Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq26> ?p ?o. }
Showing items 1 to 34 of
34
with 100 items per page.
- 2008_11_13-seq26 type Speech.
- 2008_11_13-seq26 number "26".
- 2008_11_13-seq26 date "2008-11-13".
- 2008_11_13-seq26 isPartOf 2008_11_13.
- 2008_11_13-seq26 spokenAs 50.
- 2008_11_13-seq26 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godmaņa kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! Pirms 15 gadiem, iespējams, rūpīgi izplānotā un šodien līdz pilnībai uzbūvētā slēptā politisko partiju finansēšanas sistēma, ko tautā mēdz dēvēt par politiķu silēm vai barotnēm, pašlaik ir nedaudz sakustināta. Un, godātie kolēģi, es uzskatu, ka esmu morāli tiesīga runāt par šīm lietām, jo es neesmu bijusi ne koalīcijā, ne valdībā un, savulaik strādājot iepriekšējā darbā, esmu analizējusi, tieši otrādi, valdības rīcību, kādā veidā tiek mēģināts nodrošināt, piemēram, ar vadības līgumu, neadekvātas algas augstākajai Latvijas valsts ierēdniecībai. Šodien pie varas esošajā koalīcijā sakarā ar pieprasījuma apmierinājumu ir iestājies neliels apjukums. Un, kā ziņoja premjers, Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Un mēs ar šo likumprojektu esam ļoti rūpīgi iepazinušies. Var piekrist likumprojektā paredzētajam, ka Ministru kabinetam ir jānoteic kārtība, kas pietiekami skaidri regulētu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kapitāldaļu turētāju pārstāvju un darbinieku atlīdzības apmēru. Tiesa, pārsteidz tikai premjera viedokļa maiņa. Viņa šā gada 28. oktobra atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai norādīts, ka šīm personām, lielākoties valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, par šo darbu atlīdzība nepienākas. Šodien Ministru prezidents runāja pavisam ko citu. Es nezinu, kam klibo loģika: vai jūsu ierēdņiem, kas sastāda dokumentus Saeimai… Bet, Ministru prezidenta kungs, paskatieties 3. lapaspusē 5. punktu, kas tur ir uzrakstīts! Tur ir rakstīts: noteikt, ka valsts sekretārs var būt valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis vienlaicīgi ne vairāk kā piecās mazajās, četrās - vidējās, trīs - lielajās un divās - īpaši lielajās kapitālsabiedrībās. Kopā saskaitot, iznāk četrpadsmit. (No zāles: „Ārprāts, ārprāts!”) Manuprāt, matemātiskā loģika man neklibo, un es lasu to, kas šeit ir, tīri gramatiskā interpretācijā. Mēs, protams, atbalstām viedokli, ka samērīgs atalgojums jāsaņem par šo darbu. Tālāk. Šim likumprojektam ir vēl citi būtiski trūkumi, un es gribētu teikt, ka šis likumprojekts faktiski ir kā plāksteris, lai sabiedrisko domu nomierinātu. Godmaņa kungs, jūs minējāt, ka vēlētos saņemt konstruktīvus priekšlikumus. Lūdzu! Likumprojekts paredz, ka par kapitālsabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kurai šā darba profesionālai veikšanai nepieciešama augstākā izglītība, latviešu valodas prasme, pieredze un zināšanas. Taču nav paredzēts, kas un kādā veidā noteiks šo pieredzi un zināšanas. Atšķirībā no „Pilsoniskās Savienības” pirms divām nedēļām iesniegtā priekšlikuma, likumprojekta, kas netika nodots komisijām, valdība neparedz šādos gadījumos izsludināt konkursu. Līdz ar to pieredzes un zināšanu izvērtēšana paliks tikai attiecīgā ministra, valsts sekretāra vai pašvaldības domes ziņā. Jo saskaņā ar likumu iepriekšminētajām personām ir tiesības iecelt vienu vai otru personu kapitālsabiedrības padomes locekļa statusā. Savukārt padome ir tiesīga iecelt valdi, kuras locekļu kvalifikācijai un zināšanām likums neparedz absolūti nekādas prasības. Var būt tautas universitāte, deju kursi, bokseru kursi, autovadītāju kursi un tamlīdzīgi. Neskaidri ir noteiktas prasības arī par to, cik vietās vienlaikus viena persona var būt par padomes