Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_30-seq211> ?p ?o. }

• 2008_10_30-seq211 type Speech.
• 2008_10_30-seq211 number "211".
• 2008_10_30-seq211 date "2008-10-30".
• 2008_10_30-seq211 isPartOf 2008_10_30.
• 2008_10_30-seq211 spokenAs 66.
• 2008_10_30-seq211 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Klātesošie! Mēs nododam jūsu izskatīšanai likumprojektu 2009. gada budžetam. Pēc tradīcijas, runājot par budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, valdībai ir jādod ieskats par vairākām lietām - par ārējo ekonomisko situāciju, par ieņēmumu stāvokli, prognozēm, un, raksturojot atsevišķus pavadošos likumus, es vēl no savas puses gribētu teikt, - par aktuālo situāciju budžetā, ņemot vērā šāgada īpatnības, kas ir 2008. gadā redzamas. Manā rakstiskajā ziņojumā jums ir parādīts, ko valdība uzskata par galveno. Un tur ir trīs prioritāri virzieni. Viens ir tāds īpašs virziens, kas raksturo 2008. un arī 2009. gadu. Es domāju, ka arī 2010. gadā ir jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi, kam atsevišķi veltīšu pāris vārdu. Tad vēl arvien, un tas ir pierādāms ar skaitļiem, 2008. un 2009. gadā ir jāpalielina izdevumi neatliekamām sociālajām vajadzībām, ņemot vērā augsto inflācijas stāvokli un dzīves dārdzību, īpaši maznodrošinātām sabiedrības grupām. Un tad ļoti diskutabls jautājums, kā mēs katrs uz to skatāmies, ir ekonomiskās aktivitātes stimulēšana, kas tomēr saistās ar valsts ilgtermiņa attīstības prioritāšu realizāciju. Es gribētu īsumā raksturot situāciju, kā parasti budžeta skaidrojumos, proti, ārējo ekonomisko vidi. Es domāju, ka katrs deputāts pēc savām interesēm, arī zināšanām dažādi seko situācijai pasaulē. Es tāpēc īpaši negribētu šeit savu viedokli izklāstīt lekcijas veidā, bet minēt tikai pašu aktuālo informāciju, kas attiecas tieši uz jums, cienījamie deputāti, tieši uz jums, lemjot par budžetu. Pati aktuālākā informācija pieejama Standard&Poor’s - reitingu aģentūras - 2008. gada 27. oktobra reitingu tabulā, kur Latvijas reitings diemžēl ir izmainījies uz slikto pusi. Es vienkārši citēšu, cik lielā mērā tas attiecas uz ārējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību budžetu pieņemt ar iespējami mazāku deficītu. Un šajā novērtējumā ir rakstīts: „Lai gan izskatās, ka valdība mēģina un pieliek lielas pūles, lai samazinātu izdevumus, mēs tomēr domājam, ka tad, ja šīs pūles neīstenosies, kopējais valdības deficīts var sasniegt 3 procentus 2009. gadā un kopējais valdības parāds var izaugt no 10 procentiem, kas ir patlaban, 2008. gada beigās, līdz 15 procentiem 2014. gadā. ” Mēs vienmēr runājam par to, ka valsts parāds ir mazs, bet ir divi dažādi parādi. Viens parāds ir tieši valdības parāds, kas patiešām mums ir mazs, - tas ir ārējais parāds, apmēram 6,5 procenti. Daudzās valstīs tas ir 100, 70, 80 un vēl vairāk procentu, piemēram, Īslandes gadījumā tie ir 400 procenti. Bet problēma ir cita. Ir kopējais parāds, kas ir apmēram 130 procenti no kopprodukta. Un kopējais parāds ir ļoti nopietns skaitlis, tās ir nevis valdības, bet visas sabiedrības parādsaistības. Tā ir pirmā un pati aktuālākā informācija, ko gribēju jums pateikt. Otra informācija ir, lūk, par ko. Mēs esam Eiropas Savienības valsts, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un tie lēmumi, kas tiek pieņemti Eiropadomē, attiecas uz mums pilnā mērā. Tāpēc prezidējošās valsts 15. un 16. oktobrī izdarītie secinājumi un arī tas, ko Eiropas Padome pieņēma, attiecas uz mums un uz jums, cienījamie deputāti. Uz mums - uz valdību - attiecas