Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_10_09_a-seq2> ?p ?o. }

• 2008_10_09_a-seq2 type Speech.
• 2008_10_09_a-seq2 number "2".
• 2008_10_09_a-seq2 date "2008-10-09".
• 2008_10_09_a-seq2 isPartOf 2008_10_09_a.
• 2008_10_09_a-seq2 spokenAs 66.
• 2008_10_09_a-seq2 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Klātesošie! Es uzreiz gribu teikt, ka es neapgrūtināšu jūs ar garām runām… Viegli tas nav, bet es izaudzēju manu uzrunu jums pie lēmuma projekta „Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar ekonomiskās krīzes pārvarēšanu”. Tas notika jūlijā. Atcerēsimies, bija ārkārtas sēde, un es saskaitīju, cik te ir lappušu. Es apbrīnoju jūsu pacietību jūlijā (No zāles dep. A. Rugāte: „Ja par lietu, tad var ciest!”) un tāpēc centīšos samazināt savu uzrunu, jo vairāk tāpēc, ka a) rakstiskais materiāls jums ir iesniegts par to laika periodu, kas ir pēc simt dienām. Lūgšu arī izteikt priekšlikumus, ja var, rakstiskus, un iesniegt valdībai, mēs būtu ļoti pateicīgi; b) saistībā ar to, ka mēs esam sagatavojuši budžeta iesniegšanu, es parakstīju Ministru prezidenta ziņojumu par budžetu, par ko būs atsevišķa debate, atsevišķa sēde. Par to nāksies runāt pirmajā lasījumā, es domāju, izvērstā formā gan man, gan finanšu ministram, gan arī deputātiem. Tāpēc es pieskaršos, faktiski konspektīvi, pēc manām domām, laika posmam no maija līdz šodienai. Cienījamie deputāti! Laika posmā starp manu uzstāšanos jūsu priekšā par valdības pirmajām simt dienām politisko, ekonomisko, sociālo un kopumā demokrātisko notikumu gaita ir attīstījusies ļoti strauji. Nezinu, varbūt es kļūdos, bet man ir tādas aizdomas, ka diez vai kāda cita valdība atjaunotajā Latvijas valstī šādas otras simt dienas ir pieredzējusi straujo izmaiņu un procesu kopumā. Pirmais, ko es gribētu īsi pateikt jums. Uzskatu, ka šī ir tā vieta un tribīne, kur tas ir jāsaka. Galvenie politiskie notikumi, kas notika šajā starplaikā, pirms valdība… starplaikā starp uzrunu par simt dienām un šodienu. Ja jāsaka atklāti, tad paši svarīgākie notikumi izpaudās divos referendumos. Pirmais referendums – par Saeimas… es teikšu tā, ārkārtas vēlēšanām. Es drīzāk tā izteiktos. Ir, kas saka, ka tas bija par Saeimas atlaišanu, es tomēr uzskatu, ka korektāk būtu runāt par Saeimas ārkārtas vēlēšanu veidošanu. Un te es gribu pateikt sekojošo. Atskatoties uz referendumu par Saeimas… uz ierosinājumu par Saeimas atlaišanu, lielā mērā tas attiecas arī uz manis vadītās valdības darba novērtējumu. Neapšaubāmi, kā jebkurš referendums. Un šoreiz gribu uzsvērt, ka es, valdības vadītājs, neesmu mainījis savu uzskatu par to, ko es publiski paudu šī referenduma priekšvakarā, – ka, cienot viedokli par tautas tiesībām lemt par Saeimas atlaišanu principā, mums visiem un pirmām kārtām manis vadītajai valdībai tieši šajā laika periodā ir akūti nepieciešams darboties spējīgs, lemt spējīgs parlaments, kas vienīgais var lemt par tik svarīgiem jautājumiem kā budžeta izdevumu ārkārtas samazināšana ekonomikas lejupslīdes laikā, kā nodokļu izmaiņas. Un man jāsaka, ka parlamentārā republikā mums nav citas institūcijas, kas var šos svarīgos lēmumus pieņemt. To es teicu pirms referenduma, un to es saku arī šodien. Gribu teikt, ka arī jūlijā – 16. jūlijā –, balsojot par budžeta grozījumiem, parlaments, deputāti, kas to veica, arī pierādīja savu darbspējību, lemtspējību lēmumos, kas absolūti nav saistīti ar popularitātes iegūšanu. Tā ir arī parlamenta atbildība, to parlaments pilnībā veic. Lemt spējīgs un atbildīgs parlaments mums visiem ir vajadzīgs arī tagad, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus gan 2009. gada budžeta sakarā, gan arī par likumprojektiem, kas ir saistīti gan ar budžetu, gan ar ekonomisko situāciju valstī kopumā. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka valdība piedalās arī – ar saviem pārstāvjiem – Saeimas apakškomisijas darbā, arī mani padomnieki tur piedalās un lemj par Valsts prezidenta priekšlikumiem, kā arī citām iniciatīvām sakarā ar iespējamu grozījumu Satversmē. Es ceru, ka parlaments rūpīgi izsvērs un pieņems tās normas, kas noteiks turpmāku iemeslu sasaukt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nebalstoties uz politiskās konjunktūras vajadzībām. Man kā valdības vadītājam viedoklis, ja tas konkrēti būtu jāformulē, ir sekojošs. Pilsoņu skaitam, kas nobalso par Saeimas ārkārtas vēlēšanām vai, varētu teikt, Saeimas atlaišanu, ir jābūt vismaz pusei no vēlēt tiesīgajiem, ņemot vērā šo jautājumu īpašo svarīgumu parlamentārā republikā, kāda ir Latvija, kā arī to, ka brīvā demokrātiskā valstī nav pieļaujamas normas, kas uzliek par pienākumu obligāti piedalīties vēlēšanās. Un tādēļ, pēc manām domām, nav saistāmi kvorumi kārtējās Saeimas vēlēšanās ar referendumu kvorumu. Cienījamie deputāti! Otrs ļoti svarīgs politisks jautājums, otrs pēc svarīguma šajā laika posmā, ir bijis otrs referendums. Otrs ne mazāk svarīgs referendums, kura pozitīvs iznākums fundamentāli, pēc manām domām, apdraudēja mūsu esošās pensiju sistēmas pastāvēšanu. Tas ir jautājums par pensijām. Ierosinātāji piedāvāja, pēc manām domām, nepamatoti strauju minimālās pensijas palielinājumu līdz iztikas minimumam. Es domāju, ka ierosinātāji labi apzinājās, ka šāda palielināšana ne tikai apdraudētu regulāru pensiju izmaksu, jau sākot ar 2010. gadu, bet arī… pēc būtības nākotnē tas varētu apdraudēt un likvidēt principu, ka saņemamo pensiju saista ar sociālo iemaksu lielumu no saņēmēja nopelnītās algas. Pēc manām domām, tas iemesls, kāpēc referendums nenotika vai, precīzāk sakot, referenduma rezultāts nebija pozitīvs, bija, pēc manām domām, tieši mūsu cienījamās vecākās paaudzes ieklausīšanās, pēc manas pārliecības, saprātīgos valdības argumentos par to, ka pensijas ir reāli jāpaaugstina, izmantojot jau izstrādāto un pielietoto indeksācijas mehānismu un piemaksu sistēmu par nostrādātajiem gadiem. Tāpēc, ievērojot jūsu, parlamenta, pieņemtos grozījumus Pensiju likumā, kas tika pieņemti Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, valdība, tos pildot, ir iekļāvusi arī 2009. gada budžetā konkrētus izdevumu palielinājumus sociālajā budžetā, kas ir faktiski tuvu pie 80, pāri par 80 miljoniem jau šogad. Palielinājums 2008. gada budžeta grozījumos, tāpat arī 2009. gada budžetā saistīts ar visu pensiju indeksāciju pirmo reizi, ar palielinātu piemaksu par gadiem, kas nostrādāti līdz 1995. gadam, – no 1. janvāra šoreiz – un arī tās piemērojumu invalīdu, strādājošu invalīdu pensijām. Diemžēl jāsaka, ka viens no politiskajiem notikumiem, kas satricināja gan sabiedrību, gan arī parlamenta dzīvi, bet bija saistīts ar… jā … nu kā lai es to pasaku… principā jau nepatīkamu – es pat teiktu, vairāk sāpīgu – momentu, kas saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja atlaišanas procedūru. Diemžēl arī valdībai nācās iziet cauri šim ļoti smagajam procesam. Tāpēc burtiski nākamnedēļ pēc budžeta iesniegšanas Saeimā valdība uzsāks visu garo procedūru jaunas KNAB vadītāja kandidatūras atrašanai un virzīšanai uz apstiprināšanu Saeimā. Ja atļausiet, es tagad gribētu īsi minēt tēžu veidā tos darbus, kurus, es uzskatu, valdība ir veikusi. Konspektīvi par attiecīgo ministriju veikumu atskaites periodā. Pirmais – ārpolitika. Jaunie šā laikposma notikumi ārpolitikā bija Gruzijas notikumi, ar tiem saistītie procesi. Par šiem notikumiem, tos izvērtējot, tika spriests arī Saeimas sēdē, tāpēc es dziļāk nepieskaršos šim jautājumam. Taču pateikšu, ka Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā ir ciešā kontekstā un būs ciešā kontekstā ar vienoto Eiropas Savienības pozīciju, vienoti izstrādāto Eiropas Savienības pozīciju par šo konfliktu un problēmu kopumā. Piebildīšu, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas un Krievijas pozīcijas ir atšķirīgas, atsevišķos momentos pat pretējas, Latvijas valdība turpinās veidot attiecības ar Krieviju Eiropas Savienības un Krievijas attiecību kontekstā, ieskaitot arī attiecības divpusējā līmenī; turpinās starpvaldību komisiju darbu pie konkrētiem jautājumiem un līgumiem un arī ārlietu ministru līmenī tuvākajā laikā. Otrs aspekts, ko es varētu minēt ārpolitikas darbā, ir tas, ka Latvija viennozīmīgi pauda savu nostāju attiecībā uz Eiropas nākotni, ratificējot Lisabonas līgumu; to parlaments veica. Un trešais, kas varbūt neizpaudās politiskā ziņā tik nopietni šeit, parlamentā, bet kas tomēr jāpiemin. Latvijai kā Baltijas jūras valstu padomes prezidējošai valstij bija ļoti svarīgi, lai valdība veiksmīgi izpildītu visus darbus samita organizēšanai Rīgā jūnijā. Tam būs liela nozīme arī turpmāk enerģētikas kopējā politikā mūsu reģionā, tāpat arī savstarpējas sadarbības jautājumos, ņemot vērā, ka galvenie mūsu eksporta–importa partneri atrodas nevis tālu, bet tepat kaimiņos. Mums ir ļoti svarīgi, kāda ir viņu ekonomiski politiskā situācija pašreiz un arī nākotnē. Ja mēs runājam par finanšu lietām, es gribētu uzsvērt trīs galvenās lietas. Pirmkārt, pārskata periodā tika sagatavoti Finanšu ministrijā un arī valdībā un pēc tam parlamentā tika akceptēti grozījumi 2008. gada budžetā. Un pirmo reizi pēc ilgiem laikiem budžeta izdevumi tika reāli samazināti par 4,2 procentiem. Un – arī tas ir būtiski! – pirmo reizi tika uzsākts, kā es to saucu, pirmais etaps valsts pārvaldes samazināšanai valstī. Ja jūs paskatīsieties, –2008. gada budžeta grozījumos ir atsevišķs pants par štata vietām, kas tiek likvidētas. Mēs to turpināsim, to jūs ieraudzīsiet 2009. gada projektos un atsevišķos valdības lēmumos, par kuriem es varbūt beigās nedaudz runāšu. Vēl tikai atgādināšu, ka arī valdība sagatavoja… Finanšu ministrija gatavoja, valdība akceptēja un parlaments beigās akceptēja tādas lietas: 2008. gada budžeta grozījumos izdevumus ne tikai samazināja, bet arī palielināja. Un pārsvarā šie palielinājumi bija sociālajā sfērā; kopumā tika atvēlēti 86,9 miljoni: vecuma pensijām palielinājums – 39 miljoni, invaliditātes pensijām – 5,8, palielinājums bezdarbnieku pabalstiem – ļoti aktuāli un savlaicīgi! – 6 miljoni, vecāku pabalstiem – 26,4 (sakarā ar tiesas lēmumiem), 5,3 – slimības lapām, un maternitātes pabalstiem – 2,5 miljoni. Tāpēc arī tie grozījumi 2008. gadā… tie bija divpusēji. Bija ne tikai samazinājums, bet arī palielinājums, tikai akcenti jau šoreiz likti uz sociālo atbalstu; tas bija ārkārtīgi svarīgi šīs pietiekoši (es pat teiktu – ļoti) lielās inflācijas apstākļos. Otrs jautājums, ko es gribētu finanšu lietās uzsvērt, ir tas, ka samērā nopietnā un garā procedūrā mēs esam sagatavojuši, valdībā akceptējuši… un tas ir ļoti svarīgi, ka arī trīspusējā sapulcē ar sociālajiem partneriem esam vienojušies par principiem; par to liecina kopējais protokols, ko ir parakstījuši mūsu partneri – gan darba devēji, gan arodbiedrības –, par 2009. gada budžeta projektu. Un 2009. gada budžeta projekts ir sagatavots, un es to esmu parakstījis, un faktiski tas nonāk jūsu rokās. Vēl ko gribētu īsi teikt, – ka visu šo laiku Finanšu ministrija strādāja, arī šajos apstākļos, pie tām nodokļu izmaiņām, kas atbalstītu uzņēmējdarbību, un konkrēti atbalstīja izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī un iedzīvotāju ienākuma nodoklī; konkrēti tās ir iestrādātas budžeta paketē, par ko acīmredzot deputāti diskutēs, runājot par budžetu pirmajā lasījumā. Gribu teikt, ka ar to valdība ir izpildījusi daļēji tos solījumus, kas saistījās ar nodokļu atvieglinājumu uzņēmējdarbībā šajā posmā. Ir lietas, kuras mums neizdevās izdarīt attiecībā uz plāniem – iesaldēt nekustamā īpašuma nodokli, kas bija saistīts ar to, ka mums ir īpaša vienošanās ar pašvaldībām par maznodrošināto atbalstu šajā periodā, kad kāpj tarifi. Un tāpēc mēs daļēji varējām izdarīt to, ko mēs gribējām, atbalstot uzņēmējdarbību Latvijā, – paveikt lietas nodokļu ziņā. Īsumā par ekonomikas lietām. Es negribētu šeit minēt tos daudzos dokumentus, kas ir sagatavoti. Patlaban valdībā tiks skatīts pasākumu plāns, kārtējais, bet īsumā minēšu sekojošas galvenās lietas. Viss, ko es jums saku, ir saskaņots ar ministriem. Tās nav tikai manas personīgās domas. Tāpēc ekonomikā, es varu teikt tā, praktiski ir izdarītas divas lietas pa šo laika periodu: ir izveidots Ieguldījumu fonds eksporta apdrošināšanai. Mēs vienmēr esam runājuši par eksporta atbalstu. Šo atbildīgo darbu veiks Eiropas Investīciju fonds, kas faktiski ir Eiropas Investīciju bankas meitas uzņēmums, un līdz ar to ir zināms garants, ka Eiropas fonda apguve uzņēmējdarbības atbalstā notiks atbilstoši tiem standartiem, ko nosaka Eiropas Savienība. Un, es ceru, mums nebūs pārmetumu, ka mēs šeit rīkojamies neadekvāti. Otra lieta. Man jāsaka, ka no 29. septembra ir reāli uzsākta jauna Eiropas Savienības fonda apgūšanas programma jaunu tehnoloģiju ieviešanai 40 miljonu apmērā (pirmais solis), un šīs naudas faktiska izsolīšana tātad ir sākusies. Ja mēs runājam pārējo ministriju griezumā, varu teikt sekojošo. Bērnu lietu ministrijā ir divas lietas: no 1. septembra reāli sākušas darboties brīvpusdienas 1. klasē – pirmo reizi Latvijā. Ar dažādiem rezultātiem, tomēr uzskatu, ka kopumā tas ir ļoti pozitīvs process, ko arī parlaments atbalstīja, balsojot par šāgada budžetu. Otrs, kas ir ļoti svarīgs šajā lietā, par kuru varbūt ne īpaši runā, bet mums ir uzlabojusies viena situācija šeit – mums vietējā adopcija ir divas reizes pārsniegusi ārzemju adopciju. Vēl nesen šī proporcija bija otrāda, kad bērnus adoptēja uz ārzemēm četrreiz vairāk nekā vietējie cilvēki, kas uzņēmās adopciju pār bērniem. Es uzskatu, ka