Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq215> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq215 type Speech.
• 2008_10_30-seq215 number "215".
• 2008_10_30-seq215 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq215 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq215 spokenAs 49.
• 2008_10_30-seq215 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Labdien budžeta pirmā lasījuma dienā! Vakar finanšu forumā mani uzrunāja kāda medicīnas darbinieku streika dalībniece un teica tādus vārdus: „Es, protams, saprotu, ka ne valdībai, ne Saeimai šai brīdī, ticamākais, neatradīsies nauda algu pielikumiem. Ticamākais, neatradīsies. Bet jāstreiko vienalga. Tas jādara kaut vai tāpēc vien, lai Saeima un valdība saprastu, ka beidzot jāsāk domāt citādāk, lai veselais saprāts, kas cilvēkam sadzīvē parasti liedz tērēt naudu sev nevajadzīgām lietām, beidzot nonāktu arī pie tiem, kas rīkojas ar sabiedrības naudu. Lai mēs beidzam kašķēties par novājēšanas tabletēm, bet, aizejot pie sonogrāfa, kurā ieraudzīsiet hroniskas saslimšanas, ieraudzītu akmeņus ne tikai algu sistēmā. ” Un kurš tam var nepiekrist? Es piekrītu. Jautājums ir: kur dabūt valstī „sonogrāfu”? Dāmas un kungi! Cienījamie klātesošie! Mēs, ienākumu un izdevumu rēķinātāji, apzināmies, ka šis ir budžets, par kuru ir sevišķi jādiskutē. Pēdējo nedēļu un dienu jaunumi jau mudinājuši sākt kalkulēt korekcijas. Tās iesniegsim jums lasījumu starplaikā. Samazināšanas, novājēšanas virzienā, protams. Kamēr „sonogrāfa” nav, reģistrēsim aktuālos temperatūras mērījumus. Šī budžeta veidošanu, apspriešanu un darbu pie tā labojumiem atšķirībā no citiem gadiem būtiski apgrūtina tas, ka nelineāri krītas ieņēmumi salīdzinājumā ar plānotajiem, īpaši pievienotās vērtības nodoklis, kas pēdējās dienās jau ir sarucis zem aizvadītā gada līmeņa. Valsts ekonomikas straujā izaugsme pāriet ne mazāk straujā lejupslīdē. Sākas jauns Eiropas Savienības plānošanas periods. Mums tieši tagad vispirms simtprocentīgi pašiem jāapmaksā projekti, bet Eiropas Savienības līdzfinansējums tiem nāks tikai pēc pāris gadiem. Starptautiski ir iestrēgusi banku savstarpējā uzticība, tādēļ kredītu nauda kļuvusi nepieejamāka. Resursu tirgi, produktu tirgi, piemēram, gan labības, gan enerģijas jomā, diktē neparedzamus iracionālus noteikumus. Bet, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, ir labi, ka es šodien varu pastāvēt uz to, lai konsekventi paliktu iezīmētas tādas lietas, kuras mēs nedrīkstam samazināt, - pensijas un sociālie pabalsti, valsts investīciju projekti, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve ar iespējami minimālu laika nobīdi, nevis līdzfinansējuma samazinājums, kā dažs labs kļūdaini runā. Jo šī ir aile, kur katrs mūsu ieguldītais lats atgriežas ar četrkāršu peļņu, par naudā neaprēķināmo intelektuālo un praktisko ilgtermiņa vērtību nemaz nerunājot. Dažādas sabiedrības grupas Latvijā jau ir sajutušas finansiālu diskomfortu. Tas ir kā nelāga sajūta augstceltnes liftā, kurš negaidīti pārāk strauji piebremzē, jā, un pat apstājas kādu stāvu zemāk nekā gribētos. Tas, ka valsts ekonomikas lifts vairs gludi nefunkcionē, skaudri un nepārprotami izpaudās jau pirms vairākiem mēnešiem. Taču ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju saskaņotās jūlija prognozes, uz kurām balstījām savus aprēķinus, kas daudziem tobrīd šķita pārāk pesimistiskas, tagad jau tiek sauktas par pārāk optimistiskām. Kolēģiem, gan pieredzējušiem, gan jauniem ministriem, tas nozīmē prast strikti pārorientēt savu pieeju no izaugsmes labumu pārdalīšanas uz attīstības saglabāšanu, ietaupot un vēlreiz ietaupot. To ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Gan matemātiski, gan gluži cilvēciski. Izrēķināt - kā dzīvot, kad naudas kļūst mazāk. Tas ir kā uzdevums ģimenei, kad jāsaskaita, lai pietiek gan vecmāmiņai, gan mazbērnam, gan studentam, gan kredītprocentu nomaksai. Un valdība šai situācijā, šai sarežģītajā situācijā, ir pierādījusi, ka spēj būt saprātīga, bet ne nelabvēlīga ģimene. Skaitļi ir nepielūdzami. Budžets šajā līmenī ir izsāpēts, saprasts un nozarēs jau palēnām tiek realizēts. Jo, kā zināms, mums ir jādomā triju gadu perspektīvā, bet rīkoties jāsāk tūlīt. Katrs ministrs zina, cik latu viņam ir, uzklausa savas nozares pieprasījumu un lemj. Šis ir visplašāk apspriestais budžets atjaunotās Latvijas vēsturē. Man, iespējams, ir priekšrocība biežāk nekā citiem uzklausīt augstākās raudzes ekspertus gan Latvijā, gan ārpusē. Bet allaž svarīgākie eksperti man ir bijuši cilvēki, kuri reāli dzīvo un izdzīvo šajos apstākļos. Jā, viena lieta ir oficiāla trīspusējā sociālo partneru tikšanās konsultācijās, kurās tomēr ik pa brīdim racionālo toni nomaina politiskas melodijas, otra - konkrēts cilvēks - uzņēmējs, ierēdnis - atklātā sarunā. Tādēļ es papildus ierastajiem veidiem izvēlējos arī vēl citu budžeta diskusiju veidu. Budžets tapa, un vienlaikus jau kopš augusta es kopā ar tā rēķinātājiem devos uz reģioniem, lai uzklausītu un iekļautu tabulu ailēs to, ko kabinetos, sēžot pie datoriem, var arī nesadzirdēt. Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē. Un vēl vakar Rīgā mēs turpinājām padziļināti analizēt situāciju un reģistrēt labākās idejas, labākos risinājumus nodokļiem, likumiem, procedūrām. Pārrunāt to, kā pasargāt subsīdijas, bremzēt bezdarbu, nekavēt zinātni. Pašvaldību pārstāvji, darba devēji, darba ņēmēji, valsts un privātajā sektorā strādājošie ir likuši kopā prātus; finanšu forumos, dažādās pietiekami asās diskusijās, diskusiju grupās pa visu Latviju iesaistījās pāri par 3 tūkstošiem cilvēku. Tas ir viņu ieguldījums ne tikai šajā budžetā, bet arī visos nākamajos dokumentos, ko gatavos Finanšu ministrija. Tādēļ vēlreiz paldies foruma dalībniekiem arī par manis izjautāšanu un kritiku. Tai būs labs rezultāts. Ikviena racionāla doma ir reģistrēta. Tieši forumos, piemēram, esmu guvis nepārprotamu atbalstu sekmīgākai iepirkumu procedūras organizēšanai un uzņēmējdarbību veicinošākai Valsts ieņēmumu dienesta reglamentācijai. Tam, kā neiznīcināt ar parādiem apgrūtinātus uzņēmumus, kas tomēr nākotnē varētu atkopties. Tam, kā kaut nedaudz pārvirzīt nodokļu nastu no darba ņēmējiem uz lielkapitāla pusi, un vēl un vēl ir izteiktas daudzas interesantas lietas. Tas būtu attiecībā uz lokālo kontekstu. Bet patlaban pat īpaši svarīgs ir arī globālais fons. Ziņu kanāli mūs ir pamatīgi apstrādājuši ar finanšu sensācijām un pieļāvumiem par to, kā būs. Kaut kas tamlīdzīgs neesot piedzīvots teju vai 80 gadus. Lai gan vairākumam Rietumu pasaules uzņēmumu patlaban neklājas tik slikti, kā to akcijām, saceltā panika vērš investoru intu��ciju pareizā virzienā, paredzot nākamajā gadā vēl smagākus apstākļus nekā pašlaik. Tiek vainotas akciju cenas, kas spekulatīvi bija uzdzītas par augstu, tādēļ tās tik strauji krīt. Mans kolēģis Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteinbriks ir viens no tiem, kas konkrēti prognozēja krīzes ilgumu - vienu gadu. Par Austrumeiropu min, ka tuvākajos divos gados te varētu iestrēgt virkne ieplānotu projektu tādēļ, ka pazemināsies dzīves līmenis. Visu triju Baltijas valstu situācija, kā daudzkārt bijis vēsturē, ir diezgan līdzīga. Problēmas no Ziemeļamerikas uz Eiropu sāka velties apmēram pirms pusotra gada, kad tur atklājās, ka bankas