vai valdes locekli. (No zāles Ministru prezidents I. Godmanis: „Trīs!”) Katrā ziņā tā te ir uzrakstīts. Es šodien sapratu, ka Godmaņa kungs teica: varētu būt trijās. Joprojām, Godmaņa kungs, netiek regulēts to kompensāciju apmērs, kuras tiek izmaksātas valdes un padomes locekļiem dažādos gadījumos. Šodienas vēstulē mēs varam redzēt, ka šīs kompensācijas ir tiešām galvu reibinošas. Un, neskatoties uz to, ka pagājušā gada decembrī Dalbiņa kunga vadītā komisija lūdza Ministru kabinetu, Ministru prezidentu novērst šo likuma noteikumu nepilnību, līdz šim tas vēl nav izdarīts. Un, Godmaņa kungs, nevajadzētu runāt par šo atalgojumu valdēs un padomēs… par vidējo atalgojumu. Tas būtu apmēram tāpat kā - te dažkārt tas no Saeimas tribīnes ir skanējis - runāt par vidējo temperatūru vienā slimnīcas palātā vai kopā visā slimnīcā. Premjers bez tam publiski ir paudis viedokli, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Taču likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēti pavisam citi termiņi, un saistībā ar padomju un valžu locekļu tiesisko statusu tie stājas spēkā tikai no nākamā gada 1. jūnija. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka kapitālsabiedrībām nepieciešams pietiekams laiks nepieciešamo izmaiņu izdarīšanai, premjera kungs! Taču brīdī, kad mainās koalīcija valdībās vai pašvaldībās, no šīm padomēm un valdēm zibenīgā ātrumā tiek izmesti tās partijas biedri, kura vairāk nav koalīcijā. Un nevajadzētu arī šeit jūsu atbildes runā atsaukties uz tiesisko paļāvību, jo, piemēram, tiesnešu algu samazinājuma regulējums tiek grozīts ļoti operatīvi, un tad gan valdība nedomā par tiesisko paļāvību. Pagājušajā ceturtdienā šeit, runājot no šīs tribīnes, es nedaudz pievērsos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām, lai pievērstu jūsu uzmanību tam, ka padomēs un valdēs atrodas galvenokārt personas bez attiecīgām zināšanām, bet ar attiecīgu politisko pieredzi. Šodien atļaujiet raksturot situāciju Rīgas domē un pievērsties pazīstamākajām pašvaldību kapitālsabiedrībām un to vadībai. Kāpēc es šodien esmu izvēlējusies Rīgas domi? Tāpēc, ka gan Komerclikuma 209. pants, gan likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 47. panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tā saucamās SIA, var iztikt bez padomēm. Tomēr Rīgas dome ir izmantojusi un izmanto visas iespējas, lai izveidotu šādas padomes arī sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Piemēram, ņemsim trīs Rīgas pašvaldības bagātākās SIA. Un tā. SIA „Rīgas satiksme” ir 7 padomes locekļi: Imants Rākins - padomes priekšsēdētājs; locekļi ir Jānis Dinēvičs, Agnis Kalnkaziņš, Aris Lācis, Imants Mantiņš, Andrejs Požarnovs, Jānis Zaržeckis. SIA „Rīgas meži”. Arī 7 padomes locekļi: Andris Ameriks - padomes priekšsēdētājs; locekļi - Henrijs Frīdenbergs, Agnis Kalnkaziņš (jūs redzat - figurē jau otro reizi), Imants Rākins (figurē jau otro reizi), Dainis Stalts, Andris Ārgalis un Dainis Īvāns. SIA „Rīgas ūdens”. 7 padomes locekļi: padomes priekšsēdētājs - Vladimirs Makarovs; locekļi - Ivars Gaters, Mihails Gavrilovs, Imants Kalniņš, Andris Lasmanis, Almers Ludviks, Modris Lujāns. Kā redzams, kolēģi, lielākoties tie visi ir pazīstami politisko partiju biedri. Rīgas domē nenoliedzami ievērojama ietekme ir partijai, kas sevi uzskata par visnacionālāk noskaņoto konservatīvo partiju (es šeit domāju „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), tomēr šīs partijas ievērojamāko politiķu darbošanās padomēs un valdēs ir ārkārtīgi liberāla. Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birka kungs, neskatoties uz savu atalgojumu Rīgas domē un Rīgas brīvostas pārvaldē (vairāk nekā 88 000 latu 2007. gadā), paspējis ieņemt arī padomes locekļa amatu aģentūrā „Rīgas meži”, saņemot par to vēl 6300 latu gadā. Arī nākamie pieminēšanas vērtie kungi tāpat kā Birka kungs pēc izglītības ir ārsti. Piemēram, TB/LNNK valdes loceklis Andrejs Požarnova kungs bez darba domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja amatā algu saņem vēl piecās padomēs un vienā valdē, kopā gadā saņemot 60 tūkstošus latu. Domes priekšsēdētāja ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos, arī pēc izglītības ārsts, Jānis Straumes kungs Rīgas brīvostas pārvaldē saņem 62 522,79 latus un vēl trijās akciju sabiedrībās - lidostā „Rīga”, „Latvijas Pastā”, „Latvijas autoceļu uzturētājā” - kopā gadā saņem vairāk nekā 98 tūkstošus latu. Tātad šai personai, kuru vēlētāji neievēlē Saeimā, valsts un pašvaldība ar savu tiesisko regulējumu ir nodrošinājusi šajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās lielāku atalgojumu nekā šeit, zālē, sēdošiem četriem „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem (es neskaitu Rasnača kungu, kas sēž Prezidijā). Savukārt… (Replikas no zāles.) Savukārt cits TB/LNNK partijas biedrs, pēc izglītības agronoms, Vents Baloža kungs ir ne tikai SIA „Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs. Pagājušajā gadā viņš ir saņēmis 21 956 latus, bet vēl ir akciju sabiedrības „Rīgas Centrāltirgus” padomes priekšsēdētājs, valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” padomes loceklis un pašvaldības aģentūras „Rīgas dārzi un parki” padomes loceklis. Kopā šis kungs 2007. gadā ir saņēmis vairāk nekā 70 tūkstošus latu. Godātie kolēģi, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK politiķi neaizmirst arī savus padotos, tāpat kā jūs visi neaizmirstat savus padotos. Un, piemēram, Birka kunga biroja vadītājs, pēc izglītības sociālo zinātņu maģistrs, Juris Imags 2007. gadā bijis padomes loceklis SIA „Rīgas nami”, padomes loceklis akciju sabiedrībā „Rīgas Slimokase” un Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis, gadā saņemot aptuveni 60 tūkstošus latu. Tas ir apmēram trīs reizes vairāk nekā jūs šeit, tie kliedzēji, kam nepatīk, ka es te runāju. . . Piedodiet! Rīgā ir četri vicemēri. Viņi visi bez šā darba ir arī vairākās padomēs un valdēs. Andris Ārgaļa kungs - Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs un Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas meži” padomes priekšsēdētāja vietnieks - saņem vairāk nekā 99 tūkstošus gadā. (No zāles dep. A. Ziedone-Kantāne: „Ārprāts, nu, ārprāts!”) Kā mēs zinām, no viņa neatpaliek arī Andris Amerika kungs no Latvijas Pirmās partijas. Viņa ienākumi kopā ar atalgojumu padomēs un valdēs ir vairāk nekā 96 tūkstoši. Līdzīga situācija ir arī pārējiem vicemēriem - Jānim Dinēvičam un Almeram Ludvikam. Un nobeigumā, ņemot vērā to, ka pagājušajā ceturtdienā Tautas partija pauda ārkārtīgu atbalstu mūsu iniciatīvai, es šīs situācijas raksturojumam saistībā ar likumā prasīto izglītību un pieredzi gribētu pieminēt vēl vienu domnieku - Tautas partijas biedru, ārkārtīgi godājamu, cienījamu profesoru, arī Lāča kungu, kura darba spējas viņa cienījamā vecumā es vienkārši apbrīnoju. Un šis cienījamā vecuma kungs paspēja vienlaikus strādāt kā Rīgas domes deputāts, vadīt valsts akciju sabiedrību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, strādāt par profesoru Rīgas Stradiņa universitātē un Gaiļezera slimnīcā, kā arī atrasties vēl trijās padomēs, kas nekādi nav saistītas ar medicīnu (No zāles dep. A. Ziedone-Kantāne: „Es arī gribu kaut ko!”), proti, „Rīgas satiksmē” un Ceļu pārvaldē. Minētais politiķu atalgojums padomēs un valdēs ir tikai aisberga redzamākā daļa. Ar šo pārmērīgi politizēto padomju un valžu palīdzību, manuprāt, tiek kropļota uzņēmējdarbības