Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_09_a-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 2008_10_09_a-seq4 type Speech.
- 2008_10_09_a-seq4 number "4".
- 2008_10_09_a-seq4 date "2008-10-09".
- 2008_10_09_a-seq4 isPartOf 2008_10_09_a.
- 2008_10_09_a-seq4 spokenAs 50.
- 2008_10_09_a-seq4 spokenText "Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sākt ar ziņu, kuru vakar saņēmu (es citēju): „ Manas ģimenes uzņēmumu ir skārušas tās pašas problēmas, kas plosās Latvijā; iespējams, ka nevarēsim atrast finansējuma iespējas. Arī zeme, ko vēlamies pārdot, nevienu neinteresē, tāpēc būs jāizsludina maksātnespēja. Man no šo vārdu salikuma patiešām paliek nelabi, jo astoņu gadu darbs būs bijis veltīgs, paliks vien mieles un parādi. ” Šī ziņa vistiešākajā veidā ir saistīta ar šodien uzklausīto Ministru prezidenta informāciju par valdības neatliekamajiem uzdevumiem un par Valdības rīcības plāna izpildi. Jāsaka, ka Godmaņa ziņojums bija godmanisks, detaļām pārbagāts un sīkumains. Tikpat sīkumains kā koalīcijas ministru paveikto, veicamo pasākumu uzskaitījumu rezultāti. Par to varētu paironizēt, ja vien šie birokrātiskie plānošanas un pasākumu īstenošanas vingrinājumi nenotiktu uz kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu lielās krīzes nepiedzīvotu pasaules finanšu un ekonomiskās sistēmas satricinājumu fona. Godmaņa ziņojums tā arī nesniedza atbildi uz būtiskāko jautājumu, kas šodien satrauc ikvienu Latvijas iedzīvotāju, – ko valdība reāli gatavojas darīt, lai novērstu katastrofu, kuru izraisījusi kopš četriem gadiem īstenotā gāzi grīdā politika. Pirms divām dienām „Delna” rādīja pozitīvisma kampaņas reklāmas klipu izlasi. Tur bija Šlesers un „Pasts”, vislabākais un gudrākais premjers Kalvītis, nepatiesi apvainotais Lembergs un citi varoņi. Manuprāt, šos klipus vajadzēja šodien parādīt šeit kā ilustrāciju Godmaņa ziņojumam, jo šī valdība savu darbu nesāka iepriekšējā gada Ziemassvētkos, bet ar nelielām personāliju pārbīdēm to turpina kopš 8. Saeimas. Šīs Kalvīša–Godmaņa valdības atbildība bija un ir veicināt labvēlīgus apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai, taču tā gadiem ir atturējusies reformēt nodokļus un pieļāvusi, ka ražošanas attīstībai un tautsaimniecībai lietderīgu zināšanu un tehnoloģiju nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi plūduši patēriņam un nekustamo īpašumu spekulācijām. Tā ir atstājusi gandrīz pašplūsmā ekonomiskos procesus, un šodien tāpat kā iepriekšējos gados tā nedzird un nevēlas sadzirdēt Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča brīdinājumus par 4,6 procentu slēptā budžeta deficīta bīstamību valstī. Kaut nu šīs kurlības dēļ Latvija nenonāktu situācijā, ka tai vairs nav kur aizņemties naudu un tāpat kā Īslandei atliek vien griezties pēc glābiņa pie Krievijas. Kā tad glābt, kas vēl saglābjams? Viens no stabilizācijas elementiem ir hipertrofētā valsts pārvaldes aparāta samazināšana. Nevis mehāniski par 10 procentiem, kā tas notiek tagad… ir jāveic Latvijas valsts pārvaldes institūciju un Latvijas pašvaldību pārvaldes kopīgs audits, lai noskaidrotu patiesos izdevumus. Tā rezultāti dos iespēju optimizēt publisko pārvaldi un samazināt tās izdevumus. Turklāt samazināšanai jāskar ne tikai uzpūstais centrālais pārvaldes aparāts, bet viss publiskais sektors. Latvijā kopumā ir 310 valsts pakļautības un pārvaldības iestāžu, 80 valsts aģentūru, no tām 24 valsts akciju sabiedrības, 51 valsts SIA un 8 kapitālsabiedrības. Vēl ir pašvaldību birokrātija, ir pašvaldību aģentūras un pašvaldību uzņēmumi, kuru kopskaits, efektivitāte un funkcijas valsts līmenī nekad nav vērtēti. Tāpat neatliekami ir jārada pārskatāma un caurspīdīga atalgojuma sistēma. Aizbērt valdošās koalīcijas izrakto bedri pašlaik būs daudz grūtāk nekā pirms dažiem gadiem, tomēr valdība, mērķtiecīgi rīkojoties, vismaz var amortizēt kritienu. Piedāvātie līdzekļi, algu iesaldēšana un administratīvā sloga samazināšana līdzēs tikai daļēji. Izšķirošais izaicinājums ir – vai valdība spēs novirzīt patēriņa līdzekļus ražošanas attīstībai, lai radītu labvēlīgus apstākļus ārējā un iekšējā tirgū konkurēt spējīga produkta ražošanai. Tā radīšana bija jāstimulē jau agrāk, un tagad globālās krīzes apstākļos to panākt būs krietni grūtāk. Tāpēc vismaz būtu jāpiemēro eksporta garantijas un jāatbrīvo reinvestētā peļņa no ienākuma nodokļa. Ražošanas nesamazināšanās nozīmē esošo darba vietu saglabāšanu. Pašreizējā situācijā, kad Latvijai trūkst līdzekļu Eiropas Savienības fondu apguvei, eksporta veicināšanai, ēku siltināšanai vai sociālajai jomai, tajā skaitā iepriekš solītajai algu paaugstināšanai, būtu jāizmanto iespēja pārstrukturēt Eiropas Savienības fondus. Domājot par nākotni, fondu līdzekļi jāvirza uz ražošanu, uz eksportspējīga produkta radīšanai nepieciešamo zinātnes un tehnoloģijas zināšanu apgūšanu. Tāpēc valdībai neatliekami ir jāgriežas Eiropas Komisijā ar priekšlikumu fondus pārstrukturēt. Ir jāapzinās, ka Eiropas fondi tuvākajos gados būs vienīgais nozīmīgākais investīciju avots Latvijā. Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Godmaņa ziņojums neliecina par apņēmību izmantot krīzi, lai ieliktu pamatus veselīgas, ilgtspējīgas un plaukstošas Latvijas tautsaimniecības atdzimšanai pēc krīzes. Šī Kalvīša–Godmaņa valdība to nespēj, jo tai pietrūkst profesionālisma, uzdrīkstēšanās un radošuma. Paldies.".
- 2008_10_09_a-seq4 language "lv".
- 2008_10_09_a-seq4 speaker Sandra_Kalniete-1952.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q822919.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q211.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q193089.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q458.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q687709.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q159.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q8436.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q8880.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q36036.
- 2008_10_09_a-seq4 mentions Q29955809.