Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq236> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq236 type Speech.
• 2008_10_30-seq236 number "236".
• 2008_10_30-seq236 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq236 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq236 spokenAs 50.
• 2008_10_30-seq236 spokenText "Godājamie deputāti! Godājamie valdības locekļi! Mūsu valdība Saeimai ir sagatavojusi pārsteigumu. Kaķi maisā - likumu par valsts budžetu. Kāpēc kaķi maisā? Nu, pirmkārt, šodien valdība piedāvā Saeimai nobalsot pirmajā lasījumā par ieņēmumiem, kurus vairs pati neprognozē, par izdevumiem, kuru tātad nebūs, par ekonomikas attīstības scenāriju, kurš jau slēgtajā valdības sēdē ir aizstāts ar ekonomikas samazināšanās scenāriju, tikai mēs vēl to nezinām… Bet tikai nobalsojiet, un tad jau visu sataisīs! Būtu smieklīgi, ja tas nenotiktu tepat Latvijā un ja tik vieglprātīgi netiktu lemts par mūsu valsts attīstības scenārijiem, neanalizējot iemeslus, kāpēc - apzināti vai valdības nolaidības dēļ - valsts ir ārkārtas situācijā. Un nevajag šeit atsaukties uz pasaules finanšu krīzi! Mums bija pirmā vieta Eiropas Savienībā inflācijas ziņā un negatīvs IKP pieaugums šogad jau pirms lielo pasaules finanšu struktūru sabrukuma. Un nevajag vainot šeit ārvalstu banku aizraušanos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem! Latvijā ar tiem gandrīz nemaz nestrādā. Un skarbās pasaules finanšu vētras Latviju vēl nav skārušas. Pasaules finanšu krīzi mēs Latvijā sajutīsim martā. Mūsu ekonomikas lejupslīde ir mūsu pašu valdību, ne amerikāņu radīta. Šobrīd visiem ir skaidrs, ka 2009. gads būs grūts. Taču viena lieta ir taupot turēties virs ūdens un negrimt, cita lieta ir tuvoties krastam. Mans jautājums ir par turpmākajām prognozēm: kad pēc nākamā gada krīzes valstī sāksies attīstība? Vai tas būs 2010. gads, 2011. , 2012. gads? Vai varbūt vispār tās ir tikai tālas nākotnes cerības? Mums ir jātaupa, taču tā, lai nenogrieztu sev turpmākās attīstības iespējas. Šajā budžetā taupība ir pilnīgi ačgārna: likumprojektā vislielākais samazinājums ir tieši nākotnes attīstībai izšķirošajās jomās. Ilustrācijai noder ļoti vienkāršs piemērs: ja mēs runājam par miljoniem, tad tas ir kaut kā tā abstrakti, taču, rekonstruējot 7,7 kilometrus garu autoceļa P87 „Bauska-Aizkraukle” ceļaposmu, rēķinot 2006. gada cenās, tiek izlietoti 7,2 miljoni latu. Tātad viens kilometrs asfaltēta ceļa - viens miljons. Budžeta likuma projektā ir pilnīgi likvidēta programma „Zinātniskā darbība augstskolās”; ietaupījums 5,6 kilometri, es atvainojos - 5,6 miljoni. Un programmā „Fundamentālie un lietišķie pētījumi” - samazinājums 2,5 kilometri jeb 2,5 miljoni latu. Tātad varēsim uz Latvijas zinātnes rēķina papildus noasfaltēt 8 kilometrus. (No zāles dep. A. Ziedone-Kantāne: „Tas ir labi!”) (Aplausi.) Tāda valdības acīs ir zinātnes vērtība. Toties ko mēs zaudēsim? Pēc ekspertu viedokļa, no 4000 zinātniekiem mēs zaudēsim simtiem darba vietu, apmēram vienu desmito daļu, apmēram 400 zinātniekus, un tie nav cilvēki, kas stāsies darba biržā, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu. Tie būs jaunie, izglītotie, perspektīvie, tātad labākie, ar kuriem saistās mūsu nākotnes cerības; viņi savu pievienoto vērtību atstās nevis Latvijā, bet ārzemēs. Es zinu, ka Godmaņa kungam patīk skaitļi, viņš ar tiem labprāt operē. Tātad tie ir 400 jaunie zinātnieki, kuru augstākajā izglītībā vien vidēji ir ieguldīti 25 miljoni latu. Kāda ir šī pievienotā vērtība, Godmaņa kungs? Latvijā nav izdarīti šāda veida pētījumi, bet Apvienotajā Karalistē, mērot izglītības procesa efektivitāti, ir ļoti daudz pētīta izglītības pievienotā vērtība. Un, runājot par augstākās izglītības posmu, šie pētījumi ir apmēram tādi: 1000 naudas vienības, kas ieguldītas izglītībā, dod apmēram 800 naudas vienību - gada pievienoto vērtību, tātad 80 procenti; 80 procenti no 25 miljoniem ir 20 miljoni latu