Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_09_a-seq6> ?p ?o. }

• 2008_10_09_a-seq6 type Speech.
• 2008_10_09_a-seq6 number "6".
• 2008_10_09_a-seq6 date "2008-10-09".
• 2008_10_09_a-seq6 isPartOf 2008_10_09_a.
• 2008_10_09_a-seq6 spokenAs 50.
• 2008_10_09_a-seq6 spokenText "Godātais Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidentam Godmanim varu teikt atzinīgus vārdus par paveikto. Tautsaimniecības recesiju Godmanis publiski viens iznesa uz saviem pleciem. Taču iepazīšanās ar deputātiem iepriekš izplatīto atskaiti rada izbrīnu un jautājumu, vai Ministru prezidents pats to ir izlasījis un, ja ir, tad vai nebija kauns lasīt. Parlamentam iesniegtais dokuments ir liktenīgi neviendabīgs pēc uzbūves un būtības. Tajā mijas neskaidri daudzmiljonu megaprojekti ar līdz smieklīgumam maznozīmīgiem sīkumiem, skarbi un reālistiski atspoguļojot to, ka Godmaņa kabinets, par spīti paša Ministru prezidenta godprātīgām pūlēm, nestrādā kā viena komanda Latvijas attīstībai. Ministri ir likuši ierēdņiem sarakstīt kaut ko, un daži referenti ir nakti pasvīduši, pēdējā brīdī radot vismaz kaut kādu tekstu. Detalizēti pievērsīšos tikai Izglītības un zinātnes jomai. Šeit es gribētu sagaidīt no valdības rīcību divos līmeņos. Pirmais. Finansējuma apjoms. Ja mēs runājam par solidāru budžeta programmas samazinājumu visās jomās par noteiktu procentu, tad augstākā izglītība un zinātne ir nesamazināmas jomas. Ja mēs, pat procentuāli rēķinot pret savu daudz mazāko iekšzemes kopproduktu, visās ar augstskolām un pētniecību saistītās jomās tērēsim daudz mazāk nekā mūsu partneri Eiropas Savienībā, mēs nevienu nepanāksim. Mēs atpaliksim. Mūsu produktivitāte augs lēnāk nekā kaimiņvalstīs, līdz ar to mūsu ražojumi zaudēs konkurētspēju, mūs izspiedīs no jau esošajiem eksporta tirgiem, mēs netuvosimies vidējam Eiropas Savienības labklājības līmenim. Vēl vairāk. Mūsu darbaspēks turpinās braukt prom no Latvijas uz zemēm, kur produktivitāte ir augstāka, kur ar savu darbu var nopelnīt vairāk. Starp citu, vai jūs zināt, ka bezdarbs pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 26 procentiem? Kas būs šie bezdarbnieki? Slogs sociālajam budžetam vai ekonomiskie bēgļi? Ne jau aiz īpašas mīlestības pret akadēmiskajām aprindām Eiropas Savienība ir pieņēmusi Lisabonas stratēģijas Barselonas kritērijus, kas satur indikatorus, kuri dalībvalstīm jāsasniedz augstākās izglītības un pētniecības finansējumā. Šos kritērijus ir diktējusi izpratne par ekonomiskajiem procesiem un intelekta lomu tajos. Starp citu, no Latvijas tas prasītu 2009. gada budžetā papildus piešķirt zinātnei apmēram 22,5 miljonus, augstākajai izglītībai apmēram 11,5 miljonus latu. Tās nav astronomiskas summas budžeta makroskaitļu kopsakarā. Tās ir par kārtu mazākas, nekā bija finanšu ministra šī gada nodokļu ieņēmumu prognozēs pieļautās kļūdas. Starp citu, par šīm kļūdām Latvijā, šķiet, neviens neatbild. Šī pieauguma vietā mēs dzirdam par samazinājumu budžeta projektā. Tā ir vienas dienas saimnieka politika, sekas – nu, kaut vai intelekta, kura attīstībā mēs esam ieguldījuši mūsu nodokļu maksātāju naudu, aizplūšana uz ārzemēm un tās pievienotās vērtības, kas radīta šeit, atdošana Vācijai, Anglijai, Amerikai. Pāriešu pie valdības otrā līmeņa darbiem. Un tā ir Budžeta likumu pavadošo likumu pakete. Pat ja tiek plānots nākamajā gadā badināt tās jomas, kas var nodrošināt mūsu attīstību nākotnē, šo periodu var padarīt mazāk postošu ar vairākiem grozījumiem likumos, kam nav tik tiešas ietekmes uz budžeta tēriņiem, taču tas dod zināmas izdzīvošanas iespējas. Minēšu dažas no tām. Latvijā par saviem līdzekļiem studē trīs ceturtdaļas visu studējošo. Valsts atbalsta ziņā stabila pēdējā vieta Eiropā. Nepieciešami grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka maksimālais attaisnoto izdevumu par izglītības iegūšanu apjoms vienam cilvēkam taksācijas periodā ir nevis noteiktie 300 lati, bet, piemēram, 12 minimālās mēnešalgas. Ņemsim vērā, ka mūsu studiju programmas jau maksā tūkstošus latu gadā. Tāpat likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” būtu jānosaka, ka investīcijas savu darbinieku izglītībai ir attaisnojami izdevumi, kas nav jāapliek ar peļņas nodokli. Abas šīs normas tieši pozitīvi ietekmētu privātā sektora investīcijas izglītībā, ļaujot zināmā mērā kompensēt valsts atbalsta trūkumu. Tāpat augstskolu pakalpojumu atbrīvošana no pievienotās vērtības nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi ļautu augstskolām vieglāk pārciest grūtos laikus. Nepieciešami likuma grozījumi, kas zinātniskajām institūcijām, kuras ir atvasinātas publiskās personas, ļautu saņemt priekšfinansējumu struktūrfondiem. Ja mēs runājam par to, ko gribētu redzēt kā valdības neatliekamos darbus, Izglītības un zinātnes ministrijas atskaitē es gribētu ieraudzīt tieši šos un vēl daudzus citus nodokļu atvieglojumus, izglītības kvalitātes paaugstināšanas pasākumus, arī tādus, kas neprasa investīcijas, bet tikai jomas sakārtošanu. Doktorantūras studiju reālus pasākumus, loģiskus soļus tās birokrātijas samazināšanā, kas Izglītības ministrijā un tās apkārtnē savairojusies pēdējos pāris gados pie Eiropas struktūrfondu apsaimniekošanas. Saņem nesamērīgi augstus atalgojumus un dara Dievs zina ko. Faktiski tikai par lielu naudu dala citu, vēl lielāku naudu. Tā vietā mēs Izglītības ministrijas atskaitē…".
• 2008_10_09_a-seq6 language "lv".
• 2008_10_09_a-seq6 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q211.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q957126.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q193089.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q458.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q202162.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q183.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q597.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q15379125.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q11989566.
• 2008_10_09_a-seq6 mentions Q391221.