Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_08_14_as-2-seq4> ?p ?o. }

• 2008_08_14_as-2-seq4 type Speech.
• 2008_08_14_as-2-seq4 number "4".
• 2008_08_14_as-2-seq4 date "2008-08-14".
• 2008_08_14_as-2-seq4 isPartOf 2008_08_14_as-2.
• 2008_08_14_as-2-seq4 spokenAs 23.
• 2008_08_14_as-2-seq4 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti un cienījamās deputātes! Kolēģi ministri! Dāmas un kungi! Šodien Latvijas Republikas Saeima ir sanākusi uz ārkārtas sesijas sēdi, lai runātu par jautājumu, kas ir aktuāls gan Latvijas, gan visas demokrātiskās pasaules sabiedrībai. Jau nedēļu visas pasaules sabiedrība ik minūti seko līdzi traģiskajiem notikumiem Gruzijā. Šīs karadarbības gaitā ir zaudētas daudzu cilvēku dzīvības, radīti lieli postījumi un izraisīta humānā krīze. Vispirms es gribu izteikt visdziļāko līdzjūtību visu upuru tuviniekiem. Ir pilnīgi pašsaprotami, ka Latvijas Republikas Saeima šodien ir sanākusi, lai paustu savu attieksmi pret šiem notikumiem. Šajās dienās mēs dzirdam dažnedažādu informāciju par notikumu attīstību, taču, manuprāt, šodien šajās debatēs mums nebūtu jākoncentrējas uz to, kurš vainīgs vai kurš ir izdarījis pirmo šāvienu. Maldīgi būtu domāt, ka konflikts sākās tikai pagājušajā nedēļā. Vai konflikta saknes ir meklējamas iepriekšējos gadsimtos vai Staļina piekoptajā politikā pret mazākumtautībām, vai deviņdesmito gadu sākumā panāktajos miera nodrošināšanas nosacījumos – par to nav šodienas debates. Ir pilnīgi skaidrs, ka jau kopš 2008. gada aprīļa ir situācijas eskalācija. Jāuzdod jautājums: vai starptautiskā sabiedrība adekvāti novērtēja notikumus, kas aizsākās ar Krievijas prezidenta lēmumu izstāties no NVS sankciju režīma pret Abhāziju ar tam sekojošo Krievijas lēmumu par papildu militāro vienību nosūtīšanu, lidaparātu notriekšanu un savstarpējām apšaudēm konflikta zonās? Arī informācijas telpā norisinās savstarpējās konfrontācijas eskalācija. Starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešams izvērtēt savas reakcijas adekvātumu. Taču šobrīd mums svarīgi ir pievērsties šābrīža aktualitātēm Gruzijā. Šis konflikts reālā karadarbībā pārauga naktī no 7. augusta uz 8. augustu. Arguments, ko esam dzirdējuši no Krievijas Federācijas puses, ir tāds: par iemeslu tās veiktajām militārajām akcijām ir kalpojusi vēlme nodrošināt savu pilsoņu tiesības, balstoties uz Krievijas Federācijas konstitūciju. Manā ieskatā, šī argumentācija ir pretrunā ar pastāvošo kārtību, kas regulē starpvalstu attiecības un sakņojas starptautisko tiesību normās. Izmantojot minēto ieganstu militāru darbību veikšanai, Krievijas Federācija ir pārkāpusi citas valsts suverēnās tiesības un apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti. Šāda darbība ir nosodāma. Šķiet, visiem šeit ir skaidrs, ka mēs runājam par Krievijas Federācijas karadarbību Gruzijas teritorijā, nevis par Gruzijas karadarbību Krievijas Federācijas teritorijā. Kā jau minēju, situācija Gruzijā šajās dienās mainījās ļoti strauji, ik pa minūtēm. Es neaizkavēšu jūs, pārstāstot notikumu hronoloģiju. Šobrīd pats svarīgākais ir jebkādu militāro darbību pārtraukšana. Pašreiz par pamatu tālākām sarunām kalpo Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas kā vidutāja panāktā iesaistīto pušu vienošanās par uguns pārtraukšanu. Taču situācija ir ļoti, ļoti trausla. Manā ieskatā, ir vairāki nosacījumi, kas ir jāizpilda nekavējoties un bez ierunām. Pirmkārt, pārtraukt jebkādu karadarbību, jo krīzes novēršana nav panākama ar militāriem līdzekļiem. Otrkārt, konfliktā iesaistītajām pusēm atvilkt savas vienības līdz pirmskrīzes pozīcijām. Treškārt, nodrošināt visas iespējas humānās palīdzības sniegšanai civiliedzīvotājiem. Nākamie soļi. Ir nepieciešams iedarbināt jaunus starptautiskus mehānismus miera nodrošināšanai reģionā, to skaitā gan sarunas, gan starptautisku novērotāju klātbūtni, gan jaunu miera nodrošināšanas formātu; par to arī vienojās Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri vakardienas ārkārtas sanāksmē. Šāda nepieciešamība izriet no fakta, ka līdzšinējie mehānismi, kas darbojušies konflikta reģionos jau ilgāk nekā desmit gadus, nav spējuši novērst