tas zināmā mērā liecina ne tikai par materiālās, bet arī par morāles, atbildības situācijas pastiprināšanos mūsu sabiedrībā pret bērniem. Reģionālās pašvaldību lietas. Ļoti svarīgs jautājums, faktiski arī atslēgas jautājums, ko parlaments patlaban skatīs. Es varu tikai ziņot sekojošo. Ministru kabinets ir nodevis visus galvenos ar novadu reformu saistītos likumprojektus parlamentam. Tie visi ir sagatavoti, valdībā apstiprināti. Tagad tie tiks skatīti parlamentā. Šo darbu mēs esam veikuši. Ja mēs runājam par kultūras lietām, man jāsaka divas lietas, ko varētu minēt. Beidzot – es pasvītroju vārdu „beidzot”! – mēs esam sākuši būvēt Nacionālo bibliotēku. Praktiski. Šeit ir divi aspekti: pirmais aspekts, neapšaubāmi, ir nacionāli politisks. Es tiešām gribu teikt – nacionāli politisks. Pēc piecpadsmit gadu diskusijām. Un otrs – tas ir reāls atbalsts uzņēmējdarbībai, reāls darba vietas nodrošinošs pasākums, reāla ekonomiski stimulējoša lieta. Otra lieta, ko es noteikti gribu atzīmēt, – to, ka liels nopelns šeit ir arī Kultūras ministrijai, bet ne tikai. Un tomēr! Veiksmīgi novadījām Vispārējos dziesmu un deju svētkus šajā atskaites periodā ar vislielāko dalībnieku skaitu Latvijas vēsturē – vairāk nekā 38 tūkstoši piedalījās. Pasvītroju – veiksmīgi, bez finansiāliem skandāliem, organizatoriskām problēmām. Ja mēs runājam par labklājības sfēru, tad tas, ko es runāju ar ministri, faktiski ir divas lietas. Tā pirmā, vienā teikumā, kā uzskata labklājības ministre, ir tā, ka pēc ministrijas ierosmes valdībai izdevās noreaģēt uz straujo inflācijas kāpumu. Koriģējot pensiju indeksāciju un koriģējot pensiju izmaksu sistēmu, mums ir izdevies… jā, es nesaku, ka simtprocentīgi… tomēr reaģēt uz draudu par dārdzības kāpumu valstī. Man jāsaka, ka vidējā pensija valstī pēc oktobra indeksācijas ir 170 lati apmēram. Tiesa, šī vidējā pensija neliecina vēl par to, ka mēs esam panākuši mūsu plāna izpildi, jo vēl arvien zem iztikas minimuma, kas ir 170 uz šodienu… Zem 170 latiem pensijas ir vēl arvien apmēram 70 procentiem pensionāru. 2009. gada beigās šis procents samazināsies līdz 48. Mums ir vajadzīgi vēl divi gadi, lai mēs varētu… divi, divarpus gadi, lai mēs varētu pabeigt šo procesu. Bet šim procesam alternatīvas nav. Pārējie visi priekšlikumi ir nepamatoti – ne finansiāli, ne ekonomiski. Ļoti svarīgi, lai mēs izturētu šo tempu un varētu nodrošināt mūsu vecāko paaudzi ar to atbalstu, kas ir pelnīts. Ja mēs runājam par jauniem soļiem, es to šodien šeit negribētu teikt, jo tas būs diskusijā par budžetu. Īsumā varu teikt tikai vienu, ka beidzot ir kaut daļēji mēģināts palīdzēt bērniem invalīdiem – gan tiem, kas ir invalīdi no dzimšanas, līdz 18 gadiem, gan arī tad, kad viņi tos sasnieguši. Tas ir iekļauts budžetā. Tieslietās. Tieslietās faktiski var minēt divas padarītās lietas šajā laika periodā. Pirmo reizi mums ir beidzot konkrēts plāns veco cietumu pakāpeniskai slēgšanai un aizstāšanai ar mazāka skaita jaunām ieslodzījuma vietām. 