Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_23-seq18> ?p ?o. }

• 2008_10_23-seq18 type Speech.
• 2008_10_23-seq18 number "18".
• 2008_10_23-seq18 date "2008-10-23".
• 2008_10_23-seq18 isPartOf 2008_10_23.
• 2008_10_23-seq18 spokenAs 5.
• 2008_10_23-seq18 spokenText "Jā, paldies. Jā, kolēģi, es turpinu. Un es turpinu ar Jāņa evaņģēlija vārdiem: „Es esmu īstais vīnakoks, un mans tēvs ir vīna dārznieks. Ikvienu zaru pie manis, kas nenes augļus, viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļus nestu. ” Bet tagad par lietas būtību. Laikā, kad gandrīz ik nedēļu Latviju šokē ziņas par vardarbību pret bērniem, laikā, kad necilvēcīga nežēlība ir kļuvusi par sava veida sadzīvisku normu, ministrijas dokumentos nav ne vārda par bērnu drošību un ne vārda par rūpēm par to. Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai paplašinātu bāriņtiesu darbinieku izpratni par vardarbību ģimenē, par bērnu tiesību pārkāpumiem? Joprojām Latvijā iet bojā bērni, kuri aug bāriņtiesu redzeslokā nonākušajās ģimenēs. Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai ierindas policijas darbinieki būtu spējīgi kvalitatīvi un ātri reaģēt gadījumos, kad tiek izdarīts pret bērnu vērsts noziegums? Joprojām bērnu pazušanas gadījumos policija novēloti reaģē uz saņemtajiem iesniegumiem. Kāpēc līdz šim Bērnu un ģimenes lietu ministrija nav spējusi nodrošināt efektīvu sadarbību ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju vienotas izpratnes veidošanā par sodu politiku noziegumos, kas vērsti pret bērniem? Kāpēc klusums valdīja arī tad, kad tika slēgti 300 autobusu reisi visā Latvijā? Ja vien iztēle būtu bijusi ierēdņu stiprā puse, tad viņi sevī nerastu mieru, jo gadiem ilgi, kamēr mēs te siltumā un mierā tukši un gari par to runājam, tūkstošiem bērnu visā Latvijā - miglā un lietū, sniegā un slapjdraņķī, un salā, tumsā un puskrēslā, garāmbraucošu mašīnu apžilbināti un nošķiesti, ik pa brīdim ziemā lecot kupenās ceļa malā, lai atbrīvotu brauktuvi mašīnām, slapjām un nosalušām rokām un kājām, un deguniem, jo vairākumam vecāki noteikti nevar iegādāties kvalitatīvus apavus, - ir spiesti ceļu uz skolu un no skolas mērot kājām. Joprojām Latvijā uz ceļiem tiek nogalināti bērni valsts un pašvaldību neizdarību dēļ. Ir virkne konkrētu lietu, par kurām valsts ministrijas personā var parūpēties: gan maršruta autobusi piemērotā laikā saputrotas reģionālās reformas apstākļos, gan kvalitatīvi skolu autobusi, kas piemēroti katastrofāli sliktajiem lauku ceļiem visos gadalaikos (un vismazāk tie ir vajadzīgi vasarās), brīdinājuma zīmes pirms skolām, „gulošie policisti” un tā tālāk, un tā joprojām, par ko mēs ar putām uz lūpām runājam jau vismaz trīs gadus. Kāds liktenis ir piemeklējis kādreizējā iekšlietu ministra, tagadējā premjera, solījumu ieviest pedofilu elektronisko aproču sistēmu, lai policija varētu labāk kontrolēt brīvībā nonākušu noziedznieku - bērnu izvarotāju gaitas? Kā pirms pāris nedēļām atzina premjerministrs, viss tā arī ir palicis bez risinājuma un bez tālākas virzības. Kāpēc vairāk nekā gadu Bērnu un ģimenes lietu ministrija neuzrunāja koalīcijas deputātus Saeimā, lai viņi atbalstītu opozīcijā esošā „Jaunā laika” priekšlikumu par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz palielināt sodus autovadītājiem par cilvēka notriekšanu uz gājēju pārejas vai liegtu iespēju bērnu izvarotājiem vai slepkavām atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa. Vēl vairāk! Kaut arī otrajā lasījumā tika nobalsots „Jaunā laika” pirms