sekojošas lietas. „Eiropadome (es citēju) pauž gandarījumu par pasākumiem, ko kopš finanšu krīzes sākuma veikusi Eiropas Centrālā banka un attiecīgo valstu centrālās bankas, kā arī par labo sadarbību ar partnervalstu centrālajām bankām. Visas iestādes garantēs finanšu sistēmas likviditāti, lai saglabātu ticību un stabilitāti. ” Tas ir viens citāts. Otrs citāts: „Eiropadome atkārtoti apliecina gatavību jebkādos apstākļos īstenot visus vajadzīgos panākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, atbalstītu nozīmīgas finanšu iestādes, izvairoties no bankrotiem, nodrošinot noguldījumu aizsardzību. Minēto pasākumu mērķis ir sadarboties ar centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm, nodrošinot pietiekamu finanšu iestāžu likviditāti, veicināt to finansēšanu, sniegt tām resursus, kapitālu, turpināt tautsaimniecību pietiekamu finansēšanu. ” Tas, kas attiecas tieši uz budžetu un kas ir saistošs mums kā Eiropas Savienības valstij, ir 11. punkts: „Budžeta politika ir jāveicina un jāturpina īstenot saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes paktu, kas ir jāpiemēro un kas, ņemot vērā arī pašreizējos ārkārtas apstākļus, katrā valstī izpaužas īpaši. ” Tā ir pati pēdējā aktuālā informācija, kas faktiski raksturo kopējo situāciju. Un arī Eiropas un Āzijas valstu samitā Pekinā mēs varam finanšu krīzes stāvoklī. Tas ir punkts viens. Otrs. Iziet no šīs finanšu krīzes var tikai kopā. Trešais. Viens no instrumentiem, kā to izdarīt, ir un paliek taupīga budžeta politika - punkts viens. Punkts divi - taupīga aizņemšanās, nepalielinot parādsaistības gan valstij, gan valdībai, gan arī sabiedrībai. Es domāju, ka jūs pietiekami labi zināt, ka arī Latvijas parlaments nobalsoja par noguldījumu aizsardzību līdz 50 tūkstošiem eiro, tāpat to, ka Eiropas Savienība pieņēma šādu lēmumu. Ir zināmi vairāku Eiropas Savienības valstu valdību pasākumu plāni, kas nodrošina finanšu sistēmas stabilitāti. Arī mēs izstrādājam savu atbalsta modeli, kurš, es ceru, tiks pieņemts nākamās nedēļas sākumā. Cienījamie kolēģi! Es negribētu īpaši iedziļināties notikušā iemeslos. Tos vislabāk, pēc manām domām, var izlasīt divās grāmatās. Iesaku jums tās izlasīt. Viena ir Alena Grīsmena grāmata „Turbulences laiki”, un otra ir nule kā iznākusī Sorosa grāmata „Finanšu krīzes iemesli Amerikas Savienotajās Valstīs un iespaids uz pasauli”. Tur precīzi ar tabulām parādīts, kāpēc mēs pasaulē esam tādā situācijā, kādā esam. Bet mūsu uzdevums šodien ir runāt par Latviju, par Latvijas budžetu un par to, ko mēs darām Latvijā. Ja mēs atsaucamies arī uz novērtējumiem, ko Finanšu ministrijas vārdā teiks finanšu ministrs, - bet pamatā atsaucamies uz Latvijas Bankas novērtējumiem -, tad, protams, ir jāsaka, ka galvenās lietas, uz ko Latvijas Banka norāda savās analīzēs, mēs tagad saskaņojam papildus… Mēs neesam tās iekļāvuši arī savā priekšlikumā, kas nāks uz otro lasījumu. Gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā tas būs absolūti tuvs Latvijas Bankas novērtējumam, jo mēs šo budžetu veidojām, ievērojot jūlija beigu un augusta prognozi, bet tagad jau ir oktobris. Situācija mainās katru dienu. Un galvenie elementi ir vairāk vai mazāk jums zināmi. IKP ļoti strauji samazinās, neskatoties uz tiem pasākumiem, kurus mēs veicam. Mēs martā, šeit uzstājoties jūsu priekšā par simts dienām, teicām, ka mēs darīsim divas lietas: mēs mēģināsim stimulēt ekonomiku ar valsts pasūtījumu palīdzību un aktīvu eirofondu apgūšanu. Varu ziņot jums, ka tajā budžeta izdevumu postenī, kas ir saistīts ar