1. janvārī, kā ministrs ziņo, tiks slēgts pirmais cietums, kurš ir vissliktākajā stāvoklī, – Pārlielupes cietums. Tas prasīs lielus līdzekļus, taču alternatīvas nav. Mums prasības pret uzturēšanas apstākļiem no Eiropas Savienības ir tik nopietnas, ka mēs faktiski bez šīs reformas turpmāk, lai cik arī dārgi tas būtu, nevarēsim eksistēt. Otrais. No 1. janvāra šeit speciālistiem… un tas tomēr ir svarīgi ne tikai speciālistiem, bet arī cilvēkiem… no 1. janvāra mums ir sagatavots viss, lai sāktu darboties četri administratīvo rajonu tiesu nami apgabaltiesu teritorijā, tādējādi atrisinot ilgos lietu izskatīšanas termiņus administratīvajās rajonu tiesās. Tie sāks strādāt no 1. janvāra. Viss jau ir sagatavots. Ja mēs runājam par lauksaimniecību, tad, pašu galveno minot, es varu teikt sekojošo. Tā uzskata arī ministrs, un es viņu atbalstu šajā jomā. Ministrs uzskata, ka ir atrasts risinājums piena ražotāju un pārstrādātāju kopējai sadarbībai piena tirgū. Otrs. Ir veiksmīgi uzsāktas Eiropas Savienības Lauksaimniecības lauku attīstības fonda jaunās programmas, nauda reāli nonāk pie lauksaimniekiem, kas viņiem, neapšaubāmi, ir ļoti vajadzīga. Iekšlietās. Faktiski iekšlietās varētu minēt vienu ļoti būtisku faktu, kas ir izdarīts. Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē mūsu ugunsdzēsējiem reāli viņu apbruņojumā nonāk 71 jauna ugunsdzēšanas mašīna. Oktobrī šīs mašīnas reāli nonāk pie mūsu ugunsdzēsējiem, un mēs zinām, kāds mums ir ugunsdzēšanas spars. Tas tika izdarīts. Visi darbi valdībā tika veikti, un es uzskatu, ka tas ir ļoti nopietns atbalsts šai te ļoti svarīgajai sfērai. Ja mēs runājam par vides jautājumiem, arī te ir viens moments, kas ir jāuzsver. Beidzot ir pabeigta lietotās kodoldegvielas izvešana uz Krievijas Federāciju, un Latvija, varētu teikt, augstos vārdos runājot, ir kodolbrīva valsts. Izglītības jomā. Faktiski izglītības jomā ir ļoti grūti, teiksim, ar vienkāršu lineālu izmērīt padarīto, un tomēr divas lietas es gribētu noteikti uzsvērt, ko mēs saskaņojām arī ar ministri. Beidzot ir iegūts skaidrs priekšstats (pie kam, es pasvītroju, reģionālā griezumā) par reālo sekmību skolās. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, tālāk īstenojot reformu mūsu izglītības sistēmā, īpaši runājot par vispārizglītojošām skolu sistēmām. Un vēl otrs punkts, kas ir ļoti svarīgs. Par to acīmredzot parlaments visvairāk diskutēs pirms nākamā septembra. Atsevišķa jautājuma risināšana ir jau uzsākta. Patlaban vēl virtuālā līmenī, apmainot dokumentus, notiek finansēšanas modeļa izstrāde, kura beigsies nākamajā septembrī ar rezultātu – nauda seko līdzi skolēnam. Līdz šim to nekad nav izdevies izdarīt šajā valstī. Es ceru, ka ar jūsu atbalstu izdosies to izdarīt. Aizsardzības jomā ir trīs jautājumi. Pirmais. Pirmais jautājums, ko mēs saskaņojām ar ministru, ir veikt reālus pasākumus armijas kaujas spēju nostiprināšanai, īpaši pasvītrojot disciplīnas jautājumus. Otrs – ir izstrādāts Baltijas reģionālās aizsardzības plāns. Trešais – nostiprināt civilmilitārās attiecības. Es negribu šeit iedziļināties, jautājumus uzdot varēsiet ministram, bet uzskatu, ka visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi. Satiksmes lietas. Satiksmes lietās faktiski var pateikt trīs izdarītos darbus. Pirmkārt, ir iedarbināts reāls plāns, lai „Latvijas Pasts” nākamgad strādātu bez zaudējumiem. Ļoti sāpīgs, nepatīkams, bet tajā pašā laikā – reāls. Otrkārt. Ir palaists pirmais privātās partnerības projekts ceļam Rīga–Sēnīte, kurā jau ir pieteikušās piecas ārvalstu kompānijas, lai izbūvi uzsāktu jau nākamgad. Šis ir pirmais PP projekts vispār. Treškārt. Ir uzsākts konkurss jauna termināļa būvēšanai lidostā. Investīcijas varētu būt līdz pusmiljardam eiro. Ja mēs runājam par