Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_23-seq243> ?p ?o. }

• 2008_10_23-seq243 type Speech.
• 2008_10_23-seq243 number "243".
• 2008_10_23-seq243 date "2008-10-23".
• 2008_10_23-seq243 isPartOf 2008_10_23.
• 2008_10_23-seq243 spokenAs 50.
• 2008_10_23-seq243 spokenText "Godātie kolēģi! Protams, administratīvās tiesas ir noslogotas, lietu izskatīšana ir ļoti ilga, un ir jādomā, kā šo jomu sakārtot un uzlabot. Taču, šķiet, Ministru kabineta piedāvātais risinājums vairāk problēmas rada, nekā tās risina. Godātie kolēģi! Viduslaikos, it īpaši agrīnajos viduslaikos, tiesu sprieda ātri un efektīvi, bija dažādi varianti. Piemēram, iztiesājot krimināllietu, apsūdzēto uzsēdināja zirgā un lika zirgam kāpt pāri zemē noliktam zobenam. Labā priekškāja bija dzīvības kāja, kreisā - nāves kāja: atkarībā no tā, ar kuru kāju zirgs pārkāpa zobenam, apsūdzēto vai nu attaisnoja, vai notiesāja. Vēl efektīvāk strādāja lauka karatiesas Jaroslava Hašeka slavenajā romānā, viņš to visu apraksta. Tur līdz saules rietam tiesājamais jau bija jāpakar. Bēdīgi slavenās padomju troikas arī bija panākušas tādu situāciju, ka spriedums tika ne tikai taisīts, bet arī izpildīts dažu stundu laikā. Godātie kolēģi! Visos šajos aprakstītajos gadījumos netaisnīgu spriedumu pārsūdzēšana, šķiet, ļaužu prātus nenodarbināja. Un līdzīgu risinājumu Saeimai piedāvā arī valdība - pagaidām, paldies Dievam, vēl tikai administratīvajā tiesā. Citēšu Ministru prezidenta Godmaņa 2008. gada 29. septembrī parakstīto dokumentu „Informācija par valdības neatliekamajiem uzdevumiem”, kura 64. lappusē ir teikts: „Likumprojekta „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” mērķis ir papildināt likumu ar normu, kas noteic, ka lietās par iestādes atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaužas kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams. ” Tātad valdības mērķis ir - bez leģitīma, starptautiskajām tiesību normām atbilstoša pamata vienkārši panākt tā saucamā divu acu principa ieviešanu. Proti, informācijas atklātības lietas izskata tikai viens cilvēks, kura lēmums vairs nav pārsūdzams. Šis viens tiesnesis var darīt, ko grib. Ja šādus grozījumus pieņemsim, tiesa drīkstēs noskaidrot faktiskos apstākļus tikai vienreiz, skatot lietu vien rajona tiesā, bez apelācijas, ne divreiz, kā tas ir šobrīd. Ilustrējot sekas, iedomāsimies, ka pirmās instances tiesa pieļauj kādu kļūdu faktos, piemēram, neizprasa kādu dokumentu vai kāds sniedz nepilnīgu liecību. Lietu izspriedīs, balstoties uz nepareizajiem faktiskajiem apstākļiem, un sekas ir iespējams prettiesisks spriedums. Vai tādu atcels? Visticamāk, ka ne, jo kasācijā Augstākās tiesas Senāts vērtēs tikai materiālo normu piemērošanu un procesuālo normu ievērošanu, balstoties tikai uz iepriekšējā instancē noskaidrotiem faktiem. Tāpat nepareizs spriedums var stāties spēkā, pat neierosinot kasācijas lietvedību, ja tai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Dīvainus vārdus lasām arī šā likumprojekta anotācijā (citēju): „Šīs lietas lielākoties nav saistītas ar būtisku personas interešu ierobežojumu, nav saistītas ar būtiska kaitējuma vai apdraudējuma radīšanu personas vai sabiedrības interesēm. ” Godātie kolēģi! Šeit anotācijas autori nonāk klajā pretrunā ar Satversmi. Informācijas atklātības princips ir būtiska cilvēktiesība, kas ir arī pamattiesība un konstitucionālā līmenī ir nostiprināta Satversmes 100. pantā. Tāpat, ja runājam par vides informācijas aizsardzību, arī tā kā pamattiesība ir nostiprināta Satversmes 115. pantā. Informācijas atklātība ir būtisks, ekskluzīvs valsts tiesiskuma un demokrātijas nodrošināšanas līdzeklis. Kā pamatbrīvība informācijas atklātība nozīmē to, ka ikviens cilvēks piedzimst ar tiesībām brīvi meklēt, saņemt un izplatīt informāciju. Kolēģi! Informācijai ir vislielākā vērtība mūsdienu sabiedrībā. Tā bieži ir mērāma arī naudas izteiksmē. Kā piemēru minēšu kaut vai privatizācijas procesu, kur tie darījumi, kas bija… arī tie darījumi, kas bija likumīgi, bieži vien, no malas raugoties, izskatījās kā vienkārša zagšana, tāpēc ka varai pietuvinātā persona, kas privatizēja kaut ko, operēja ar vērtīgāko, kas tai piederēja - atšķirībā no citiem -, proti, ar informāciju. Valsts pienākums ir attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību līmeni. Tā sašaurinājums nav pieļaujams, taču tieši to šis likumprojekts piedāvā. Administratīvo tiesu sistēma nav efektīva tāpēc, ka tā ir lēna. Tā nekļūs ātrāka, ja tīši palielināsim kļūdas iespējamību tiesā. Likvidējot apelāciju, neuzlabosies konstitucionāli nostiprinātās pamatbrīvības aizsardzība. Kolēģi, uzlabosies tikai statistikas aile! Gribot negribot rodas jautājums: kāpēc šāds likumprojekts parādās valdības darba kārtībā un beidzot nonāk pie mums apspriešanai Saeimā? Vai tiešām mūsu valdībā kāds grib slēpt informāciju? Es aicinu neatbalstīt, kolēģi! Paldies.".
• 2008_10_23-seq243 language "lv".
• 2008_10_23-seq243 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_10_23-seq243 mentions Q822919.
• 2008_10_23-seq243 mentions Q16347646.
• 2008_10_23-seq243 mentions Q130614.
• 2008_10_23-seq243 mentions Q721928.
• 2008_10_23-seq243 mentions Q2754.