Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq224> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq224 type Speech.
• 2008_10_30-seq224 number "224".
• 2008_10_30-seq224 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq224 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq224 spokenAs 50.
• 2008_10_30-seq224 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais finanšu ministra kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu sākt ar izjustiem pateicības vārdiem par Ministru prezidenta izvērsto populārzinātnisko lekciju par Latvijas makroekonomisko stāvokli. Lai arī es klausos to jau kuro reizi, tomēr divas lietas šajā lekcijā nemainās. Un tā pirmā ir grūšā pūšana, un tā otrā lieta - ne vārda par to, kurš tad ir atbildīgs par to, ka četru gadu laikā valsts nonākusi šādā situācijā. Es gribētu veltīt arī sajūsmas vārdus finanšu ministram, kura poētiskais vēstījums, literāta iesācēja vingrinājums daiļvārdībā un rakstniecībā, parāda, ka viņa sirds nu nemaz nav pilna ar skaitļiem. Viņam daudz tuvāks ir literārais žanrs ar tam piemītošiem salīdzinājumiem, pārspīlējumiem, metaforām un fantāzijām. Tā, protams, varētu turpināt ironizēt, ja vien Latvija netuvotos vislielākajam tautsaimniecības satricinājumam kopš bankas „Baltija” krīzes. Mēs esam dzīvojuši uz parāda, neesam izveidojuši uzkrājumus nebaltai dienai un nu esam atkarīgi no mūsu kreditoru labvēlības, ja vien viņiem pašiem jau pavisam drīz neaptrūksies naudas. Vispasaules finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes apstākļos saprātīgs budžets kļuvis ne tikai par labklājības, bet arī par nacionālās drošības jautājumu. Ja mēs šodien kļūdīsimies, beigsies ne tikai treknie gadi, bet var atgriezties arī 1998. gads. Mūsu ekonomika un nacionālā valūta šobrīd ir ārkārtīgi atkarīga no starptautisko finanšu tirgu uztveres. Ja mēs nespēsim izlēmīgi rīkoties, mūsu vietā izlēmīgi rīkosies valūtas spekulanti. Ja mēs paši nesamazināsim tēriņus, to mūsu vietā izdarīs citi. Caur neiespējami dārgiem kredītiem un, iespējams, uzbrukumiem Latvijas lata vērtībai. Visi, kas seko globālajiem finanšu jautājumiem, būs pamanījuši, ka dažu nedēļu laikā ir strauji pieaudzis Latvijas kredītriska vērtējums, no tā izrietošās aizņemšanās iespējas un to izmaksas. Mēs faktiski stāvam dziļas kraujas malā un prātojam - vai pārlēkt tikai ar vienu vai ar diviem lēcieniem. Slakteris piedāvā to darīt ar diviem lēcieniem. Slaktera budžets ir lēciens bezdibenī. Pēc tā mūsu kauliņus diez vai spēs salāpīt pat dakteri Zatlers un Daudze. Nupat to saprot un atzīst arī koalīcijas gudrinieki. Deputāts Leiškalns saka: „Budžets ir slikts. ” Budžets nav slikts, Leiškalna kungs. Budžets ir traģisks. Un es domāju, ka arī jūs to zināt. Iespējams, tas nav traģisks tiem darboņiem, kas zem Kalvīša, Šlesera jumta izveidoja iekrājumus nebaltai dienai paši sev, privātus iekrājumus no sabiedriskajiem līdzekļiem. Iespējams, tas nav traģisks Krievijas „Gazprom” draugiem un Putina piejaucēto oligarhu biznesa partneriem. Iespējams, tas nav traģisks „cilvēka - raķetes” puišiem treknajās bankrotējošo valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Tas nav traģisks pat sevišķi smagos noziegumos apsūdzētajam vīram ar hūti un par korupciju notiesātajiem Latvijas Pirmās partijas un „tēvzemiešu” deputātiem. Tas nav traģisks pat siltajās zemēs dienu un nakti par budžetu domājošajam finanšu ministram. Viņi ir izveidojuši savus uzkrājumus nebaltai dienai, pie tam no Latvijas pilsoņu godīgi samaksātajiem nodokļiem. Šis budžets ir traģisks Latvijas tautai. Ģimenēm, kas maksā mājokļu kredītus un zaudē darbu panīkstošajā ražošanā. Kolēģi! Pašreizējais budžeta projekts ir utopisks. Tas balstīts uz pieņēmumu, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 2 procentiem. Vakar šī prognoze tika pazemināta. Tomēr tajā dokumentā, kuru es turu rokās, ir rakstīti tieši šādi kontrolskaitļi. Tikmēr visiem ekonomiski skaidri domājošajiem cilvēkiem ir skaidrs, ka valsts kopprodukts nākamajā gadā samazināsies vismaz par 2 procentiem. Labi, ka tagad šī prognoze vismaz ir tuvināta un ir mīnus viens. Pēc neskaitāmiem Latvijas Bankas un starptautisko vērtētāju atzinumiem, pēc radošā atvaļinājuma to bija spiests atzīt arī pats finanšu ministrs. Mēs