Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq246> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq246 type Speech.
• 2008_10_30-seq246 number "246".
• 2008_10_30-seq246 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq246 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq246 spokenAs 22.
• 2008_10_30-seq246 spokenText "Esiet sveicināti! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Pavisam drīz valdošās koalīcijas deputāti nobalsos par budžetu (No zāles dep. K. Leiškalns: „Aicinām jūs arī!”), kurš balstās uz pavisam nepareizām un kļūdainām prognozēm. Un šis nav pirmais gadījums, kad budžeta veidošanas procesā ir pieļautas kļūdas. Bet šodien ir tas retais gadījums, kad nevienam ministram vai deputātam nav ne mazāko ilūziju, ka budžeta projektu nāksies kardināli pārveidot uzreiz pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā. Un šī situācija ir īpaša krīzes izpausme. Savukārt kritiskā situācija, kura ir mūsu valstī, izveidojās nevis vakar, tā ir tās nepareizās valsts attīstības stratēģijas, kuru Latvijas vara tika izvēlējusies uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, atspoguļojums un rezultāts. Un šodienas krīze ir ne tikai nopietns pārbaudījums valdībai un sabiedrībai, bet arī vienreizēja iespēja pārdomāt un pārskatīt valsts tālāko attīstības scenāriju. Tagad finansiālā krīze ne tikai uzliek valdībai un Saeimai par pienākumu steidzīgi meklēt, kur un kā vēl ir iespējams samazināt budžeta izdevumus, bet arī dod iespēju iezīmēt ekonomikas jaunas prioritātes, lai nākotnē valsts tiktu labāk pasargāta no līdzīgām finanšu tirgus katastrofām. Gribētu atgādināt - pēc neatkarības atjaunošanas tika nolemts, ka turpmāk par ekonomikas prioritātēm kļūs pakalpojumi, tajā skaitā tranzīts, un lauksaimniecība. Attīstoties situācijai un atbilstoši šai izvēlei tika izveidoti tādi mākslīgi apstākļi, tajā skaitā nacionālās valūtas nereāli augstais kurss, kas ātri noveda pie rūpniecības sektora gandrīz pilnīgas iznīcināšanas. Situācijai attīstoties, diezgan ātri atklājās, ka lauksaimniecības prioritāte bija kļūdaina, un pakāpeniski lauksaimniecības sektors aizņēma visai pieticīgu vietu starp nozarēm, kuras veido budžeta ieņēmumus un nodrošina IKP pieaugumu. Tranzīta joma izdzīvoja ilgāku laiku, bet jau 90. gadu beigās bija pilnīgi skaidrs, ka ārpolitisku iemeslu dēļ tranzīts tālāk neattīstīsies un nekļūs par drošu ekonomikas izaugsmes avotu. Vienīgā joma, kura attīstījās tā, kā bija iecerēts pirms 18 gadiem, ir finanšu pakalpojumi. Latvijā patiešām izdevās izveidot stipru un stabilu banku sistēmu. Pat šogad, kad pasaulē valda satraukums finanšu tirgū un vairāki Latvijas uzņēmumi paziņo par maksātnespēju, Latvijas banku sektors demonstrē stabilitāti un plāno noslēgt krīzes gadu pat ar peļņu. Protams, ar Latvijas banku sektoru var arī lepoties. Bet, no otras puses, kur ir atdeve valsts ekonomikai un valsts budžetam? Vai ieņēmumi no banku sektora var izglābt Latvijas budžetu krīzes gadā? Protams, ne. Vēl viens retorisks jautājums: vai valdība varēs saņemt no Latvijas bankām aizņēmumu, lai nākamgad izglābtu budžetu, kuru mēs pašlaik apspriežam? Katastrofāls budžeta līdzekļu trūkums var izveidoties jau pavasarī, ja saglabāsies tās negatīvās tendences, kuras iezīmējās šogad. Es stipri šaubos, vai vietējās bankas spēs palīdzēt valdībai, nodrošinot aizņēmumu, lai valdība varētu izpildīt savas saistības pret valsts sektorā strādājošajiem un turpināt finansēt Eiropas Savienības projektus. Bankas valsts budžetu neizglābs, jo pašām nav pietiekami daudz brīvo līdzekļu. Tas nozīmē, ka valdībai nākamgad būs jāvēršas starptautiskajā finanšu tirgū, lai aizņemtos, vai jālūdz palīdzība no starptautiskām organizācijām vai citu valstu valdībām. Tad rodas nākamais jautājums: kādām valstīm starptautiskā sabiedrība ir gatava palīdzēt? Atbildot uz šo jautājumu, ir jāatgādina Īslandes un Ungārijas nesenā pieredze. Īslande ir valsts, kura visiem ir simpātiska, un daži Latvijas nacionāli domājoši politiķi bieži pieminēja Īslandi kā paraugu Latvijas attīstībai. Zaļa zeme bez svešiniekiem un bez