Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq39> ?p ?o. }

• 2008_11_13-seq39 type Speech.
• 2008_11_13-seq39 number "39".
• 2008_11_13-seq39 date "2008-11-13".
• 2008_11_13-seq39 isPartOf 2008_11_13.
• 2008_11_13-seq39 spokenAs 50.
• 2008_11_13-seq39 spokenText "Godātie kolēģi deputāti! Godātais priekšsēdētāja kungs! Pat ja man sava runa ir jāsaka bez Ministru prezidenta klātbūtnes, es varu justies mierīgi, jo katrā trešajā teikumā man šeit, pie labās auss, neskanēs Godmaņa kunga sašutuma pilnie komentāri. „Pilsoniskā Savienība” un citi opozīcijas deputāti pieprasījumu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām” Ministru prezidentam iesniedza tāpēc, ka mēs vēlējāmies pievērst sabiedrības uzmanību tam, kādas neticamas lietas it kā likumu aizsegā notiek šajās padomēs un valdēs. Tāpat pieprasījuma mērķis bija panākt to, lai Ministru prezidents un varas partijas ne tikai vārdos, bet arī darbos būtu spiestas rīkoties, lai ierobežotu šo partijām pietuvināto „savējo” barotni, no kuras nodokļu maksātāju nauda ar dažādu starpkabatu palīdzību tiek pārpumpēta partiju kasēs. Esmu pateicīga kolēģiem deputātiem, kas iepriekšējā sēdē neatbalstīja Pieprasījumu komisijas lēmumu - noraidīt „Pilsoniskās Savienības” iesniegto pieprasījumu. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs gan mēģināja deputātus pārliecināt, ka pieprasījums nav vajadzīgs (es citēju): „Ministru prezidents jau informējis par situāciju un par to, kādi pasākumi tiek veikti nākotnē. ” Tas, ka pretēji komisijas lēmumam „Pilsoniskās Savienības” pieprasījums guva vairākuma deputātu atbalstu, apliecina, ka reizēm sirdsapziņa ir spēcīgāka par frakcijas disciplīnu. Jācer, ka šis balsojums ir pirmā, lai arī vārgā zīme, ka Saeimas valdošā koalīcija sāk saprast, ka arī opozīcijas deputāti pārstāv noteiktu vēlētāju daudzumu, kurus gluži ignorēt nedrīkst. Kopš iepriekšējās Saeimas sēdes Ministru prezidents ir nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā, viņaprāt, ieviest kārtību kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Mēs, „Pilsoniskā Savienība”, varam justies gandarīti, ka, pateicoties mūsu neatlaidībai, beidzot Ministru prezidents ir spiests sākt rosīties, lai kaut ko darītu. Tomēr jūs, godātie deputāti, maldāties, ja domājat, ka piedāvātie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” tiešām ievieš kārtību šajā sabiedrības sašutumu pelnīti izraisījušajā jautājumā. Iepazīstoties ar grozījumiem, es nevaru saprast, vai tos rakstījis kāds jurists iesācējs vai, gluži pretēji, kāds galējs ciniķis, kurš ar nolūku likuma grozījumos atstājis tik daudz neskaidrību, ka tās paver tik brīvas interpretācijas iespējas, ka reālajā dzīvē gandrīz nekas nemainīsies. Deputāte Ilma Čepāne savā runā uz šīm nepilnībām konkrēti norādīja. Taču man vislielāko sašutumu izraisa tas, ka Godmaņa kungs atkal ir maldinājis sabiedrību, aizvakar pēc valdības sēdes ar lielu pompu paziņojot plašsaziņas līdzekļos, ka likuma grozījumi stāsies spēkā jau 2009. gada 1. janvārī. Nē, kolēģi deputāti, likuma grozījumu projekta tekstā ir skaidri rakstīts (es citēju): „Grozījumi, ar kuriem šā likuma 60. pantā tiek ietverts ierobežojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes locekļiem vienlaicīgi ieņemt vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, stājas spēkā ar 2009. gada 1. jūniju. ” Citiem vārdiem sakot, varas partijas ir paredzējušas sev mīkstās piezemēšanās periodu. Sak, nevar taču tā skarbi aizgriezt skābekli savējiem un vēl pašu partiju kasēm, tāpēc jādara tas nevis pēc diviem mēnešiem, bet pēc pašvaldību vēlēšanām. Varas partiju prasme lietas „aizlaist ilgajā” ir gluži vai neticama. Nav taču nekādas steigas, algas var iesaldēt citiem, darba vietas var samazināt, citiem izdevumus var samazināt citur. Nē, kolēģi deputāti, steiga ir, jo valstī ir finanšu krīze, kas strauji pāraug ekonomiskā krīzē. Faktiski situācijas dinamisms ir tik augsts, ka to varētu salīdzināt ar ārkārtas stāvokli, un ārkārtas stāvoklī ir nepieciešama ārkārtas rīcība, ātra rīcība. Ir jautājumi, kuros