Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_09_a-seq24> ?p ?o. }

• 2008_10_09_a-seq24 type Speech.
• 2008_10_09_a-seq24 number "24".
• 2008_10_09_a-seq24 date "2008-10-09".
• 2008_10_09_a-seq24 isPartOf 2008_10_09_a.
• 2008_10_09_a-seq24 spokenAs 5.
• 2008_10_09_a-seq24 spokenText "Premjerministra kungs! Prezidija priekšsēdētāj! Kolēģi! Kad saņēmu 104 vai 105 lapaspušu biezo dokumentu par atskaiti, ko tad valdība ir veikusi, izbrīnījos, jo redzēju, ka tur iekšā ir ļoti daudz tukšvārdības. Mēģināju saprast, kāpēc tas tā. Apskatījos, kādi tad ir bijuši uzdevumi šai pašai valdībai šiem deviņiem mēnešiem. Ņemot vērā to, ka man vairāk saistoša ir tieši ekonomikas un satiksmes joma, centos fokusēties uz šīm divām jomām. Un te nu mēs redzam, ka Satiksmes ministrijai tika uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu, sagatavot informatīvo ziņojumu, sagatavot informatīvo ziņojumu… un tā tālāk. Tieši tas pats ir arī par Ekonomikas ministriju. No astoņiem uzdevumiem septiņi bija sagatavot informatīvos ziņojumus. Es īsti nesaprotu, kā var strādāt valdība, neuzdodot… kā var strādāt valdības vadītājs, neuzdodot saviem ministriem kaut kādas reālas, skaidri pārbaudāmas lietas, kaut kādas kvantitatīvi saskaitāmas lietas. Vienīgais, ko es atradu no jau detalizētiem uzdevumiem, – tiks izstrādāta koncepcija, kurā tiks piedāvāts nosiltināt 200 mājas, bet arī tur trūkst datuma – cik? Gada laikā, piecu, desmit, divdesmit gadu laikā tās 200 mājas tiks nosiltinātas? Nekādas konkrētības. Un īstenībā man šķiet, ka šis taisni ir viens no iemesliem, kāpēc šī valdība strādā tādā dāsnā solījumu, bet ļoti mazā reāli izpildītu darbu režīmā. Ja skatās atpakaļ vēl uz pēdējiem deviņiem mēnešiem, visspilgtāk atmiņā ir palicis tas, par ko varbūt nemaz nav deklarācijās vai solījumos runāts. Proti, pirmā lieta. Atcerēsimies visi kopā, kā notika teju vai pāris mēnešu garā epopeja ar „Lattelecom” privatizāciju. „Lattelecom” privatizēja, privatizēja, tā arī beigās neko nenoprivatizēja. Godmaņa kungam bija tiešām lieliska ideja par to, ka privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus varētu novirzīt tādam kā fondam, kurš krīzes gadījumā varētu palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem – ģimeņu bankrota gadījumā dotu šīm ģimenēm kaut kādu finansiālu atbalstu vai maziem un vidējiem uzņēmējiem kaut kādu atbalstu. „Čiks” gan no tā visa ir sanācis. Nākamā epopeja, kolēģi, kura izvērsās visvairāk tieši šajā zālē, un diskutētāji bija daudzi no mums, klātesošajiem. Tā bija gāzes elektrostacijas būvniecība. Šī koncepcija toreiz tika pieņemta, un likumā tika noteikts atbalsts, kādā veidā šādu uz Krievijas gāzi bāzētu elektrostaciju Latvijā varētu būvēt. Šobrīd tās runas ir noklusušas, bet mēs neesam dzirdējuši, ka šis projekts ir atcelts. Vēl jo vairāk. Pēc notikumiem Gruzijā mēs labi redzam, ka partneris biznesā – Krievija – ir ļoti bīstams un neprognozējams, un uzskatu, ka šobrīd vēl jo vairāk nekā iepriekš mums jāstāv