Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_23-seq22> ?p ?o. }

• 2008_10_23-seq22 type Speech.
• 2008_10_23-seq22 number "22".
• 2008_10_23-seq22 date "2008-10-23".
• 2008_10_23-seq22 isPartOf 2008_10_23.
• 2008_10_23-seq22 spokenAs 100.
• 2008_10_23-seq22 spokenText "Godājamie kungi deputāti! Cienījamās dāmas! Mēs esam gandarīti par to, ka likumdevējs, apzinoties kādā nozarē esošās problēmas, izveido attiecīgas izpildvaras struktūras, kā arī par to, ka ir nepārejoša interese par darba procesu. Un mēs, protams, nevaram noteikt, no kādiem avotiem deputāti vēlas iegūt informāciju: vai tās ir avīžu publikācijas vai oficiāli dokumenti, vai ministrijas izplatītā informācija. Es atļaušos atbildēt konkrēti uz deputātu pieprasījumā izvirzītajiem jautājumiem, tikai varbūt paplašinot tēmu ar atgādinājumu, ka ministrija ne tikai iniciē kādas izmaiņas, iesniedzot konkrētus likumprojektus, bet arī sniedz atzinumus, priekšlikumus, kā arī iebildumus par citu ministriju izstrādātajiem likumprojektiem, ja tie konkrētajā gadījumā skar bērnu un ģimenes politikas jomu. Pirmais jautājums bija šāds: „Kādas pēdējā gada laikā ir bijušas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iniciatīvas normatīvo aktu jomā, lai veicinātu bērnu drošību Latvijā?” Es tieši uzsveru: bērnu drošība Latvijā! Par to šeit runāja arī deputāte Rībenas kundze. Tātad mūsu ministrijas iniciētie… ir likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuram ir vairāki mērķi. Attiecībā uz citā ģimenē ievietota bērna aprūpes un uzraudzības pilnveidošanu likumprojekts paredz: ja bērna vecāki vai aizbildnis vēlas bērnu ievietot ģimenē ārvalstīs uz laiku, kas ilgāks par 3 mēnešiem, to var darīt ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana saskaņota ar attiecīgās valsts kompetento iestādi un ja tā nodrošinās bērna dzīves apstākļu pārbaudi ģimenē. Lūk, būtiski ir tas, lai, bērnam pārceļoties uz pagaidu dzīvi citā valstī, Latvijas valsts turpinātu un nezaudētu kontroli pār reālo situāciju un pār šī bērna dzīves apstākļiem šajā jaunajā ģimenē. Mērķis ir ieviest jaunu jēdzienu „viesģimene”, kā arī paredzēt kārtību, kā persona vai laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes pienākumus, sniedzot atbalstu bērnam, kas ievietots aprūpes iestādē. Šis bija pietiekami ilgi diskutējams jautājums par viesģimenes jēdzienu un par noteikumiem, kādiem ir jāatbilst šai viesģimenei. Un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka tas tomēr ir zināms atbalsts ārpus ģimenes palikušajam bērnam, par kuru rūpējas valsts, ka noteiktos periodos vai uz noteiktu laiku viņš tomēr var nonākt ģimeniskā aprūpē, nezaudējot saikni ar valsti, un valsts līdz ar to arī nepārtrauc rūpēties par šo bērnu. Likumprojektā ir noteiktas skaidrākas prasības, kā laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes funkcijas, kādas pārbaudes tiek veiktas. Tās veic bāriņtiesa, pirms pieņem lēmumu par šā statusa piešķiršanu. Tātad jūs redzat, ka šī noteicošā loma tomēr piekrīt bāriņtiesai. Attiecībā uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz īslaicīgus bērna uzraudzības pakalpojumus, likumprojekta mērķis ir noteikt vispārīgās drošības prasības, kuras jāievēro minētajām personām. Grozījumi paredz bērna drošības prasībām atbilstošu vidi un bērnam drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nosaka prasības personālam, kas sniedz bērna uzraudzīšanas pakalpojumus. Šis gadījums attiecas uz īslaicīgu bērna uzraudzību, piemēram, tad, kad vecāki ar bērniem apmeklē kādas publisku pasākumu vietas, tajā skaitā arī tirdzniecības vietas. Runa ir par to brīdi, kad bērns tiek nodots uzraudzībā attiecīgās iestādes personālam, kas ir attiecīgi sagatavots un garantē šā bērna drošību. Mūsu iniciēti ir grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, lai efektīvāk sasniegtu likuma jēgu un mērķus: pirmkārt, sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanu un nostiprināšanu bērnos, otrkārt, bērnu orientēšanu uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un, treškārt, bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrēšanu sabiedrībā. To mēs redzam ikdienā, ka, lūk, tieši šīs sociālās uzvedības novirzes ir ļoti raksturīgas, un bieži vien tas ir saistīts ar bērna nepietiekamu aprūpi, uzraudzību un audzināšanu ģimenē. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā maina bērna vecumu, no kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, paredzot tos piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 9 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Koncepcija par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantijas fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi turpina izglītošanos. Mēs zinām, ka izglītošanās nebeidzas ar 18 gadu vecuma sasniegšanu, jo arī pēc tam dažādu iemeslu dēļ bērns varbūt var turpināt izglītību, kamēr viņš to pabeidz. Protams, mēs uzskatām, ka viņam ir tiesības no valsts saņemt šos uzturlīdzekļus tajos gadījumos, kad vecāki nerūpējas par savu bērnu un nenodrošina viņam šos uzturlīdzekļus. Sagatavošanā ir likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu, seksuālu vardarbību”, kas tiks virzīts tālāk, kad būs saskaņots konvencijas tulkojums. Otrais pieprasījuma jautājums: „Lūdzu, norādiet, cik un kādas izmaiņas normatīvajos aktos ir iniciējusi jūsu vadītā ministrija šā gada deviņu mēnešu laikā. ” Atkal uzskaitīšu. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas deleģēt republikas pilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī precizēt likumprojektā lietoto terminoloģiju atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas būs spēkā pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pārkāpumiem”, kas līgumslēdzējām pusēm piešķir attiecīgu rīcības brīvību, lai piemērotu vienkāršu un ātru sprieduma atzīšanu un izpildi. Mūsu iniciēti ir pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 605, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un pašvaldībām piešķir valsts budžetā paredzētos līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai. Kā zināms, mēs neesam zaudējuši cerību, ka nākamajā gadā par valsts līdzekļiem varētu tikt ēdināti skolā arī otrās klases bērni. Ministru kabineta noteikumi „Adoptējamu bērnu un to personu, kuras vēlas adoptēt bērnu, uzskaites nodrošināšanas kārtība”. Šie noteikumi ietver bāriņtiesu pārskatu par darbu atskaites gadā, un tie tika izstrādāti, lai pilnveidotu statistikas datus un pilnvērtīgāk atainotu bērnu stāvokli valstī. Šeit bija pārmetums, ka ministrija nodarbojas ar atskaišu rakstīšanu, bet, ja mēs nezinām reālo situāciju valstī, mēs arī nevaram pieņemt attiecīgus lēmumus vai likumprojektu grozījumus. Normatīvo aktu politikas plānošanas jomā ir tapis Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni”. Turklāt ir radīta jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība un Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums. Mēs visi atceramies, cik nopietni Saeima analizēja nepieciešamību pēc īpaša Jaunatnes likuma, un mēs, protams, neesam zaudējuši cerību, ka šis likums dos pozitīvu rezultātu pēc tam, kad būs izstrādāti visi likumam pakārtotie normatīvie akti. Ministru kabinetā ir apstiprinātas trīs nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jaunatnes politikas jomas dokumentu apstiprināšanai, un šogad līdz septembra beigām ministrijā ir sagatavoti 229 atzinumi, kuros ietverti priekšlikumi vai iebildumi par citu ministriju izstrādātiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem saistībā ar to ietekmi uz bērnu, ģimenes un jauniešu tiesībām. Protams, tāda ir arī programma vardarbības ģimenē mazināšanai, kas arī