vide Latvijā. Kāpēc, godātie kolēģi, Rīgas domei ir vajadzīga SIA „Rīgas lombards” ar trijiem padomes locekļiem? Kāpēc Rīgas dome nav gājusi tālāk un nodibinājusi, teiksim, SIA „Spēļu zāle”? Vai SIA „Masāžas salons”? Kāpēc Rīgas namu pārvaldēs, piemēram, SIA „Juglas nami”, „Valdemāra nami”, „Pļavnieku nami”, katrā padomē ir trīs locekļi plus mistiskā atbildīgā amatpersona? Viņu uzturēšanas līdzekļi tiek ieskaitīti namu apsaimniekošanas izdevumos, kurus ir spiesti maksāt dzīvokļu īpašnieki. Ja varam ticēt laikraksta „Diena” pagājušās nedēļas pielikumam „SestDiena”, tad atsevišķi politiķi, lai saņemtu izdevīgus pasūtījumus, ir gatavi par godu Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas kundzei Nanai Cibuļskai sacerēt grāmatas, vismaz pasūtīt sacerējumus, vārda tiešā nozīmē krist viņas priekšā ceļos. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: „Tas jau bija „Jaunā laika”!”) Godātie kolēģi, Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim jādarbojas kā krietnam un gādīgam saimniekam. Krietns un gādīgs saimnieks tiek atalgots arī ar darba augļiem. Taču, papētot datus Rīgas publiskajā pārskatā par līdzdalību pašvaldības uzņēmumu kapitālā un salīdzinot tos ar tā saucamajiem nenodokļu ienākumiem, nākas secināt, ka Rīgas dome nav rūpīgs un gādīgs saimnieks, jo redzams, ka 2007. gada 31. decembrī Rīgā ir jau 43 kapitālsabiedrības, kurās pašvaldībai pieder 100 procenti kapitāldaļu, un 10 dažāda veida aģentūru, taču ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas ir tikai 25 tūkstoši latu, kas ir ceturtā daļa no pašvaldības vadītāja gada atalgojuma. Vakar, premjera kungs, jūs Latvijas Televīzijas 1. programmā aicinājāt visus iedzīvotājus šajos grūtajos laikos… šos grūtos laikus pārdzīvot kopā. Ar savu pieprasījumu mēs nekultivējam skaudību pret turīgiem cilvēkiem, kas savu naudu ir ieguvuši ar darbu vai citādā likumīgā un godīgā ceļā. Mēs ceram, ka mūsu pieprasījums jums kalpos kā palīgs šīs negodīgās politisko partiju finansēšanas sistēmas sagraušanā. Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2008_11_13-seq26 language "lv".
- 2008_11_13-seq26 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q822919.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q211.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q2660080.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q2089528.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q1357342.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q1807088.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q4759366.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q3018073.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q1250133.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q3899540.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q2007643.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q2280274.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q210822.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q3401675.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q376204.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q15218914.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q16358264.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q6112866.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q940903.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q2983476.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q16334096.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q16363782.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q4301.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q4131185.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q20566433.
- 2008_11_13-seq26 mentions Q16356212.