kapitālieguldījumiem, investīcijām, mēs izdevumus esam pārsnieguši pret plānoto par 8, 9 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs definitīvi esam pierādījuši to, ka tomēr esam mēģinājuši ekonomiku stimulēt, un man ir dziļa pārliecība, ka tad, ja nebūtu to darījuši, mēs būtu nokrituši jau pirmajā pusgadā, ne tikai būtu palikuši 1,6 procentu plusā, bet būtu tāpat kā Igaunija jau pirmajā pusgadā sasnieguši mīnusa rezultātus. Tie ir skaitļi, kas nav apgāžami. Tie ir ieraugāmi mūsu budžeta izpildē. Otra lieta, kas ir acīmredzot pozitīva un ko arī Latvijas Banka uzsver, ir tas, ka inflācija pie mums sāk samazināties, neskatoties uz administratīvajām cenām. Taču jāsaka viens: inflācijas samazināšanai līdzi nāk īpašs faktors, par ko valdība tagad sagatavo divus īpašus ziņojumus, - kā esošajā sistēmā absorbēt straujo bezdarba pieaugumu, kas ir viennozīmīgi saistīts ar inflācijas samazināšanos. Katrs, kas zina ekonomikas ābeci, saprot, par ko es runāju. Ja mēs runājam vēl par pozitīvajām pusēm, kas tomēr ir saistītas varbūt arī ar recesiju, jāatzīmē tas, ka mums tomēr ir uzlabojies tekošā konta deficīts, kurš no divciparu skaitļa, mēs domājam, jau nākamajā gadā pārtaps par viencipara skaitli. Arī šīs prognozes mums, tāpat kā Latvijas Bankai, ir apmēram mīnus 9,9. Es ceru, ka tas izdosies un uzņēmējiem, kas veic šeit uzņēmējdarbību, zināmā mērā mazinās risku kursa maiņas dēļ. Varu pateikt vēl vienu lietu. Sakarā ar to, ka iekšzemes pieprasījums ir ļoti stipri samazinājies, tajā skaitā pat faktiskajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, importa samazinājums ir ļoti būtisks. Un mēs 2008. gada otrajā ceturksnī redzam, ka imports mums salīdzināmajās cenās ir reāli mīnusā. Runājot par eksportu, jāteic, ka eksporta faktiskie rādītāji mums bija pozitīvi. Vēl arvien esam pozitīvajā pusē, taču redzam to, ka pieprasījums ārpus Latvijas jau samazinās šo valstu ekonomikas problēmu dēļ. Mums salīdzināmajās cenās eksports vēl arvien ir virs nulles. Tas ir pāris procentu faktiskajās cenās, otrais pusgads 2008. gadā ir 10,9 procenti. Protams, Latvijas Banka, tāpat arī valdība savlaicīgi atzīmē faktu, ka mums ir tās šķēres jālikvidē, un es ceru, ka parlaments spers atbildīgus soļus, vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība ir izdarījusi to, ko līdz šim neviens nedarīja, - mēs esam parakstījuši trīspusēju vienošanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem par to, ka darba devēji un darba ņēmēji, pieprasot algu palielinājumu, nepieprasīs parlamentam izdarīt izmaiņas, kas palielinātu budžeta deficītu. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam produktivitātes un tautsaimniecībā strādājošo algu atšķirību: ja ņemam par pamatu 2003. gadu kā simts procentus, tad mums algas ir pieaugušas par 259 procentiem, bet produktivitāte - tikai par 29. Desmit reizes liela ir atšķirība. Mēs vairs nevaram atļauties tā turpināt. Par to es šeit jau esmu runājis. Kāpēc mums ir vajadzīgs budžetā samazināt deficītu, nepalielināt to, veikt pasākumus, lai mēs vairāku soļu rezultātā tuvotos sabalansētam budžetam? Mēs nevaram to izdarīt vienā… vienā solī. Mēs to sākām šā gada jūlijā. Šis piedāvājums ir nākamais solis. Es ceru, ka otrajā lasījumā valdības piedāvājums kopā ar deputātu piedāvājumu, kas būs vērsts deficīta samazināšanas virzienā, tiks pieņemts. Tas būs trešais solis. Un ceturtais solis būs jāskatās atkarībā no mūsu ekonomikas attīstības stadijas nākamā gada sākumā. Taču iemesls, kāpēc ir vajadzīgs budžets, kas tuvs sabalansētam, ir tas, ka