Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_08_14_as-2-seq28> ?p ?o. }

• 2008_08_14_as-2-seq28 type Speech.
• 2008_08_14_as-2-seq28 number "28".
• 2008_08_14_as-2-seq28 date "2008-08-14".
• 2008_08_14_as-2-seq28 isPartOf 2008_08_14_as-2.
• 2008_08_14_as-2-seq28 spokenAs 5.
• 2008_08_14_as-2-seq28 spokenText "Dāmas un kungi, labdien vēlreiz! Sākšu ar to, ka apgalvošu, ka „Jaunais laiks” atbalsta gan Gruzijas tautu, gan valsts suverenitāti, gan arī teritoriālo neaizskaramību. Un tieši pēdējā nedēļā, kā jūs labi zināt, ir bijuši daudzi notikumi, kas visas šīs trīs lietas ļoti nopietni Gruzijā ir apdraudējušas. Es necentīšos detalizēti iedziļināties notikumu eskalācijā, jūs to paši varat izdarīt, ieskatoties starptautiskajos masu medijos; tie, kuri māk krieviski, var palasīt arī krievu presi, bet krievu presei šajā gadījumā es ticētu vismazāk. Es pieminēšu tās dažas lietas, kas varbūt nav izskanējušas… šajā namā un arī Latvijas presē nav tik daudz izskanējušas. Pirmā lieta. Par provokāciju jeb vispār par konflikta sākumu. Te viens kolēģis no opozīcijas apgalvoja, ka konfliktu esot sākusi Gruzija. Šķiet, ka tas tomēr neatbilst patiesībai. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tieši osetīnu kaujinieki ar reālu militāro darbību izaicināja Gruziju, mēģināja panākt to konflikta sākumu. Gruzijas puse pietiekami ilgi ieturēja pauzi, piedāvāja risinājumus, lai mierīgā ceļā nokārtotu šo situāciju. Bet, kad saprata, ka tas ir neizbēgami, tad pieņēma lēmumu aizsargāt savu valsti. Un tas ir tikai loģiski. Valsts savas teritorijas iekšienē pati sevi aizsargā, tas ir pilnīgi normāli. Tātad faktiski ar provokācijām šo konfliktu iesāka nevis Gruzijas puse, bet osetīnu kaujinieki. Otra lieta. Īstenībā varbūt mīts, ko ir radījusi krievu prese un krievu masu mediji, ir tas, ka Gruzijas puse esot vainīga pie Chinvali nopostīšanas. Diemžēl divas dienas no vietas Chinvali bombardēja tieši Krievijas karaspēks. Gruzijas karaspēks jau bija krietni tālu prom no Chinvali, taču bombardēšana un iznīcināšana tajā teritorijā turpinājās. Par to nez kāpēc krievu prese nerunā. Nerunā krievu prese arī par to, ka Krievijas puse izmantoja Gruzijas teritorijā masu iznīcināšanas līdzekļus – pēc NATO klasifikācijas, SS-26 jeb, pēc krievu klasifikācijas, tā saucamās „Iskander”… Neesmu militāro ieroču speciālists, nevaru precīzi paskaidrot, kas tas ir par ieroci, bet šķiet, ka tas ir viens no to bumbu veidiem, kuras ir aizliegts vispār izmantot. Taču šādu ieroci Krievijas puse ir izmantojusi. Netiek minēts arī par to, ka, piemēram, Gori pilsēta šobrīd tiek mīnēta. Tā tiek mīnēta, un tur nav klāt, piemēram, Gruzijas policijas, un acīmredzot tas viss turpināsies ar vēl daudziem civiliedzīvotāju upuriem. Runāts tiek, protams, par to, ka ir ekonomiskā blokāde, un tas arī ir viens no paņēmieniem, kā karot ar valsti. Nedomājiet, ka šodien karš ir tikai militārie uzbrukumi! Šodien, kolēģi, karš – tās ir arī ekonomiskās metodes, ir arī informatīvais karš, ir arī kiberuzbrukumi. Īstenībā vienai valstij ar labu ekonomiku un varbūt arī labiem partneriem, kāda šobrīd varētu būt Latvija, daudz lielāks risks būtu saņemt kiberuzbrukumus, saņemt ekonomisko blokādi un dažāda veida ekonomiskās provokācijas. Tas starp attīstītām valstīm ir daudz reālāk. Analizējot tos notikumus, kuri pēdējās nedēļas laikā ir norisinājušies, un mēģinot saprast, kāpēc Krievija šādi rīkojas, man prātā nāk trīs lietas. Pirmā lieta ir tā, ka krievi baidās no tā, ka Gruzija tiks uzņemta NATO. Krievi tiešām baidās par to, ka NATO militārās bāzes un NATO radari uzradīsies tuvu viņu robežām un piedevām tas būs kalnos, no kurienes ir pārredzamas ļoti lielas platības krievu teritorijas. Un šīs bailes, protams, ir viens no iemesliem, kāpēc Krievija vēršas ar militāru spēku pret Gruziju. Tā otra lieta, ko, protams, analizē daudzi eksperti pasaulē, ir energoresursu ģeopolitika. Jūs labi saprotat, ko šobrīd nozīmē nafta, ko šobrīd nozīmē gāze, jūs labi zināt to, ka Azerbaidžānā ir gan viena, gan otra. Jūs labi zināt, ar kādiem naftas vadiem un ar kādiem gāzes vadiem un it sevišķi ar kādiem plāniem ir Azerbaidžāna šobrīd nākusi klajā. Izskatās, ka, attīstoties energoresursu loģistikai, Krievija varētu zaudēt savu