valdība rīkojas ārkārtas stāvoklim raksturīgā režīmā un slepenībā. To apliecina ātrums, ar kādu valdība lēma pārņemt „Parex banku”; bija nepieciešamas tikai četras stundas, nevis astoņi mēneši, kā plānots Godmaņa cildinātajos likuma grozījumos, lai vienotos „Parex banku” pirkt. Tad vēl tika pievienotas dažas dienas, lai saskaņotu līgumu daudzu desmitu lappušu garumā, un gatavs! (Nu, tagad jāgaida, ko teiks Eiropas Komisija. Bet tikmēr Latvijas un „Parex” kredītreitingi krītas.) Lūk, cik operatīvi valdība var rīkoties, ja ir politiska griba! Pie tam steiga šoreiz ir tik liela, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs tā arī nav atraduši laiku, lai nevis garām ejot, bet īstā preses konferencē atbildētu uz daudzajiem jautājumiem, kas satrauc sabiedrību. Tikpat veikli šodienas Saeimas vairākums mainīja likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai Mārtiņš Bičevskis varētu kļūt par „Parex” padomes priekšsēdētāju. Tātad arī Saeima prot ātri rīkoties, ja tas ir varas partiju interesēs. Ko tad secināsim? Ja ir politiskā griba, tad tikpat izlēmīgi varētu sakārtot to haosu, kas valda kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Kad 30. oktobra sēdē „Pilsoniskā Savienība” iesniedza grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm un valdēm, tad Saeima tos noraidīja. Ko tad „Pilsoniskās Savienības” deputāti vēlējās likumā mainīt? Vispirms jau noteikt to, ka kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem atalgojums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pamatatalgojuma. Otrkārt, „Pilsoniskā Savienība” prasīja noteikt, ka izsludināms atklāts konkurss uz valdes locekļu amatiem. Un, treškārt, ka gan algas, gan kompensācijas padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar pašreiz neeksistējošiem Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošajiem kritērijiem. Toreiz, noraidot šo likumprojektu, Bērziņa kungs no LPP/LC kāpa tribīnē un klāstīja, ka viņš jau neesot pret „Pilsoniskās Savienības” priekšlikumiem, bet tie esot tādi, nu, fragmentāri. Bez tam (es citēju) „valdībā ir veikta virkne pasākumu, kuri turpinās un kuriem būtu jānonāk pie loģiska noslēguma jau tuvākajā laikā”. Ar tuvāko laiku acīmredzot ir domāts 2009. gada 1. jūnijs. Vēl Bērziņa kungs atsaucās uz vairākiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos un Ministru padomes rīkojumiem. Tāpēc viņš uzskatot (es atkal citēju), ka „atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu būtu priekšlaicīgi. Ir jāļauj Ministru kabinetam sistēmiski sakārtot visu šo sistēmu. ” Pārbaudot Bērziņa kunga teikto, atklājās, ka pieminētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nav izdarīti. Tātad Bērziņa kungs apzināti vai neapzināti savus kolēģus deputātus ir maldinājis. Jāiesaka turpmāk rūpīgāk pārbaudīt to, ko palīgi saraksta. Sistēmas sakārtošana Ministru prezidenta priekšlikumos pagaidām nav redzama. Līdzīgi kā Bērziņa kungs, arī Ministru prezidents turpina stāstīt tādas puspatiesības, dalīt daļskaitļus vai saskaitīt un izrēķināt vidējo aritmētisko. Atbildē, kuru viņš 28. oktobrī sniedza Saeimai uz „Pilsoniskās Savienības” pieprasījumu, ir apkopoti tikai daļēji dati par 7 ministrijām. Līdz pat šai dienai datus par pārējām ministrijām Saeima tā arī nav saņēmusi. Atgādināšu jau to, ko darīja Ministru prezidents, - katram gadījumam. Kopumā tātad ir 686 kapitālsabiedrības, kurās darbojas 1247 valdes locekļi un 614 padomes locekļi, kas 2007. gadā atalgojumā valdēs ir saņēmuši 2 685 407 latus, sociālajās garantijās - 213 615 latu. Padomēs savukārt atalgojumā izmaksāts 278 561 lats un kompensācijās - 8495 lati. Lai arī datus par Satiksmes ministriju valdība nav iesniegusi, tomēr, rūpīgi izpētot Valsts kontroles ziņojumus, amatpersonu ienākuma deklarācijas un kapitālsabiedrību gada pārskatus, var uzzināt, ka tur izmaksāti 238 976 lati un kompensācijās - 413 208 lati. Šīm izmaksām vēl ir jāpieskaita 138 473 lati, ko saņem valsts kapitāla daļu turētāji vai to pārstāvji. Nu tad summēsim! 