rūpniecības. Bet, kad šādai simpātiskai zemei sākās nopietnas finanšu problēmas, neviena valsts vai starptautiskā organizācija nesteidzās stiept palīdzīgu roku un sniegt nepieciešamo kredītu Īslandes glābšanai. Tukšas sarunas turpinājās divus mēnešus. Pavisam cita attieksme tika izrādīta Ungārijas lūgumam par kredīta piešķiršanu, kura apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniegs Latvijas valsts budžetu. Bez īpaša trokšņa Ungārijai kredīts tika nodrošināts. Kāpēc tik atšķirīga attieksme? Tāpēc, ka Īslandei sava rūpniecība ir niecīga, bet ticēt Īslandes finanšu pakalpojumu sektora atveseļošanai neviens nesteidzas. Bet Ungārijai kredīts tika nodrošināts, jo tās ekonomikas pamatā ir attīstīta rūpniecība un lauksaimniecība, kas ļauj ticēt, ka visus parādus Ungārija ar laiku atmaksās. Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā situācija ir tuvāka Īslandes, nevis Ungārijas situācijai, un, ja tuvākajā laikā radīsies nepieciešamība pēc starptautiskās palīdzības, attieksme diez vai būs pretimnākoša. Kāds ir secinājums? Šodienas krīze dod Latvijai iespēju pārskatīt attīstības stratēģiju un pasludināt rūpniecības attīstību par absolūtu prioritāti nākamajos desmit gados. Tā nav nekāda utopija, jo pirms astoņpadsmit gadiem valstsvīru politiskā griba nodrošināja Latvijas banku sektora stabilu attīstību. Tagad noteikumu pārskatīšana par labu ražošanas kapitālam būtu labākā atbilde šodienas izaicinājumiem. Un pāris vārdu par ilūzijām, kas ir saistītas ar bezdeficīta budžeta pieņemšanu. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka bezdeficīta budžets ir it kā panaceja un glābiņš Latvijas ekonomikai nākotnē. Šis viedoklis tiek pamatots, minot Igaunijas piemēru. Re, Igaunijai ir bezdeficīta budžets, un tāpēc tai ir saglabāts augstāks kredītreitings nekā Latvijai. Es runāju par tiem novērtējumiem, kuri ir saņemti no Fitch un Standard&Poor’s aģentūrām. Bet bezdeficīta budžeta atbalstītāji aizmirst pateikt, ka Igaunijai pozitīvais reitings ir saglabāts, pateicoties naudas resursu uzkrājumam, kas ir Igaunijas valdības rīcībā un sastāda 10 procentus no valsts IKP. Bet, salīdzinot ar citām valstīm, Igaunijai piešķirts tomēr negatīvais novērtējums, runājot par tās ekonomikas tālāko attīstību. Čehijai un Ungārijai šis novērtējums ir daudz labāks. Tajā pašā laikā Ungārijai un Čehijai ir budžeta deficīts un pastāv arī ārējie parādi, kuri ir lielāki nekā Igaunijai. Kad mūsu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kārtējo reizi apciemoja Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs, es viņam pavaicāju: kāpēc ir šāda atšķirīga attieksme no reitingu aģentūru puses pret Igauniju un Ungāriju? Un Rimšēviča kungs atbildēja, ka budžeta deficīts nav galvenais kritērijs, nosakot kredītreitingu valstij. Svarīgākie kritēriji ir inflācija un tekošā konta deficīts. Acīmredzot šie kritēriji ir saistīti ar valsts ekonomikas ražošanas sektora attīstību un eksporta iespējām. Es pieskāros šim jautājumam nevis tādēļ, lai iebilstu pret nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus. Nē! Protams, mūsu frakcija - PCTVL - arī atbalsta rīcību, kura ir vērsta uz budžeta daļas izdevumu samazināšanu. Bet es gribētu teikt, ka šis budžeta deficīta samazinājums nevar būt galvenā prioritāte un tai nedrīkst upurēt sociālos jautājumus un valsts reālās ražošanas ekonomikas attīstības prioritātes. Nobeigumā man ir jāpaziņo, ka PCTVL frakcija šodien balsos pret budžeta projekta pieņemšanu un piedāvās savus priekšlikumus budžeta pārskatīšanai. Paldies.".
• 2008_10_30-seq246 language "lv".
• 2008_10_30-seq246 speaker Miroslavs_Mitrofanovs-1966.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q191.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q687709.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q28.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q164226.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q213.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q6454285.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q15379125.
• 2008_10_30-seq246 mentions Q1474490.