Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_09_a-seq40> ?p ?o. }

• 2008_10_09_a-seq40 type Speech.
• 2008_10_09_a-seq40 number "40".
• 2008_10_09_a-seq40 date "2008-10-09".
• 2008_10_09_a-seq40 isPartOf 2008_10_09_a.
• 2008_10_09_a-seq40 spokenAs 66.
• 2008_10_09_a-seq40 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja atļausiet, es gribētu nedaudz atbildēt uz šeit izteikto. Īsumā, protams. Konkrēti runājot, es jau pašā sākumā teicu, ka es gribētu, lai jautājums par turpmākiem darbiem būtu saistīts tad, kad mēs apspriežam budžeta pirmo lasījumu. Tāpēc es apzināti to nedarīju šoreiz. Īpaši Kalnietes kundzei es to gribu teikt. Taču, atbildot uz Kalnietes kundzes teikto, ka te ir viss sīkumaini un nekur nederīgi, es tikai pateikšu divas lietas. Es paskatījos runu jūlijā, kad es jūs uzrunāju. Es teicu, ka mums ir divi uzdevumi: pirmkārt, mēģināt stimulēt ekonomiku; otrkārt, mēģināt samazināt izdevumus. Mēs to esam darījuši un darām. Pierādījums. Ja skatās kopproduktu 2008. gadā, tad tieši sabiedriskā patēriņa plus 3,5 procenti pie privātā patēriņa samazinājuma mīnus 1 procents, mīnus 2 procenti – kopējā kapitāla veidošana, kas ir investīcijas, diemžēl samazinājumā, ir vienīgais – tas ir sabiedriskais patēriņš, tie ir pasūtījumi, valdības un pašvaldību pasūtījumi –, kas šo kopproduktu ir uzturējis vēl arvien pozitīvu pirmajā pusgadā, tai skaitā īpaši būvniecības sektorā. Tas darbs ir darīts. Un otrs pierādījums ir tas, ka mēs budžetu par 4,2 procentiem samazinājām. Tās ir divas lietas, ko mēs solījām un ko mēs darām. To mēs arī izdarījām. Nākošais, es gribētu atbildēt deputātam Šadurskim. Jā, šī atskaite ir precīza, varbūt sīkumaina. Bet ir ļoti svarīgi saprast, ka šī atskaite ir precīzi pakārtota rīcības plānam. Un es ļoti aicinātu arī iesniegt priekšlikumus un kritiku, ko es te dzirdēju, rakstiski. Kad es speciāli lūdzu, lai sagatavo atskaiti tādu, kam ir sakars ar rīcības plāna punktiem, nevis principā zīmēt daudz lielākas un daudz grandiozākas atskaites formas. To es speciāli negribēju izdarīt, lai jums rastos priekšstats par to, ko konkrēti attiecīgās ministrijas dara. Vai šī forma ir jāmaina – būtu interesanti dzirdēt priekšlikumus. Mēs precīzi, ko izpildām, to arī rakstām. Tas var nepatikt, tas varbūt nav grandiozi, bet tas ir reāli. Kas attiecas uz deputāta Šadurska teikto par izglītību. Padomāsim atklāti, Šadurska kungs. Ko nozīmē „atvasināta persona”? Kur ir problēmas tieši augstākās izglītības iestādēm Eiropas fondu līdzfinansējumā? Jūs zināt, tā problēma ir, ka nevar pielīdzināt atvasinātajai personai to principu, kas ir valsts iestādei. Bet tomēr valdība pieņēma lēmumu, ka līdzfinansējums ir vismaz 7,5 procenti – nevis nulle 15 procentu vietā. Bet nevarat darīt tā, ka jūs no vienas puses gribat visu naudu kasēt suverēni, kā jūs gribat, paši, neparādot to, un tajā pašā laikā saņemt atbalstu kā valsts iestāde. Piedošanu, tā darīt nevar! Šī ir pretruna. Bet attiecībā uz izglītības finansējumu es jums piekrītu. Ja būtu iespējams, mēs varētu virzīt varbūt arī lielākus ciparus. Mēs nevaram to atļauties, bet es vēlreiz gribu pasvītrot, ka, neskatoties uz šo finansējumu, es tomēr uzskatu, ka tieši Eiropas fondu apguve, īpaši sociālā fonda, būtu tas avots, ko varētu arī veltīt pamatā augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un otra lieta, ko es gribu teikt. Tomēr, neskatoties uz visu situāciju, kas mums ir patlaban augstākajā izglītībā, diemžēl parādījās patlaban krass izdevumu palielinājums – 25 procenti – mācību maksā, ko es uzskatu par tuvredzīgu soli, jo es vienkārši skaidri redzu, ka princips iekasēt no mazāka studentu skaita ar katru gadu lielāku naudu novedīs nevis pie