Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq230> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq230 type Speech.
• 2008_10_30-seq230 number "230".
• 2008_10_30-seq230 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq230 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq230 spokenAs 5.
• 2008_10_30-seq230 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Ministri! Es vēlos paslavēt Godmaņa kungu. Jā, jūs pareizi dzirdējāt! (Aplausi.) Es vēlos paslavēt Godmaņa kunga vārdus. Jo tik tiešām viņš, manuprāt, ir vienreiz pareizi pateicis, ka šajā brīdī valdības budžetam būtu jābūt ar minimāliem izdevumiem, tādam, lai deficīts būtu iespējami mazs vai, vēlams, vispār nemaz nebūtu. Ir tikai viena grūtība ar slavēšanu. Ja šis būtu tāds debašu klubiņš, kur mēs viens otru, kā saka, novērtējam ar punktiem par to, cik labi mēs runājam, tad Godmaņa kungs, iespējams, šodien būtu uzvarētājs. Bet mēs diemžēl nevērtējam runas un vārdus. Mēs vērtējam šos biezos trīs sējumus, ko valdība mums piedāvā un kas saucas „Likumprojekts „Par valsts budžetu 2009. gadam””. Un tā grūtība ir tā, ka Godmaņa kunga padarītie darbi šī budžeta formā diemžēl nesakrīt ar viņa viedajiem vārdiem par to, ka jāmazina izdevumi. Es aicinu jūs varbūt pašķirt līdzi. Es tagad lasīšu. Te jau bezmaz kā svētdienas kanceles runa tagad nāk (No zāles dep. K. Leiškalns: „Uz to pusi iet!”) no pirmā paskaidrojumu sējuma 29. lappuses. Mēs lasām. Galvenie makroekonomiskie rādītāji. Kolēģi, mēs esam droši vien visi lasījuši… Mēs zinām, ka šis budžets - un tas viss saistās kopā - prognozē, ka nākamgad būs divu procentu pieaugums ar 17,8 miljardu latu iekšzemes kopproduktu. Būs ar divu procentu pieaugumu! Un, balstoties uz šo pieaugumu, viss budžets, visi skaitļi, visi cipari ir tiešā veidā atkarīgi un saistīti ar šo ciparu. Un mēs visi šajā telpā - šķiet, tajā skaitā arī Godmaņa kungs - ļoti labi zinām, ka šis cipars diemžēl nepiepildīsies. Un kādas tam būs sekas, par to es runāšu tālāk. Ja mēs paskatāmies drusku tālāk tajā pašā sējumā, 32. lappusē - fiskālais apskats, konsolidētais kopbudžets. Šeit ir prognoze, cik liels vai mazs būs budžeta deficīts. Pirmām kārtām ir jāatzīmē tas, kas saistās ar izdevumu samazinājumu. 2008. gadā, pēc koriģētā budžeta, 6,3 miljardi latu izdevumi, 2009. gadā - 6,9 miljardi latu izdevumi. Tātad reāls pieaugums ar plānotu deficītu - 329, gandrīz 330 miljoniem latu. Bet mēs zinām: ja iekšzemes kopprodukta pieaugums nebūs divi procenti, bet būs nulle procentu vai pat mazāk, izdevumi, kas ir šajos sējumos plānoti, nebūs mīnus 329 miljoni latu. Tie būs drīzāk - ja netiks mainīti - tuvu pie 700 vai pat pāri par 700 miljoniem latu. Kā saka, deficīts šajā budžetā, kas mums ir iesniegts, pret reāliem ienākumiem, par kuriem mēs visi zinām, ka tie nebūs tādi, jau tuvojas miljardam latu. Tagad es aicinu paņemt nākamo sējumu, otro sējumu, paskaidrojumiem un uzšķirt 675. lappusi. Šeit ir ļoti labi tabulas veidā parādīts, ko tas budžets mums nozīmē, ko tas deficīts mums izmaksās. 2008. gadā centrālās valdības parāds… kolēģi, kurš zina, miniet to ciparu! Vai kāds zina to ciparu? 