Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq82> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2008_11_13-seq82 type Speech.
- 2008_11_13-seq82 number "82".
- 2008_11_13-seq82 date "2008-11-13".
- 2008_11_13-seq82 isPartOf 2008_11_13.
- 2008_11_13-seq82 spokenAs 5.
- 2008_11_13-seq82 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies visiem tiem, kas ir zālē šobrīd un var uzklausīt šo vērtīgo pieprasījumu, par ko jau Brigmaņa kungs ieminējās. Cienījamie kolēģi! Ja mums nebūtu citu iespēju kā vien rēķināties un paļauties tikai uz to, ka vienīgā sociālā garantija vecākiem mūsu valstī ir bērni, acīmredzot šāda pieprasījuma šodien vispār nebūtu. Jo tad tas liecinātu, ka bērni patiešām ir mūsu sabiedrības un valsts galvenā prioritāte. Un tas neļautu skopulīgi knauzerēties ap valsts naudas maku, kad runa ir par tautas pastāvēšanas apdraudējumu jau tuvā nākotnē. Un šī nav deklaratīva, ar nepamatotu paniku piesātināta frāze. Ir jābūt absolūti bezatbildīgiem un bezjūtīgiem, lai neapjaustu, ka tā izmisuma situācija, kurai nolemjam savu valsti un pat arī paši sevi, neapjaustu, ka tā izmisuma situācija, kurai nolemjam savu valsti un pat arī paši sevi, jau ir tepat, var teikt, aiz durvīm. Tā sāks piepildīties jau pēc divdesmit pieciem gadiem, un mēs to vēl piedzīvosim. Tad bezspēcībā varēsim vērot, kā izdils latviešu tauta un kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā. No malas raugoties un vērtējot demogrāfiskos procesus mūsu valstī, Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat prognozē, ka iedzīvotāju skaita kritums Latvijā būs otrs lielākais Eiropas Savienībā: no tagadējiem 2,27 miljoniem cilvēku līdz 1,68 miljoniem iedzīvotāju 2060. gadā. Pie esošās attieksmes pret demogrāfiskajiem procesiem valstī mēs esam nolemti zaudēt pusmiljonu iedzīvotāju. Ja mēs šo sagaidāmo drāmu būtu spējīgi līdz fiziskām sāpēm sajust jau šodien, mēs ne mirkli nešaubītos, ka mūsu galvenā prioritāte ir bērni, un nevilcinoties izkratītu no valsts maka varbūt pēdējos naudas gabalus, lai savu bērnu pulku kuplinātu, cik vien iespējams, un kuplas ģimenes atbalstītu, kā vien iespējams. Mēs nekurnētu, ka tas maksā dārgi, nepukstētu par šiem tēriņiem un neapgalvotu, ka naudas nav, jo pilnīgi saprastu, ka bērni ir mūsu vienīgā garantija un vienīgā cerība, kā dramatisko demogrāfisko situāciju iegrozīt pozitīvākā attīstības scenārijā. Un ir pilnīgi skaidrs un pragmatiski jāapzinās, ka tas maksās ļoti dārgi. Tas tiešām maksās ļoti dārgi. Un tas ir nenovēršami objektīvi. Ja bērni mūsu valstī tiešām būtu prioritāte, tad netiktu pieļauts, ka no 26 līdz 170 cilvēkiem uztūkst Bērnu un ģimenes lietu ministrijas aparāts, kļūdams neauglīgs pašā svarīgākajā pienākumā - veidot un īstenot vienotu valsts politiku bērnu un ģimenes lietās Latvijā. Šādu vienotu valsts atbalsta politiku bērniem un ģimenēm ministrija tā arī nav radījusi savos trīs pastāvēšanas gados, vien koncepcijas un vadlīniju uzmetumus. Ja bērni Latvijā būtu prioritāte, tad Labklājības ministrija savā atbildē uz „Jaunā laika” pieprasījumu par bērna kopšanas pabalstu aplami neprātuļotu par to, ka bērna kopšanas pabalsta izmaksas līdz 3 gadu vecuma sasniegšanai rada apdraudējumu vecāku līdzvērtīgai dalībai un ieguldījumam ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, jo, lūk, pastāvot risks, ka tiks reproducētas vēsturiski tradicionālās un mūsdienām neatbilstošas sieviešu un vīriešu lomas. Nav saprotams, kāpēc Labklājības ministrija par varītēm cenšas domāt un izlemt vecāku vietā, kas ir svarīgāk - veidot karjeru, steidzīgi iesaistoties atpakaļ darba tirgū, vai būt kopā ar savu mazuli vismaz pirmos divus, ja ne visus trīs gadus, jo tieši tad noris pats nozīmīgākais process cilvēka mūžā - veidojas viņa rakstura, personības un būtības svarīgākie iedīgļi un pats pamats. Tas ir ļoti smags un ļoti godājams darbs - izaudzināt krietnu cilvēku. Tas, kas būtu jādara Labklājības ministrijai, ir meklēt iespējas un priekšlikumus, kā vairāk un labāk atbalstīt ģimenes ar bērniem, nevis censties pierādīt un pamatot, kāpēc to nevar vai nevajag darīt. Un, ja arī bēdīgās valsts budžeta situācijas dēļ finansējumu nav iespējams ieplānot nākamgad, tad paredzēt to gadu vēlāk. Galvenais, lai Latvijas ģimenēm ir skaidri ieraugāma un sajūtama valsts ieinteresētība un atbalsts. Pozitīvi nozīmīgi demogrāfiskie procesi kumulējas ļoti pamazām un ļoti piesardzīgi, negatīvie noris daudz straujāk, jo lēmumu par bērna neradīšanu ir vieglāk pieņemt nekā lēmumu par bērna radīšanu, apzinoties arī visu to atbildību un grūtumu, kas iestāsies un ko prasīs bērna audzināšana. Izskatot „Jaunā laika” pieprasījumu par bērna kopšanas pabalstu, Saeimas Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka norādītajos jautājumos attiecīgā likuma normas neesot pārkāptas. Protams, jo šīs attiecīgā likuma paredzētās normas - kāds kalambūrs! - paredz vien šī nozīmīgā ģimenes atbalsta jautājuma stagnāciju, nevis attīstību. Pieprasījumu komisijā par šo jautājumu debatējām stundu. Galarezultāts - komisijas sēdes „sausais atlikums” vainagojās komisijas vadītāja traģikomiskajā rezumējumā: pieprasījums noraidīts, bet problēma paliek. Cienījamie kolēģi! Kad tad mēs beidzot ķersimies pie pašas problēmas un risināsim to? Cik ilgi vēl ļausim tai palikt? Tāpēc es aicinu „Jaunā laika” pieprasījumu nevis noraidīt, bet gan atbalstīt, lai mēs varētu virzīties uz priekšu kaut pussolīšiem. Ja vien bērni mūsu valstī patiesi ir prioritāte.".
- 2008_11_13-seq82 language "lv".
- 2008_11_13-seq82 speaker Silva_Bendrate-1956.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q822919.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q211.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q193089.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q458.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q8436.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q52371.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q217659.
- 2008_11_13-seq82 mentions Q1357342.