Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_13-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2008_11_13-seq2 type Speech.
- 2008_11_13-seq2 number "2".
- 2008_11_13-seq2 date "2008-11-13".
- 2008_11_13-seq2 isPartOf 2008_11_13.
- 2008_11_13-seq2 spokenAs 5.
- 2008_11_13-seq2 spokenText "Cienījamie Prezidija locekļi un kolēģi! Latvijā pašreiz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu nosaka Ārstniecības likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Naudas plūsma, kas ir pamatu pamats, tiek regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, savukārt naudas apjomu nosaka absolūti subjektīva politiķu griba vai nevēlēšanās piešķirt līdzekļus šāgada budžetā. Mums ir daudzkārt mainīti dižplāni, taču īstenībā ne pašvaldības kā īpašnieces, ne veselības aprūpes iestāžu vadītāji, ne slimnieki nezina nedz savas tiesības, nedz pienākumus. Vakardienas TV „Panorāmas” sižetā jūs redzējāt, ka VOAVA ierēdņiem sarežģītāk ir izmainīt līgumā ciparu nekā diviem smagi slimiem mūsu valsts iedzīvotājiem saņemt viņu dzīvību nodrošinošu procedūru divreiz nedēļā 180 kilometru attālumā no viņu dzīvesvietas. Paldies Ventspils mediķiem, kuri, savelkot jostas vai drīzāk uzliekot korsetes, atvēlēja naudu no tā sauktajām iekšējām rezervēm, glābjot cilvēku dzīvību. Nav neviena regulējoša likuma, kas noteiktu naudas dalītāju atbildību. VOAVA kā naudas turētāja vienpersonīgi uzspiež veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanas tirgus nosacījumus zem pašizmaksas, taču tajā pašā laikā Veselības ministrija pieņem lēmumus par sev nepiederošu iestāžu iekļaušanu vai neiekļaušanu tirgū. Tas saucas dižplāns! Vienlaikus bez kāda pamatojuma tiek slēgtas kvalitatīvi strādājošas sertificētas slimnīcas un tajā pašā laikā partijiski ar miljoniem lielām dotācijām atbalstītas savējās. Galvenais faktors projektu un dotāciju piešķiršanā ir partijas krāsa. Tā ir absolūta tirgus kropļošana pašos pamatos. Tā kā lielākoties slimnīcas ir pašvaldību īpašumi, tad valsts pienākums ir noteikt kritērijus un standartus tirgus dalībnieku iekļaušanai tirgū, nevis gultu vai darbinieku skaitu svešā īpašumā. Viens no spēkā esošiem dokumentiem saucas „Ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”, un tās mērķis ir (citēju): „Nodrošināt integrētas veselības aprūpes sistēmas turpmāko attīstību, optimizēt pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, tādējādi paaugstinot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientam. ” Citāta beigas. Taču kā tas notiek dzīvē? Kā piemēru minēšu šovasar daudzkārt zem likvidācijas zobena nonākušo Priekules slimnīcu. Priekules slimnīca ir pašvaldības īpašums, tā sertificēta atbilstoši visiem Veselības ministrijas noteiktajiem kritērijiem kā pakalpojumu sniedzēja līdz 2012. gadam. Darba apjoms un pakalpojumi atbilstoši kvalitātes prasībām (bez nevienas sūdzības MADEKKI) tiek sniegti lokālas daudzprofilu slimnīcas līmenī. Pēc tā sauktā dižplāna šādi spēles noteikumi Ministru kabineta rīkojumā ir plānoti līdz 2010. gadam. Pēkšņi šā gada jūnijā atbrauc Veselības ministrijas pārstāvji un paziņo: ar 2009. gadu mēs jūs no spēles izslēdzam! Kādēļ? Atbilde - tā tikšot efektīvāk izmantoti kadri un iedzīvotāji saņemšot kvalitatīvāku veselības aprūpi. Jau šodien Liepājas slimnīcā ir jāgaida rindā, lai saņemtu jebkādu palīdzību. Priekules slimnīcā ir gan īsāks ārstēšanās ilgums, gan efektīvāks naudas izlietojums. Nav pašreiz dokumenta, kurš ierobežotu absolūtu politiska lēmuma patvaļu. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Muciņa kungs šā gada jūnijā prezentēja jaunos kritērijus slimnīcu iekļaušanai tirgū, kas Latvijas apstākļos skan tendenciozi, lai neteiktu - absurdi: operāciju blokam vajag vismaz četras vai piecas operāciju zāles, kur katrā veic 800-1000 operāciju gadā. Ja Kurzemē ir 300 000 iedzīvotāju, tad katru gadu katram sestajam ir jāiet uz operāciju, Kurzemē drīkst būt viena slimnīca, pie tam 70 procentiem un vairāk operāciju ir jābūt akūtām. Laikam tādēļ netiek atvēlēta nauda ceļu remontiem un tiek atlaisti no darba 200 policisti. Droši vien tiks plānots vairāk traumu un avāriju. Pastāvot šādiem nosacījumiem, atliek izlemt, kura būs šī vienīgā slimnīca, lai tā tiktu novērtēta kā efektīva. Ventspils rajonā, kur iedzīvotāju blīvums ir daži cilvēki uz kvadrātkilotmetru, veselības aprūpe acīmredzot tiks likvidēta vispār. Vienīgi ir jautājums: ko lai iesāk iedzīvotāji un kurš reāli atbild par sekām? Pašreizējos VOAVA un slimnīcu līgumos ir noteiktas kvotas, kuras pārsniedzot slimnīca naudu nesaņem. Ja palīdzību tomēr sniedz, tad rodas parādi un Veselības ministrija pasludina slimnīcu par neefektīvu. Ja pacients netiek uzņemts slimnīcā un netiek sniegta palīdzība, ārsts tiek sodīts par palīdzības nesniegšanu, kaut arī par to neviens nemaksā. Šo uzskaitījumu par nejēdzībām veselības aprūpē varētu turpināt vēl ilgi, taču jāatzīst, ka pat Veselības ministrija, redzot, ka ūdens smeļas mutē, šā gada jūlijā nodibināja darba grupu, lai mēģinātu izstrādāt Veselības likumu, taču nepieaicināja ne pašvaldību, ne nevalstiskā sektora pārstāvjus. Četru mēnešu laikā šī darba grupa ir tikusi līdz astoņu iespējamo sadaļu virsrakstiem, tāpēc „Jaunais laiks” prasa, lai Veselības ministrija tuvāko mēnešu laikā iesniegtu Saeimā likumprojektu, kurš tiešām precīzi noteiktu valsts un pašvaldības tiesības un pienākumus, juridisko un privāto personu tiesības un pienākumus, skaidru vadības un veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību un atbildību par nesniegtiem pakalpojumiem, pārkāpjot Satversmi. Cik ilgi pacientiem no savas kabatas nāksies maksāt par kroplo veselības aprūpi? Šodien tie ir jau 40 procenti, rīt būs vismaz 50 procenti. Un ko darīt tiem, kam kabatas tukšas? Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2008_11_13-seq2 language "lv".
- 2008_11_13-seq2 speaker Ingrida_Circene-1956.
- 2008_11_13-seq2 mentions Q822919.
- 2008_11_13-seq2 mentions Q211.
- 2008_11_13-seq2 mentions Q957137.
- 2008_11_13-seq2 mentions Q1357342.
- 2008_11_13-seq2 mentions Q768416.