inflācija mums joprojām augsta: gada inflācija septembrī - 14,9, bet divpadsmit mēnešu vidējā inflācija vēl ir 15, 9 procenti. Kas vēl ir nepatīkami? Mums ir ļoti stipri pieaugušas starpbanku kredītu likmes: RIGIBOR faktiski oktobrī ir 10,93, un tas ir gandrīz par 4 procentiem vairāk nekā septembrī, bet tas, protams, atstāj iespaidu uz uzņēmējdarbību. Arī pietiekami augsts tekošā konta deficīts - 15,6 procenti - ir tas, kas mums jāmazina. Ja man jāsaka kas par vēl vecākiem… veselu virkni faktoru, kuri mūs dara ļoti uzmanīgus, tas, protams, ir jautājums par kredītu reitingiem, tas ir jautājums par kopējo parādu valstī, tas ir jautājums par banku darbību, banku finansēšanas politiku. Īpaši, ja runājam par kredītu pieaugumu, tad uzņēmējdarbībai no gada sākuma tas nepārsniedz 10 procentus. Mēs faktiski esam diemžēl tādā pašā stadijā kā lielākā tiesa Eiropas valstu; atšķirībā no Eiropas Savienības dalībvalstīm mēs tieši neemitējam naudu. Mums lats ir piesaistīts pie eiro. Bet katrā ziņā jāsaka tas, ka patlaban Eiropas Savienībā emitētā nauda nenonāk pie uzņēmējiem. Reālā uzņēmējdarbība nesaņem ne kredītus, ne kredītlīnijas. Nauda iestrēgst vai nu attiecīgo valstu centrālajās bankās, vai attiecīgo valstu komercbankās, kur, nodrošinot savu kapitālu, attiecīgās bankas iegādājas acīmredzot augstas ticamības valdību parādzīmes, tāpēc šī nauda nenonāk pie uzņēmējiem. Mums situācija daļēji ir līdzīga, jo arī mūsu valdības parādzīmju portfelis banku sistēmā Latvijā nav mazs. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums šis finansējums kopumā nav tik liels, kā to sagaida uzņēmēji. Pagaidām piesaistītais finansējums no ārvalstu bankām, ņemot vērā to, ka galvenā struktūra ir mātes bankas, - 70 un vairāk procentu tirgum - ir stabils, tas nesamazinās. Taču jāsaka, ka procentu likmes ir diemžēl nevis mazinājušās, bet pieaugušas. Tāpat kā mēs runājam par vērtspapīru tirgus kapitalizāciju, kas, paldies Dievam, nav tik izšķiroša mūsu kompānijām kā citās valstīs, tai skaitā arī austrumu kaimiņvalstīs. Mēs redzam, ka kapitalizācija stipri samazinājusies. Un jāsaka, ka… neapšaubāmi, kopējā situācija pasaulē izdara spiedienu arī uz mūsu finanšu sistēmu. Lata kursa segums, kas vēl arvien ir pāri par 20 procentiem Latvijas Bankā, rada zināmu nopietnu drošības pakāpi. Tomēr Latvijas Banka ir veikusi zināmas intervences procedūras, iepērkot eiro no komercbankām tiem, kam tas būtu vajadzīgs. Ko es gribu pateikt par esošo situāciju budžetā? Ir ļoti svarīgi tad, kad mēs apspriežam nākamo budžetu, konsekventi iziet cauri tiem soļiem, ar kuriem mēs gājām. Secinot to, ka 2007. gada budžeta projekts 2008. gadā netika… nebija piemērojams, mēs 2007. gada jūlijā mainījām budžetu. Es atgādināšu jums, kā mēs to izmainījām. Mēs pamatbudžetā nodokļu ieņēmumus koriģējām no 25 procentiem uz 13, tas ir, paredzējām divreiz zemāku prognozi. Mēs pievienotās vērtības pieaugumu no 26 procentiem samazinājām uz 5 procentiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli koriģējām uz otru pusi - no 8 uz 13,5 procentiem. Akcīzes nodokli koriģējām par 5 procentiem uz augšu, sociālās apdrošināšanas iemaksas - par 2,7, uzņēmumu ienākuma nodokli mēs koriģējām uz leju par 8 procentiem. Rezultātā mēs izmainījām 2008. gada budžetu par 4,2 procentiem konsolidēti, bet pats būtiskākais, ka pamatbudžeta ieņēmumus samazinājām par 7,6 procentiem. Izdevumus pamatbudžetā samazinājām par 4, bet speciālā budžeta izdevumus, ņemot vērā sociālās prasības, palielinājām par 7,6 procentiem. Tas nozīmē, ka jūlijā izdarītie