tā, ka šīs augstskolas varēs funkcionēt, bet diemžēl pie šo augstskolu funkcionēšanas pārtraukšanas. Un es brīnos, ka cilvēki ar akadēmisko grādu nesaprot, ka vajadzētu samazināt izdevumus, nevis palielināt mācību maksu. Nezinu. Īpaši es brīnos, ja viņi māca cilvēkiem ekonomiku augstskolās. Es te vienu brīdi dzirdēju vienu, kas uzstājās, profesoru no Banku augstskolas. Man ir liels uztraukums, ja cilvēks pasniedz studentiem to, ko viņš tur teica televīzijā. Ka cipari nav svarīgi, ka nav svarīgs budžeta deficīts un nekas nav svarīgs, svarīgas ir tikai emocionālas frāzes. Vēl es gribētu atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, kas šeit izskanēja. Attiecībā par cienījamā Kariņa kunga uzstāšanos. Mēs nekarojam ar arodbiedrībām. Mēs nekarojam. Lieciet to aiz auss. Mēs nekarojam. Mēs smagi runājam un esam panākuši kompromisu, Kariņa kungs. Atvainojiet, ka es jūs uzrunāju, bet man ir jāatbild uz to, ko jūs teicāt. Mēs nekarojam. Ar darba devējiem mēs esam panākuši konsensu trijos jautājumos – neapliekamā minimuma palielināšanā, kopējā deficīta nepalielināšanā un nodokļu likumdošanā –, kāds nu mums ir iespējams, un ceturtais punkts ir valsts pārvalde… valsts pārvaldes izdevumu samazināšana. Un šeit ir ļoti konkrēti soļi. Es, protams, atskaitīšos tad, kad precīzi viņi parādīsies jau 2009. gadā reāli budžeta izpildē, bet šie soļi ir iezīmēti. To, ko es dzirdēju cienījamās deputātes Solvitas Āboltiņas runā. Nu redziet… tā jau nu gluži nav, ka Godmanis un valdība atbrīvoja Loskutovu. Loskutova kunga atbrīvošanu noteica Ģenerālprokuratūras vadītās komisijas viennozīmīgs lēmums. Vienbalsīgs balsojums par to, ka šis cilvēks diemžēl nevar vadīt šo iestādi. Tas nav tā, ka valdība vienīgā veica šo procedūru. Tā nu tas ir iznācis. Kas attiecas uz to, ko izteica cienījamais Klementjeva kungs. Vispār man jāizsaka šinī ziņā, es domāju, viena ļoti svarīga tēze, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Sociālo lietu komisiju strādā, un šeit es varu izteikt pateicību, ka šī sadarbība ir auglīga. Man pat nav svarīgi, kam šeit varbūt ir pioniera loma, kurš ir tas, kas iniciē. Svarīgs ir tas rezultāts, ko mēs esam viennozīmīgi nodemonstrējuši valdības sadarbībā ar parlamentu, ka sociālo sfēru pašreiz grūtajos apstākļos esam būtiski atbalstījuši. Kas attiecas uz cienījamās Circenes kundzes izteicienu. Redziet, tā problēma… es speciāli daudz nepieskāros veselības aprūpei, bet mums bija ļoti daudz un nopietnas sarunas ar veselības sistēmas arodbiedrību un arī ar ministru, un arī ar vadītājiem. Šeit ir pilnīgi nepieciešama jauna pieeja veselības aprūpes finansējumos. Tas, ko mēs virzīsim lielos vilcienos uz valdību, kas man šeit ir jāsaka, nav nekas patīkams un tajā pašā laikā ir nepieciešams. Mēs turpināsim iespēju robežās maksimāli uzturēt veselības aprūpes infrastruktūru, un tas, ka mums izskatās 2010. un 2011. gads mazāks finansējumā nekā 2009. gads, ir saistīts tikai ar Eiropas naudas uzrādīšanu 2009. gadā – 99 miljoni, kuri neparādās 2010. un 2011. gadā. Tur ir tā atšķirība, ko Kera kungs varbūt neuztvēra, kad mēs runājām. Bet ar to vienalga būs par maz. Tāpēc mēs tuvākajā laikā izskatīsim diemžēl pacientu līdzmaksājuma palielinājumu. Tas nebūs nekas briesmīgi liels un tomēr vajadzīgs. Tas ir saistīts ar slimnīcu un pārējo infrastruktūru uzturēšanu, apkures sadārdzinājumu. Un, neapšaubāmi, brīvprātīgas apdrošināšanas sistēmas ieviešana. Papildus tiem 400 tūkstošiem, kas jau ir apdrošināti šodien. Un šo apdrošināšanu no iepriekšējā priekšlikuma attiecināsim tikai uz atsevišķu speciālistu atalgojuma palielinājumu. Šī būs ļoti nopietna diskusija, acīmredzot viena no fundamentālām reformām, kas būs jāveic šajā