monopolvalsts stāvokli. Jūs labi zināt, ka Krievija ļoti veiksmīgi iepērk gan gāzi, gan naftu postpadomju teritorijā un to tirgo, ar savas infrastruktūras palīdzību pārdod to Eiropai un ļoti labi nopelna. Par gāzi vien nopelna vairākus simtus procentu! Un, ja uzradīsies paralēla iespēja tirgot šos energoresursus, apejot Krievijas teritoriju, tad, protams, krievi zaudēs lielu naudu. Protams, šī ir otrā lieta. Manuprāt, Krievija brutāli cīnās par peļņu no energoresursiem. Un trešā lieta, manuprāt, ir jau globālpolitiska. Katrā valstī ir iekšpolitika un ārpolitika, taču neaizmirsīsim, ka pastāv arī globālpolitika! Tā trešā lieta, manuprāt, ir tā, ka Krievija pati baidās no tām polittehnoloģijām, ko viņa izmanto savās kaimiņvalstīs, proti, rada tur kaut kādas separātiskas kustības un uztur nemierus. Krievi paši no tā baidās ļoti. Baidās kaut vai tāpēc vien, ka energoresursiem šobrīd tiešām ir liela cena. Un daudziem globālpolitikas spēlmaņiem būtu vēlme piekļūt šiem energoresursiem, un Krievija baidās, ka situācija var attīstīties tādā virzienā, ka arī pie viņiem parādītos separātiskas kustības un separātiskas idejas – sadalīt Krieviju kaut kādās daļās. Manuprāt, Krievija šobrīd demonstrē brutālu spēku – un šo spēku demonstrē nevis Gruzijai, bet Eiropas Savienībai, Amerikai un daudziem citiem globālpolitikas spēlmaņiem. Starp citu, šī rīcība arī mūsu valstij ir ļoti nopietni jāņem vērā un nopietni jāpārdomā gan jautājums par energoatkarību no Krievijas, gan arī jautājums par aizsardzību pret kiberuzbrukumu informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī ar dažādām metodēm jāmēģina sevi pasargāt no ekonomisko provokāciju vai kaut kādu blokāžu iespējamības attiecībās ar austrumos esošajiem kaimiņiem. (No zāles: „Nekavējoties!”) Ko Latvija var darīt, lai uzlabotu situāciju Gruzijā? Pirmā un pati galvenā lieta, manuprāt, ir Eiropas Savienības, NATO un arī Apvienoto Nāciju Organizācijas uzmanības pievēršana un konkrētas rīcības ierosināšana. Ja šis konflikts beigtos ar to, ka Abhāzijā un Dienvidosetijā kā novērotāji ienāktu no šā konflikta neatkar��gi novērotāji, tas būtu, manuprāt, tiešām liels sasniegums, lai ar laiku šajā reģionā iestātos ilgstošs miers. Otra lieta ir palīdzība. Paldies Latvijas valdībai par to, ka jau pirmo humānās palīdzības kravu ir izdevies nosūtīt. Uzskatu, ka tas ir vēl par maz. Uzskatu, ka ir jāpiedāvā no Latvijas sūtīt uz Gruziju gan militāros mediķus, gan sapierus, gan inženierus, kas spējīgi atjaunot infrastruktūru, un ka jāpalīdz arī ar humāno palīdzību, ne tikai ar preču, zāļu sūtījumiem vai kādā tamlīdzīgā veidā. Vēl viena lieta, kas tiks iekļauta šajā paziņojumā jeb deklarācijā, ir, protams, veicināt, pēc iespējas paātrināt Gruzijas iestāšanos NATO. Nu, man tas nav jums jāskaidro. Ja Gruzija būtu NATO Bukarestes samita laikā saņēmusi iestāšanās plānu, tad, iespējams, situācija nebūtu attīstījusies tā, kā tā ir attīstījusies. Un pēdējais, kolēģi! Tas ir tieši mūsu uzdevums, un es ļoti ceru, ka šodien mums šo uzdevumu izdosies atrisināt, tas ir, nosodīt Krievijas militāristu agresiju neatkarīgas valsts teritorijā. Tieši tāpēc mums šodien ir jāpieņem šis paziņojums, un es aicinu ķerties klāt pie priekšlikumu izskatīšanas. Aicinu atbalstīt šā paziņojuma projektu pirmajā lasījumā un ķerties klāt pie priekšlikumu izskatīšanas! Paldies par uzmanību.".
• 2008_08_14_as-2-seq28 language "lv".
• 2008_08_14_as-2-seq28 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q211.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q193089.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q458.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q159.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q7184.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q1357342.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q230.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q1065.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q44687.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q227.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q23427.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q19660.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q79863.
• 2008_08_14_as-2-seq28 mentions Q19583.