Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq24> ?p ?o. }

• 2008_11_13-seq24 type Speech.
• 2008_11_13-seq24 number "24".
• 2008_11_13-seq24 date "2008-11-13".
• 2008_11_13-seq24 isPartOf 2008_11_13.
• 2008_11_13-seq24 spokenAs 66.
• 2008_11_13-seq24 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums, par ko es gribu jums ziņot, ir saistībā ar deputātu pieprasījumu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju Latvijā ir 134 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder valstij, un 552 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Kopā tātad ir 686 kapitālsabiedrības, kurās ir 1247 valdes locekļi (matemātiski skaidrs, ka mazāk nekā divi) un 614 padomes locekļi, kuru pēc skaita ir mazāk nekā kapitālsabiedrību (tas ir saistīts ar to, ka ne visur ir padomes; runa ir gan par pašvaldībām, gan par valsti). Saskaņā ar to ministriju, kuras ir valsts kapitāldaļu turētājas kapitālsabiedrībās, sniegto informāciju 2007. gadā padomes locekļi kopumā valstī bija 168, noteiktajai mēneša atlīdzībai ir bijis nepieciešams 997 641 lats 30 santīmi. Kas zina matemātiku, var izdalīt. Iznāk, ka mēnesī viens padomes loceklis saņem apmēram 500 latus, ja es nekļūdos, dalot šo bruto. Ja mēs runājam par valdes locekļiem, valsts kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībās valdes locekļi ir 216 (tas ir, 216 locekļu ir 134 kapitālsabiedrībās), un noteiktā mēneša atlīdzība, kāda ir vajadzīga viņiem, šiem locekļiem, ir 6 miljoni 490 571 lats. Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvju skaits valstī: tie, kas atbild par valsti, tātad par valsts kapitāldaļām, ir 73. Atbildīgo personu skaits - 76 (kuru pamatdarba vieta ir tiešā pārvaldes iestāde). Šeit ir jāsaprot, ka valsts kapitāldaļu oficiālais turētājs ir vai nu valsts sekretārs, vai, kā likums nosaka, viņš var deleģēt uz sēdi sevis pilnvarotu personu. Vēl ir arī tās atbildīgās personas attiecīgā resorā, kuras strādā tīri tehniski, gatavojot dokumentus uz akcionāru pilnsapulcēm, un tā tālāk. Atsevišķas ministrijas mums norāda, ka viena un tā pati amatpersona, galvenokārt valsts sekretārs, ir valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis vairākās kapitālsabiedrībās. 2007. gadā valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvjiem, valsts sekretāriem atalgojums par šī darba veikšanu dalās divās naudās: maksā no kapitālsabiedrības līdzekļiem un maksā arī no ministrijas. No kapitālsabiedrības līdzekļiem ir 171 490 latu un no ministrijas līdzekļiem - 42 422 lati. Skaits - 73. Savukārt atbildīgajām amatpersonām, kas ir 76, atalgojums ir 154 732 lati no kapitālsabiedrības līdzekļiem un 42 000 latu no ministrijas līdzekļiem. Elementāri var sarēķināt, cik šie cilvēki saņem mēnesī. Kas attiecas uz līdzekļu mazināšanu valsts pārvaldē, es negribētu atgādināt visu, ko valdība ir pieņēmusi, tomēr minēšu galvenos akcentus. Sākot jau ar šo pavasari, valdība ir pieņēmusi un turpina pieņemt ierobežojumus attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto piemaksām, prēmijām, lai radītu loģisku un pārskatāmu, adekvātu atalgojuma sistēmu. Galvenais, ko mēs valdībā esam pieņēmuši attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā un ko es uzskatu par lietderīgu arī šeit jums ziņot: kalendārā gada laikā prēmijām varēs izmaksāt ne vairāk kā 1/12 daļu no gada plānotās mēnešalgu kopsummas, un tas ir apmēram 8 procenti. Pie tam ir noteikts arī ierobežojums augstākajām amatpersonām neatkarīgi no tā, kādus papildu darbus viņas veic. 2009. gadā ir nolikti augšējie „griesti”. Tātad, arī pildot citus darbus, augšējie „griesti” ir noteikti arī augstākās ierēdniecības atalgojumam, ievērojot visas piemaksas, pabalstus, kompensācijas, prēmijas un vadības līgumus. Tas nozīmē, ka reāli augstākā, pati augstākā, latiņa