grozījumi bija pirmie, kas parādīja mūsu attieksmi, to, ka mēs vairs netaisāmies savu deficītu pamatā novirzīt uz speciālā sociālā budžeta pleciem. Ja kāds vēl mēģina un grib apgalvot pretējo, tad lai pierāda man šo skaitļu nepatiesību un neesamību. Cienījamie kolēģi, ko vēl es jums gribu pateikt par 2008. gadu? Kad jūs runāsiet par 2009. gadu, ir ļoti svarīgi saprast, kur mēs esam 2008. gadā - šodien. Lai mēs varētu prognozēt 2009. gadu, gan Latvijas Banka, gan arī Latvijas valdība… Šīs prognozes nav elementāras, tas nav matemātiski lineārs vienādojums, diemžēl nav. To teiks arī profesionāli ekonomisti. Tomēr ir ļoti svarīgi paskatīties, vai mūsu plāns pabeigt 2008. gadu ar 0,05 procentu pārpalikumu konsolidētajā budžetā ir reāls, vai mēs šim plānam tuvojamies vai attālināmies no tā. Man jāsaka tā: vērtējot nodokļu ieņēmumus kopumā, mēs uz 1. oktobri (man ir dati arī par 23. oktobri) atpaliekam no mūsu plāna par 5,1 procentu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka esam divreiz samazinājuši nodokļu ieņēmumu prognozi 2008. gadā, vēl arvien par 5 procentiem nevaram to izpildīt. Tiesa gan, man jāsaka ir tas, ka šī neizpilde sadalās nesimetriski. Piemēram, ar akcīzes nodokli mēs savu prognozi esam pārpildījuši par 3 procentiem. Tas nozīmē, ka neesam nepareizi izplānojuši akcīzes pieaugumu pēc koriģēšanas. Mēs esam iedzīvotāju ienākuma nodokli gandrīz precīzi koriģējuši, jo mums ir tikai 0,2 procenti neizpilde no 13,5 procentu pieauguma. Tas faktiski sakrīt ar to, ko mēs domājām. Mums ir sociālās apdrošināšanas iemaksas no plānotajiem 13,5 procentiem par 2,7 de facto lielākas. Tas nozīmē, ka mēs arī šeit neesam kļūdījušies. Bet mums ir viens nodoklis - mums ir viens nodoklis, kas fundamentāli maina visu situāciju. Neskatoties uz to, ka pieckārt samazinājām ieņēmumus pievienotās vērtības nodoklī, mēs par 8,9 procentiem pievienotās vērtības nodokli neizpildām - no 5 procentiem mēs patlaban esam mīnus 3,9 procentos. Tas nozīmē, ka starpība ir 8,9 procenti, mīnus 3,9 faktiskajās cenās pret iepriekšējo gadu. Tas ir galvenais iemesls, kas mums apgrūtina 2008. gada budžetu noslēgt precīzi saskaņā ar plānu. Bet es jums varu apgalvot, ka valdībai ir īpašs darbības plāns, kā mēs tomēr, pārskatot likuma ietvaros mūsu izdevumus novembrī un decembrī, īpaši decembrī, būtiski samazināsim izdevumu daļu decembrī, lai likuma ietvaros spētu samazināt bilances, kas mums veidojas negatīvas tieši šajos divos mēnešos, es runāju par novembri un decembri. Vēl ir ļoti svarīgi, cienījamie deputāti, kad mēs runājam par nākotnes prognozēm, vienalga, vai tās veic Latvijas Banka vai Latvijas valdība, precīzi paskatīties šo te tendenci - vai mums tendence pasliktinās vai uzlabojas. Ja mēs runājam par to, ka atsevišķos nodokļos… ja mēs skatāmies tieši oktobri, man nav iespējas neko pozitīvu teikt, jo gandrīz visos nodokļos diemžēl tā novirze mums iet uz slikto pusi. Tas nozīmē, ka mums tomēr būs nepieciešams novembrī un decembrī veikt īpašas samazināšanas procedūras. Valdība ir paredzējusi, kā to darīt, mēs vēl apspriedīsim to, Bet tas ir ļoti svarīgi - saprast vienā citā aspektā, kāpēc mēs to darām. Tas ir svarīgi, jo, redziet, viena lieta ir tīrs budžets, un otra lieta ir Valsts kases finanšu plāns. Un Valsts kases finanšu plāns ir tāda interesanta lieta, jo sevī ietver to naudu, ar ko vispār var rīkoties valsts. Un Valsts kasē ir gan budžeta iznākums, mēneša iznākums, tas, kas uzkrājas pa mēnešiem, gan arī tās saistības, prasības, aizdevumi pašvaldībām, atmaksa no pašvaldībām, gan