Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq240> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq240 type Speech.
• 2008_10_30-seq240 number "240".
• 2008_10_30-seq240 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq240 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq240 spokenAs 50.
• 2008_10_30-seq240 spokenText "Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Kolēģi! Šodien mēs it kā runājam par skaitļiem. Bet tikai it kā, jo mēs jau nerisinām matemātisku uzdevumu tīri intelekta treniņa pēc. Budžeta pieņemšana jau nav nekāds pašmērķis. Mēs iezīmējam mūsu valstij un tās pilsoņiem svarīgu jomu -noturības un attīstības perspektīvas. Lielais valsts budžeta pozīciju skaits liecina, cik sazarota ir mūsu valsts politika. Bez naudas, protams, nevar attīstīties neviena joma. Tomēr ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nez vai pareizs būs princips visām nozarēm un visām ministrijām samazināt līdzekļus vienādā mērā. Dažas jomas jau ir nostiprinājušās tiktāl, ka spētu pārziemot ar mazāku līdzekļu daudzumu. Bet ir nozares, kurās pat īslaicīgs finansējuma samazinājums varētu radīt grūti kompensējamus cilvēkresursu zaudējumus un attīstības apstāšanos. Un tāpēc mūsu uzdevums ir redzēt valsti kopumā, izvērtēt ne tikai nozaru nozīmību, bet arī pēctecības pārrāvuma risku. Jau ne reizi vien ir uzsvērts, ka kaut vai īslaicīga finansējuma kritums varētu būt kritisks veselības aizsardzībai, izglītībai un zinātnei. Tiešām varu izteikt gandarījumu, ka izglītībai un zinātnei ir atrasta kaut vai virtuāla nauda. Bet es šajā kopumā tomēr ievietotu arī valsts valodas attīstību. Valoda jau mums tiešu peļņu nenesīs, un pievienotā vērtība būs saprotama tikai patriotiskiem cilvēkiem ar pietiekami augstu intelekta līmeni. Pirms ne pārāk ilga laika no šīs pašas tribīnes nācās atgādināt, ka proporcionāli pagājušajos budžeta grozījumos tieši šī joma cieta visvairāk. Tāpēc arī šodien es runāšu par šīm budžeta pozīcijām, bet ne finansiālā aspektā. Finansējums kopš drakoniskās apcirpšanas šajā vasarā valodas politikas programmām tik tiešām nav samazināts. Par to gods un slava. Tiesa gan, pati ministre atzīst (citēju): „Summa, kas atvēlēta valodas politikas veidošanai un īstenošanai, jau tāpat ir niecīga. ” Ar to valstij nebūtu jālepojas. Taupības apstākļos pret to izturēsimies ar sapratni. Prasmīgs saimnieks spēs rast iespēju saglabāt jomu pat ierobežota finansējuma apstākļos. Pašreiz, manuprāt, valsts valodas politikas jomu apdraud ne tik daudz līdzekļu trūkums, cik attieksme. Naudas trūkuma apstākļos katra lata izlietojumam ir jābūt pārdomātam un tāpēc ir jāfinansē tiešām paši nepieciešamākie darbi. Teorētiski valodas politikai var piešķirt miljonus un tos notrallināt bezjēdzīgos pasākumos. Tikai speciālisti, turklāt nevis individuāli, bet koleģiāli, var izlemt, kuri tad būs tie pasākumi, kas spēs stiprināt valodu tieši tur un tieši tā, kur un kā tas ir vajadzīgs. Ja speciālistu viedokli neņem vērā, ir risks naudu gan apgūt, bet rezultātu neiegūt. Nauda pati lielus darbus neveic. To dara cilvēki. Un nevis stihiski, bet sistēmiski. Mūsdienu attīstītajās valstīs nozares attīstība tiek plānota ilgtermiņā. Tiek izstrādātas īpašas politikas programmas, kuras likumā noteiktu funkciju ietvaros īsteno specializētas institūcijas. Valodas politika nav nekāds izņēmums. Arī šeit subjektīvismam nav vietas. Valsts valodas politika ir viena no nozarēm, par ko atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Ministru kabineta 2006. gadā apstiprināto