Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq84> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2008_11_13-seq84 type Speech.
- 2008_11_13-seq84 number "84".
- 2008_11_13-seq84 date "2008-11-13".
- 2008_11_13-seq84 isPartOf 2008_11_13.
- 2008_11_13-seq84 spokenAs 100.
- 2008_11_13-seq84 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Paldies, protams, pieprasījuma iesniedzējiem, kas izvirzīja šo jautājumu un ļauj mums šodien arī debatēt par šo jautājumu. Bet. . . Darbs ir galvenais indivīda un ģimenes labklājības nodrošināšanas līdzeklis mūsu sabiedrībā, taču šādu normu ieviešana neveicina vecāku atgriešanos darba tirgū. To pierāda gan Eiropas Savienības pētījumi, gan Latvijas pētījumi par situāciju Latvijā: jo ilgāk persona ir izkritusi no darba tirgus, jo grūtāk tajā ir atgriezties. Un gads ir maksimālais periods, kuru persona var atļauties nestrādāt, būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju. Pētījumi arī liecina, ka sievietēm, kuras nestrādā algotu darbu un sevi nerealizē ārpus mājas, un ilgstoši uzņemas rūpes tikai par mājsaimniecību un ģimenes locekļiem, ir raksturīgs lielāks risks un augstāki rādītāji attiecībā uz saslimšanu ar depresiju un pašnāvību izdarīšanu, negatīvi tiek ietekmēta partnerattiecību un attiecību ar bērniem kvalitāte, tiek apdraudēta viņu sociālā labklājība nākotnē. Partnerattiecību problēmu vai izbeigšanās gadījumā pastāv risks tikt sociāli izstumtām. Šāds risks pastāv, jo viņas ilgstoši ir bijušas finansiālā atkarībā, viņām trūkst darba pieredzes, ir vājš sociālais tīklojums, nav sociālo garantiju vai tās ir minimālas. Neskatoties uz Bendrātes kundzes noraidījumu, es tomēr gribētu uzsvērt abu vecāku pēc iespējas līdzvērtīgu dalību un ieguldījumu ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā. Šādu normu ieviešana prasītu papildu līdzekļus gan no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, gan no pamatbudžeta un uzliktu papildu slogu pārējiem nodokļu maksātājiem. Bez tam bērna kopšanas pabalstu un atvaļinājumu sistēma ir optimāla; piedāvātā vecāku pabalsta sistēma jau pašreiz ir viena no dāsnākajām Baltijas valstīs, kā arī visās pārējās Eiropas Savienības valstīs. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā vecāku pabalstu piešķir neatkarīgi no nodarbinātības fakta, turpretī kaimiņvalstīs, Igaunijā un Lietuvā, - tikai tām personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Zema dzimstība, novecošanās un darbaspēka trūkums ir problēmas, kas nākotnē vēl tikai saasināsies. Situācijas analīze liecina, ka bērna kopšanas pabalsta izmaksas perioda pagarināšana nav risinājums ne no valsts ekonomikas, ne demogrāfijas, ne ģimenes un bērnu interešu viedokļa. Šobrīd daudzi runā par to, ka dēļ šiem pabalstiem un Satversmes tiesas lēmuma ir palielinājusies dzimstība, uzlabojusies demogrāfiskā situācija. Bet, veicot pētījumus, ir konstatēts, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanās pamatā ir astoņdesmito gadu pozitīvā demogrāfiskā situācija, kad dzima daudz bērnu, kuriem šobrīd dzimst bērni. Protams, jārisina ne tikai šī problēma. Paralēli ir jārisina arī bērnudārzu problēmas, jānodrošina kvalificēts personāls, kas strādātu ar jaunāka vecuma bērniem; varētu attīstīt arī aukļu dienestus, nodrošināt darbu ar nepilnu vai summētu darba laiku. Par to, ko Labklājības ministrija darījusi. Labklājības ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā jau šā gada martā priekšlikumus ģimenes valsts pabalsta palielināšanai un piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta, priekšlikumus par bērna invalīda pabalsta palielināšanu. Tas viss skartu ne tikai bērnus līdz trīs gadu vecumam, bet arī bērnus līdz pat 18 gadu vecumam, visas ģimenes, kurās ir bērni. Bet šajā ekonomiskajā situācijā ir izdevies panākt tikai bērna invalīda pabalsta apmēra paaugstināšanu. Līdz ar to Labklājības ministrija nebūt neizņem no savas darba kārtības šo jautājumu par atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšana arī 2010. gadā būs viena no svarīgākajām Labklājības ministrijas prioritātēm. Un nobeigumā. Runājot par naudu un runājot par mūsu nākotni, kā jau iepriekšējie debatētāji uzsvēra, nebūtu pareizi runāt par naudu, bet šajos apstākļos es nevaru nenosaukt tos ciparus, kurus skar šāds priekšlikums. Ja vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, sākot ar 2009. gadu, maksātu līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai, tad papildus no valsts budžeta būtu nepieciešams 91,1 miljons latu, to skaitā 82 miljoni no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un 9,1 miljons latu no pamatbudžeta. Savukārt, ja vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, sākot ar 2010. gadu, maksātu līdz trīs gadu vecumam, tad papildus valsts budžetā būtu nepieciešami vēl 67,8 miljoni latu. Bet, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta prognozes, nākamajam gadam plānotā budžeta ietvaros Labklājības ministrija neredz iespējas šo periodu pagarināt. Paldies.".
- 2008_11_13-seq84 language "lv".
- 2008_11_13-seq84 speaker Uldis_Augulis-1972.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q211.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q37.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q191.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q193089.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q458.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q39731.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q8436.
- 2008_11_13-seq84 mentions Q2498135.