šinī brīdī, 2009. gadā, ir 3500 latu. Mums ir bijuši gadījumi, kad šīs augstākās amatpersonas ir saņēmušas daudz lielākas summas. Tas vairs nebūs iespējams. Tagad, ja mēs runājam par atsevišķiem soļiem… Mēs esam valdībā pieņēmuši un jums iesnieguši Civildienesta likuma grozījumus, kā arī valdības noteikumos paredzējuši, ka mēs paliekam tikai pie vienas piemaksas valsts ierēdņiem. . . ka mēs svītrojam visas iepriekšējās piemaksas par darbu īpašos apstākļos, par tā intensitāti un tā tālāk - to ir grūti izmērīt. Ir tikai 20 procentu piemaksa par amata pienākumu pildīšanu tad, ja vadība ir rakstiski nozīmējusi darbinieku pildīt cita - prombūtnē esoša - darbinieka darbu ne ilgāk kā četrus mēnešus. 20 procentus no darbinieka esošā atalgojuma, atskaitot grūtniecības situācijas vai mācību komandējumus, kas diemžēl arī varētu būt. . . nevis diemžēl, bet varētu būt arī lielākā laikā nekā četri mēneši. Paliek vēl tāda situācija, ka cilvēks tiek atbrīvots no amata vai pats iesniedz atlūgumu - ka viņš aiziet no amata. Tātad šajā īsajā posmā, par kuru mums ir normatīvie dokumenti, kas nosaka, cik ilgā laikā jāizsludina konkurss, lai varētu pieņemt vietā… Šajā situācijā šis laiks no četriem mēnešiem tiek samazināts uz diviem. Tātad es domāju, ka es pietiekami precīzi izteicos, ka piemaksa ir tikai viena. Vairāk nav! Tā ir plānots likumdošanā, ko mēs esam iesnieguši jums. Protams, paliek vēl arī piemaksas par speciālajām dienesta pakāpēm, kas ir definētas atsevišķos likumos. Tie ir tie cilvēki, kam ir uzpleči. Tā, tagad par jautājumu, kas ir saistīts tieši ar kapitālsabiedrību. Mēs patlaban esam šo jautājumu skatījuši, un, nedaudz atgriežoties vēsturē, es pavisam īsi minēšu, kāda ir vēsture visai šai situācijai. Īpaši tas attiecas uz vienu daļu ļoti niknu kritiķu, kuriem es lūdzu ieskatīties vēsturē: kurā laikā un kurš ir iecēlis veselu virkni gan pārstāvju, gan padomes locekļu. Jūsu padevīgais kalps nepiedalījās šajā procedūrā, bet man ir jāsaka, ka tiem kritiķiem, kas šeit uzstājās lielā skaitā, būtu vēlams ieskatīties vēsturē. Tas ir viss, ko es varu pateikt! Pirmkārt. Faktiski ilgu laiku to visu noteica Ministru kabineta noteikumi Nr. 356 - „Noteikumi par valsts pilnvarnieku skaitu, pilnvarnieka atlīdzību un valsts uzņēmuma direktora darba samaksu”. Šie noteikumi tātad faktiski noteica līdz pat 2003. gada 1. janvārim to, kā apmaksāja valsts pilnvarniekus (tajā laikā vēl bija pilnvarnieka statuss), vadītājus, noteica arī vidējo darbinieku skaitu un sāka dalīt jau valsts un pašvaldību statūtsabiedrības. Toreiz to nosaukums bija statūtsabiedrības ar valsts (pašvaldības) kapitāla daļu un valsts uzņēmumu iedalījumu. Un jau toreiz iedalīja mazās, vidējās, lielās un īpaši lielās statūtsabiedrībās. Tas sadalījums bija, izejot no tā, kāda ir bilances kopsumma. Maza bija līdz 2,5 miljoniem, vidēja - no 2,5 līdz 15, liela - no 15 līdz 24, īpaši liela - no 24 un vairāk miljoniem. Otrs kritērijs bija neto apgrozījums, kas mazai sabiedrībai bija 4 miljoni, vidējai - no 4 līdz 20, lielai - no 20 līdz 40 miljoniem, bet īpaši lielai - 40 un vairāk miljoni. Un, protams, bija noteikts arī vidējais darbinieku skaits: mazā - līdz 49, vidējā - no 50 līdz 249, lielā - no 250 līdz 499, un īpaši lielā - 500 un vairāk. Tad, lūk, tie noteikumi, kas bija spēkā līdz 2003. gada 1. janvārim, noteica, ka valsts pilnvarnieku skaits mazā sabiedrībā svārstījās no 1 līdz 2, vidējā - no 1 līdz 3, lielā - no 1 līdz 4 un īpaši lielā - no 1 līdz 5 pilnvarniekiem. Un arī mēneša algas maksimālais apmērs bija līdz 1000 latiem - mazā, līdz 2000 - vidējā, līdz 3000 - lielā, līdz 4000 - īpaši lielā sabiedrībā. Un tāda situācija bija līdz 2003. gadam. Un bija noteikti arī pilnvarnieki. . . Es te nupat runāju par vadītājiem, par tiem, kas tagad ir attiecīgi valdes locekļi… Bet, par pilnvarniekiem runājot, šī samaksa bija tāda, ka mazā sabiedrībā bija no 50 līdz 200 latiem, vidējā - līdz 400 latiem, lielā - līdz 600 un īpaši lielā - līdz 1300 latiem. 