar valdības priekšlikumiem vai kvazivaldības priekšlikumiem. Tas nebūtu pareizi. Valdībai jānāk ar savu programmu. Mēs ar to nāksim. Es runāju ar finanšu ministru. Es domāju, ka mums izdosies to jums likt priekšā nedēļu ātrāk, tas ir, nevis 19. , bet 12. datumā. Ja nepieciešams, tad divos lasījumos skatīsim to cauri. Tikai viens mums ir pilnīgi skaidrs: ja parlaments šo programmu neapstiprina, tajā brīdī valdības vairs nav. Tas ir pilnīgi strikti! Mums nav iespējas šeit spēlēties ar šiem jautājumiem. Šeit es prasu par programmu. Par programmu man jāsaka tā – jā, šeit man ir Latvijas ekonomiskās stabilizācijas programma. Tā ir uz 12 lappusēm. Ar visām tabulām. Bet es vēlreiz atturos to šeit jums likt priekšā. Es saprotu, jūs visu laiku prasāt, kāpēc es jums to nestāstu. Es kaut kādus elementus pateicu, bet… Es vēlreiz gribu teikt – šis nav vienpusējs dokuments. Šis dokuments būs saskaņots ar starptautiskām finanšu institūcijām, ar Eiropas Komisiju, ar Starptautisko Valūtas fondu un, iespējams, arī ar Pasaules Banku, un tā tālāk. Ko es varu atbildēt? Es, protams, varu mēģināt šeit jums sākt stāstīt. Bet, ja mums izrādīsies, ka saskaņotais variants būs atšķirīgs, tas nebūs korekti – man to šeit teikt. Tālāk. Vēl divas lietas. Mēs šeit visu laiku runājam par to, vai mēs esam vienīgie, kas kaut ko šinī virzienā dara. Tagad es jums nolasīšu pāris teikumu no vienas citas valdības programmas. Es neteikšu, kuras valsts. Bet tā valsts tālu no mums neatrodas. Ļoti tuvu atrodas – kaimiņos. Man nav tiesību nosaukt tās vārdu, tāpēc ka, cik es zinu, programma tur vēl nav pieņemta. Bet es to nocitēšu. Un tajā valstī situācija ir labāka nekā pie mums. Kaut gan jāsaka, ka 2008. gadā ekspertu vērtējums arī dod samazinājumu: 0,5 procentu vietā – no 2,5 līdz 3 procentiem no kopprodukta. Un 2009. gadā samazinājums varētu būt līdz 4 procentiem negatīvs. Tas faktiski nozīmē, ka tas ir gandrīz pavisam tuvu mūsu skaitļiem. Atšķirība ir tikai tajā vienā apstāklī, ka šai valstij ir rezerves. Ne lielas, bet ir. Mums nav šo rezervju. Nu tad minēšu pamatlietas, lai var apmēram saprast, ko dara citi. Tur konkrēti sākas tā – Prezidents, Saeimas deputāti, valdības locekļi, valsts kontrolieri… Tiem uz rokas saņemamos ienākumus vidēji par 15 procentiem samazināt. Otrkārt. Valsts budžeta asignējumu pārvaldītāju, pašvaldību asignācijas darba atalgojumam samazināt vidēji par 12 procentiem. Treškārt. Asignējumus, kas piešķirti valsts budžeta asignējumu pārvaldītāju izdevumiem, speciālās dotācijas pašvaldībām samazināt par 15 procentiem. Atskaitījumus no ceļu uzturēšanas attīstības programmas finansēšanas rēķina samazināt no 80 uz 60 procentiem. Iedzīvotāju ienākumu daļā, kas pienāca pašvaldību budžetiem, attiecīgi koriģējot, procentuālo daļu samazināt. Asignējumus zemes reformai, lauku atbalsta reformai samazināt zem 15 procentiem. Asignējumu investīcijām samazināt par 10 procentiem. Aizsardzībai… Es negribētu pārvērst šeit visu skaitļos, tas ir pietiekami liels skaits… Pie kam jebkādus pabalstus pilnīgi atsaistīt no jebkādām vidējām algām, un tā tālāk… Redziet, es nobeigšu ar vienu citu lietu – tas ir, ar tepat blakus atrodošos savas valdības programmu… Nevar celt kursu… Un tagad noslēgumā – par vairākām lietām, lai tomēr mēs galīgi nesatrauktu cilvēkus, jo zīmēja jau arī pilnīgi apokaliptiskas ainas. Tas attiecas uz bezdarbu. Es domāju, ka vienā no tuvākajām sēdēm pēc Jaungada mēs rosināsim izskatīt jautājumu, kas saistīts ar profesionālo izglītību un bezdarbu, ņemot vērā to, ka ekonomika mums sašaurināsies. Mēs esam to jau valdībā izskatījuši, tagad skatīsim Trīspusējā padomē. Tad, kad būs lielāks vai mazāks konsenss, nāksim uz parlamentu. Sākumā – ar ziņojumu; iespējams, ka būs nepieciešami normatīvie grozījumi attiecībā uz profesionāli tehnisko izglītību un bezdarbu. Šobrīd pie mums bezdarbs ir 6,1 procents jeb 66 638 cilvēki uz 26. novembri. Turklāt, ja mēs skatāmies atsevišķas profesijas un skatāmies pēc tā, kā šie cilvēki tiek atvaļināti, tad redzam, ka faktiski bezdarba kāpums pie mums iesākās aprīlī, tikai šā gada aprīlī; līdz šim bezdarbs tikai kritās, neskatoties uz to, ka ekonomika krita ātrāk uz leju. Un reģistrēto bezdarbnieku skaits galvenajā… Nu, pirmā profesija, kurā visvairāk bezdarbnieku reģistrēja, ir palīgstrādnieki; šajā profesijā tas ir mēnesī apmēram. . . tuvu pie 550–600 cilvēkiem. Lielāku līmeni mēs vēl neesam sasnieguši. Mēs tam gatavojamies. Bet tādām profesijām, kas ir vairāk izglītotas, mēs vēl neredzam šo bezdarba pieaugumu. Mēs to varbūt ieraudzīsim, bet pagaidām mums nav vērts jau iepriekš viest apokaliptiskas noskaņas, kuras es šeit dzirdu. Tāpēc īpaši nevajadzētu cilvēkus baidīt. Tāpat kā nevajadzētu cilvēkus mānīt. Es zinu, ka politiski tas ir izdevīgi. Bet cilvēki, kas ir matemātiķi… Pat tad, ja mēs visu valsts pārvaldi atbrīvojam, visu, tie ir 90 miljoni. Paldies.".
• 2008_12_04_a-seq93 language "lv".
• 2008_12_04_a-seq93 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q822919.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q211.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q193089.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q687709.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q8880.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q7164.
• 2008_12_04_a-seq93 mentions Q7804.