Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_06-seq38> ?p ?o. }

• 2008_11_06-seq38 type Speech.
• 2008_11_06-seq38 number "38".
• 2008_11_06-seq38 date "2008-11-06".
• 2008_11_06-seq38 isPartOf 2008_11_06.
• 2008_11_06-seq38 spokenAs 50.
• 2008_11_06-seq38 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pēc „Pilsoniskās Savienības” deputātes Ilmas Čepānes 2. oktobra raksta „Dienā” „Vieniem josta savilkta līdz pēdējam, otriem - atlaista pilnīgi vaļā” jautājums par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu nesamērīgo atalgojumu un sociālajām garantijām vairs nav nozudis no plašsaziņas līdzekļiem. Un tas ir labi: lai cilvēki pazīst savus varoņus, kas tik sūri, grūti deldē caurumus bikšu dibenos un svārkos, gozējoties šajās savējo „barotavās”, no kurienes nodokļu maksātāju nauda tiek pārsūknēta partiju kasēs! Acīmredzot, jūtot to, ka sabiedrības sašutums kāpj, Tautas partijas priekšsēdētājs Segliņa kungs arī sācis skaļi piesaukt audita nepieciešamību. Nupat viņš rādās izlēmīgāks pat par Godmani, kurš šajā jautājumā ir tik izvairīgs, cik vien izvairīgs var būt: kaut ko darīs kaut kad - tikai ne tagad! Pagaidām lai saglabājas tajā līmenī, kāds tas ir bijis uz 2008. gada 1. jūliju. Segliņa kunga apņēmīgie paziņojumi pieder pie paša partijas klasikas: vispirms skaļi paklaigāt, tad „aizlaist ilgajā” un, galvenais, - neko nemainīt! Tieši tā pirms gada rīkojās Dalbiņa kungs, rakstīdams vēstuli Kalvīša kungam: sak’, palīdzi, draugs, pamaini Ministru kabineta 704. noteikumus tā, lai tajos būtu kaut jel kāda konkrētība par padomju un valžu locekļu sociālajām garantijām. Pie visa vainīgs bija kāds Staņislavs Boiko, kurš, atstājot „Latvijas Dzelzceļa” valdes locekļa amatu, saņēma 200 tūkstošu latu kompensāciju. Arī Kalvīša kungs sašuta: piepūta vaigus un uzdeva saviem ministriem sagatavot priekšlikumus, kā šo nejēdzību novērst. Ministri apjuka. Tik grūts uzdevums! Tik ķimperīgs! Un sākās sarakstīšanās, kurā mudžēja birokrātijas zelta fonda terminoloģija: „Nepieciešama dziļāka izpēte, papildu resursi, atkārtotas starpministriju sanāksmes. ” Kamēr Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas ierēdņi grozījās ap priekšlikumu izstrādi, tikmēr Ministru kabineta noteikumi nemainījās un nav mainījušies vēl šodien. Tikmēr valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību barotnes zuzēja un sanēja no partiju mazākiem un lielākiem „kukainīšiem”. Viss kārtējo reizi beidzās ar neko. Tika „aizlaists ilgajā”. „Pilsoniskā Savienība” ar citu frakciju deputātu atbalstu oktobra sākumā pieprasīja Ministru prezidentam sniegt ziņas par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām. Saņemtā atbilde bija nepilnīga, jo tajā bija iekļautas tikai septiņas ministrijas, bet pat šī daļējā atbilde atklāja, cik ievērojamas summas par nekā nedarīšanu tiek tērētas šīm amatpersonām. Piemēram, 2007. gadā septiņu ministriju pārvaldībā esošajās kapitālsabiedrībās kopumā ir iztērēti 3 miljoni 324 tūkstoši 551 lats. Vēlreiz atkārtoju, ka ziņas par „vistreknāko” ministriju - Satiksmes ministriju - šajā summā neatspoguļojas. Tad tai būtu jāpievieno vēl 238 976 lati un 413 208 lati, kas ir izmaksāti amatpersonām kompensācijās. Valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma, ka, lai izsekotu, cik padomēs un valdēs kāds darbojas un cik lielu atalgojumu tur saņem, ir gandrīz vai jānolīgst privātdetektīvu