3 miljoni 976 tūkstoši 735 lati. Gandrīz četri miljoni! Un tas tikai 8 ministrijās! Šajā skaitlī nav iekļauti dati par pašvaldību kapitālsabiedrībām. Valdošajai koalīcijai un Godmaņa kungam būtu jāņem vērā, ka nekas tā neaizvaino sabiedrību kā nepelnīti dotas privilēģijas kādai atsevišķai personu grupai, šajā gadījumā - dažādo kapitālsabiedrību un valžu locekļiem, kuri par nekā nedarīšanu saņem neproporcionāli lielu atalgojumu. Īpašas izpētes vērts būtu jautājums par šo kapitālsabiedrību peļņu. Un atbildība par to, ka šīs peļņas gandrīz nemaz nav, būtu jānes tiem, kurus varas partijas apstiprina sargāt valsts kapitālu. Atcerieties, kolēģi deputāti, 2005. gada vasarā ar lielu pompu Ministru prezidents Kalvītis Dailes teātrī parakstīja memorandu ar kultūras darbiniekiem, apsolot šai visvairāk novārtā atstātajai jomai „treknos gadus”. Zināt, cik gadā pelna Jēkabpils kultūras nama direktors? 7711 latus jeb mēnesī 642 latus bruto. Zināt, kādi 2007. gadā bija ienākumi tagadējam Ministru prezidenta preses sekretāram Edgaram Vaikulim? 41 984 lati jeb 3498 lati mēnesī. Nabadziņš gan bija gauži noskrējies, jo strādāja vismaz piecās vietās. Ņemsim kādu citu Ministru prezidentam īpaši pietuvinātu personu - Juri Radzeviču. Viņš 2007. gadā bija noskrējies vēl trakāk. Sešās vietās saņēmis 58 469 latus. Kamēr Godmanis, tolaik būdams iekšlietu ministrs, saņēma divas reizes mazāk - 24 920 latu un tālaika Ministru prezidents tikai nedaudz vairāk. Cits neatvietojams darbinieks - Viesturs Silenieks no ZZS - nopelnījis 81 084 latus. Un par ko? Par sēdēšanu Rīgas brīvostas un Mērsraga ostas pārvaldē un būdams vairākkārtīgs padomnieks. (No zāles dep. A. Ziedone-Kantāne: „Kaut kāds ārprāts!”) Es vairs neturpināšu šo stāstu, jo tur ir atrodami daudzi čempioni. Par to gana runāts kā Saeimā, tā arī pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļos. Un nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Godmaņa valdība ir tikai Emša, Kalvīša valdības kārtējā mutācija. Tai pilnībā jāuzņemas atbildība par to bedri, kādā četru valdīšanas gadu laikā valsts ir iegrūsta. Kapitālsabiedrībās izšķērdētais ir tikai mazs fragments no kopainas, taču ļoti raksturīgs šīs valdības izpratnei par labu pārvaldību un labu saimniekošanu. Mēģinājumi visu atbildību novelt uz globālo krīzi patiesībā ir izvairīšanās no atbildības. Krīze ir blakusapstāklis, kurš vēl padziļina finanšu un ekonomikas pagrimumu, kas pamatā radies Latvijas valdības nesaprātīgās un nepārdomātās makroekonomiskās politikas dēļ. Ir šķērdēts un šķērdēts. Straujās izaugsmes gados valdība tā arī nespēja saņemties bezdeficīta budžetam. Nekas nav atlikts stabilizācijas fondā, lai būtu drošības spilvens un attīstības nauda pēc krīzes. Kad 2010. gadā Latvija lēnām sāks rāpties no bedres ārā, mēs būsim atsviesti atpakaļ un pliki un nabagi varēsim sākt savu valsti celt vēlreiz. Tikai šoreiz vairs nevarēsim uzvelt atbildību kariem un kādiem svešiem spēkiem. Pašu bāleliņi un zeltenītes vien būs pie vainas. Atbildes, kuras Ministru prezidents šodien sniedza uz „Pilsoniskās Savienības” un citu deputātu pieprasījumu, ir nepilnīgas un neapmierinošas, tomēr „Pilsoniskā Savienība” nerosinās jautājumu par neuzticības izteikšanu valdībai, jo apzinās, ka politiskā nestabilitāte var strauji saasināt finanšu un ekonomisko nestabilitāti valstī. Tāpēc šoreiz vēl ne. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_11_13-seq39 language "lv".
• 2008_11_13-seq39 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q822919.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q211.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q2660080.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q193089.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q8880.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q2033921.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q3018073.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q4511827.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q1756085.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q16363852.
• 2008_11_13-seq39 mentions Q10996257.