Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_11_06-seq36> ?p ?o. }

• 2008_11_06-seq36 type Speech.
• 2008_11_06-seq36 number "36".
• 2008_11_06-seq36 date "2008-11-06".
• 2008_11_06-seq36 isPartOf 2008_11_06.
• 2008_11_06-seq36 spokenAs 50.
• 2008_11_06-seq36 spokenText "Labrīt! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jau parasti šajā Saeimā pieņemts, arī šodien Augusts Brigmaņa kungs paziņoja, ka pieprasījums „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām” Pieprasījumu komisijā ir ticis noraidīts. Un, pirmkārt, ievērojot viņa uzstāšanos, es gribētu pakavēties pie pieprasījuma izskatīšanas vēstures. Pieprasījumu komisijā tas tika skatīts, Brigmaņa kungs, divas reizes. Pirmo reizi - 29. oktobrī, kad uz sēdi nebija ieradies premjers, kad uz sēdi nebijāt ieradies jūs, Brigmaņa kungs, un arī jūsu vietniece Zommeres kundze. Otro reizi šis pieprasījums tika skatīts pagājušās sēdes pirmajā starpbrīdī, aptuveni 20 minūtes, kad premjers, būdams ļoti nevaļīgs, paziņoja, ka viņš varot atbildēt īsi, jo viņam neesot tik daudz laika klausīties. Otrkārt. Šā pieprasījuma sakarā saņemtā informācija ir ļoti virspusēja un nepilnīga. Ministru prezidenta atbildē tiek minēts, ka Latvijā esot 134 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder valstij, un 552 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Tātad kopā pavisam ir 686 kapitālsabiedrības. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, kā norāda tieslietu ministrs, tajās ir 1247 valdes locekļi un 614 padomes locekļi. Bez tam šīs kapitālsabiedrības apkalpojot 117 tā saucamie kapitāldaļu turētāju pārstāvji un atbildīgās amatpersonas, kuru pamatdarba vieta ir tiešā pārvaldes iestāde. Saistībā ar turētājiem informācija netika saņemta no Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas un Vides ministrijas. Taču, godātie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka tieslietu ministrs norāda, ka pielikumā pievienotais saraksts, iespējams, ir nepilnīgs. Jo, atsaucoties uz Komerclikuma normām, virkne akciju sabiedrību Uzņēmumu reģistram neiesniedzot akcionāru sarakstu. Un tāpēc neesot iespējams apkopot precīzu informāciju par visām komercsabiedrībām, kurās valstij un pašvaldībām pieder kapitāldaļas. Līdz ar to mums nākas secināt, ka valsts pārvalde nav pietiekami informēta par šādu kapitālsabiedrību skaitu. Treškārt. Arī informācija par iztērētajiem naudas līdzekļiem šo padomju un valžu locekļu, kā arī turētāju un darbinieku atalgošanai un kompensācijām ir neprecīza. Kā atbildi uz jautājumu par to, cik lieli naudas līdzekļi ir bijuši nepieciešami 2007. gadā, lai valžu un padomju locekļiem nodrošinātu noteikto ikmēneša atlīdzību un kompensācijas, komisija no Godmaņa kunga ir saņēmusi tikai informāciju par septiņām ministrijām, proti, par Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju. Runājot par pārējām ministrijām, mēs zinām, ka Ekonomikas ministrijas pārziņā ir Privatizācijas aģentūra, Kultūras ministrijas pārziņā ir „Jaunie „Trīs brāļi””, bet par Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un vēl dažām citām ministrijām informācija vispār mums netika sniegta. Un tāpēc, godātie kolēģi, atļaujiet nedaudz pakavēties pie Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām uzņēmējsabiedrību valdēm un padomēm. Satiksmes ministriju es izvēlējos galvenokārt tāpēc, ka Valsts kontrole šā gada 28. aprīļa ziņojumā ir norādījusi, ka 2007. gadā valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija, valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir piešķirta atlīdzība 238 976 latu apmērā papildus normatīvajā aktā noteiktajai atlīdzībai. Bez tam valdes locekļiem ir izmaksātas neadekvātas atlaišanas kompensācijas 413 208 latu apmērā. Tas ir tikai vienā - Satiksmes ministrijā. Un, kā zināms, atkarībā no kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem padomes locekļu skaits var būt no 3 līdz 11, bet valdes locekļu skaits - no 3 līdz 7 cilvēkiem. Satiksmes ministrs Šlesera kungs, nosakot padomju un valžu locekļu skaitu, ir izmantojis normatīvajos aktos paredzētās maksimālās iespējas. Šīs ministrijas pārziņā esošajās valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ir ieceltas vairāk nekā simts personas. Un nosacīti - neviens likums to neparedz - šīs padomes es gribētu… šīs personas es varētu sadalīt trijās grupās. Pirmajā grupā, ja mēs vērojam Satiksmes ministriju, ietilpst lielākoties Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” politiķi, kuri startējuši Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, bet nav ievēlēti un kurus plašsaziņas līdzekļi mēdz dēvēt par „caurkritušajiem politiķiem”. Lielāko daļu jūs no viņiem jau zināt. Tikai daži piemēri. Piemēram, Krišjānis Peters. Viņam, spriežot pēc pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās deklarācijas, Šlesera kunga „paspārnē” ir bijuši septiņi amati. Šis ministra padomnieks ir bijis padomes priekšsēdētājs trijās valsts akciju sabiedrībās un padomes loceklis arī trijās kapitālsabiedrībās. Un gada kopējie ienākumi viņam pārsniedz 90 tūkstošus latu. Vairākās valsts akciju sabiedrību padomēs ir iekārtota Jevgenija Stalidzāne, Andrejs Naglis, Kārlis Greiškalns, Juris Šmits, Arnis Luhse, Pāvels Maksimovs, Armīns Sproģis un tā tālāk. Otrā grupa. Ministram Šlesera kungam un premjeram, teiksim, pietuvinātās personas. Piemēram, sabiedrības uzmanību ieguvušais Dainis Liepiņš, uzņēmējs, ir darbojies septiņās padomēs un valdēs, tostarp gan Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību padomēs, gan valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” padomē, gan Rīgas Brīvostas pārvaldē. Un viņš 2007. gadā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās atalgots vairāk nekā ar 111 tūkstošiem latu. Vēl viens piemērs no šīs grupas. Vakar ļoti lielu publicitāti sakarā ar iespējamo līdzdalību maluzvejniecībā ieguva satiksmes ministra bijušais padomnieks Lauris Dripe. Šis jaunais censonis pagājušajā gadā ir bijis padomes priekšsēdētājs četrās valsts akciju sabiedrībās - Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts informācijas tīklu aģentūrā, Elektronisko sakaru direkcijā un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā. Bez tam viņš ir paspējis vēl būt arī par padomnieku valsts akciju sabiedrībā „Starptautiskā lidosta „Rīga””, gadā kopā saņemot gandrīz četras reizes vairāk nekā pats satiksmes ministrs. Un beidzot par trešo grupu, kurā ietilpst citu koalīcijas partneru ievērojamākie politiķi vai partiju ietekmes sfērā esošie lielo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāji. Neskatoties uz ļoti ievērojamo atalgojumu šajās īpaši lielajās valsts akciju sabiedrībās (šis atalgojums ir 80 līdz 130 tūkstoši latu gadā), viņi blakus tam vēl ieņem padomes priekšsēdētāja vai valdes locekļu amatus citās valsts akciju sabiedrībās. Atļaujiet minēt tikai divus piemērus. Rīgas Brīvostas prezidents Leonīds Loginovs ir vēl arī „Latvijas Dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis Latvijas Jūras administrācijā. Savukārt Tautas partijas biedrs valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks, kura alga ir vairāk nekā 68 000 latu gadā šajā valsts akciju sabiedrībā, ir vēl arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas Gaisa satiksme” padomes loceklis. Godātie kolēģi! Pats par sevi tas apstāklis, ka valstij vai pašvaldībām piederošajās kapitālsabiedrībās pastāv politiskā uzraudzība, nav nekas neparasts. Daudzās valstīs pastāv šāda prakse. Taču tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams tas, ka šo valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes kalpo kā politisko partiju finansēšanas avots. Par to mēs varam pārliecināties, papētot kaut vai KNAB mājaslapu, kur kopš 2002. gada ir redzami visi ziedotāji. Par to mēs varam pārliecināties, iepazīstoties ar nevalstisko organizāciju pētījumiem. Laika trūkuma dēļ par to es izvērsti nevaru runāt. Es atgādināšu tikai to, ka iepriekš minētais Māris Kaijaks Tautas partijai ir ziedojis 33 000 latu, bet Liepiņš Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” apvienībai - vairāk nekā 65 000 latu. Starp citu, 5000 latu viņš šīs partijas kasē ir „ieripinājis” pirms nepilna mēneša. Grūti, protams, ir pierādīt, bet, tā kā ir noteikti ziedojumu griesti (jūs tos zināt - 10 000 latu gadā), iespējams, ka padomēs un valdēs saņemtie līdzekļi partijām tiek nodoti caur trešajām personām, kas citādi no savas kabatas neizvilktu ne latu. Līdz ar to pozīcijas partijas atrodas nesalīdzināmi labākā materiālajā situācijā nekā opozīcijā esošās partijas, jo netiek pieļauta iespēja, ka šajās padomēs, neskatoties uz viņu izglītību un zināšanām, būtu arī pārstāvji no opozīcijas. Ministru prezidents, kā mēs zinām, taupības apstākļos vairākkārt ir uzsvēris, ka esot devis rīkojumu, lai sakārtotu atalgojuma un kompensāciju lietas padomju un valžu locekļiem. Vai jūs, godātie pozīcijas kolēģi, zināt, kas šajā rīkojumā rakstīts? Vai jūs, Bērziņa kungs - Andri Bērziņ no Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” -, zināt, kas šajā rīkojumā ir rakstīts? Es domāju, ka jūs nezināt, un tāpēc citēšu, jo pagājušajā reizē, kad mēs runājām par to, ka būtu jāgroza likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, jūs teicāt, ka