birojs. Tas tad rūpīgi iepazītos ar daudzo valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, tās salīdzinātu ar valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību gadskārtējiem pārskatiem un tad varbūt beidzot tiktu pie puslīdz lielas skaidrības, cik tas viss nodokļu maksātājiem izmaksā. Tomēr kaut ko jau noskaidrot var. To dara prese un daži urķīgi deputāti. Papētot dažādo amatpersonu ienākumu deklarācijas un tās salīdzinot ar partiju ziedotāju sarakstiem, atklājas sakritības, kas diezin vai ir nejaušas. Vislabāk atalgotās kapitālsabiedrības „Latvijas Valsts meži” valdē no septiņiem valdes locekļiem četri ir saistīti ar partijām: bijušais Tautas partijas deputāts Aivars Tiesnesis tur vidēji saņem 7 tūkstošus latu mēnesī, ZZS ilggadējais frakcijas darbinieks Boldiševics - vidēji 6972 latus, citi ZZS cilvēki - Modris Grantiņš un Andrejs Brūvelis - katrs pelna vairāk par 7 tūkstošiem. Visi četri ir arī savu partiju lielie ziedotāji. Kopš 2002. gada, kad KNAB izveidoja ziedotāju elektronisko datubāzi, Tiesnesis ir ziedojis 46 tūkstošus, Boldiševics - 29 698 latus, Grantiņš - 22 860 un Brūvelis tā pieticīgāk - 3700. Nevajag aizmirst arī par šo cilvēku paziņām un draugiem, ar kuru palīdzību izmanīgi var apiet vienai personai noteiktos ziedojumu „griestus” un ieskaitīt arī kaut ko partijas kontos. No 2007. gada divdesmit septiņās valsts akciju sabiedrībās un lielākajās kapitālsabiedrībās, kas strādā ar valsts kapitāldaļām, no vairāk nekā 140 padomju locekļiem vismaz 91 ir saistīts ar partijām. Visvairāk to ir LPP/LC - vismaz 36, Tautas partijai - 22, ZZS - 19 un TB/LNNK - 11. Politiķu lielais īpatsvars liek šaubīties, vai viņi šīs vietas tur ieņem savas kompetences dēļ. Kopumā šie locekļi kopš 2002. gada partijām ir ziedojuši 452 tūkstošus latu. Saskaņā ar „Delnas” pētījumu, ja mēs ieskatāmies 2005. gada ziedojumos, tad redzam, ka LPP kopējā budžetā tas sastāda 20 procentus, LCP - 17 procentus, ZZS - 16 procentus, Tautas partijas - 15 procentus, bet „Jaunajam laikam” tas ir 6 procenti. Jaunāki dati pagaidām vēl nav pieejami, taču kopējā tendence pierāda, ka skaitļi arvien pieaug. Tātad arī šogad šie skaitļi noteikti būs lielāki, jo kopumā ir audzis padomju locekļu atalgojums. Es vēl labprāt pakavētos pie šā garā saraksta, sniedzot dažus kopsavilkumus par politiķiem, kuri nenogurstoši strādā dažādās valdēs un padomēs. Kādi tad ir viņu ienākumi? Ingūna Gulbe - Tautas partija - 109 485, Vents Balodis - TB/LNNK - 87 094 lati, Māris Kaijaks - 86 083 lati. Juris Radzevičs - 82 949 lati… Jā, Radzevičs - Latvijas Pirmā partija… Jānis Straume - TB/LNNK - 113 794. Taču neviens nedzīvo tik ”trekni” kā „Latvijas Valsts mežu” valdes locekļi, kas kopā valstij ir izmaksājuši 528 148 latus. Pavisam viņu ir septiņi, tad jūs varat aprēķināt vidējo summu, kas grozās starp 80 un 90 tūkstošiem. Kā jau minēju, ar šo sacensties var vienīgi Satiksmes ministrijas „savējie”. Valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma, ka pašlaik nav nekāda priekšstata, cik līdzekļu šo amatpersonu atalgošanai, sociālajām garantijām un kompensācijām ir paredzēts nākamā gada budžetā. Arī 2009. gada budžeta projekts, ko mēs nesen nodevām pirmajā lasījumā, tāpat kā visi iepriekšējie ir sastādīts tā, ka apspriežamie izdevumi un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas un izklīdinātas kaut kādās citās ailēs. Atrunas