Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq258> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq258 type Speech.
• 2008_10_30-seq258 number "258".
• 2008_10_30-seq258 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq258 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq258 spokenAs 5.
• 2008_10_30-seq258 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jūs vēl nesen paši teicāt, ka šis budžets būtu ļoti sīki un pamatīgi jāanalizē - pēc iespējas daudzpusīgāk un pamatīgāk. Tomēr nupat jūs liedzāt šeit no tribīnes izteikties Kārtības rullī atļautās 15 minūtes, un tas patiesībā ir nebijis gadījums budžeta apspriešanas gaitā. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Jāmācās runāt koncentrētāk!”) Tātad cilvēkiem nebūs iespējams analizēt pēc būtības tik, cik tas bija iecerēts. Es mēģināju vairāk iedziļināties 2009. gadā plānotajā Labklājības ministrijas budžeta sadaļā. Un es vēlētos, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību trim aspektiem. Vispirms manu uzmanību piesaistīja tas, ka ir paredzēti 4 miljoni latu labklājības nozares politikas plānošanai un uzraudzībai, lai, pirmkārt, sekmētu personas stāvokļa stabilitāti sociālā riska situācijā; otrkārt, paaugstinātu sabiedrības izpratnes līmeni par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām, un, treškārt, papildinātu nozares politikas finansējuma iespējas, piesaistot struktūrfondu finansējumu. Jāsaka, kolēģi, man gan ir lielas šaubas, vai šīs vispārīgās frāzes ir 4 miljonus vērtas. Un ko gan līdz plānot politiku, ja naudas nepietiek pašam politikas īstenotājam? Un tā šajā 2009. gada budžetā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir plānota nauda tās funkciju nodrošināšanai, izmaksājot pensijas un pabalstus, simtiem tūkstošu pensiju un pabalstu, vien deviņiem mēnešiem. Uztraukušies ir nozares darbinieki un vadība, un arodbiedrība, un viņi ir vērsušies pēc palīdzības arī Sociālo un darba lietu komisijā, bet, kā redzat, tad šie 1,8 miljoni, kuru pietrūkst tieši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai nodrošinātu šo būtisko funkciju veikšanu līdz gada beigām, - tā ir puse no šiem politikas plānošanas 4 miljoniem. Otrkārt. Man gribētos… manu uzmanību piesaistīja tas, ka šai budžeta projektā nav pildīts kāds ļoti būtisks sabiedrībai dots solījums kā no valdības vadītāja Godmaņa puses - Godmaņa kungs, jūs dzirdat, ja? -, tā arī no nozares ministres mutes, ka 2009. gadā tiks paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts no 45 latiem līdz 60 latiem. Bet tas būtiski uzlabotu 3. grupas invalīdu, Černobiļas seku likvidētāju un mazo vecuma pensiju saņēmēju finansiālo stāvokli. Jūs varbūt teiksiet, ka naudas nav, bet tad tie būs atkal meli, jo ir vismaz trīs finanšu avoti, no kuriem šo naudu varētu paņemt. Pirmkārt, no sociālo iemaksu griestu jeb ierobežojumu atcelšanas, par ko mēs šogad esam paši lēmuši. Otrkārt, no tā viena procenta sociālo iemaksu, kuras nākamgad no pirmā pensiju līmeņa nenovirzīs otrajam pensiju līmenim, un arī par to mēs šogad esam lēmuši. Treškārt, no sociālā budžeta depozīta ieguldījumu procentiem. Tie kopumā ir plānoti apmēram 160 miljoni latu. Bet valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai vajadzētu vien 50 miljonus. Tomēr šī nauda jau ir ieplānota pamatbudžeta dzesēšanai. Tāpat es jums arī atgādināšu, ka šobrīd sociālā budžeta uzkrājums, kolēģi, ir jau 950 miljonu latu liels. Tad kuram var iestāstīt, ka naudas sociālajām vajadzībām mums budžetā nav? Un treškārt. Manu uzmanību piesaistīja tas, kā tieši ir veidots sociālā budžeta plānojums 2009. gadam. Un tam es vēlētos jūsu uzmanību pievērst jo īpaši. Tiek plānots, ka sociālā budžeta pieaugums 2009. gadā būs 224 miljoni latu. Tas gan ir par 20 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš, tas ir, šogad, tomēr tautsaimniecības attīstības situācijā, kad tā valstī pasliktinās un kļūst arvien dramatiskāka, arī šī, visticamāk, izrādīsies pārlieku optimistiska ieņēmumu prognoze. Nākamgad tiek prognozēts, ka bezdarbs Latvijā - un to saka eksperti -, pieaugs pat līdz 10 procentiem. Tātad tas būs divas reizes lielāks nekā šogad. Tad no kā iekasēs plānotās sociālās iemaksas? Kaut cik droši to varētu darīt no pārvaldē strādājošo algas, bet ar to vien neizvilks sociālā budžeta plānus. Vēl lielākas šaubas ir par optimistisko sociālā budžeta ieņēmumu pamatotību, ko pastiprina vēl tas, kā šajā budžetā ir plānots samazinājums izdevumos; piemēram, vienā no pieciem apakšbudžetiem - nodarbinātības speciālajā budžetā. Budžeta paskaidrojumu daļā lasām, ka par 2,16 miljoniem latu ir sagaidāms samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām saistībā (un ieklausieties!) ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita prognozēto samazināšanos. Vidēji mēnesī no 30 tūkstošiem personu šajā gadā līdz 29 tūkstošiem personu nākamgad. Nu tas neizklausās absolūti ticami! Nu neizklausās… Šajā piemērā arī redzams, ka tās nav reālas prognozes, uz ko balstās arī 2009. gada valsts sociālā budžeta pozitīvā bilance. Un, no šā viedokļa raugoties, tam ir tieša ietekme uz budžeta kopējo finansiālo izskatu, jo, kā zināms, mūsu valstī tiek piekopta politika, ka ar sociālā budžeta plusu mehāniski līdzsvaro pamatbudžeta mīnusu. „Jaunais laiks” ir vienmēr uzskatījis, ka tas neliecina par labu valsts…".
• 2008_10_30-seq258 language "lv".
• 2008_10_30-seq258 speaker Silva_Bendrate-1956.
• 2008_10_30-seq258 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq258 mentions Q1357342.
• 2008_10_30-seq258 mentions Q129677.
• 2008_10_30-seq258 mentions Q4723918.