gada iesniegtais priekšlikums, pavisam nesen Saeimas vairākums nodeva komisijām gluži pretēja satura grozījumus Krimināllikumā, ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija un atbalstījis Ministru kabinets; proti, par bērnu izvarotāju cilvēktiesībām. Tie paredz, ka ir iespējama pirmstermiņa atbrīvošana personām, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem pret bērniem. Labi, ka pamatotā kritika ir mudinājusi Juridisko komisiju otrdien šo Saeimas pieļauto brāķi labot. Bezgalīgi ir pļāpāts par probācijas programmu nozīmīgumu, un uz šā fona paradoksāla šķiet ziņa medijos, ka (citēju): „Tā kā ir apturēta līdzekļu piešķiršana probācijas programmām dzimumnoziedzniekiem, Valsts probācijas dienesta priekšnieks Aleksandrs Dementjevs prognozē, ka nākamgad notiesāto noziedznieku skaits būs līdzšinējā līmenī - līdz pat 60 cilvēkiem. ” Viņš arī atzina, ka pašlaik Probācijas dienestam esot dzimumnoziedznieku programma, ir apmācīti 15 darbinieki, un pašreiz tā tiek izmantota vienā grupā Cēsu audzināšanas iestādē, taču (es citēju tālāk): „No 1. janvāra mums nav nekā tikai tāpēc, ka nav naudas, un mēs tālāk darbu neturpināsim. ” Uz jautājumu, kādas būs sekas, ja probrācijas programmas neieviesīs, Dementjevs atbildēja: „Vienkārši nekas nenotiks! Mēs varam prognozēt tikai to, ka, ja katru gadu šādu dzimumnoziedznieku skaits ir 50-60, kas tiek notiesāti, nemaz nerunājot par tādiem, kas nemaz nav notverti, tad šāds skaitlis saglabāsies pašreizējā līmenī. Tādi noziegumi notiks un diemžēl ar noziedzniekiem neviens nestrādās. ” (Citāta beigas.) Es domāju, ka ar administratīvo kapacitāti, ko Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir uzaudzējusi savā sešu gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē, šos un vēl citus darbus varēja izdarīt viena gada laikā, bet tomēr tos neizdarīja, jo kā parasti bija aizņemta ar pētījumiem, atskaitēm un sabiedriskās domas veidošanu. Kā garīdznieks Baštika kungs varētu dzīvot mierā un absolūtā paļāvībā uz Dievu, bet kā laicīgai amatpersonai, ministram, gribas atgādināt Mateja evaņģēlija līdzību par cilvēku, kas aizceļodams saaicināja kalpus un nodeva viņiem savu mantu. Vienam viņš deva piecus talantus sudraba, otram - divus un trešajam - vienu. Katram pēc viņa spējām. Tas, kas bija dabūjis piecus, darbojās ar tiem un nopelnīja vēl piecus. Tāpat arī tas, kas divus bija dabūjis, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga sudrabu. Atgriezies mājās, kungs trešajam kalpam sacīja: „Tu blēdīgais un kūtrais kalps! Vai tu nezināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu izdalījis? Jo ikvienam, kam ir (un es šeit domāju darba augļus), tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav (darba augļu), atņems to, kas tam ir. ” Nesen premjers visiem novēlēja saglabāt racionālu pieeju, vēsu galvu un karstu sirdi. Auglīgi būtu sākt pašam ar savu partiju, jo lai nu ko, bet karstu sirdi Bērnu un ģimenes lietu ministrijai nu nekādi nevar pārmest. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_10_23-seq18 language "lv".
• 2008_10_23-seq18 speaker Inguna_Ribena-1956.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q822919.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q211.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q4294315.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q1020384.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q1771611.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q8436.
• 2008_10_23-seq18 mentions Q1357342.