kreditēšanā nav bijušas pietiekami atbildīgas. Sākās kredītu krīze, kas pārauga starpbanku uzticības krīzē, jo Eiropas bankām tika pārdoti Amerikas sliktie kredīti. Tieši tas, īpaši šomēnes, izraisīja dramatisku kritumu akciju tirgos un fondu biržās. Miljonāri, starp citu, arī no Latvijas, dažu minūšu laikā zaudēja savus ārpasaulē izvietotos miljonus. Tas ir banku klerku azarta rezultāts, ka neviens vairs negrib aizņemties un arī aizdot naudu. Negrib aizdot arī valstīm. Arī Baltijas valstīm. Šodien tas nozīmē, ka mēs nevaram pēc ierastā piegājiena aizņemties, nosegt deficītu un atkal aizņemties, lai, piemēram, spētu palielināt algu kādai darbinieku grupai. Mums neaizdod vai aizdod ar gandrīz nesasniedzamiem procentiem. Turklāt mūsu pašlaik ieplānotais budžeta deficīts ir paliels - 1,85 procenti. Bet es domāju, ka pēc korekcijas tas būs apmēram 1,5 procenti. Bet tas vēl būs jāmazina nulles virzienā. Situācija tik ātri neuzlabosies, lai arī G7 un citu lielvalstu vadītāji veikli atrastu kādus kardinālus risinājumus. Mēs paši gan vienmēr esam sūkstījušies, piemēram, par Rīgas biržas mazo mērogu. Tagad tā ir nosacīta laime nelaimē, jo šī rudens finanšu vētra lauž lielos, globālos naudas spēlētājus. Tā pagaidām iet garām mums un nešūpo latu. Valdība un Saeima ir rīkojusies pārliecinoši un savlaicīgi grozījusi 2008. gada budžetu. Tomēr starptautiskās kredītreitingu aģentūras Latvijai un Lietuvai mazina novērtējumu, lai gan saglabā abas tajā pašā investoriem vēl joprojām pievilcīgajā zonā. Bet vēl mūs vērtē arī, piemēram, šādi. Latvijā esot sestie augstākie makroekonomiskie riski pasaules valstu vidū, tā ziņo Šveices banku gigantu kredītu riska analītiķi. Bet situāciju kaimiņvalstīs šveicieši uzskata par vēl trauslāku. Igaunija atzīta par trešo valsti ar augstākajiem riskiem, Lietuva - par ceturto valsti ar augstākajiem makroekonomiskajiem riskiem. Šis reitings ir tapis saistībā ar šokējošo finanšu krīzi Īslandē, kurai ir iedota pirmā vieta šajā risku reitingā. Valstu makroekonomiskie riski tika vērtēti, par kritērijiem izmantojot maksājumu konta bilanci, privātpersonu parādu attiecību pret iekšzemes kopproduktu un ārējā parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu. Šie pierādījumi arī parāda, ka no vairāk nekā 30 attīstības tirgiem, kas bija iekļauti reitingā, mazākie makroekonomiskie riski patlaban esot vien Indonēzijā un Singapūrā. Tas, ka igauņu un lietuviešu situāciju starptautiski vērtēju kā nedaudz riskantāku par mūsējo, neiepriecina. Drīzāk dara uzmanīgu. Nepatikšanas ar Igaunijas ekonomikas „liftu” sākās agrāk nekā Latvijā, bet tādēļ varbūt arī Igaunija ātrāk atkopsies par mums, jo Baltijas recesijas ciklā tā patlaban atrodas priekšgalā. Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai no tās neaizplūstu nauda - ne noguldītāju, ne investoru. Naudai apgrozoties Latvijā, tā rada papildu naudu ražošanai, pensijai un algai. Lai gan paliela valsts darba ņēmēju daļa joprojām domā, ka algas viņiem maksā kāds abstrakts skopulis, šie ļaudis neapzinās, ka nauda algām rodas galvenokārt no tā, ka Latvijā joprojām kāds ražo. Savtīgi būtu teikts… Bet no Baltijas valstīm naudai vislabāk vajadzētu justies Latvijā. Šī tēze ir iekodēta budžetu pavadošo likumu paketē, ko pieminēja jau arī premjers, attiecībā gan uz uzņēmējdarbību, gan nodokļiem. Diskusijā ar Latvijas Banku šī tēze kalpo par pamatu mūsu pozīcijai attiecībā uz komercbanku obligātajām rezervēm. Ārvalstu investoru padome ir uzslavējusi Finanšu ministriju par labu perspektīvo domāšanu, saglabājot uzņēmējiem konkurētspējīgākos nodokļus Eiropas Savienībā, un joprojām šis ir biznesa attīstības