šodien šeit, Saeimā, vēl īsti nezinām, kādus nepatīkamus atklājumus par Latvijas banku dzīvotspēju mums drīzumā var pavēstīt premjers un Latvijas Bankas prezidents. Cik simti miljonu tad būs nepieciešami banku sistēmas stabilizācijai, un kas to visu finansēs? Tas nozīmē, ka budžeta izdevumu daļa ir jāsamazina par vairākiem simtiem miljonu latu. Godmanis piedāvā šo samazinājumu atlikt līdz pavasarim, kad būs skaidrāks izraktās bedres dziļums. Baidos, ka tad var būt jau par vēlu. Mūsu vietā tad budžetu var veidot starptautiskie kreditori, kā to sulīgi atzīmēja deputāts Leiškalns vakar televīzijā. Šis samazinājums būs sāpīgs daudziem, tajā skaitā darbīgajiem un godprātīgajiem cilvēkiem valsts sektorā. Tomēr tas ir nepieciešams. Diemžēl to nevarēs veikt valdība, kura nav spējīga rādīt piemēru - samazināt pārvaldes izdevumus un piegriezt dāsnos tēriņus valdošo partiju nomenklatūrā, ministrijās, aģentūrās un valsts uzņēmumos. Tikko tika noraidīts „Pilsoniskās Savienības” pieprasījums, kurā mēs jautājām, cik daudz valstij izmaksā dažādo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību uzturēšana. Šajos valsts uzņēmumos šīs dzīres mēra laikā turpinās, jo arī šeit balsojot valdošās koalīcijas deputāti atturējās, labi zinot, ka atturoties viņi noraida mūsu iesniegtos likuma priekšlikumus ieviest kaut kādu sistēmu šajā haosā. No šīs nesaprātīgās politikas vislielākie cietēji izrādīsies vienkāršie darba cilvēki, kuriem pašiem un kuru bērniem būs jāuzņemas to dzīru, kurās viņi nav piedalījušies, rēķinu nomaksa. Kolēģi! „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka budžeta deficīts ir pārmērīgs, un aicina nekavējoties pārskatīt izdevumu daļu, pirmām kārtām sākot ar valsts pārvaldes izdevumu optimizāciju un samazināšanu. Ja var apvienot vienu liekēžu sekretariātu ar nevajadzīgu ministriju, tad kāpēc gan tos abus nevarētu pievienot Labklājības ministrijai? Kāpēc gan vienlaikus uzturēt 6 dažādas iestādes un struktūrvienības, kas vāji darbojas investīciju, tūrisma, valsts tēla un eksporta veicināšanā, ja tās ir iespējams apvienot vienā, spēcīgā? Pašlaik Latvijas publiskajā sektorā ir nodarbināti 255 000 cilvēku jeb 25 procenti no strādājošajiem. Algas publiskajā sektorā pašlaik ir lielākas nekā privātajā sektorā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, valsts pārvaldes darbinieku algas ir pat pusotru reizi lielākas nekā analoģiskā darbā nodarbinātajiem privātajā sektorā. Ja, piemēram, departamenta direktors Zemkopības ministrijā saņem 40 000 latu gadā un valsts sekretāra vietnieks Satiksmes ministrijā 50 000, tad par kādu konkurētspēju ražošanā mēs varam runāt? Nemaz nerunāsim par valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, kur ņudz politiskie ielikteņi no vadošajām partijām, kuri maz ko jēdz no uzņēmumu vadības, toties ir politiski uzticami un spēj politiski pieskatīt gan publiskos iepirkumus no kriminālsodītiem benzīntirgotājiem, gan izkārtot citus savējiem noderīgus darījumus. Kolēģi! „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka pirmais tēriņu ierobežošanas risinājums ir samazināt valsts pārvaldes aparāta izmaksas, pie tam tēriņu samazināšana ir jāsāk ar galvgali - ar ministriem, deputātiem, vadošajiem ierēdņiem, trekno valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem un neskaitāmajiem padomju un valžu cilvēkiem un padomniekiem. Tas pats jādara Saeimai - deputātu algas ir jāiesaldē, Prezidija un komisiju vadības algas ir jāsamazina. Daži apgalvos, ka šo trekno „poļitruku” atlaišana ļaus ietaupīt tikai dažus nieka miljonus latu. Tomēr daudz svarīgāka par šiem konkrētajiem miljoniem būtu tā vēsts, ko ar šādu rīcību valdība pateiktu saviem pilsoņiem: mēs esam gatavi dalīties šajā nastā ar jums, sāksim visi kopā strādāt ražīgāk! Pēc gandrīz vienprātīga tautsaimnieku atzinuma, augstais inflācijas līmenis Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem galvenokārt izriet no valsts pārvaldes uzpūstajām algām. Tās dzen uz augšu arī atalgojumu privātajā sektorā, kamēr reālais darba ražīgums nepieaug tādā pašā apmērā. Veids, kādā horizontāli tika samazināti par 10 procentiem gandrīz visu ministriju iekārotie budžeti, iegūstot 136 miljonus, nebija efektīvs. Pašreiz lielākā daļa samazinājumu veikta, samazinot Eiropas