valsts valodas politikas programmu savu funkciju ietvaros īsteno, bet nu jau būtu jārunā pagātnē, īstenoja trīs specializētas aģentūras. No jaunā gada Izglītības un zinātnes ministrijā noteikti vairs nebūs vienas - Tulkošanas un terminoloģijas centra. Varu izteikt tikai atzinību tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kas novērsa šīs starptautiski nozīmīgās institūcijas birokrātisku novājināšanos. Bet ko ir ieguvusi Izglītības un zinātnes ministrija? Ko ir ieguvusi valsts valodas politika? Tas nav tikai birokrātisks likumdošanas aktu tulkošanas process. Tā ir terminoloģijas attīstība, tā ir tulkošanas attīstība, tā ir ļoti cieši saistīta ar izglītību un zinātni un vēl jo ciešāk saistīta ar valodas politiku. Atlikušās divas - Latviešu valodas apguves valsts aģentūra un Valsts valodas aģentūra - iespējams, drīzumā apvienosies. Tam ir racionāls pamats, pret to neiebilst ne valodas politikas speciālisti, ne aģentūru darbinieki, ne aģentūru vadība, kam svarīgāks par krēslu ir nozares izdzīvošanas jautājums. Nosacījums gan ir tikai viens - pēctecība valodas politikas īstenošanā un iespēja nodrošināt šo politiku uz zinātniskiem pamatiem stingrā saskaņā ar valdības apstiprināto programmu. Koķes kundze, jūs man esat liela autoritāte izglītības, zinātnes un pedagoģijas jautājumos… Un mums nav bijis domstarpību šajās jomās. Bet neviens ministrs nevar būt speciālists visās nozarēs, un valodas politika ar pedagoģiju tomēr ir tikai netieši saistīta. Un ne vienu vien reizi es esmu izteikusi bažas par to, ka, šķiet, šie procesi neiet pareizā virzienā, un šīs bažas vēl vairāk ir pastiprinājusi izglītības un zinātnes ministres intervija pagājušajā nedēļā „Latvijas Avīzē”. Vērtējot Valsts valodas aģentūras un Latviešu valodas apguves aģentūras darbu, tiek teikts (citēju): „Aģentūru darbošanās nenāk par labu valstiskuma stiprināšanai. ” Es tiešām nesaprotu. Aģentūru vadītājiem tiek izteikti pārmetumi neprofesionalitātē un valstiskas domāšanas trūkumā. Protams, mums katram ir tiesības uz savu viedokli, bet neargumentēts viedoklis var būt tikai privātpersonai. Valsts amatpersonai vajadzētu rast kaut jel kādus pierādījumus šai tēzei, turklāt nedrīkst veikumu kādā nozarē vērtēt tikai pēc tā, vai starp ministru un struktūrvienības vadītāju ir vai nav laba psiholoģiskā saskaņa. Runa jau nav par atsevišķām personālijām, kaut augsta līmeņa valodas politikas speciālistus, kuri spēj aizstāvēt Latvijas pozīcijas gan starptautiskā arēnā, gan arī stiprināt mūsu valodas daudzveidīgos attīstības aspektus Latvijā, varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Personālijas vienmēr atradīs sev vietu gan akadēmiskajā vidē, gan nevalstiskajās institūcijās. Bet ko būs ieguvusi valsts? Es ļoti šaubos, vai tas nāks par labu mūsu programmas īstenošanai. Nav runa arī par institūcijām; kā jau teicu, aģentūru apvienošanās ir pārspriežama, optimāla struktūra ir veidojama, bet runa ir par kaut ko daudz vairāk, par kaut ko tādu, kas pārspēj personu un atsevišķu institūciju nākotnes jautājumu. Runa ir par valodas politikas pamatprincipiem. Aģentūras ir darbojušās ar likumu stingri noteiktu funkciju ietvaros. Tas izriet no Ministru kabineta apstiprinātās programmas, kas savukārt pamatojas uz Valsts valodas likumu. Un paradoksālā kārtā, apšaubot aģentūru darbības virzienus, tiek apšaubītas šīs ilgtermiņā pieņemtās valodas politikas pamatnostādnes un tātad arī 20 gadus veidotie Latvijas valodas politikas principi. Vai tiks veidota cita valodas politika, ar citām institūcijām un