integrācijas lietām – sarežģīta sfēra, visi grib būt speciālisti šajā sfērā –, varētu minēt trīs lietas. Pirmā. Izstrādāta beidzot sabiedrības integrācijas stratēģija, arī parlamenta komisijām tā tika nodota apspriešanai. Pirmo reizi šajā valstī ir iegūts pilns pārskats par nevalstisko organizāciju kopējo finansējumu – cik ir saņēmušas šīs organizācijas un kādiem mērķiem –, un tiek turpināts darbs ar nevalstiskajām organizācijām. Koordināciju veic Sekretariāts (nākotnē tiks inkorporēts ministrijā). Un trešā, kas varbūt nemaz nav tik mazsvarīga mūsu laikā, – ir veiksmīgi novadīts tautiešu mēnesis Latvijā. Ja mēs runājam par ES fondu apgūšanas lietām, kas bieži vien izsauc lielu kritiku, varu teikt sekojošo. Mēs esam iedibinājuši un īstenojuši regulāru uzraudzību ar mērķi pabeigt vecā perioda, 2004. –2006. gada, fondu apguvi. Par to mēs varēsim jums ziņot šāgada beigās. Ja mēs runājam vēl par divām lietām šajā sfērā, tad jāteic, ka ir piešķirti papildu līdzekļi termiņa pagarinājumam atsevišķos projektos; kopumā to bija 15, daži no tiem ir nopietni, es teiktu, arī kultūrvēsturiski, piemēram, tas, kas skar Bauskas pili, un tā tālāk. Trešais. Izdarīti ir visi priekšdarbi – visi priekšdarbi! – jauno ES fondu apgūšanai. Vairāk nav nekas speciāli gatavojams, patlaban notiek vien noteikumu apstiprināšana. Esam apstiprinājuši vairāk nekā vienu trešdaļu. Temps varētu būt lielāks. E-lietas. E-lietās ir izdarīts pats būtiskākais – pilnībā izveidoti 89 prioritāro darbu saraksti e-lietās. Tas nozīmē, ka ministriju līmenī tagad notiktu saskaņošana, kā tos izpildīt. Vairs nav diskusiju par to, vai ir vēl kādi projekti. Šie projekti ir apstiprināti valdībā. Ja mēs runājam par valsts pārvaldi, es negribu šeit īpaši runāt ilgi, es varu pateikt tikai to, kas ir praktiski izdarīts: pieņemts valdības lēmums par 10 procentu samazinājumu valsts pārvaldē, it īpaši centrālajos aparātos, līdz nākamā gada 1. jūlijam (5 procenti – līdz šā gada beigām). Jo ar nākamā gada 1. janvāri faktiski stāsies spēkā sekojošas lietas: nebūs vairs padomnieku korpusa ierēdņiem, vadības līgumi tiks pakāpeniski samazināti no 50 procentiem algas līdz nullei 2011. gadā (pakāpenisks samazinājums), un tiks iesaldēta atlīdzība valsts kapitāla sabiedrību pārvaldēm (tas jau ir izdarīts ar manu rīkojumu, ministri visi ir noziņojuši, ka tas ir izdarīts). Un nākamais solis ir pārskatīt nepieciešamo padomes locekļu skaitu. Tāpat mēs nāksim pie jums arī ar priekšlikumiem veikt izmaiņas likumā, kas attiecas uz prēmēšanas sistēmu valsts pārvaldē un piemaksu sistēmu valsts pārvaldē. Šie jautājumi tiks sagatavoti jau līdz šāgada beigām parlamenta izskatīšanai likumu grozījumos. Noslēgumā gribētu minēt divas galvenās lietas saistībā ar 2009. gada budžetu. Pirmā. Mums ir izdevies sagatavot budžetu, kopā ar Pašvaldību savienību parakstīt domstarpību protokolu, jo par to, par ko vienojas, protokolu neraksta. Un tomēr jāsaka, ka ir trīs lietas, kas ir ļoti svarīgas. Pirmā. Mēs vienojāmies par neapliekamā minimuma palielinājumu no 80 līdz 100 latiem, vienlaikus – par ienākuma nodokļa pārdali no 80 uz 82 procentiem pašvaldībām, tas ir kompromiss no abām pusēm, abas puses to atbalsta. Un viena no būtiskām lietām ir arī īpašās attiecības ar Rīgas pilsētu. Es esmu ļoti gandarīts, ka Rīgas pilsēta ir tomēr mainījusi pēdējā brīdī savu pozīciju, un tas nozīmē, ka