pretī šādām idejām – būvēt Latvijā gāzes spēkstaciju, kur gāzes piegādātājs būtu Krievija. Un varbūt, ņemot vērā to, ka Godmaņa kungs ir klāt, es gribētu tomēr dzirdēt atbildi, vai šis projekts ir apturēts vai tas joprojām ir aktuāls. Vēl vairāk. Šķiet, ka tos līdzekļus, kurus taisās tērēt tieši gāzes spēkstacijas atbalstam, šobrīd ņem nost, piemēram, biodegvielas ražotājiem, jo mēs labi zinām, ka Ministru kabinets ir tādā tintē salaidis atbalsta noteikumus biodegvielas ražotājiem, ka viena nozare ir reāli šobrīd Latvijā apdraudēta. Vēl viena lieta. Satiksme. No Godmaņa kunga es dzirdēju trīs padarītos darbus satiksmes jomā. Publiskā privātā partnerība ceļa virzienā uz „Sēnīti”, it kā pastā būšot atrisinātas problēmas, un lidostā būšot atrisinātas problēmas. Bet, Godmaņa kungs! Man šķiet, ka galvenā problēma Latvijā ir tā, ka pirmās un otrās šķiras ceļi ir katastrofālā stāvoklī. Man šķiet, ka ļoti nozīmīga problēma ir tā, ka sabiedrisko pārvadājumu sistēma Latvijā ir tik bēdīgā situācijā, ka bērni uz skolu, sevišķi leišmalē, lauku rajonos mēro tos putekļainos ceļus kājām, viņus nevar neviens uz skolu aizgādāt. Tā, manuprāt, ir galvenā problēma. Ļoti nozīmīga problēma, protams, ir – un par to daudzkārt ir runāts – tās pašas leģendārās rindas pie robežpunktiem. Vai tad tiešām nevar vienreiz uzlikt par mērķi to rindu jautājumu risināt un beigu beigās atrisināt? Mēs atceramies to epopeju, kad taisījās būvēt laukumus kaut kādiem jau iepriekš izredzētiem uzņēmējiem un tad valsts ar viņiem vienotos. Tad šo ideju atmeta. Tagad ir ideja atkal to naudu, ko ievāc no visiem pārvadātājiem, dot tieši ministrijai pa taisno, lai tie naudas ceļi būtu arvien grūtāk ietekmējami un ministrija tad rīkotos. Bet tāpat nekas neatrisināsies. Ir tikai mākoņu bīdīšana, nevis reāla risinājuma meklēšana. Visbeidzot. Sabiedrisko pārvadājumu jomā mēs redzam, ka ir paaugstinājušās cenas par cilvēku iekāpšanu autobusā, par 15 procentiem taisās samazināt pārvadājumus. Es saprotu, ka… nu maršrutus tieši taisās samazināt. Un sapratu, ka līdz šī gada beigām tik un tā pie visām izmaiņām milzīgi daudz naudas, lai nodrošinātu cik necik kvalitatīvu lauku cilvēku nokļūšanu gan reģiona centros, gan lielajās pilsētās, atrast atkal neizdosies. Tas faktiski nozīmē to, ka ir kārtējo reizi rūpes par kaut kādiem saviem iepriekš izredzētiem projektiem, bet trūkst rūpju par tiem cilvēkiem, kuru dēļ valdībai faktiski būtu jāstrādā. Tāpēc, Godmaņa kungs, es ļoti aicinu jūs pārskatīt nākamajiem periodiem uzdevumus, kādi tiek doti ministriem, un mēģināt realizēt praksē tomēr tās lietas, kas ir vajadzīgas visai sabiedrībai, nevis šaurai grupai indivīdu, kas jums sniedz padomus. Paldies.".
• 2008_10_09_a-seq24 language "lv".
• 2008_10_09_a-seq24 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2008_10_09_a-seq24 mentions Q211.
• 2008_10_09_a-seq24 mentions Q21625222.
• 2008_10_09_a-seq24 mentions Q159.
• 2008_10_09_a-seq24 mentions Q230.
• 2008_10_09_a-seq24 mentions Q404542.