Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq291> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq291 type Speech.
• 2008_10_30-seq291 number "291".
• 2008_10_30-seq291 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq291 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq291 spokenAs 66.
• 2008_10_30-seq291 spokenText "Jā. Cienījamo Saeimas priekšsēdi! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šis darbs ir grūts, jo es saprotu, ka nav vienkārši tik ilgi spriest, jo tas nogurdina, es domāju, gan klausītājus, gan arī runātājus. Tas ir reāli. Arī es no sākuma mēģināju uztvert visu, ko runā, bet, zināt, pēc divām stundām ir grūti uztvert visu. Es mēģināju izmantot austiņas, nav vienkārši. Būsim godīgi un atklāti. Varbūt kaut kā pa daļām jāskata tie jautājumi, sevišķi par izdevumu daļu, jo ļoti grūti būs, ja mēs visu vienā blokā skatīsim. Pirmais, ko es gribu teikt. Es gribu izteikt pateicību visiem, kas šeit runāja, jo faktiski lielākā daļa runāja par ieņēmumu daļu. Tas ir būtiski, tas nozīmē… faktiski pirmā lasījuma būtība ir runāt par ieņēmumu daļu, runāt par pavadošiem likumiem, runāt par deficīta apmēru, runāt - jā! - varbūt arī par vienu otru principu, kas šajā budžeta projektā ir iekšā. Un no tā, ko es dzirdēju, es izdaru secinājumus, ka pēc būtības ne opozīcijai, ne pozīcijai nav iebildumu pret tiem pavadošajiem likumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu samazinājumiem un citiem faktiem. Es izsaku secinājumu, ka gan opozīcija, gan pozīcija ļoti precīzi atbalsta to trīspusējo vienošanos, ka budžeta deficīts nav palielināms. Tas ir liels, es domāju, panākums, un es ceru, ka otrajā lasījumā tas arī tā būs. Varbūt pavisam nedaudz… pavisam īss komentārs. Pirmais, ko es gribu teikt. Redzat, mēs balsojam nevis par kaķi maisā, Šadurska kungs, bet par vairākām principiālām lietām šajā budžetā. Pirmais. Mēs balsojam par to, ka, ņemot vērā, ka kopprodukts samazinās, jo 2 procenti ir stipri mazāk nekā 7,5 un 5,6, princips ir tāds, ka, samazinoties kopproduktam, ir jāsamazina izdevumi. Tas ir pirmais princips, kas šeit ir iekšā. Samazinājums nav pietiekams, un tāpēc otrajā lasījumā gan deputāti, gan arī valdība centīsies palielināt izdevumu samazinājumu. Otrs princips, par ko mēs balsojam, attiecas uz aptuvenu budžeta deficīta apmēru, kurš ir zem Māstrihtas kritērija. Tas nav 3 procenti. Tas ir 1,85. Un nepareizi šeit izteicās cienījamie deputāti, kas tikai rēķināja to, ka samazinās ieņēmumi - un izdevumi faktiski paliek tādi, kādi ir, un līdz ar to deficīts mums te aug līdz 700-800… un tā tālāk. Tā nav taisnība. Ja samazinās ieņēmumi, sevišķi es to gribētu pateikt Kariņa kungam! - samazinās arī izdevumi. Tas ir valdības uzdevums. Ja pirmajā lasījumā nobalso principā par deficīta ierobežojumu, tas ir automātiski. Tā trešā lieta ir valsts parāds. Tiem cilvēkiem, kas šeit runā par valsts parāda lielo pieaugumu, vajadzētu iepazīties ar Valsts kases plānu. Deputātiem ir šādas tiesības. Tie tiešie parādi, kas mums jānofinansē gan 2008. , gan 2009. gadā, ja mēs runājam par iekšējo un ārējo parādu, katru gadu sastāda apmēram 208 miljonus. Cita lieta, ja mums budžeta deficīts ies sliktā virzienā, sākot no nākamā gada, teiksim, maija, tad mums varbūt būs nepieciešams aizņemties lielākas naudas, bet tas nav absolūti definitīvi. Tie ir Valsts kases dati. Mēs šeit runājam par makroekonomiskām lietām, par anticikliskumu. Jā, valdība jau tomēr vismaz 2008. gadā nodemonstrēja šo anticikliskumu, un man jāsaka, ka 2008. gada beigās varbūt vajadzēs to pat nedaudz ierobežot. Tā problēma ar anticikliskumu ir pilnīgi pareiza, bet mums ir vēl citi ierobežojoši apstākļi, kāpēc mēs nevaram paplašināt budžeta deficītu vēl lielāku, ko var un praktiski dara tad, kad samazinās kopprodukts. 1998. gadā mēs to darījām. Bet mums ir viena problēma. Ja 1998. gadā bija tikai Krievijas krīze un tās nebija tur, Rietumos, tagad krīze ir visapkārt. Un viens tāds skaitlis: nākamajā gadā Eiropas Savienības dalībvalstis piesakās izvietot savas parādzīmes 1,6 triljonu eiro apmērā. 