Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq213> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq213 type Speech.
• 2008_10_30-seq213 number "213".
• 2008_10_30-seq213 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq213 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq213 spokenAs 66.
• 2008_10_30-seq213 spokenText "Paldies, priekšsēdētāj! Es runāšu arī tad, ja runā citi. Neko darīt. Tāds mans pienākums. Koriģējot mūsu ieņēmumu prognozes un salīdzinot tās ar Latvijas Bankas prognozēm, mēs esam veikuši korekcijas, reducējot uz mīnus 1 procentu kopprodukta pieaugumu. Un mēs pirmdien apspriedīsim valdībā konkrētus samazinājumus gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Man jāsaka, ka pēc korekcijām mums praktiski nav vairs atšķirību iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē ar Latvijas Banku - nulle, un faktiski sakrīt arī uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozes. Ir vēl problēmas ar to, kā precīzi novērtēt PVN, bet arī tur atšķirības PVN prognozēs, kas ir mūsu abās institūcijās, nepārsniedz kopumā apmēram 5 procentus. Tas nozīmē, ka, protams, tas varētu būt arī zināmā mērā kļūdas variants. Tas, ko es vēl teicu, kad mēs atskaitījāmies par simts dienām. Viena lieta bija stimulēt ekonomiku ar to, ka valdība izvieto pasūtījumus, ko es jums tagad pierādīju. Otra lieta ir tomēr efektīvāk apgūt Eiropas fondus. Mēs pamazām, protams, esam pārvietojuši mūsu eirofondu apguvi, bet tomēr jāsaka, ka diez vai varam cerēt tā kā 2007. gada decembrī, kad tika ieskaitīta liela ārvalstu finanšu palīdzība; tā, godīgi sakot, uzlaboja 2007. gada budžetu, tātad bilanci, kas arī ir vajadzīgs, jo ir svarīgi, kā gads beidzas. Mums tagad ir pārcelti pēdējie termiņi uz 31. oktobri. Skatīsimies. Tomēr mūsu galvenais uzdevums ir pabeigt Reģionālā fonda un Sociālā fonda dokumentācijas sagatavošanu tādā veidā, lai mēs saņemtu… nav tik svarīgi, vai mēs saņemsim šinī gadā vai nākamajā gadā. Ja saņemsim nākamajā gadā, tas nozīmē, ka nākamā gada bilance uzlabosies. Ja šogad, - tad šāgada bilance. Galu galā tas ir absolūti izšķiroši, lai mēs saņemtu šo naudu, jo šie projekti… vienkārši atskaites par šiem diviem fondiem nav pieņemamas pēc 31. decembra. Ar to tie atšķiras no Kohēzijas fonda. Tam mēs sekojam līdzi regulāri. Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam vēl par ieņēmumu daļu… Es masu informācijas līdzekļos arī vakar noklausījos… Man vienkārši dažreiz tā dīvaini šķiet. Mēs esam ļoti smagos budžeta fiskālajos apstākļos, bet mēs tomēr konsekventi ievērojam vienu principu - lai cik izmisīgi mums vajadzētu patlaban naudu ieņēmumu daļā, mēs neatļaujamies nevienu brīdi domāt par to, ka mēs varētu paaugstināt nodokļus. Mēs to arī nedarām. Es negribu šeit atkārtot visu to, kas ir iestrādāts nodokļu likumdošanā. Bet mani ļoti pārsteidz arī deputātu izteikumi, ka tas nekas nav. Vai nu tie cilvēki paši nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, vai šinī ziņā vienkārši ciniski uzskata, ka tas viss… ja es to nedaru, tad tas nav nekas! Jo, ticiet man, tas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, saprot, ko nozīmē amortizācijas normu pagarināšana laikā, kas ir daudz vienkāršāk administrējama un precīzi atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbības iznākumu. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Viņi precīzi saprot - ja mēs ieviešam normu, ka finansētājs no pašu kapitāla arī var piemērot tirgus likmi, ko līdz šim varēja darīt, tikai ņemot bankā kredītu, un arī tas netiek aplikts - tas arī ir atspaids. Es tiešām aicinātu neizteikt… neattiekties pret to tādā veidā: ja es to nedaru, tad tas viss nekur neder! Nu, pienāks laiks, un arī jūs to darīsiet, es ceru. Bet tas nav tā. Tas ir ļoti smagi - šādos finansiālajos, fiskālajos apstākļos iet vēl uz nodokļu samazinājumu. Mēs uz to ejam, jo mēs to solījām gan gada sākumā, gan simt dienu atskaitē. Ja mēs runājam par to, ko mēs nespējam izdarīt… Jā, ir lietas, kuras mēs nespējam izdarīt. Tā gan bija tikai mana kā Ministru prezidenta iniciatīva, tā bija iniciatīva saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa iesaldēšanu. Šeit mums ir vesela virkne problēmu, ko es jau teicu, kāpēc 2009. gada budžetā tas nav. Tāpēc, ka, pirmkārt, mēs ļoti rūpīgi skatāmies… jo kadastrālā vērtība kaut vienā vietā Latvijā pēc fakta un pēc aptaujām pārsniedz tirgus vērtību. Tā tas nav! Mums ir oficiāls Tieslietu ministrijas ziņojums, ka tā tas nav visā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka situācija nav tāda, ka uzņēmējs spiests samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, kurš ir virs kadastra. Tas ir viens. Otrs. Ja mēs iesaldējam šo nodokli, tad mēs esam situācijā, kad pašvaldības būtiski samazina savu ieņēmumu bāzi, un pašvaldībām tagad ir ļoti nopietni papildu uzdevumi, kas saistās ar sociālo atbalstu, un mēs arī, starp citu, vienojāmies dokumentā, kas ir parakstīts - nodomu un domstarpību protokols ar valdību -, kur tas tiek fiksēts. Un tāpēc samazināt ieņēmumu bāzi mēs nevaram atļauties. Vēl viena lieta, ko es gribētu minēt ļoti precīzi. Mēs tomēr strādājam ar šīm institūcijām. Un šīs institūcijas pārstāv ļoti lielu cilvēku skaitu, Kā es jau teicu, atskaitoties par divsimt dienām. Šīs institūcijas tomēr, neskatoties uz to, arī streiko un tā tālāk, bet tomēr mēs esam šo dokumentu parakstījuši par deficīta palielināšanu. Lūdzu, nenāciet un nesakiet, ka mēs varam palielināt deficītu, jo jums ir mandāts! Es domāju, ka šīm organizācijām mandāts ir daudz lielāks nekā mums visiem, kopā ņemot. Tām divām… valdībai varbūt ne tik liels, bet darba devējiem un darba ņēmējiem noteikti. Otra lieta. Ja mēs runājam par sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību. Mēs atradām kompromisu, par kuru mums jāmaksā, bet ir jātur savs vārds. Mēs atradām to… jā, tas ir. Un es domāju, ka arī arodbiedrība turēs savu vārdu šīs trīspusējās vienošanās sakarā. Tas zināmā mērā ir atspaids maznodrošinātajiem, tas ir neapliekamā minimuma palielinājums un zināmā mērā atbalsts arī pašvaldībām. Bet tas ir viss, ko valdība var izdarīt attiecībā uz nodokļu likumdošanu. Vairāk mēs šodien neko izdarīt nevaram. Cita lieta, kam es gribu īsi pieskarties, un, es domāju, ka par to būs vairāk jautājumu. Ekonomikas ministrs varēs pateikt savas domas, jo katrs ministrs jau šeit var uzstāties. Mēs esam pieņēmuši konceptuāli tos pasākumu plānus, kas attiecas uz lietām, kas nav tieši budžetā. Konkrēti tie ir ļoti ilgstoši apspriesti ar uzņēmējiem. Protams, pirmajā brīdī šķiet, ka tas arī nav nekas. Un tomēr! Tie precīzi reaģē uz situāciju, kāda ir valstī. Savstarpējas nemaksas, problēmas ar to, ka nevar samaksāt cits citam, attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu. Mēs esam konceptuāli pieņēmuši lēmumu par to, ka mēs atliksim līdz vienam gadam nodokļu parādu atmaksu, un pieteikšanās laiks tam ir viens mēnesis no brīža, kad iestājas nodokļu atmaksa. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs divas reizes paaugstināsim summas apmēru, kuru nearestēs, neapliks līdz 10 tūkstošiem tad, ja ir šie nodokļu parādi. Mēs esam pieņēmuši lēmumu par tā saucamo PVN maksājumu grupām. Mēs esam pieņēmuši veselu virkni konceptuālu lēmumu, par ko Finanšu ministrija izstrādājusi īpašus dokumentus… Un es ceru, ka jau šogad mēs tos visus varēsim sākt darbināt. Ja mēs runājam vēl par ievadu… Redziet, mēs vēl pieņēmām lēmumu par paplašinātu pievienotās vērtības nodokļa atliktā maksājuma ieviešanu importa gadījumā, un tur ir… daudzi zina, ko tas nozīmē… tā ir faktiski iespēja atlikt šo te nodokli, nevis maksāt uzreiz, precēm nonākot importa preču noliktavās. Tāpat arī maksājums grupā, kad ir iespējas izvēlēties. Tiesības izvēlēties, kā maksāt pievienoto vērtību. Pirmajā brīdī tas… šķiet, tas nav nekas, bet atcerēsimies, kādos mēs esam fiskālajos, finansiālajos apstākļos. Ko es vēl gribu teikt, par ieņēmumu daļu runājot? Vai mums ir vēl kādas rezerves? Vislabāk to var saprast tad, ja jūs ieejat Valsts kases mājaslapā, ja jūs varat apskatīties, kāds ir Valsts kases finanšu plāns līdz 2009. gada beigām. Tā mūsu atbildība ir, ka mums ir viss jādara, sākot no novembra, decembra. Nu, oktobris tagad beidzas. Mums ir jāmazina šie izdevumi, lai mēs varētu nākamajā gadā, neskatoties… pat tad, ja mums arī ekonomiskā konjunktūra neuzlabosies, lai mēs varētu nofinansēt visus mūsu iekšējos izdevumus un tai skaitā arī ārējos, lai mums neiestātos tāda situācija, kāda ir iestājusies vienā otrā valstī: a) ārkārtas kredīti Valūtas fondā, b) ārkārtas atbalsts no Centrālās Bankas, c) …un tā tālāk, un tā tālāk. Lieki sacīt, ka visas šīs palīdzības būs pavisam citādas, tad būs jāmaina darba likumdošana, un tad neies runa vairs par valsts pārvaldes štatu samazināšanu vai prēmiju mazināšanu, vai piemaksu mazināšanu; tad darba likumdošana paredzēs daudz „cietākus” mērus, ko patlaban neparedz. Tas jau ir jautājums, kurā mēs visiem spēkiem cenšamies neiet, un tas ir saistīts ar algu samazināšanu. Bet mēs neiesim šo ceļu, un tāpēc es gribētu noslēgt savu runu ar to, ko es teicu par valsts pārvaldi. Te ir daudz un dikti runāts, daudz un dikti runāts, ir daudz visdažādāko pasākumu, kurus mēs esam spiesti veikt tagad. Mums jāsaka godīgi, ka 2008. gads ir pirmais. Es pieņemu kritiku, ka 2006. gada budžeta grozījumos fiksēja to, ka vakanto štata vietu likvidēšana fiskālā ziņā varbūt nebija ļoti efektīvs solis; tagad faktiski mēs esam pieņēmuši lēmumu turpināt štatu samazināšanu - pat līdz 10 procentiem, bet problēma ir viena: pat tad, ja mēs to darām centrālajos aparātos, pašu štata vienību likvidēšana pati par sevi neko nedod. Es zinu Finanšu ministrijas priekšlikumus, kas ir… attiecas jau uz atlīdzinājuma fondu, mēs nāksim klajā ar to jau otrā lasījumā… Jo reāli ietaupīt naudu mēs varam tad, ja mēs valsts pārvaldē nevis vienkārši aicinām samazināt štata vietas, bet arī cīnāmies, lai samazinātu prēmiju skaitu - to es patlaban esmu iesniedzis valsts sekretāriem caur Valsts kanceleju -, lai no piecām prēmijām paliek pie vienas prēmijas. Izskatās, ka šajā gadā vispār mēs nevarēsim prēmijas izmaksāt, un es ļoti rūpīgi paskatīšos… Atsevišķos gadījumos - jā, bet kā masveida parādību - diemžēl ne, ņemot vērā to, ko es teicu par novembri un decembri. Un