citiem cilvēkiem? Starp citu, par cilvēkiem. Valodas politiku veido un īsteno konkrēti speciālisti ciešā sadarbībā, koleģiāli, turklāt to dara nevis mirkļa iegribu vadīti, bet gadiem ilgi rūpīgi analizējot teoriju, citu valstu pieredzi un valodas situāciju. Ir vēl viens paradokss. Beidzamā pusgada laikā šo aģentūru pārstāvji ir uzklausīti trijās Saeimas komisijās. Kritiski aizrādījumi netika saņemti. Kā tā? Šeit būtu jārunā par to, ka jautājums acīmredzot ir pārspriežams plašāk, valodas politikas speciālistu aprindās, bet lieta ir tāda, ka visi, kuriem ir tiesības saukties par valodas politikas speciālistiem, valodas politikā jau ir iesaistīti. Un šeit ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Neviens cilvēks, lai cik labs jurists vai filologs viņš būtu, tomēr bez īpašas, gadiem ilgas sagatavošanās valodas politikā darboties nevar. Valsts valodas komisijas locekļi, kuri ir arī strādājuši, piedalījušies valsts valodas programmas izstrādē, ir šo aģentūru konsultatīvajās padomēs, ekspertu komisijās, viņi ir dažādu projektu ekspertīžu veicēji. Tātad iznāk, ka Latvijā nevaram atrast speciālistu, kurš jau nebūtu iesaistīts šajā darbā. Protams, jūs teiksiet, ka varbūt es šajā gadījumā kļūdos, varbūt tik tiešām šo aģentūru darbība ir pretrunā ar šiem valsts valodas politikas principiem. Domāju, ka ne, bet, lai būtu droši, es aicinu organizēt starptautisku ekspertīzi. Par formāli juridiskiem jautājumiem, protams, ir tiesīgas spriest gan - nu jau jāteic - Valsts kanceleja, gan arī Administratīvā tiesa, ja tas būs nepieciešams, bet saturu var izvērtēt tikai speciālisti. Un būtu vērts organizēt šo neatkarīgo ekspertīzi, jo jautājums ir pārāk nopietns. Bez ļoti nopietnas argumentācijas nedrīkst apšaubīt valsts valodas politikas pamatprincipus. Un tādēļ man tiešām ir jautājums: vai viena cilvēka subjektīvā uztvere… Piedodiet, Koķes kundze, bet jūsu intervijā ir vārdi „redzu”, „neredzu”, „dzirdu”, „nesaprotu”, „izjūtu”!. . . Vai viena cilvēka subjektīvā izpratne vai neizpratne, dzirdēšana vai nedzirdēšana, redzēšana vai neredzēšana var izšķirt veselas valodas politikas nozares nākotni? Vai Ministru prezidentam te nekas nav sakāms? Bet nobeigumā citēšu ministri Koķi. Citāts no „Lauku Avīzes”… „Latvijas Avīzes”: „Pagaidām, kamēr citi lēmumi nav pieņemti, Izglītības un zinātnes ministrija no atbildības par valsts valodas politiku atteikties nevar un neatsakās. Mums jāpilda tas, kas uzdots. Tomēr atbildību par valsts valodas politiku var pārskatīt. Citā resorā varētu būt valodas attīstībai labvēlīgāks noskaņojums. ” Un tad nu jautāsim Zaļo un Zemnieku savienībai. Joprojām neticu, ka jums varētu būt vienalga, ka jūsu ministra vadītajā resorā, viņas pašas vārdiem runājot, nav valodas attīstībai labvēlīga noskaņojuma. Ja tas tiešām tā ir, varbūt iespējams koalīcijas ietvaros koleģiāli vienoties, ka valodas politika tiek nodota kādam citam resoram - kultūras, tieslietu, varbūt jaunveidojamai megaministrijai? Es tiešām nevēlētos, lai partija, apvienība ar lieliem nopelniem Latvijas vēsturē, ieietu valodas politikas vēsturē kā nepārdomātu lēmumu pieņēmēja šajā mums visiem tik svarīgajā jomā. Paldies par uzmanību.".
• 2008_10_30-seq240 language "lv".
• 2008_10_30-seq240 speaker Ina_Druviete-1958.
• 2008_10_30-seq240 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq240 mentions Q1491211.
• 2008_10_30-seq240 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq240 mentions Q957126.
• 2008_10_30-seq240 mentions Q1807079.
• 2008_10_30-seq240 mentions Q11815198.