1,6 triljoni ir 1600 miljardi. Pie tam lielākoties šīm valstīm reitingi ir stipri augstāki, par ko šeit runāja cienījamais deputāts, arī sakot par tā saucamajiem CDS un apdrošinātājiem pret naudas neatdošanas risku. Tāpēc mums ir stipri cita atmosfēra, ja mēs runājam par to, ka mēs brīvi varam pārfinansēt vai finansēt savu deficītu. Tāpēc mēs nevaram iet maksimāli anticikliski. Tā ir problēma. Tas mūs vienkārši ierobežo, nu, ko darīt. Ja mēs runājam vēl… pāris komentāru, kurus es šeit dzirdēju, par… Pavisam īsi. Pareizi, mums pilnībā sakrīt domas par pārvaldes izdevumu samazināšanu. Kvalitatīvi tās mums sakrīt. Jautājums, kā kvantitatīvi atrisināt šo problēmu, nav vienkāršs. Es šeit vairākus aspektus dzirdu. Un, piemēram, šeit es dzirdu par vairākiem bubuļiem. Te runā par padomēm, kas faktiski varētu radīt milzīgu fiskālo efektu. Cienījamās partijas, kas ir bijušas savulaik pozīcijā un kas tagad ir opozīcijā! Mēs varam ļoti elementāri pierādīt: tad, kad bijāt pozīcijā, jūs ļoti veiksmīgi piepildījāt padomes ar saviem pārstāvjiem. Skaitliski absolūti tāpat, kā to dara tās pozīcijas partijas, kas nāk jūsu vietā. Tad ko? Tas iznāk tā: ja es esmu opozīcijā, tad es esmu pret padomi, ja es esmu pozīcijā, tad padomes pilnas. Tas jautājums nav vienkāršs. Tas, ko es te dzirdu, - likvidēt jebkuras padomes. Redzat, ir akciju sabiedrības, valsts akciju sabiedrības. Turklāt ir likums par akciju sabiedrībām, un pilnīgi vienalga, vai viņas ir valsts vai nevalsts. Un uzraudzību nosaka likums. Mēs nevaram pateikt, ka valsts akciju sabiedrībā neviens nav padomē. Likums to nosaka. Kam nav skaidrs, griezieties, lūdzu, Valsts kancelejā, jums to izskaidros. Pie tam jautājums šeit ir vēl tāds. Tie ir lieli aktīvi, tā ir liela atbildība. Tas ir punkts viens. Es, protams, piekrītu, ka ļoti nopietni ir jādiferencē. Es to teicu Pieprasījumu komisijā, mēs patlaban izskatām iespējas diferencēt šo atlīdzību un atbildību, izejot no tā, cik lielas ir akciju sabiedrības. Bet tās akciju sabiedrības, kuru aktīvos ir desmitiem miljonu un vēl vairāk naudas, neuzraudzīt vispār? Baidos, ka tas ir bezatbildīgs paziņojums. Otra lieta. Visi piekrīt arī tam, ka jāsamazina ierēdniecība. Tikai neuzskatiet to par bubuli, neaizejiet otrā galējībā, cienījamie deputāti! Šoreiz es griežos pie visiem deputātiem, jo neaizmirsīsim, ka, lai kā mēs arī izteiktos par ierēdniecību, bieži vien emocionāli un slikti, tie ir tie cilvēki, kas pārstāv valsti un kas mēģina šo valsti darbināt. Tas nav tik vienkārši - atlaidīsim viņus visus, un valsts strādās pati no sevis. Ar deputātiem vien un valdību vien ministru personā, kas te ir, nestrādās valsts, jūsu zināšanai. Nestrādās, lai cik arī kvēli jūs šeit par to runātu. Par atsevišķām lietām es tiešām gribu teikt, ka ir ļoti būtiski priekšlikumi, tai skaitā… par izglītību gan man gribētos, lai pieredzējuši deputāti, kas ir bijuši ministri, nāk talkā vienā lietā. Te jau tā jautri var runāt par tiem izglītības samazinājumiem vai nesamazinājumiem. Mums ir viena cita problēma. Es arī piekrītu ministrei, ka pamatā šajos apstākļos zinātnes finansējuma smagums jāpārceļ uz Eiropas fondiem. Problēma ir vienā apstāklī. Mums augstskolas ir sadalījušās divās daļās. Un pie mūsu liberālās sistēmas viena daļa grib būt atvasinātas un viena daļa negrib. Un tās, kas ir atvasinātas, diemžēl nevar pretendēt uz tādu pašu līdzfinansējumu, kāds ir valsts iestādēm. Un nu ir tā, ka Tehniskā universitāte ir vienā pusē, Latvijas Universitāte - otrā. Tā diemžēl ir. Tas ir galvenais jautājums, lai mēs varētu pilnībā līdzfinansēt. Jo, ja šīs universitātes pieņem lēmumu, ka viņas ir valsts institūcijas, tad viņas saņems 15 procentu līdzfinansējumu, ja ne, tad 7,5. Tā ir problēma. Tā ir daudz svarīgāka problēma šinī brīdī, Šadurska kungs, nekā tas, ko teicāt jūs. Kaut gan, godīgi teikšu, protams, nevarētu neko īpaši lielīties, ka mēs nevaram pamatbudžetā arī nodrošināt finansējuma pieaugumu. Bet mums vismaz ir aizstājošs elements, ko mēs saņemam no Briseles. Noslēgumā es tiešām gribētu izteikt pateicību par šo samērā smago darbu. Tas ir smags darbs - tik ilgi diskutēt un faktiski arī runāt, ieklausīties, pievērst uzmanību. Es tomēr ceru, ka… Es aicinu, lūdzu nobalsot par, protams, budžetu pirmajā lasījumā. Ievērojiet: balsojot par to, mēs nobalsojam par principiem, kas ir budžetā, un, ja mēs šos principus ievērojam otrajā lasījumā, tad atliek tikai viens - kā kvantitatīvi tos piepildīt. Un es ceru, ka tas kopā mums arī izdosies. Paldies jums.".
• 2008_10_30-seq291 language "lv".
• 2008_10_30-seq291 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q159.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q498407.
• 2008_10_30-seq291 mentions Q9005.