Ministru kabinets ir uzsācis ārkārtīgi vētrainu darbību šajā jomā. Un es atļaušos jums nocitēt, ko viņš ir teicis visiem ministriem, visiem valsts sekretāriem: „Lūdzu jūs nekavējoties dot rīkojumu valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgiem darbiniekiem par to, ka nepieciešams veikt darbības, lai valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes priekšsēdētāju un locekļu, valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzība 2009. gadā nepārsniegtu tiem šā gada 1. jūlijā noteikto atlīdzības apmēru. ” Godātie kolēģi, šīs darbības var būt tikai un vienīgi grozījumi likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šo jautājumu. Ar rīkojumu atalgojumu šajās valdēs un padomēs nevar ne iesaldēt, ne atsaldēt. Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija un pārējie šo pieprasījumu parakstījušie deputāti nepiekrīt Tautas partijas pārstāvja finanšu ministra Slaktera kunga šā gada oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” paustajam viedoklim. Es citēšu, un arī jūs paklausieties: „Padomes, protams, ir vajadzīgas. Viņiem ir ļoti regulētas algas, kas viņu kvalifikācijai ir ļoti par zemu - par zemu, ļoti mazas algas pie ļoti lielas kvalifikācijas. ” Citāta beigas. Mēs nepiekrītam, ka šim atalgojumam ir jāpaliek nemainīgam. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šīs neadekvāti uzpūstās algas ir jāsamazina. Lielajās kapitālsabiedrībās padomju locekļu skaits ir jāsamazina, jo, kā mēs zinām, Ministru kabineta noteikumos Nr. 709 ir norādīts šo locekļu minimālais skaits un arī maksimālais skaits, un, kā es jau teicu, šie „paraugministri” lielākoties izmanto tieši maksimālo skaitu. Turklāt iespējams, ka šajās mazajās kapitālsabiedrībās šīs padomes vispār būtu jālikvidē. Godātie kolēģi! Padomes ir viens no iemesliem, kas šodien Latvijā demokrātisko iekārtu diskreditē, tāpat arī izraisa sabiedrībā neticību un pat riebumu pret politiķiem. Komisijas pirmās sēdes laikā, kā es jau minēju, nebija klāt priekšniecības - ne Brigmaņa kunga, ne Zommeres kundzes, ne arī Godmaņa kunga, un tad arī koalīcijas deputāti izrādīja sašutumu par valdēs un padomēs notiekošo. Dzintars Ābiķa kungs teica… Dzintars tā teica: „Ja mēs šajā lietā neko neizdarīsim, Saeima bankrotēs. ” Diemžēl tautas acīs mēs, Ābiķa kungs, jau esam bankrotējuši, un ar populistiskiem gājieniem, piemēram, ar savu algu samazināšanu, mēs sabiedrības uzticību neatjaunosim. Nekādā ziņā! Es gribu atsaukties arī uz otrajā flangā sēdošo cienījamo kolēģi dramaturgu Paulu Putniņa kungu - uz viņa teikto šīs lietas apspriešanas laikā. Putniņa kungs, jūs teicāt: „Grib kaķītis zivis ķert, negrib ķepas slapināt. ” Un šodien, kolēģi, ir īstais brīdis, lai arī koalīcijas deputāti, kam kaut nedaudz ir saglabājusies pašcieņa, „saslapinātu savas ķepiņas” un pārkāptu sarkano līniju, kuru jums ir noteicis šis politiskais galms. Mēs aicinām pieņemt šo pieprasījumu. Un paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2008_11_06-seq36 language "lv".
• 2008_11_06-seq36 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q822919.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q211.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q4294791.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q4294315.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q27950240.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q957126.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q2660080.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q21625222.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q1771611.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q957137.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q2167704.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q15628977.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q4294480.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q28206.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q1419663.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q1021632.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q11692641.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q1250133.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q3401675.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q1507032.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q16408655.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q6765780.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q16360774.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q16360345.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q11725940.
• 2008_11_06-seq36 mentions Q9151088.