mēs varēsim konsolidēti iet uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu. Protams, 2010. gadā Izlīdzināšanas likums tiks mainīts, parlaments spriedīs par to, bet fakts ir tāds, ka šeit nav sagaidāmas nekādas turbulences, kad izmainās fundamentāli lietas, kad mūsu lielākā pilsēta vairs neiekasē pati sev ienākuma nodokli. Vēl trešais, ko es gribu teikt šajā sakarā. Valdība ir uzņēmusies un burtiski tuvākajās sēdēs ir jau sagatavots dokuments, kuru mēs izskatīsim, –reāli izmaiņas MK noteikumos par reālu samaksu par skolniekiem un bērnudārzu audzēkņiem, kura diemžēl netiks samaksāta pilsētām, kas pieņemtu šos te bērnus gan skolās, gan bērnudārzos. Mēs to pietuvināsim reālām izmaksām. Un pēdējais, ko es gribu teikt. Attiecībā uz valsts budžetu vēl viena ļoti svarīga tēze noslēgumā, jo es uzskatu, ka budžeta diskusija ir atsevišķas uzstāšanās un atsevišķas situācijas vērta. Es negribētu to sajaukt ar šo uzstāšanos, bet gribu pateikt pašu galveno. Cienījamie deputāti! Es šeit īpaši vēršos pie opozīcijas, bet arī, protams, pie koalīcijas. Deputātiem ir viena nopietna lieta. Mums ir ļoti smagas sarunas, šīs sarunas nebija vieglas, bet, pēc manām domām, ļoti produktīvas. Trīspusējās sarunās ir izdevies pirmo reizi panākt vienošanos, ņemot vērā ekonomisko situāciju un finansiālo situāciju valstī, – vienošanos starp darba devējiem, darba ņēmējiem, brīvajām arodbiedrībām un valdību. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, skatot nākamā gada budžetu, jo visas trīs puses apņēmās – un tas ir parakstīts – neizvirzīt prasības arī šeit parlamentā, tai skaitā par priekšlikumiem, kas paaugstina budžeta deficītu virs 1,85 procentiem, tai skaitā arī par algu palielinājumu. Tas nozīmē, ka diskusijas par resursiem, kas jau ir uzsāktas resoros un atsevišķās valsts pārvaldes iestādēs, notiek uz iekšējā rēķina, jo 2009. gadā mēs esam atraduši kompromisu saistībā ar neapliekamā minimuma palielinājumu. Parlamentā – ja eventuāli kāds nāk un saka, ka ir tautas mandāts palielināt deficītu, tad tāda tautas mandāta nav, tāpēc ka faktiski šīs organizācijas pārstāv ļoti lielu tautas daļu – gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Valdība, protams, ir jūsu vēlēta, tāpēc es tiešām aicinu ieklausīties šajā jautājumā, īpaši runājot par opozīcijas eventuālo priekšlikumu iesniegšanu, budžeta pieņemšanu. Īsumā tas būtu viss. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2008_10_09_a-seq2 language "lv".
• 2008_10_09_a-seq2 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q822919.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q211.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q4294791.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q2660080.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q193089.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q458.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q39731.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q159.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q1419663.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q1021632.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q1807088.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q230.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q597.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q192247.
• 2008_10_09_a-seq2 mentions Q4399225.