gadā, ko mēs pazaudēsim, šiem 400 zinātniekiem aizbraucot strādāt uz ārzemēm. Mēs „gudri” ietaupām 8 miljonus jeb 8 kilometrus asfaltēta ceļa, lai pazaudētu 20 miljonus gadā. Tā nav saprātīga taupība! Otrkārt. Es kategoriski esmu pret izdevumu mehānisku samazinājumu, visiem vienādu. Patiesību sakot, tas nozīmē tikai Ministru prezidenta bezspēcību vadīt pašam savu komandu. Kā arī to, ka Ministru prezidenta rīcībā nav informācijas par budžeta situāciju ministrijās. Ieteikums, Godmaņa kungs, noskaidrot, kas notiek valdības ministriju budžetos, centrālajā aparātā, tā uzturēšanas programmās. Un sākt ar savas saimniecības sakārtošanu. Piemērs. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (ņemot visus darbiniekus - no ministra līdz šoferim) vidējā viena darbinieka mēnešalga ir 1604 lati šajā gadā, tad Vides ministrijā tie ir tikai 776 lati, tātad atšķirība - vairāk nekā divas reizes. Vai šeit vienāds 10 procentu samazinājums ir vietā? Domāju, ka ne. Godmaņa kungs, pēc savas uzstāšanās es jums iedošu šos aprēķinus. Turklāt ar taupības lozungiem, kā norādīja arī mani kolēģi, dzīres jau patiesībā turpinās. Valstī ir pāri par 220 valsts aģentūru. Vai ir veikta to funkciju izvērtēšana? Valstī ir vairāk nekā 700 kapitālsabiedrību, kurās kopumā vairāk nekā 1200 valdes un vairāk nekā 600 padomes locekļu, to atalgošanai valsts un pašvaldības tērē miljonus. Ministru prezidents, atbildot uz „Pilsoniskās Savienības” pieprasījumu, sniedza daļēju atbildi. Proti, tikai par septiņām ministrijām no 18, kur valdes un padomes locekļu summārais atalgojums ir 3 miljoni 200 tūkstoši latu. Tas ir, neskaitot vēl 11 ministrijas un sekretariātus un neskaitot pašvaldību kapitālsabiedrības. Turklāt arī šie skaitļi nešķiet reāli, jo, piemēram, valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Valsts meži” septiņi valdes un 11 padomes locekļi vien „noēd” vairāk nekā 600 tūkstošus latu gadā. Jūs teiksiet, ka šie skaitļi valsts kapitālsabiedrībās tieši neietekmē budžetu. Tieši ietekmē! Jo, piemēram, „Latvijas Valsts meži” 27 procentus peļņas atskaita valsts budžetā. Jo vairāk, nesaimnieciski strādājot, „noēd”, barojot liekēžu pulku, jo mazāka ir kapitālsabiedrības peļņa. Un tad vēl dāsnie atlaišanas pabalsti. Godātā valdība! Es nevaru neminēt „Latvijas Dzelzceļu”, kas pagājušajā gadā par gatavību atstāt valdes locekļa amatu izmaksāja kompensāciju valdes loceklim Staņislavam Baiko, kura mēnešalga ir ap 60 tūkstošiem… es atvainojos, gada alga ir ap 60 tūkstošiem latu, taču atlaišanas pabalsts ir 237 340 latu. Kamēr citi taupa, pie varas partiju siles dzīres turpinās. Ministru prezidents ir izdevis arī bezpalīdzīgu rīkojumu samazināt kapitālsabiedrību padomēs un valdēs locekļu skaitu. Ko tas līdz, ja šīs valdes un padomes, piedodiet, ir likumīgas? Ir jāgroza… Ir jāizdod nevis rīkojums, Godmaņa kungs, bet jāgroza likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Jo citādi - kolēģi, ieklausieties! - tādā valstij svarīgā kapitālsabiedrībā kā „Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” pilnīgi likumīgi algu turpina saņemt septiņi padomes locekļi. Tas ir ļoti svarīgs uzraudzības darbs šiem septiņiem padomes locekļiem… Taču likumu grozīt neviens negatavojas. Šādi ierosinājumi tiek noraidīti, jo tā ir politisko partiju barotne un pansionāts caurkritušajiem politiķiem - tādiem kā universālais aviācijas, ostu un pasta speciālists Jānis, dzelzceļa speciālisti - mans vārdabrālis Kārlis un Andrejs, un daudzi, daudzi citi, kas saņem 1000, 900 latu, minimums 300 latu dažās pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs. Es gribētu izteikt astoņus priekšlikumus valdībai, kuras vadītāju tas galīgi neinteresē, bet varbūt padomnieki atstāstīs. Pirmkārt, sastādīt reālu valsts ekonomikas attīstības prognozi. Un šie priekšlikumi ir, es ceru, nākamās valdības vadītājam. Tātad sastādīt reālu valsts ekonomikas attīstības prognozi. Slaktera mīnus 1 procents, protams, ir