ārējā un iekšējā parāda finansēšana, pārfinansēšana un tā tālāk. Īpaši runājot par novembri un decembri, mums ir svarīgi panākt, lai tomēr 2008. gadu mēs ar šiem ārkārtas pasākumiem pabeigtu labākā stāvoklī nekā tad, ja mēs neko nedarām, - tad tik tiešām 0,05 procentus varam nesasniegt. Pie kam - vai mums šeit ir rezerves? Man uzreiz jāsaka sekojošais. Ja runājam par ieņēmumu daļu, es pateicu, kur mēs atpaliekam, kur samērā precīzi esam ieplānojuši mūsu ieņēmumus 2008. gadā. Bet, runājot par izdevumu daļu, izdevumu daļu mēs esam pārsnieguši par 4,4 procentiem, ja runājam uz 23. oktobri, bet, ja runājam uz 1. oktobri, - tad par 2,4 procentiem… Runāsim par noslēdzošajiem mēnešiem. Septembra mēnesi noslēdzot ar 2,4 procentu pārsniegumu, mēs esam uzturēšanas izdevumus… es atvainojos, kopā esam izdevumus palielinājuši - pret plānu. Tātad mūsu pirmais uzdevums būtu šos izdevumus vairs nepalielināt un mēģināt atgriezties izdevumu daļā pie plānotā. Protams, runājot par kārtējiem izdevumiem, kas sevī satur atalgojumu, pārējo atlīdzību, preces un pakalpojumus, jāteic, ka mēs uz 1. oktobri esam izdevumus palielinājuši par 3,8 procentiem pret budžeta plānu un mums būs acīmredzot jāveic papildu darbības, lai šo palielinājumu mazinātu uz gada beigām. Tā ir viena rezerve. Martā es jums teicu, ka mūsu uzdevums ir viennozīmīgi mēģināt stimulēt ekonomiku, un mēs to darījām praktiski ar divām lietām. Pirmais - mēs bez kavēšanās izmaksājām pievienotās vērtības nodokli un esam izmaksājuši katru mēnesi vairāk nekā 30 miljonus pret to bāzi, ko maksājām iepriekšējos gados. Ja jūs sareizināsiet to ar desmit vai deviņiem mēnešiem, tad tie ir papildu 300 miljoni, kas tieši skaidras naudas veidā aiziet uzņēmējiem. Plus, neapšaubāmi, arī kapitāla izdevumu daļā, kas faktiski ir valsts budžeta izmantošana kapitālos izdevumos - gan reportos, gan investīcijās, mums ir plāns izpildīts uz 1. oktobri par 12,9 procentiem. Tas nozīmē, ka ministrijas un valsts iestādes ir ieklausījušās tajā, ko es teicu. Jautājums ir - vai mēs varam turpināt šo plānu tālāk pārpildīt? Baidos, ka vairs nevaram, ka tas, kas ir izdarīts, varētu būt zināmā mērā arī viss, jo tālāk budžeta ekonomikas stimulēšana mums draud ar to, ka mēs 2008. gadu varam pabeigt ne tuvu ne ar tiem skaitļiem. Un es zinu, ka Latvijas Banka skatās uz to ļoti skeptiski. Un, kā jūs redzat, Standard&Poor’s runā par 3 procentiem, par 2 procentiem. Es domāju, ka mēs tomēr panāksim labāku rezultātu. Ar jūsu atbalstu, cienījamie kolēģi! Tālāk. Ja mēs runājam par 2009. gadu, mums 2009. gadā ir vesela virkne jautājumu, tāpēc 2009. gada budžetā pēc šī pirmajam lasījumam iesniegtā projekta valdība noteikti iesniegs savus labojumus, jo mēs aktualizējam savu prognozi. Mēs salīdzinām savu pašreizējo prognozi ar Latvijas Banku…".
• 2008_10_30-seq211 language "lv".
• 2008_10_30-seq211 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q211.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q4294791.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q191.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q193089.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q458.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q687709.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q8901.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q8908.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q30.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q956.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q646756.
• 2008_10_30-seq211 mentions Q8886.