Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_04_a-seq49> ?p ?o. }

• 2008_12_04_a-seq49 type Speech.
• 2008_12_04_a-seq49 number "49".
• 2008_12_04_a-seq49 date "2008-12-04".
• 2008_12_04_a-seq49 isPartOf 2008_12_04_a.
• 2008_12_04_a-seq49 spokenAs 50.
• 2008_12_04_a-seq49 spokenText "Godātie kolēģi! Godātie valdības locekļi! Vai šodien ir sākusies valdības un Saeimas saruna? Es ceru. Būtisks ir pozīcijas un opozīcijas dialogs. Šobrīd valstī ir vajadzīga konstruktīva pozīcijas un opozīcijas saruna, kas aizstātu šo monologu, monologu ar apsaukāšanās elementiem. Sabiedrības uzticība politiķiem kopumā ir katastrofāli zema. Un cilvēki jau parasti nešķiro pozīciju vai opozīciju. Viņi saka: jūs tur, valdībā, – ar to saprotot visus politiķus. Valdība, kas nebauda nekādu sabiedrības uzticību, ne ar kādu savu darbību neatgūs noguldītāju uzticību bankām, jo, lai ko tā darītu, tai gluži vienkārši neticēs un meklēs slēptos mērķus visur, pat tur, kur to varbūt nav. Tādēļ ir darbi, kas jādara kopā, turklāt ne jau tāpēc, ka tā vai cita opozīcijas partija lolotu cerības ātrāk nonākt valdībā, bet tāpēc, ka valsts izvešana no krīzes, tās loģika to prasa. Runājot par varas burkāna saldumu, laikam nekļūdīšos, ja teikšu, ka šobrīd tas nevienam nav īpaši vilinošs. Arī Tautas partija, iespējams, šodien ir klusībā pateicīga Valsts prezidentam par to, ka Godmaņa kungs ir tas, uz kura pleciem jāiznes viss krīzes smagums blakus rotaļīgi bezbēdīgajam finanšu ministram. Lai gan laikam, kā teikts vecajā anekdotē, rūgtumiņš sirdī tomēr palika. Tātad aicinu valdības partijas atmest jau apnikušo klišeju – tā jau ir opozīcijas sūtība visu kritizēt, un tāpēc nav ko ņemt galvā. Tā vietā, kolēģi, ieklausieties, analizējiet, vērtējiet, prasiet neitrāliem ekspertiem, ja nezināt. Savukārt opozīcijas politiķus aicinu atturēties no pašmērķīgas kritikas un atbalstīt tās valdības ieceres, kuras ir adekvātas. Mani ierosinājumi. Pirmkārt. Uzticības atgūšanai nepieciešama ticība, ka finanšu ministrs izprot, prot prognozēt un pārvalda situāciju. Vai to ir iespējams panākt? Redzu divus ceļus: vienkāršāko, nomainot ministru pret profesionāli, vai varbūt vēl efektīvāku – Finanšu ministrijā izveidot uzraudzības padomi, kurā būtu ar politiskajiem spēkiem nesaistīti profesionāļi, sabiedrībā atzīti ekonomisti un finanšu eksperti. Jūs teiksiet, neviens likums to neparedz. Pareizi! Taču alternatīva ir slēgt bankas, no kurām, par spīti valdības pūlēm, ir aizplūdusi klientu nauda. Otrkārt. Pārstāt melot un teikt puspatiesības. Protams, ir informācija, kas ir sensitīva un nav izpaužama, bet ir tik viegli atšķirt cilvēku, kas stāsta to, ko drīkst, no cilvēka, kas melo. Un, ja melo pat sīkumos, kur nav nekāda riska, tad netic vairs nekam un izplatās visinteresantākās baumas. Piemēram, ka visa valdības rīcība ap „Parex” ir Šķēles projekts, lai novājinātu labu banku, lai to lēti pārdotu tā sauktajam stratēģiskajam investoram, kurš jau esot gandrīz atrasts, un samaksu par „pakalpojumu” pēdiņās iebāzt savā kabatā. Vai cita bauma, ka starp patiesiem labuma guvējiem sindikātā, kas aizdeva „Parex” naudu, ir paslēpušies arī Kargins ar Krasovicki. Starp citu, lai baumas atspēkotu, ja tās nav patiesas, pārbaudiet un publiskojiet, kuri bija tie uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, kas grāba ārā savu naudu no „Parex” un tādā veidā vairoja ažiotāžu. Vai tur redzama saistība ar politiskajām partijām? Noskaidrojiet arī sindikāta īpašnieku vārdus. Baumas var apturēt tikai ar atklātu runu, nevis ar bērnišķīgu stulbumu, piemēram, sabiedrības iebiedēšanai mokot divus, uz labu laimi izraudzītus grēkāžus – mūziķi un augstskolas