labāks nekā plus 2. Solis uz priekšu. Jāstrādā. Otrkārt, objektīvi izvērtēt un racionāli, nevis mehāniski samazināt tēriņus - nevis vienu skaitli ministrijai, bet analizējot katru programmu. Nepieciešams arī pārstrukturēt budžetu, jo šobrīd aktuāli, diskutēti izdevumi un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas vai izklīdinātas citās summās. Divi vienkārši piemēri. Programma izglītības sadaļā 01-00 „Vispārējā izglītība” - 5 miljoni latu. Smieklīgi! Vispārējā izglītība valstī nevar maksāt piecus miljonus, un patiesībā zem šī nosaukuma ir pilnīgi citas lietas - tā ir tikai mācību literatūra un speciālā izglītība. Vai arī programma 07-00 „Informācijas tehnoloģiju attīstība un uzturēšana izglītībā”, un turpat klāt Microsoft līgums. Nu, piedodiet! Šeit jau nu gan ir siļķe ar putukrējumu, jo mēs nesaprotam, kas ir kas. Treškārt. Analizējot funkcijas un novēršot dublēšanos, samazināt valsts aģentūru skaitu; nevis tikai pievienot neko neizdarījušu sekretariātu pilnīgi nevajadzīgai ministrijai, bet skatīties reāli pēc funkcijām. Ceturtkārt, likvidēt dāsnās barotavas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Piektkārt, iesaldēt algas valsts pārvaldē. Sestkārt, deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus privātajiem uzņēmējiem - tādus kā autoparks, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, telpu uzkopšana un daudzus citus; par to jau sen Latvijas Darba devēju konfederācija mēģina atrast dzirdīgas ausis, bet neatrod. Septītkārt. Lai cik grūti būtu, šim jābūt attīstības, nevis „apēšanas” budžetam. Šajā budžetā noteikti ir jāparedz nauda izglītībai, augstākajai izglītībai un zinātnei, pedagogu algām. Un astotais, visgrūtākais, ir priekšlikums, kas arī nedos tūlītēju finanšu rezultātu nākamajā gadā, bet es ļoti negribētu, lai, plānojot 2010. gada budžetu, valdība atkal plātītu rokas: sak’, mēs neko nevaram izdarīt. Latvijā ir augsti nodokļi darbam, mēreni patēriņam un gandrīz nekādi kapitālam. Ar tādiem mēs nekad nespēsim celt mūsu ražojumu eksportspēju, taču tieši eksportspējā ir mūsu ekonomikas izdzīvošanas atslēga. Godātie kolēģi! Protams, ar šo argumentāciju „Pilsoniskā Savienība” aicina neatbalstīt valsts budžetu un domāt par jaunas rīcībspējīgas valdības izveidi, taču šīs budžeta debates ir veidotas tā, ka vienā uzrunā ir jārunā par visiem budžeta paketes likumprojektiem. Un es gribu pieskarties tikai vēl vienai tēmai, proti, mēģinājumam likvidēt civildienestu valstī. Paketē ir vairāki likumprojekti, kas saistās ar civildienestu, proti, grozījumi Valsts civildienesta likumā. Vienā no tiem ir izteikts ierosinājums likvidēt Valsts civildienesta pārvaldi. Nav noslēpums, ka, iestāžu vadītājiem nosakot atalgojuma sistēmu, ir ļoti daudz dzimtbūšanas elementu. Vadības līgumos ar vadošajiem ierēdņiem tiek paredzēti uzdevumi, kurus ierēdnis būtībā jau pilda. Līdz ar to saņem naudu it kā ne par ko. Un par to ierēdnis, protams, ir pateicīgs ministram un politiski paklausīgs. Valsts civildienesta pārvalde faktiski ir vienīgā pirmstiesas institūcija, kas var pasargāt no politiskas patvaļas šajos jautājumos. Likvidējot Valsts civildienesta pārvaldi, mēs katastrofāli pārslogosim mūsu administratīvo tiesu, jo tad tā kļūs par vienīgo instanci, turklāt atņemsim iespēju cietušam ierēdnim pārsūdzēt lēmumu, kurš nav administratīvs akts. Un ļoti daudzi šādi lēmumi nav administratīvi akti. Viens piemērs. Ja ministrs piešķir saviem draugiem vai… nu finanšu ministra nav klāt… nu kā lai to tā taktiski pasaka… saviem ļoti personīgiem padomdevējiem, padomniekiem, dāsnas prēmijas, tad tas nav administratīvs akts. Administratīvā tiesa šādu lēmumu neizskatīs.".
• 2008_10_30-seq236 language "lv".
• 2008_10_30-seq236 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q52371.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q145.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q2283.
• 2008_10_30-seq236 mentions Q16408655.