2003. gada 1. janvārī stājās spēkā likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, bet 2003. gada 16. decembrī, tas ir, gandrīz nepilnu gadu vēlāk, tika pieņemti noteikumi Nr. 704, kas noteica šādas izmaiņas… Jūs varat tikai fiksēt, kas tajā laikā bija koalīcijā - gan tajā laikā, ko es nupat minēju, tātad pirms šī datuma, gan vēlāk un tagad. To jūs paši zināt ļoti labi. Atlīdzības apmēri valdē un padomē: priekšsēdētājam noteica no 0 līdz 4000 latiem, priekšsēdētāja vietniekam - līdz 90 procentiem no priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, bet valdes locekļa atlīdzība - līdz 80 procentiem no priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Un bija noteikta arī prēmija. 2003. gada 16. decembra redakcija noteica, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis var saņemt prēmiju, ja ir bijusi peļņa un ja nav nodokļa parāda valsts vai pašvaldības budžetā. Un šīs prēmijas apmērs bija noteikts līdz trīs mēnešu atlīdzībām. . . Nevis algām, bet atlīdzībām! Atlīdzība kapitāldaļu turētājam bija noteikta tā, ka mēneša atlīdzība valsts vai pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvim ir 1000 latu apmērā. Tas viss stājās spēkā laikā, ja mēs runājam precīzi… Nu, jā, tas viss stājās spēkā 2003. gadā. Un kāda tad bija tā situācija? Vai kaut kas būtiski mainījās? Tad padomes locekļu skaits… Palika tas pats sadalījums - maza, vidēja, liela un īpaši liela kapitālsabiedrība. Ja mēs skatāmies, kāda bija atšķirība salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, tad redzam, ka īpaši lielā palielināja valdes… Faktiski nē! Valdes priekšsēdētāja atlīdzība īpaši lielā kapitālsabiedrībā bija 4000, lielā - 3000, vidējā - 2000, mazā - līdz tūkstotim. Bet parādījās padomes locekļu skaits, kas tika noteikts šāds: mazā - 3, vidējā - ne vairāk kā 5, lielā - ne vairāk kā 7 un īpaši lielā - ne vairāk kā 10 padomes locekļu. Un tika noteikts arī valdes locekļu skaits, kas mazā kapitālsabiedrībā bija ne vairāk kā 3, vidējā - ne vairāk kā 4, lielā - ne vairāk kā 5 un īpaši lielā - ne vairāk kā 6 locekļi. Šo likumu un noteikumus vēlreiz pamainīja 2006. gada 30. novembrī, taču faktiski tas fundamentāli neizmainīja šo situāciju. Īpaši lielām kapitālsabiedrībām par vienu cilvēku palielināja padomes locekļu skaitu - eventuāli no 10 uz 11. Kaut gan pastāv iespēja, ka varētu būt arī mazāk. Mums, piemēram, ir liela sabiedrība - tāda kā „Latvenergo”, kuras padomē nav 11 cilvēki. Ja nemaldos, tur šinī brīdī ir 5 padomes locekļi. Varbūt es kļūdos, bet man šķiet, ka vairāk tur nav. Es domāju, ka varbūt… Nu, jā! Un noteica sekojošu lietu… Tādi samērā strikti nosacījumi: noteikt, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis var saņemt prēmiju ne tikai tad, ja ir peļņa un ja nav nodokļa parāda, bet arī tad, ja peļņa nav bijusi, bet zaudējumi ir bijuši plānoti. Jo ir iespējams, ka, pārņemot sabiedrību vai darbojoties tajā, viņi var nonākt arī tādā situācijā, kad ir pasliktinājums, bet, lai uzlabotu situāciju no sliktākas uz labāku, arī tas ir darbs, par ko ir jāatalgo. Faktiski tā ir tāda situācija, kāda ir šodien. Neatkarīgi no deputātu pieprasījuma… Es pasvītroju - neatkarīgi no deputātu pieprasījuma! - mēs jau sākām nodarboties ar šo jautājumu pirms vairākiem mēnešiem, un neatkarīgi no deputātu pieprasījuma ir pieņemti vairāki lēmumi. Lai kā varbūt pieprasītājiem arī šķistu, ka, tieši pateicoties viņu pieprasījumiem, valdība strādā. Tā tas nebūs! Tad, lūk! Pirmām kārtām par to, kas ir skaidrs attiecībā uz padomes locekļiem. Valdība pieņems šo lēmumu. Tātad, pirmkārt, padomes locekļu skaits tiek