ir aktuāls jautājums, taču zināmas grūtības sagādā vardarbības atpazīšana ģimenē, jo dažādās ģimenēs ir dažādas tradīcijas, un, ko vienā uzskata par audzināšanu… Tad nu mēs redzam, ka rezultātā seko tiesas spriedumi par vardarbību vai pat par letālu iznākumu šādas audzināšanas rezultātā. Ierobežotā laika dēļ es gribu turpināt ar trešo jautājumu: „Vai ministrija plāno ietaupīt valsts līdzekļus, tikai samazinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reģionālo inspektoru skaitu, vai tiks samazināts arī ministrijā strādājošo skaits. . . ?” Nu tad es uzskaitīšu: konkrēti ministrijā ir likvidēts valsts sekretāra vietnieka amats, ir likvidēta valsts sekretāra vietnieka palīga darba vieta, viena departamenta direktora palīga darba vieta, trīs vecāko referentu amata vietas, divas juriskonsultu amata vietas, sešas pārvaldes vecākā referenta darba vietas, viena konsultanta darba vieta, viena vecākā saimniecības speciālista darba vieta, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas padomnieka Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā amata vieta, kas šeit arī tika minēts, un likvidēta Kvalitātes vadības nodaļa. Tātad kopumā ministrija ir likvidējusi 39 štata vietas: no tām ministrijā - 16, inspekcijā, par kuru šeit tika izteiktas bažas, - 13 vietas, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā - 10 vietas. Kopumā - 39 vietas. Attiecībā uz pēdējo jautājumu: „Ko Jūs kā atbildīgais ministrs esat darījis, lai veicinātu ienākumu neapliekamā minimuma apjoma palielinājumu ģimenēm ar bērniem?” - tātad attiecībā uz nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošu bērnu. Ministrija ir iesniegusi savu priekšlikumu palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu 2009. gadā vismaz līdz 80 procentiem no neapliekamā minimuma apmēra. 2007. gadā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām saņēma 281 613 personas. Valsts kancelejā ir vēstule, kurā pausta ministra nostāja par iespēju paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Proti, lai neradītu papildu slodzi valsts budžetam, tomēr vienlaikus jāpalielina ienākumu līmenis legāli nodarbinātām personām, kuru apgādībā ir bērni; palielinoties minimālajai algai, ar nodokli neapliekamā minimuma apmērs ir jāsaglabā 2008. gada līmenī, bet nodokļu atvieglojumu apmēru nepieciešams palielināt. Lūk, tāda ir mūsu pozīcija, un iesniegts iebildums Ministru kabineta noteikumu projektam par vienāda apjoma piemērošanu, jo Ministru kabinetā paaugstināts gan neapliekamā minimuma apjoms, gan nodokļu atvieglojums par apgādībā esošu personu - attiecīgi uz 100 un 70 latiem. Redziet, tā ir, protams, tikai daļa no ministrijas ikdienas darba. Un, kā jau sākumā teicu, mēs būsim ļoti gandarīti, ja tiešām likumdevēji sekos līdzi un varbūt pat iniciēs… pēc savas izpratnes un pēc savas iniciatīvas norādīs tās problēmas un tos jautājumus, kuri šobrīd valstī ir aktuāli. Un es gribētu tikai uzsvērt, ka mūsu ministrija uzskata par ļoti veiksmīgu un produktīvu sadarbību ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju, ar Sociālo un darba lietu komisiju, ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju visos tajos jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu un ģimenes lietām. Un mēs esam gandarīti, ka likumdevēji, deputāti, nepaliek vienaldzīgi, bet ir gatavi dot savu ieguldījumu ne tikai likumdošanas procesā, bet arī izpildvaras darba veicināšanā un atvieglošanā. Paldies par uzmanību. Tas bija viss, ko es jums vēlējos šobrīd pateikt.".
• 2008_10_23-seq22 language "lv".
• 2008_10_23-seq22 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2008_10_23-seq22 mentions Q822919.
• 2008_10_23-seq22 mentions Q211.
• 2008_10_23-seq22 mentions Q193089.
• 2008_10_23-seq22 mentions Q458.
• 2008_10_23-seq22 mentions Q8436.
• 2008_10_23-seq22 mentions Q8908.