1,685 miljardi latu. Tas ir valdības, centrālās valdības, parāds kopā. Par to parādu, par tā parāda apsaimniekošanu mēs šogad procentos vien maksājam, maksāsim 77,3 miljonus latu. Par privilēģiju šo naudu aizņemties. Godmaņa kungs nupat… nē, Slaktera kungs teica - cik jauki, ka mēs esam saņēmuši parādu! Bet parāds ir jāatmaksā ar procentiem, draugi. Ar procentiem. Kas ir 2009. gadā? Pieaugums centrālās valdības parādos ir par 1,1 miljardu latu lielāks, parāds kopā jau ir 2,8 miljardi. Tad mēs būsim, kā saka, sarkanajā tintē parādos un maksāsim ne mazāk kā 145,5 miljonus latu procentos. Tātad tas deficīts, kas šeit ir plānots ar 2 procentu kopprodukta pieaugumu, jau nozīmē 1,1 miljarda latu parāda palielinājumu. Ja nepiepildīsies ieņēmumi un mēs turēsimies pie šiem izdevumiem, tas nebūs 1,1 miljards, tas būs kaut kur 1,5 miljardu latu apjomā. Un, respektīvi, mums būs jāmaksā nevis 145 miljoni, bet tuvu pie 200 miljoniem latu procentos, lai apsaimniekotu šo parādu. Kāpēc, kolēģi, tas mūs interesē? Kāpēc mums vajadzētu uztraukties par šo milzu deficītu? Valdība aizņemsies naudu. Lūk, mums acīmredzot ir ļoti spējīgs ministrs, kas spēj vēl, kā saka, ar Eiropas palīdzību dabūt pēc iespējas labu likmi… tātad mēs kā nodokļu maksātāji nemaksāsim ļoti daudz, tikai tādu drusciņu. Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Es jums pateikšu, kāpēc jāuztraucas. Laikā, kad ekonomikā lejupslīde ir vērojama visā pasaulē, ne tikai Latvijā, - kur rodas īstais deficīts? Deficīts ir tirgū. Deficīts ir naudā. Šobrīd pasaulē trūkst brīvi pieejama kapitāla. Kāpēc mums par to būtu jāuztraucas? Lai mūsu uzņēmumi varētu attīstīties, kas tiem ir vajadzīgs? Kas ir vajadzīgs jebkuram uzņēmumam, lai attīstītos? Tā ir nauda. Un šī nauda… kur tā ir pieejama? Kur ir nauda? Kokos aug? Neaug kokos. Nav debesīs. Nauda atrodas bankās, kur uzņēmēji to aizņemas par procentiem, bet tā viņi tiek klāt pie kapitāla, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību. Tagad padomāsim vēl drusku. Ja mūsu valdība plāno vismaz 300, kā šeit ir drukāts, es argumentētu, ka šeit ir faktiski paslēpti 700 miljoni latu deficīta. Kur valdība aizņemsies šo naudu? Viņa aizņemsies tirgū. Un Latvijas komercbankas, ja viņām ir izvēle. . . ja tā nopietni padomā. . . ja es esmu baņķieris un man ir izvēle - vai nu aizdot naudu valdībai, kas ar visu savu nodokļu iekasēšanas varu stāv aiz tā parāda, vai, piemēram, aizdot tam uzņēmējam, kas tur aizmugurē sēž, rokas klēpī salicis, kam es aizdotu naudu? Visdrīzāk aizdotu naudu valdībai, nevis tam uzņēmējam, kas sēž, rokas klēpī salicis, jo uzņēmumam risks, kā saka, bankrotēt vai nespēt atmaksāt ir daudz lielāks nekā valdībai. Tas nozīmē, ka bankas būs ļoti priecīgas aizdot Latvijas valdībai, procenti varbūt būs „sālīti”, dārgi, bet bankas aizdos. Un kas notiks ar uzņēmējiem? Viņiem trūks skābekļa. Viņiem nebūs attīstības iespēju, jo tā nauda viņiem ir vajadzīga. Mums vajag naudu atbrīvot uzņēmējiem, nevis dot valdības tēriņiem. Un šī, lūk, ir tā fundamentālā problēma ar visu šo budžetu. Vārdi ir pareizi, bet tie darbi ir nepareizi. Noslēgumā es gribētu uz vēl vienu lietu norādīt. Ja mēs iedziļināmies un skatāmies, kur mēs šo naudu varētu ietaupīt, jo runa ir tikai par ietaupījumiem, tad es argumentēju, ka šeit ir ļoti lieli