Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_09_18-seq88> ?p ?o. }

• 2008_09_18-seq88 type Speech.
• 2008_09_18-seq88 number "88".
• 2008_09_18-seq88 date "2008-09-18".
• 2008_09_18-seq88 isPartOf 2008_09_18.
• 2008_09_18-seq88 spokenAs 5.
• 2008_09_18-seq88 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd mūsu valstī, kā redzam, notiek tāds ļoti skaļš un visiem redzams seriāls ar nosaukumu „Budžeta sastādīšana”. Un viens no šā seriāla galvenajiem sižetiem ir lielas taupības ieviešana. Tas ir ļoti saprotami, un to skaidri parāda tas, cik daudz ir dažādu neefektīvu izdevumu valsts pārvaldē un cik daudz naudas bieži vien mēs nevaram ieņemt, papildus iekasēt valsts kasē dažādu iemeslu dēļ. Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas it kā izskatās diezgan nevainīgs, un tehniski tas tiešā veidā saistīts ar valsts spēju ilgtermiņā pārvaldīt savus īpašumus, lietderīgi un efektīvi tos uzturēt, kā arī iekasēt iespējami daudz līdzekļu gadījumā, ja valsts uzskata, ka šie īpašumi valstij ilgtermiņā nav nepieciešami, un līdz ar to iegūst iespējami lielāku labumu. Tātad, kolēģi, par ko ir runa šajā priekšlikumā? Mēs labi zinām, ka valstī ilgstoši - ja nemaldos, trīs četru gadu laikā - ir notikušas debates par to, kādā veidā Latvijā veidojas tā cena, par kādu valsts savu īpašumu vai nu nodod privatizācijai, vai atsavina, un atceramies, ka šīs debates ir beigušās ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, kurā kā zemākā cena ir noteikta kadastrālā vērtība, kā tas lielākoties Eiropā arī ir. Atceramies - Latvijas valstī ir bijušas dažādas ekonomiskās situācijas. Sākotnēji ļoti ilgu laiku kadastrālā vērtība bija ļoti, ļoti zema. Daži eksperti teica, ka apzināti zema tā bija tieši tā iemesla dēļ, lai privatizācija varētu notikt par iespējami zemāko cenu. Pēc garām debatēm Valsts zemes dienests izveidoja sistēmu, kādā gan tā cena, kas bija atbilstoša kadastram, gan arī tā, kas pastāvēja privatizācijas procesā, bija jau līdzvērtīgāka tirgus cenai. Uzsveru: tā bija noteikti zem tirgus cenas, bet tā jau pietuvinājās tirgus cenai. Līdz ar to kadastrs un tirgus jau pēdējos gados bija diezgan sasaitīti jēdzieni. Šobrīd - ļoti interesanti! - uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegtais Ministru prezidenta, lielā taupības apoloģēta Ivara Godmaņa, priekšlikums ir tāds, ka šajos grūtajos laikos, kad nekustamā īpašuma tirgus stagnē, mums vajag noņemt šo apakšējo robežu, šo kadastrālo vērtību. Un kādi ir argumenti? It kā saprotami. Tātad šobrīd tirgus stagnē, savukārt pēc lielā nekustamo īpašumu „buma” cenas ir sakāpušas ļoti, ļoti augstu, arī kadastrālā vērtība ir ļoti augsta. Līdz ar to kādi atsevišķi cilvēki vairs nespēj, tā teikt, savienot zemes īpašumu ar viņu īpašumā atrodošos ēku - namīpašumu. Kolēģi! Kā tas īstenībā te izskatās un kā te varētu būt? Mēs ļoti labi zinām, ka šis priekšlikums pēc būtības… cik mums zināms, šā priekšlikuma ierosinātāji ir bijuši Rīgas domes pārstāvji. Un mēs zinām ļoti labi, ka Rīgas domei ir atsevišķi lieli zemesgabali, kuriem arī tā tirgus vērtība visu laiku ir bijusi ļoti augsta un kuri bijuši ļoti iekāroti. Šobrīd situācija ir tāda, ka atbilstoši mūsu pieņemtajam Privatizācijas pabeigšanas likumam šīs zemes privatizācijas cena nevarētu būt zemāka par kadastrālo vērtību. Savukārt ņemot vērā tās formulas, pēc kā šī cena ir aprēķināta, šī cena tiešām ir samērā augsta. Tomēr, tā kā tirgus apjoms ir šobrīd tiešām būtiski krities, atsevišķi darboņi, atsevišķas firmas ir izdomājušas nevis pielāgoties Saeimas pieņemtajiem likumiem, bet mēģināt sev „izsist” izdevīgākus noteikumus, šādā veidā Saeimā lobējot likuma grozījumus, kas mums šeit ir likti priekšā. Kas ir šie uzņēmēji? Es varu nosaukt diezgan precīzi. Jau šobrīd no privatizācijas procesa, cerot uz mūsu lēmumu, ir atteikušies Triangula bastiona īpašnieki; jau šobrīd ir publiski pateikuši, ka atteiksies no privatizācijas par to cenu, kas tiek noteikta likumiskā kārtībā, četri zemes īpašnieki Krasta ielā. Tātad mēs ar šo izdarīsim vienu lietu - mēs dosim pieciem vai astoņiem uzņēmējiem iespēju nopirkt zemes gabalu zem savām ēkām par krietni zemākām cenām, nekā tās bija aprēķinātas pēc likuma. Savukārt tie 250 vai varbūt 550 īpašnieki, kuri ticēja Saeimai, kuri uzticējās tam, ka likumi ir nopietni, vērā ņemami, un kuri tiešām maksāja šo cenu, kas bija aprēķināta Valsts zemes dienestā, - tie, kā saka latvieši, paliks „jaņos”. Un ko parasti šādos gadījumos dara gudrākie no šādiem „jaņos” palicējiem? Viņi vienkārši iet uz Satversmes tiesu un mēģina aizstāvēt savas tiesības…".
• 2008_09_18-seq88 language "lv".
• 2008_09_18-seq88 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q822919.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q211.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q2660080.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q193089.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q2089528.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q2498135.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q210822.
• 2008_09_18-seq88 mentions Q20576312.