ar normatīvajiem aktiem, kas valdībai traucē ieviest ierobežojumus šajos nesamērīgi augstajos atalgojumos, apliecina, ka nav politiskās gribas apturēt šo valsts līdzekļu šķiešanas orģiju. Ja Godmanis to patiesi gribētu, tad viņš dotu nevis tādu rīkojumu, kā mēs te nesen dzirdējām, bet daudz konkrētāku, nosakot termiņus, kad un kā tas ir darāms. Un nobeigumā, kolēģi, es vēlos paust gandarījumu, ka „Pilsoniskās Savienības” prasība veikt visaptverošu valsts pārvaldes sistēmas auditu gan valsts iestādēs, gan valstij piederošajās aģentūrās un kapitālsabiedrībās ir guvusi arī pozīcijas atbalstu. Tautas partijas valde pat ir pieņēmusi lēmumu, kas uzdod finanšu ministram šo darbu pabeigt līdz nākamā gada martam. Paldies jums, dārgie kolēģi no Tautas partijas valdes, par ieklausīšanos „Pilsoniskās Savienības” teiktajā! Malači! Mēs priecājamies, ka esam jūs iedvesmojuši. Tik nu savus labos nodomus atkal „nepalaidiet ilgajā”: darba grupas, dziļāka izpēte, papildu resursi… Šoreiz tik viegli nenogremdēsiet, tāpēc ka mēs sekosim līdzi tam, vai pēc skaļajiem paziņojumiem tiešām auditi notiks un vai finanšu ministrs Slakteris pildīs šo partijas valdes lēmumu. Tomēr īstas ticības, ka šoreiz Tautas partijas apņēmība ir īsta, jau nav. Iepriekšējā Saeimas sēdē „Pilsoniskā Savienība” ierosināja likuma grozījumus, bet „Pilsoniskās Savienības” priekšlikums tika noraidīts. Ko tad „Pilsoniskās Savienības” deputāti likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” gribēja grozīt? Mēs vēlējāmies noteikt, ka tiem, kam pamatdarba vieta ir tiešās pārvaldes iestāde, atalgojums par darbību padomēs vai valdēs nevar pārsniegt 30 procentus. Ka tas tiek noteikts precīzi Ministru kabineta noteikumos. Otrkārt. Mēs arī uzstājām, ka tiek izsludināts atklāts konkurss uz šīm brīvajām valdes locekļu vietām un ka arī atlīdzību un sociālās garantijas turpmāk vairs nevarēs brīvi noteikt akcionāru sapulce, bet tas būs jādara šai pašai akcionāru sapulcei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Lūk! Ņemot vērā to noraidījumu (lielākā daļa pozīcijas atturējās vai balsoja „pret”), tādas īstas ticības, ka šoreiz kaut kas tiks darīts, nebūs. Tāpēc es jūs lūdzu: atbalstiet vismaz šo pieprasījumu, lai šodien, kad mēs runāsim radio pēc šīs sēdes, mums nebūtu jāsaka: „Ak, neklausaities uz maniem vārdiem, raugaities uz maniem darbiem!” Lai nu nebūtu tā, ka darbu atkal nav, atbalstiet, lūdzu, šo pieprasījumu!".
• 2008_11_06-seq38 language "lv".
• 2008_11_06-seq38 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q822919.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q211.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q4294791.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q1771611.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q4459436.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q2167704.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q1021632.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q1357342.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q1250133.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q4511827.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q29955809.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q3401675.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q1756085.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q6112631.
• 2008_11_06-seq38 mentions Q10996257.