ietaupījumi uz tā saucamā valsts vai ministriju aparāta rēķina. Ja mēs padomājam. . . Godmaņa kungs runāja, ka tur ir visiem jāsamazina par desmit procentiem; mēs zinām, ka tas nav izdarīts. Bet ir viena grūtība mums kā deputātiem. Mēs, tie, kuri esam rūpīgi šķirstījuši visus trīs biezos sējumus, 300 lappuses katrā, un šķirstījuši atkārtoti, zinām, ka, pa pozīcijām meklējot… mēs ļoti daudzas pozīcijas neatradām. Piemēram, ir tāda aģentūra „Jaunie Trīs brāļi”. Es gribu redzēt, kur ir tas postenis, jo es uzskatu, ka šī aģentūra nav nepieciešama. Lai Kultūras ministrija ceļ to vienu ēku! Kāpēc vajadzīga vesela aģentūra? Es saprotu, ka tur ir apmēram miljons latu gadā, kas aiziet algās un komandējumos, reklāmas izdevumos un tā tālāk. Bet nevar īsti atrast, kur šī aģentūra ir, jo valdībai ir vairāk nekā 300 šādu aģentūru un viņas ir visur paslēptas. Un mēs kā frakcija, droši vien citas frakcijas arī, rakstām ministrijām, prasām to informāciju, bet tur informāciju nesniedz, kaut gan tā nav viņu nauda, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un tagad mēs kā deputāti, ja pieņemsim šo budžetu, būsim spiesti nākt ar priekšlikumiem, kā mazināt budžeta izdevumus. Taču tad ir viena grūtība - mēs nevarēsim redzēt, mazinot vienu pozīciju, ka mēs varbūt nejauši arī trāpām ar to cirvja cirtienu… jo mums netiek tā informācija dota, bet tā informācija ir valdības ministriem. Tāpēc es argumentēju, piekrītot pilnībā Godmaņa kunga vārdiem, viņš runā pareizi, to viņš ir labi iemācījies un, šķiet, tiešām tam tic. Zinot, ka mums ir jāpieņem budžets ar krietni pazeminātiem izdevumiem, lai mazinātu to reālo budžeta deficītu, kas šajos sējumos nav 300 miljoni, bet ir jau tuvāk pie 700 miljoniem, un zinot, ka mums kā deputātiem tās informācijas - kur īsti mazināt - diemžēl nav un tā nebūs pieejama, šodien nepieņemsim šo budžetu, lai valdība… Nu tad nāks vai nu cita valdība, vai tā pati valdība pārformēsies ar citiem spēlētājiem, lai sāktu to darbu no sākuma. Bet tā… es atvainojos, es gribēju teikt jau nepieklājīgu vārdu. . . tā tukšā runāšana, ka labāk pieņemt šo slikto budžetu, kā Leiškalna kungs saka, vai pat draņķīgo budžetu, vai ļoti slikto budžetu… tas nav labāk kā nepieņemt budžetu. Jo, atsakoties pieņemt šo budžetu, mēs dodam iespēju kādam vadīt tās ministrijas un izveidot tādu budžetu, kas ir mūsu attīstībai, tātad arī uzņēmējiem, labvēlīgs, kas atrod mazinājumus ministriju aparātos un kas arī vismaz daļēji apmierinātu tās nepieciešamās algas, kuras pilnīgi objektīvi ir kaut cik vismaz jāmēģina pacelt, bet to var izdarīt, vienīgi mazinot izdevumus. Tātad, kolēģi, argumentēti, atbalstot Godmaņa kunga vārdus, diemžēl ne viņa darbus, aicinu neatbalstīt šo budžetu pirmajā lasījumā. Sāksim to darbu no gala, tas ir daudz labāk nekā turpināt šo „klibo” pasākumu, kāds tas ir šobrīd! Paldies jums. (Aplausi.)".
• 2008_10_30-seq230 language "lv".
• 2008_10_30-seq230 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
• 2008_10_30-seq230 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq230 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq230 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq230 mentions Q1419663.
• 2008_10_30-seq230 mentions Q6454285.