samazināts pēc principa: trīs, trīs, pieci, septiņi. Otrkārt, mēs esam ielikuši iekšā divus kritērijus padomes locekļiem, no kuriem viens ir latviešu valodas zināšanas, otrs - augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze, kuru atbilstoši novērtē kapitāldaļu turētājs, atbildot par to, kā viņš redz savu padomes locekli, jo ne visiem ir pieredze un augstākā izglītība. Ne visiem! Diemžēl. Nu tad, lūk, tas ir viens! Otrs. Ja mēs runājam par valdes locekļiem kapitālsabiedrībās, tad mēs tāpat, kā es jau runāju par ierēdņiem valsts pārvaldē, samazināsim viņu iespējas saņemt prēmijas. Un patlaban, tāpat kā tas ir ar valsts ierēdņiem, mēs liekam priekšā, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ikgadējās prēmijas apmērs tiek samazināts līdz divu mēnešu atlīdzībai - tātad līdzīga sistēma kā ierēdņiem. Viena - gada beigās un otra, ja parāda īpaši labus rezultātus kapitālsabiedrībā. Un tas ir pilnīgi normāli, ja stimulē cilvēku, lai, vadot šādas sabiedrības, kas nav mazas… Lai šo cilvēku varētu zināmā mērā stimulēt. Bet tas nav obligāti. Tātad - tikai līdz divām… Lūk! Un trešais, kas patlaban valdībā ir principiāli pieņemts, būs saistīts ar likuma grozījumiem. Ir jautājums par to, ko sauc par kapitālsabiedrību noslogojumu, - tātad par kapitālsabiedrības pārstāvju darbu. Līdz šim likums faktiski noteica sekojošu lietu - to, ka kapitālsabiedrību daļu turētājs… ka nebija ierobežots to kapitālsabiedrību skaits, kurās viņš pārstāv valsti. Un mēs bijām tādā situācijā, ka daudzos resoros šis noslogojums bija absolūti nevienlīdzīgs. Tas ir viens. Un otrs. Veicot darbu tik lielā skaitā kapitālsabiedrību, ierēdnim, augstākajam ierēdnim, tādam kā, piemēram, valsts sekretāram, ir ļoti grūti strādāt pilnu slodzi arī ministrijā, tāpēc faktiski ir tapis ierobežojums kapitālsabiedrības padomes locekļiem, arī valdes locekļiem, un tas ir tāds, ka viņi drīkstēs strādāt ne vairāk kā trijās vietās. Trijās! Kas attiecas uz kapitālsabiedrību turētājiem, tad tur, izejot no tā, cik liela ir kapitālsabiedrība, valdības pozīcija patlaban ir šāda: kapitālsabiedrības turētājs var būt pārstāvis divās īpaši lielās, trijās - lielās, četrās - vidēji lielās vai piecās - mazās kapitālsabiedrībās. Tas ir ierobežojums. . . Nē, nē! Viņš drīkst būt nevis kopā, bet tikai aizņemt to, ko es teicu. (No zāles dep. K. Šadurskis: „Bet izlasiet, kas tur rakstīts!”) Ieklausieties, ko es jums saku! Es saprotu, ka jums ir grūti ar loģiku… Tad tā ir jūsu problēma. (No zāles dep. K. Šadurskis: „Godmaņa kungs, izlasiet, kas tur rakstīts!”) Ja ir grūti ar loģiku, tad tā ir jūsu problēma! Kas īpaši nesaprot, iesniegšu rakstiski, cienījamie deputāti! Rakstiski! (No zāles dep. J. Dobelis: „Viņi ir piedzērušies!”) Nu, lūk! Es ļoti ceru… Es ļoti ceru, ka cienījamie deputāti izskatīs arī mūsu rakstiskos lēmumus un racionāli, loģiski pret tiem izturēsies. Neaizmirsīsim, ka šīs sabiedrības ir ļoti būtiskas valstij. Mēs no šīm sabiedrībām saņemam ne tikai ļoti nopietnus ienākumus par valsts kapitāla izmantošanu, bet šīs sabiedrības ir arī ārkārtīgi svarīgas mūsu tautsaimniecībai kopumā. Jau iepriekš paredzot karstas debates no pieprasītāju un viņu atbalstītāju puses, es aicinu: esiet vēsturiski izprotoši un iecietīgi pret jūsu kolēģu lēmumiem tajos brīžos, par kuriem es šeit teicu! Būšu ļoti priecīgs, ja deputāti nāks klajā ar konstruktīviem priekšlikumiem arī turpmāk, runājot par šo jautājumu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_11_13-seq24 language "lv".
• 2008_11_13-seq24 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_11_13-seq24 mentions Q822919.
• 2008_11_13-seq24 mentions Q211.
• 2008_11_13-seq24 mentions Q3736450.
• 2008_11_13-seq24 mentions Q11213537.
• 2008_11_13-seq24 mentions Q2167704.
• 2008_11_13-seq24 mentions Q4803907.