tai skaitā arī par visām… par lielo skaitu piemaksu par darba intensitāti mēs patlaban diskutējam, taču es domāju, ka es pārstāvu viedokli, ka vienīgā piemaksa, kas paliek, ir 20 procenti, ja cilvēks izpilda cita darbinieka pienākumus ne ilgāk kā četrus mēnešus, jo tas ir maksimālais laiks, ko cilvēks var slimot. Viss! Citas piemaksas mēs nevarēsim atļauties. Protams, ja mēs runājam par tām piemaksām, kas ir speciālajām dienesta pakāpēm, tad tas ir atsevišķs stāsts. Valsts pārvaldes izmaiņas būs vairākkārtīgas. Viena lieta būs fiskāla - samazinājums pēc skaita; otra lieta ir tā, ka mēs esam tagad beiguši aptauju. Mēs esam saņēmuši no sabiedriskajām organizācijām, no Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus par valsts funkciju pārņemšanu. Pirmo reizi Latvijas valstī kaut kas tāds ir iesniegts. Mēs esam rūpīgi izskatījuši tās valsts aģentūras, kuru maksas pakalpojumi pārsniedz šo aģentūru uzturēšanu, un pirmais solis ir samazināt viņām budžeta papildu maksājumus, kas nepārsniedz 10-15 procentus. Otrais solis - attiecināt viņu izdevumus uz viņu maksas pakalpojumiem, tādā veidā cenšoties sagatavot… šo te funkciju mēģināt nodot tirgum. Tikai nevajag šeit lolot cerības, ka tas kaut kādā veidā dos iespējas kaut ko saņemt arī tiem, kas tirgū piedalīsies lielākas naudas iegūšanai! Tā nauda ir vai nu tāda, vai mazāka - konkursa kārtībā. Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgriezīšos pie ārējās ekonomiskās vides. Es zinu, ka Latvijā, ņemot vērā, ka mēs tikai nesen, pabeidzot šo pievienošanās posmu Eiropas Savienībai, sākām reāli dzīvot globālā pasaulē (tikai nesen!), mūsu prātos vēl arvien ir sajūta, ka Latvijā viss notiek tikai lokāli un ka tikai lokālās darbības noteiks Latvijas attīstību. Tā tas sen vairs nav! Par to, pirmkārt, liecina finanšu sistēmas absolūta globalizācija, tai skaitā Latvijā. Par to liecina uzņēmējdarbības globalizācija. Par to liecina visi rādītāji, ko mēs redzam. Mēs esam divu izšķirošu lietu priekšā. Pirmā lieta. Valdībai un parlamentam… Tā nu ir: lai cik arī tas būtu smagi, tai skaitā ar streikiem un ar citām lietām, ir jāmazina izdevumi un nav jāpalielina izdevumi arī algu veidā jebkurā vietā. Tas nav iespējams! Tas ir viens, kas mums ir jāizdara. Tas, kas jāizdara biznesa sfērai, ir daudz nepatīkamāka un sāpīgāka lieta. Lai viņi varētu izdzīvot, lai visas mūsu nozares varētu izdzīvot - gan pakalpojumu sfērā, gan arī preču ražošanā un tā tālāk… viņu uzdevums ir patlaban nežēlīgi samazināt savus izdevumus, lai viņi varētu izdzīvot globālā vidē. Valdība var palīdzēt tikai tādā veidā, ka mēs nepalielinām viņiem slogu, mēs mēģināsim vēl savu finanšu iespējās, ja tas būs iespējams, 2009. gadā veikt pasākumus, kas saistīti ar slimības lapām un tā tālāk. Pagaidām mēs to fiskāli atļauties nevaram. Jo tas ir izšķirīgi: tās nozares, kas spēs veikt savu izdevumu samazinājumu, jo cenu palielinājuma instrumenta tām vairs nav, tad arī varēs noteikt mūsu kopprodukta stāvokli. Īpaša valdības iejaukšanās kādā no šīm nozarēm, kas, es domāju, varētu gadīties, tikai novedīs pie slikta rezultāta. Cienījamie kolēģi! Paldies jums par uzmanību.".
• 2008_10_30-seq213 language "lv".
• 2008_10_30-seq213 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q4294791.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q1771611.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q687709.
• 2008_10_30-seq213 mentions Q15379125.