Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq388> ?p ?o. }

• 2008_11_13-seq388 type Speech.
• 2008_11_13-seq388 number "388".
• 2008_11_13-seq388 date "2008-11-13".
• 2008_11_13-seq388 isPartOf 2008_11_13.
• 2008_11_13-seq388 spokenAs 50.
• 2008_11_13-seq388 spokenText "Paldies, kolēģi! Tad man nebūs jānāk 15 reizes. Sociolingvistikā tiek lietots jēdziens „valodas ekonomiskā vērtība”. Skaitliski lielo tautu valodām tā, dabiski, ir lielāka. Tāpēc valsts politikai ir jākompensē valodas ekonomiskā vērtība un jāaizstāv latviešu lingvistiskās cilvēktiesības. Esošā naudas soda sankcija neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai. Tas izraisa priekšnosacījumus tam, ka pārkāpējs, kas tiek sodīts ar spēkā esošo naudas sodu, neizjūt soda piemērošanas mērķi, jo ienākums, kas tiek gūts no citu valodu ekonomiskās vērtības realizācijas un valsts valodas normatīvo aktu pārkāpšanas, ir ievērojami lielāks nekā naudas soda apmērs. Līdz ar to rodas nesodāmības un visatļautības sajūta. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201. panta divdesmit sestā daļa paredz, ka par valsts valodas nelietošanu apjomā, kas nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, uzliek naudas sodu, kura lielākais apmērs ir 50 latu. Maksimālais atļautais sods pat atkārtota pārkāpuma reizēs šobrīd ir 250 latu. Šajā un turpmākajos priekšlikumos ierosinu paredzēt, ka minimālais sods nav mazāks par 10 latiem, bet lielākais - atkārtotos rupjos pārkāpumos - līdz 1000 latiem. Īpaši juridiskajām personām. 1000 latu naudas sods ieteikts par atkārtotu latviešu valodas nelietošanu lietvedībā. Uzskatu, ka šobrīd komersanti un amatpersonas niecīgo sodu var maksāt kā abonēšanas maksu par latviešu valodas nelietošanu. Kāda ir citu valstu pieredze? Piemēram, Armēnijas Valsts valodas inspekcijas vadītājs jau šobrīd sūdzas, ka komersanti daudz labprātāk maksā 161 dolāru lielo sodu, nevis nomaina uzrakstus svešvalodās, jo zīmju un izkārtņu mainīšana ir dārgāka nekā regulāra soda nomaksa. Juridiskajā komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, izvērsās diskusija par naudas sodu salīdzināmību. Piemēram, Kvebekas province Kanādā. Franču valodas harta ir likums, kas nosaka oficiālās valodas lietojumu šajā valstiskajā veidojumā. Ievērojot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un pārvēršot pirktspējas paritātes indeksā, Kanādā tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā Latvijā. Līdz ar to samērīgi būtu Latvijā noteikt apmēram divas reizes mazākus sodus nekā Kanādā. Kanādā sods par valsts valodas noteikumu pirmreizēju pārkāpumu ir no 125 līdz 350 latiem fiziskajai personai, no 250 līdz 700 latiem - juridiskajai personai. Otrreizējs pārkāpums var tikt sodīts ar 700 latiem fiziskajai personai un 3500 latiem - juridiskajai personai. Viegli izrēķināt, kādiem būtu jābūt sodiem Latvijā. Šobrīd tie ir daudz mazāki un pat mani priekšlikumi nesasniedz šo Kanādas sodu robežu. Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Latvijā valodas normatīvu regulējums ir daudz liberālāks nekā Kvebekā, kur obligāta ir, piemēram, sludinājuma publicēšana valsts, tas ir, franču, valodā, kur obligāta ir interneta lapu publiskošana franču valodā, kur darba devēja saziņu ar darba ņēmēju regulē arī Franču valodas harta, kur šai saziņai jānotiek franču valodā. Interesanti, ka komisijas sēdē, apspriežot šos priekšlikumus, tos neatbalstīja arī Valsts valodas centra pārstāvis. Un klausieties - kāpēc. Tikai tāpēc, ka viņiem esot jurista štata vietas vien pusslodze un nepietiekami administratīvie resursi. Jājautā, vai tiešām tieslietu ministrs var atļauties algot valodas lietām tikai pusjuristu? No Valsts valodas kontroles daļas es saņēmu informāciju, ka minimālais sods - brīdinājums - šogad piemērots 21 reizi, maksimālais sods - 50 latu - tikai septiņas reizes, savukārt desmit mēnešos šogad sodītas 749 personas, no kurām - uzsveru! - neviena nav juridiskā persona. Kolēģi! Ir naivi domāt, ka spēsim iedzīvināt Satversmes 4. panta normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Ir naivi domāt, ka spēsim iedzīvināt Latvijas tautas kopību uz latviešu valodas bāzes, ja šobrīd lielākais sods, ko var piemērot cilvēkam par konstatētu atkārtotu valodas nelietošanu, ir 200 latu, bet maksimālais sods iestādei, kas lietvedību neved latviski, ir 150 latu. Kā jau minēju, tā ir abonēšanas maksa par latviešu valodas nelietošanu. Ja likumdevējs sodu kodeksā parāda, ka valodas jautājumi ir mazsvarīgi, kolēģi, sodi ir mazāki nekā par makšķerēšanas vai prostitūcijas noteikumu neievērošanu, tad vienotu patriotisku sabiedrību mums nesasniegt vēl ilgus gadus. Es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus - palielināt sodu par valsts valodas nelietošanu atbilstoši inflācijas rādītājiem un reālajam tautsaimniecības stāvoklim valstī. Godātie kolēģi! Es nenākšu runāt par katru priekšlikumu, bet šajā uzstāšanās reizē es lūdzu priekšsēdētāju aicināt nobalsot par katru no maniem 15 priekšlikumiem. Paldies.".
• 2008_11_13-seq388 language "lv".
• 2008_11_13-seq388 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_11_13-seq388 mentions Q211.
• 2008_11_13-seq388 mentions Q16.
• 2008_11_13-seq388 mentions Q399.