šo konfliktu. Gan Eiropas Savienībai, gan NATO būs jāizvērtē, kāda ir šīs krīzes ietekme uz vispārējo drošības situāciju reģionā, kā arī uz Eiropas Savienības un NATO attiecībām ar Krievijas Federāciju un Gruziju. Pēdējās nedēļas notikumi neļauj Eiropas Savienībai un NATO attiecības ar Krieviju turpināt līdzšinējā gaisotnē, it kā nekas nebūtu noticis. Tāpat ir jāpadomā par šo organizāciju tālākajām attiecībām ar Gruziju, par šo attiecību perspektīvu. Vienlaikus ir jāpievērš uzmanība izskanējušām ziņām par joprojām notiekošo vardarbību pret civiliedzīvotājiem gan konflikta zonā, gan ārpus tās. Visas šīs ziņas nekavējoties ir jāpārbauda ar neatkarīgu starptautisku ekspertu palīdzību. Manuprāt, Latvijai būtu jābūt gatavai nosūtīt savus ekspertus šādā misijā. Godātie deputāti! Ņemot vērā apstākļus, kādi ir patlaban konflikta zonā, būtiski šobrīd ir nodrošināt visas iespējas humānās palīdzības sniegšanai. Latvija ir veikusi pirmo sūtījumu ar medikamentiem un pirmās palīdzības komplektiem. Tiek gatavots nākamais, balstoties uz Gruzijas puses norādītajām prioritārajām vajadzībām. Latvijas valdība šajā otrdienā savā sēdē pieņēma lēmumu arī par papildu finansējuma piešķiršanu 100 000 latu apmērā šīs palīdzības nodrošināšanai. Krīzei attīstoties, esam arī veikuši visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar mūsu pilsoņu interešu aizstāvību, nodrošinot operatīvas evakuācijas iespējas. Ārlietu ministrijas vārdā vēlos no šīs augstās tribīnes īpaši pateikties mūsu kompānijai „airBaltic” par sniegto atbalstu, evakuējot Latvijas pilsoņus, Igaunijas pilsoņus, Lietuvas pilsoņus no šīs krīzes zonas, kā arī palīdzot nogādāt humāno palīdzību uz Gruziju. Latvijas politiskais atbalsts Gruzijai ir izskanējis gan Baltijas valstu prezidentu un Polijas prezidenta kopīgajā paziņojumā, gan Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā paziņojumā, gan Ministru prezidenta un arī manās skaidri paustajās pozīcijās. Ministru prezidents Godmanis tikko ir atgriezies no Tbilisi: kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas prezidentiem viņš bija devies uz Tbilisi, tādējādi paužot ļoti stingru mūsu atbalstu Gruzijas tautai, un vakar arī pieņēma attiecīgu kopīgu paziņojumu. Šajās dienās mēs esam strādājuši ļoti cītīgi, koordinējot savu darbību gan ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā, gan arī Transatlantiskajā organizācijā. Vienlaikus mēs esam arī uzturējuši aktīvu dialogu ar Gruziju un Krievijas Federāciju, norādot uz steidzamu nepieciešamību pārtraukt karadarbību. Uzskatu, ka Latvijas valdības rīcība ir bijusi atbildīga. Mūsu galvenais uzdevums bija un ir mobilizēt starptautiskās sabiedrības uzmanību, lai panāktu karadarbības pārtraukšanu. Godātie deputāti! Latvijas politiskā iesaiste un atbalsts Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei ir jāturpina. Es aicinu Latvijas Republikas Saeimu šodien sniegt politisku vērtējumu esošajai situācijai, pieņemt skaidri formulētu paziņojumu par karadarbības izbeigšanu un Krievijas armijas izvešanu no Gruzijas. Paldies par uzmanību.".
• 2008_08_14_as-2-seq4 language "lv".
• 2008_08_14_as-2-seq4 speaker Maris_Riekstins.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q822919.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q211.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q37.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q191.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q193089.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q458.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q39731.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q159.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q15628977.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q142.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q7184.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q212.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q36.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q43070.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q230.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q193159.
• 2008_08_14_as-2-seq4 mentions Q994.