veicināšanas budžets, jo netiek paaugstināts neviens ar uzņēmējdarbību saistīts nodoklis. Un es tomēr uzskaitīšu vairākas lietas, ko premjers pieminēja un kas konkrēti nāk no Finanšu ministrijas. Ar ienākuma nodokli netiks aplikta peļņa no pamatlīdzekļu pārdošanas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns, līdzīgs pamatlīdzeklis, ja, piemēram, uzņēmums pārvieto ražotni uz lētākām teritorijām vai pērk jaunas iekārtas. Uz pieciem gadiem tiks pagarināta īpašā pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība, jaunām ražošanas tehnoloģijām piemērojot koeficientu 1,5. Ja uzņēmums daļu peļņas iegulda pašu kapitālā, apliekamais ienākums tiek samazināts par nosacītu kredītprocentu summu, kāda uzņēmumam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu. Nemateriāliem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents vai preču zīme, ieviesīsim nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5. No pieciem uz astoņiem gadiem tiks pagarināts zaudējumu pārnešanas laiks, jo nozīmīgus ieguldījumus ražošanā piecos gados nav iespējams atpelnīt. Finanšu ministrija turpina izstrādāt jauno Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakciju, kas dos papildu stimulus arī mikrobiznesam. Mūsu idejas ir labi uztvertas un virzītas arī Ekonomikas ministrijā, un viņi ir bijuši mums patiešām arī labi un centīgi palīgi. Dāmas un kungi! Es gribētu akcentēt pārmaiņu nepieciešamību valsts pārvaldē. Tā patlaban nav ne morāli, ne fiziski piemērota augstāk minētajām ārējām finanšu turbulencēm. Tā ir nepiemērota situācijai, kad konstatējam, ka neviens tuvākais lidlauks nav gatavs mūs uzņemt, bet benzīna daudzums bākā ir konkrēts un ierobežots. Ar to gan es gribētu teikt, ka mēs vēl nelidojam, bet vēlamies citu lidaparātu - ekonomiskāku, praktiskāku, drošāku un loģiskāku - maršrutā, kur vairāk nekā parasti jārēķinās ar gaisa bedrēm. Sistēmiski jauns valsts aparāts būs spiests intensīvāk ģenerēt svaigus risinājumus, nevis aizstāvēt nelietderīgos, bet līdzšinējā pārvaldes funkcionālo auditu atdeve ir bijusi nekāda. Joprojām uz nesaskaitāmām pētījumu lapām tiek jaukti darba mērķi un rezultāti. Funkciju autori galvenokārt ir spējuši tik vien kā ierēdņu darbībās meklēt un atpazīt paši sevi, nevis konstrukciju problēmas. Nav definēti pareizie kritēriji ražīgumam. Slikts ir tas „sonogrāfs”! Tādēļ mani finanšu eksperti, sausos skaitļos redzēdami, kādi būs valsts ienākumi un izdevumi, ar striktu metodiku, vispirms ejot cauri nesamazināmām pozīcijām, nonāca pie samazināmām. Tā pamatoti ir pieprasīts pieci plus pieci procenti štatu samazinājums, skrupulozu aprēķinu rezultāts ir 10,67 procentu budžeta līdzekļu ierobežojums, tomēr jau nākamgad būs jāmeklē iespējas kopējo valsts pārvaldē strādājošo skaitu samazināt vēl par 20 procentiem. Būs jāpārskata funkcijas visās iestādēs. Aprēķini arī rāda otru robežu, ka 30 procentu samazinājums draudētu ar valsts pārvaldes darbības apstāšanos. Tās ir matemātiskas vadlīnijas, „sarkanās līnijas”, kas vērstas nevis uz mehānisku apciršanu, bet jaunu projektēšanu. Mani kolēģi ministri to saprot. Jautājums: vai to saprot iestāžu vadītāji un priekšnieki? Daudz kur uz vietām ir vajadzīga spēcīgāka intelektuālā un menedžmenta bāze. Prasa man, kurus samazinājumus veikt… prasa, lai Finan��u ministrija norādītu un pēc tam pati nepiekasītos. Finanšu ministrijas atbilde uz to ir viena: nozarēm ir iedalīts naudas apjoms; risinājumi, kas vērsti uz attīstību, ideju ģenerēšanu, paliek šīs naudas saņēmēju ziņā. Es, piemēram, uzskatu, ka nav vairs turpināma jaunu ministriju izdomāšanas prakse, lai tikai kādam labam cilvēkam būtu ko vadīt, bet