valstī. Jo jāatzīst, ka turpināt finansējumu pēc iepriekšējās metodes nav reāli, nav īstenojami, un tāpēc tas būs jāmaina. Tas, ko es dzirdēju no cienījamās Mūrnieces kundzes. Nujā, par Loskutova kungu es neko vairāk nevaru teikt, ko es teicu saistībā ar Āboltiņas kundzes teikto. Kas attiecas uz aprocēm, tur man jāpiekrīt. Mēs neesam to lietu virzījuši tālāk. Mums bija intensīvas sarunas, kad es vēl biju ministrs, ar probācijas dienestu, kurš ne īpaši atbalsta šo pieeju, uzskatot, ka tā nav efektīva. Tā prasa pietiekami lielus līdzekļus. Bet es piekrītu tam, ka apturēt šo projektu, pēc manām domām, nebūtu pareizi. Kas attiecas uz to, ko es šeit dzirdēju, par nekompetenci. Tas, protams, ir sāpīgāk. Es varbūt varu atvainoties, ka es nevaru precīzi vienmēr izteikties televīzijā. Ir zināmas arī problēmas. Bet vismaz šeit pateikšu skaidri, kā es to saprotu. Var būt, ka man neizdodas paskaidrot. Jā, pilnīgi skaidrs, ka 2006. gadā, pieņemdams lēmumus par neapliekamo minimumu – 160 lati pensionāriem… 165, viņš de facto arī ir tas, kas ir šodien un 2009. gadā. Cita mums diemžēl nav. Un no tā izriet tikai viena frāze. Ja jums ir pensija 165 un vairāk un jūs vēl papildus strādājat, tad diemžēl jums nav nekāda papildu apliekamā minimuma un jums 25 procentu ienākuma nodoklis jāmaksā no visa, ko jūs saņemat. Bet ja jūs esat to – kā te teica, un es pastāvu, ka cipari diez vai ir nepareizi, jo man nav pamata apšaubīt, – ja jūs esat to pensionāru skaitā, kuri saņem pensiju mazāk nekā 165, tad par katru šo latu starpību, kas ir no pensijas… ja jums ir 140 latu pensija, tad tie 25 lati ir tas neapliekamais minimums jūsu algai. Nu kā es vēl varu izteikties precīzāk? (No zāles dep. A. Ziedone-Kantāne: „Tā nav! Tā nav!”) Ja man neizdodas to pateikt precīzi, nav tā, nu tad labojiet mani! Nu tad labojiet mani! Labi. Acīmredzot ne vienmēr man izdodas precīzi pateikt tā, kā es tās lietas saprotu. Un pēdējais. Es gribu pateikt par kļūdu analīzi. Jā, tā ir ļoti svarīga lieta. Bet mēs patlaban esam tādā situācijā, ka mums, godīgi sakot, ir, protams, visu laiku jāskatās, lai mēs papildus nekļūdītos, bet mums īpaši nav laika analizēt ļoti fundamentāli to, kas ir darīts iepriekšējos gados. Vienkārši nav. Tas, kas attiecas uz Štokenberga kunga teikto. Nav, nav mums plānots ES fondu samazināt. Principā finansējums 2009. gadā ir tuvu pie 300 miljoniem lielāks nekā 2008. gadā. Un tas ir faktiski tas, kas veido mūsu deficītu. Lielā mērā. Jo mums būtu viegli to samazināt, un līdz ar to faktiski deficīts būtu mazāks. To mēs apzināti nevaram darīt. Šāda plāna mums nav. Un noslēgumā, ko es gribēju teikt? Cienījamie deputāti, es gribu izteikt pateicību par to, ko jūs šeit izteicāt, gaidu jūsu priekšlikumus arī rakstiskā formā. Es vēlreiz gribu pateikt, ka, apspriežot budžetu 2009. gadam, makroekonomiskā sadaļā, es domāju, mēs atgriezīsimies pie ļoti izvērsta skatījuma tālākiem darbības virzieniem gan valdībai, gan parlamentam, lai mēs varētu zināmā mērā ieiet… nu, ko darīt, ieiesim mēs arī bez mūsu gribas, bet pārvarēt un izturēt šo varbūt, ko es sauktu par ekonomikas recesiju, zināmā mērā to periodu, kad ekonomika mums vairs neaugtu divciparu skaitā, kā tas notika iepriekšējos gadus. Kopējā darbā mēs to izdarīsim. Man šeit nav nekādu šaubu, ka to izdarīt ir iespējams! To var izdarīt. Ja saglabā racionālu pieeju, vēsu galvu un karstu sirdi. Paldies.".
• 2008_10_09_a-seq40 language "lv".
• 2008_10_09_a-seq40 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_10_09_a-seq40 mentions Q193089.
• 2008_10_09_a-seq40 mentions Q1020384.
• 2008_10_09_a-seq40 mentions Q435407.
• 2008_10_09_a-seq40 mentions Q1092499.
• 2008_10_09_a-seq40 mentions Q4834713.