Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_12_04_a-seq18> ?p ?o. }

• 2008_12_04_a-seq18 type Speech.
• 2008_12_04_a-seq18 number "18".
• 2008_12_04_a-seq18 date "2008-12-04".
• 2008_12_04_a-seq18 isPartOf 2008_12_04_a.
• 2008_12_04_a-seq18 spokenAs 50.
• 2008_12_04_a-seq18 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie valdības locekļi! Tūlīt pēc valdības 8. novembra lēmuma pārņemt „Parex banku” „Pilsoniskā Savienība” ierosināja sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Prezidijs mūsu ierosinājumu ignorēja. It kā Saeima nebūtu tā, kuras pienākums un atbildība saskaņā ar Satversmi ir lemt par valsts budžetu, ienākumiem un izdevumiem, un tātad arī par tādiem lēmumiem, kam ir satricinošas sekas uz valsts finanšu sistēmu un tautsaimniecību! Atkārtoti šādu prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu „Pilsoniskā Savienība” iesniedza Prezidijam 3. decembrī. Ja situācija nebūtu tik dramatiska, tad es ironiski pateiktos Ministru prezidentam par to, ka viņš tik operatīvi ir atsaucies uz mūsu prasību un ārkārtas sēde šodien beidzot notiek. Godmaņa kungs! Ir pagājuši gandrīz 18 gadi, kopš jums nācās baudīt tikpat nedalītu visas Latvijas uzmanību kā šodien. Tas bija 1990. gada 7. maijā, kad jūs iepazīstinājāt jaunievēlēto Augstāko padomi ar savas valdības programmu un kļuvāt par Ministru padomes priekšsēdētāju. Toreiz mums nebija nekā – pat īstas neatkarības. Bet mūs spārnoja ticība Latvijas nākotnei un tautas atdzimšanai. Šodien – 18 gadus pēc neatkarības atjaunošanas – Latvijas valsts atrodas uz bankrota sliekšņa. Izsaimniekota starp savējiem. Šajā bilancē traģiskākais ir tas, ka cilvēki zaudējuši to ticību un cerību, kas mūs vienoja toreiz. Tomēr mums ir mūsu neatkarīgā valsts, un mēs šodien vairs neesam vieni kā toreiz – 1990. gadā. Man, tāpat kā ikvienam nodokļu maksātājam, ir tiesības uzdot jautājumu – kas par to visu ir atbildīgs? Un atbildīga ir Kalvīša, Šlesera, Lemberga valdība, kas kopš 2004. gada nav darījusi neko, lai ieguldītu līdzekļus valsts ilglaicīgā attīstībā un izveidotu iekrājumus nebaltai dienai. Atsaukšanās uz globālo krīzi ir izdevīga atruna, jo Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur situācija ir tik smaga, ka jāklauvē pie Starptautiskā Valūtas fonda durvīm un jālūdz aizdevums. Tāpat kā ikvienam, man ir tiesības būt sašutušai un sarūgtinātai no visām nejēdzībām, puspatiesībām un klajiem meliem, kas piedzīvoti pēdējā mēneša laikā. Par vispretīgāko es uzskatu valdības augstprātīgo pārliecību, ka tai ir gandrīz vai dievišķas tiesības slēpt informāciju no sabiedrības. Tā ir īsta posttotalitāra domāšana, kad politiķi uzskata par pašsaprotamu informācijas noklusēšanu vai pat melošanu. (No zāles dep. A. Bērziņš (LPP/LC): „Klaji meli!”) Viņuprāt, šie kvaukšķi, ņerkstekļi taču neko nespētu saprast no tām smalkajām lietām, ar kurām nodarbojas valdība un ierēdņi. Kā arvien politiskajai elitei piemirstas, ka viņi savas pilnvaras ir saņēmuši no vēlētājiem, kuri tiem ir deleģējuši tiesības pārvaldīt valsti un tiesības rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Un tāpēc vēlētājiem ir tiesības zināt, ko valdība lemj, plāno un dara. Esošā koalīcija un valdība ir pierādījusi pilnīgu savu mazspēju un zaudējusi cilvēku uzticību. Diemžēl uzticības krīze ir tik dziļa, ka sabiedrība politiķiem vairs neuzticas vispār. Tas attiecas vienlīdz kā uz pozīciju, tā uz opozīciju. Tādos apstākļos, kad valsts glābšanai ir nepieciešama lemtspējīga un zinoša valdība, ir tikai viena izeja – esošajai valdībai ir jāatkāpjas, politiskajām partijām, uzņēmējiem un sabiedrības pārstāvjiem ir jāsēžas pie sarunu galda un jāvienojas par profesionālu valdību, kurai Saeima piekrīt dot plašas pilnvaras. Šai valdībai būs jāpieņem nepopulāri lēmumi, un – tas ir vēl būtiskāk! – situācija ir tik kritiska, ka jaunajai valdībai vairs nav laika kļūdīties. „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka valsts atveseļošanas finanšu paketes īstenošanu nedrīkst uzticēt Godmaņa valdībai. Šo uzdevumu var uzticēt tikai profesionāļiem. Un, lai valdība sekmīgāk varētu tikt galā ar saviem uzdevumiem, finanšu glābšanas likumu paketē ir jāparedz izveidot politiski neatkarīgu ekspertu padomi, kas nodrošinātu uzraudzību pār finanšu līdzekļu izmantošanu atbilstoši atveseļošanas plānā noteiktajām prioritātēm. Tāpat ar likumu ir jānosaka budžeta līdzsvara princips un trīs gadu budžeta pieņemšana. Ir godīgi jāpasaka cilvēkiem, ka 2009. gadā viņu reālie ienākumi kā publiskajā, tā privātajā sektorā samazināsies. Tā ir sāpīga patiesība, bet ir jābeidz stāstīt pasaciņas, ka viss var palikt pa vecam. Lai kaut vispārīgi aptvertu mūsu situāciju, paraudzīsimies uz skaitļiem pavisam vispārīgi un vienkāršojot. Ja Latvija aizņemas 5 miljardus eiro uz pieciem gadiem, tad tas nozīmē, ka piecus gadus katru mēnesi katrs Latvijas strādājošais saņems vidēji par simts eiro mazāk, lai šo parādu nomaksātu. Ja aizdevums būs lielāks, tad maksāsim vēl vairāk un ilgāk. Faktiski jau nākamajā gadā…".
• 2008_12_04_a-seq18 language "lv".
• 2008_12_04_a-seq18 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q822919.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q211.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q3744607.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q2033921.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q36036.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q7804.
• 2008_12_04_a-seq18 mentions Q1756085.