ir samazināms esošo ministriju skaits. Un tas attiecas uz samazinājumu pietiekami mazā darbinieku lokā - kopā ņemot, ap 4000 - centrālajos aparātos. Vajag mazāk, tā būs labāk. Zināms paradokss tomēr ir tas, ka pašvaldību sektorā nodokļu maksātāju naudu patērē 12 tūkstoši birokrātu. Man pār šo uzpūsto skaitli nav savas varas, bet es aicinu pašvaldības arī sākt domāt kritiski. Skaidrības labad pateikšu saprotamos skaitļos, cik un kas uz vienu iedzīvotāju šā gada budžetā izmaksā Latvijas valstij. Piemēram, pārvalde: Valsts prezidenta kanceleja - pusotru latu, Ministru kabinets - 2,7, Saeima - 8,3 lati. Piemēram, nozarēs: sabiedriskā kārtība un drošība - 149, veselība - 243, sociālā aizsardzība - 770 lati. Šo pēdējo summu budžeta projekts palielina par 20 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un tā, kā es teicu, pašlaik nav aizskarama. Cienījamā Saeima! Šie skaitļi izvirza domāšanas uzdevumu mums, valdībai, un arī jums, Saeimai, jo saspringta domāšana ir nepieciešama gan katram iestādes vadītājam, gan tālā Latvijas novadā, jo šos skaitļus vairs nevar palielināt. Bet tagad daži aspekti kontrastam… (No zāles: „Laiks!”) Teiksim, trīs aspekti, kas man personīgi neļauj ieslīgt pārmēru lielā pesimismā attiecībā uz valsts nākotni. Kā jau teicu, visā Latvijā ļoti plašās konsultācijās ar sociālajiem partneriem, ar ekspertiem, nodokļu maksātājiem situācija ir apzināta un pirmie soļi ir sperti. Sabiedrība uz baumām un provokācijām neielaižas, bet ar legālām, demokrātiskām metodēm mūs vedina uz kvalitatīviem lēmumiem, palīdz tos radīt un pieņemt. Tas ir viens. Otrs. Jā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl arvien turpina samazināties, tomēr samazinājuma tempi ir kļuvuši lēnāki, un pagājušajā gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 0,5 procentiem salīdzinājumā ar sliktākajiem skaitļiem iepriekš. Trešais lielais un iepriecinošais notikums bija šorīt. Un to, kolēģi, nevajag palaist garām! Man un Eiropas Investīciju bankas viceprezidentei Šrēberes kundzei bija tas gods parakstīt nozīmīgu naudas aizdevuma līgumu. Tagad Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejams pusmiljards eiro par viszemāko EURIBOR līmeni. (No zāles: „Paldies! Paldies!”) Tas nāk tieši laikā, kad pasaulē aizņemties ir grūti. Pusmiljards eiro! Ja vēl kaut vai pusmiljards būtu gaidāms nākamā gada budžetā, tad budžets būtu apspriežams visnotaļ tradicionāli. Diemžēl situācija, kā teicu, pasliktinās pa nedēļām, pa dienām, un budžeta māja mums jābūvē plūstošās smiltīs. Es aicinu balsot „par” šo budžetu kā neatliekamu sākumu konstruktīvai visu valsts amatpersonu rīcībai. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_10_30-seq215 language "lv".
• 2008_10_30-seq215 speaker Atis_Slakteris-1956.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q822919.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q4294791.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q2660080.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q37.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q191.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q21625222.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q687709.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q39731.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q8436.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q20557228.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q183.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q39.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q334.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q252.
• 2008_10_30-seq215 mentions Q192247.