docētāju. Bet, ja sabiedrību izdosies tā iebiedēt, lai nerunā, tad gan vairs nekad neticēs. Ir taču jāsaprot: ja valsts aizņemas summu, kuras atmaksāšanai ikviens Latvijas iedzīvotājs turpmāko piecu gadu laikā ik mēnesi tērēs 10 procentus savu ienākumu, tad interese par naudas apjomu, izlietojumu, saistībām aizņēmējam un attīstības prognozēm ir dziļi dabiska un neapslāpējama. Neatbildēt uz to – nozīmē iedarbināt bumbu ar laika degli. Godmaņa kungs, uz šo jautājumu jūs šodien neatbildējāt! Vēl daži praktiski un neatliekami soļi ekonomikas sildīšanai un budžeta saglābšanai. Kolēģi, mūsu nodokļu sistēma ir padarījusi Latviju par spekulantu, nevis ražotāju valsti, kurā paņemt kredītu ražošanai bija daudz grūtāk un neizdevīgāk nekā spekulācijām. Šobrīd uzņēmējam galvenais slogs, kas neļauj izdzīvot, nav ne uzņēmuma ienākuma nodoklis, ne PVN, viņu žņaudz nost darbaspēka izmaksas. Ja mēs nesamazināsim darbaspēka nodokļus, būs vēl vairāk bankrotu, kas vēl krasāk samazinās nodokļu ieņēmumus pamatbudžetā un radīs vairāk tādu cilvēku, kas saņems pabalstu no sociālā budžeta. Līdz ar to arī sociālais budžets būs mīnusos. Līdztekus tam nepieciešams pagarināt nodokļu maksājumu termiņus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cenšas noturēties un sabalansēt savas naudas plūsmas. Neaizmirsīsim, ka, liedzot uzņēmējam legālu iespēju izdzīvot, viņam atliek divi ceļi – bankrots vai nodokļu krāpšana. Abi ir vienlīdz slikti, abos gadījumos cietīs valsts budžets. Un vēl. Valsts ieņēmumu daļa ir jāvirza kredīta brīvdienu nodrošināšanai mājsaimniecībām par vienīgo hipotekāro kredītu, kas ņemts reālai dzīvesvietai, nevis spekulācijai, par līzingu vienīgajai automašīnai. Tās ģimenes, kas, par spīti kredītmaksājuma pieaugumam, izmisīgi taupa uz visu, lai tikai kaut kā nomaksātu savus ikmēneša kredītmaksājumus par īpašumu, ko viņi pat nevar pārdot, ja nespēj izmaksāt. Viņi vairs neko nepērk, izņemot pārtikas minimumu, un kārto komunālos maksājumus. Patēriņš un līdz ar to arī PVN ieņēmumi budžetā samazinās, un Latvijas Banka var nepagurusi aicināt tērēt. Ko tu tērēsi, ja nav! Pirms mēneša laikam nebūtu vērts dzesēt muti, sakot šādus vārdus un aicinot uz dialogu un sadarbību, taču krīze daudz ko iemāca. Ja, pieņemot budžetu, mēs nekādi nespējām premjeram iestāstīt, cik muļķīgi ir apstiprināt nereālas ieņēmumu prognozes un izdevumos dalīt neesošu naudu, tad Starptautiskais Valūtas fonds to panāca vienā mirklī. Slakteris, brīdi patielējies pie mīnus 4,3 IKP krituma prognozes –, ātri vien atšļuka pie Starptautiskā Valūtas fonda prasītā – mīnus 5 procenti. Kā saka, kas maksā, tas pasūta mūziku. Saeima to nevarēja. Tagad valdībai par savu trekno dzīvi ar „gāzi grīdā” ir jāmaksā – nu, kā lai to saka? – ar daļu savas suverenitātes. Es ticu, ka Latvijas valdība ar Starptautiskā Valūtas fonda modro aci, kas raudzīsies pār plecu, strādās labāk un atbildīgāk nekā pirms tam. Kolēģi! Valdības locekļi! Varbūt tieši šī Starptautiskā Valūtas fonda kontrole ir tas salmiņš, ar kuru Latvijas valdība var sākt būvēt savu izlīgšanas ar tautu un uzticības atgūšanas stratēģiju? Es aicinu darīt to kopā. Paldies.".
• 2008_12_04_a-seq49 language "lv".
• 2008_12_04_a-seq49 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q822919.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q211.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q4294791.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q687709.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q8436.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q2033921.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q1250133.
• 2008_12_04_a-seq49 mentions Q7804.