Savienības fondu finansējumu un likvidējot neaizpildītās štata vietas, kā arī uz kapitālo investīciju izdevumu rēķina. Tas rada pamatotas bažas par sabiedrībai būtisku funkciju apdraudēšanu. „Pilsoniskā Savienība” aicina katru ministru publiski skaidrot, kā tiks samazināti izdevumi un kā tiks nodrošināti būtisko funkciju, vispirms jau iekšējās drošības, veselības un sociālās aizsardzības jomā, nepārtrauktība. Tā kā budžeta grozījumi taupības virzienā ir neizbēgami arī pēc 2009. gada budžeta pieņemšanas, valdībai nekavējoties jānolemj visās ministrijās, valsts kapitālsabiedrībās un aģentūrās uzsākt neatkarīgu funkciju un budžeta programmu auditus. Tādējādi vismaz attiecībā uz budžeta grozījumiem būtu pieejama objektīva un izvērtēta informācija. Vēl viens apjomīgs izdevumu samazināšanas virziens ir pārvaldes funkciju sašaurināšana. Diemžēl no budžeta projekta nav iespējams gūt skaidru pārskatu par to, cik Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā 220 dažādo valsts aģentūru uzturēšana. Varbūt valdība pati to nemaz nezina. Katrā ziņā tas ir jautājums, uz kuru Ministru prezidentam jādod skaidra atbilde. Viņam ir jādod rīkojums nekavējoties sākt valsts funkciju auditu, turklāt tas ir jādara neatkarīgiem auditoriem, kas nepakļaujas konkrēto iestāžu vadītājiem. Šobrīd valstij un pašvaldībām pieder kapitāla daļas vairāk nekā 800 kapitālsabiedrībās. Krīze ir labs stimuls, lai valsts un pašvaldības atteiktos no liekām un birokrātiskām funkcijām. Godmanim un valdībai nekavējoties būtu jāuzsāk to iestāžu likvidēšana un apvienošana, kuru funkcijas dublējas un kuras būtībā ir liekas. Bez tam „Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka dažu gadu laikā ir iespējams sašaurināt valsts pārvaldes funkcijas par trešdaļu, pārējās likvidējot, nododot privātajam sektoram vai nevalstiskajām organizācijām. Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo Latvija ir tirgus ekonomikas valsts, turklāt valsts ir slikts uzņēmējs. Godātie kolēģi! 2009. gada budžeta projektā pārāk maz ir domāts par Latvijas ilgtspējīgu attīstību, kura nav iespējama bez zinātnes, inovācijām un konkurētspējas nostiprināšanas. Budžetu pavadošajā likumu paketē no 31 dokumenta tikai sešos ir atzīmēts, ka tiem būs kāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tēlaini sakot, šī pakete ir rakstīta ciešamajā kārtā, kaut gan sen bija jāpāriet uz darāmo kārtu. Viens no galvenajiem valsts pienākumiem krīzes situācijā ir atrast ceļu ārā no krīzes, grimšanas vietā sākt uzniršanu. Bet paketē nav gandrīz nekā, kas varētu radīt kaut kādas nopietnas izmaiņas uzņēmējdarbības dinamikā. Visiem vienādi noteikumi! Bet cīņu nevar uzvarēt, izkliedējot spēkus. Piemēram, grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” neapliecina valdības tālredzīgu mēģinājumu realizēt struktūrpolitiku. Kaut kādu interesi ieguldīt jaunajās tehnoloģijās vai pasākumos, lai efektivizētu un radītu jaunu ražošanu, ar valdības piedāvāto, kā es to sauktu, pusotra koeficienta likumu varbūt arī izdosies. Taču efekts būtu daudz lielāks, ja šī vienādā bezadresāta koeficienta vietā piemērotu diferencētus koeficientus, kas daudz aktīvāk stimulētu ražošanu un eksportu. Kolēģi! Ekonomiskās recesijas posmā būtu nepareizi ekonomēt uz to izdevumu rēķina, kuri galvenokārt paredzēti attīstības veicināšanai, investīcijām, tautsaimniecības stabilizācijai. Diemžēl izdevumu ietaupījumi ministrijās un institūcijās lielā mērā panākti, samazinot valsts finansēto kapitālo investīciju izdevumu sadaļu. Līdz ar to jautājums par Eiropas Savienības fondu finansējumu ir ļoti svarīgs tieši no šī aspekta. Eiropas Savienības struktūrfondi un kohēzijas fondi ir svarīgs avots valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. 2009. gada budžeta projektā ES finansējums… fondu finansējums…".
• 2008_10_30-seq224 language "lv".
• 2008_10_30-seq224 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q1020384.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q687709.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q39731.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q159.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q102673.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q7804.
• 2008_10_30-seq224 mentions Q3401675.