Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_08_14_as-2-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 30 of
30
with 100 items per page.
- 2008_08_14_as-2-seq18 type Speech.
- 2008_08_14_as-2-seq18 number "18".
- 2008_08_14_as-2-seq18 date "2008-08-14".
- 2008_08_14_as-2-seq18 isPartOf 2008_08_14_as-2.
- 2008_08_14_as-2-seq18 spokenAs 50.
- 2008_08_14_as-2-seq18 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais premjera kungs! Godājamie valdības locekļi! Godātie kolēģi! Katram konfliktam ir sava priekšvēsture. Jau ilgstoši, bet it īpaši tagad, pēc Krievijas militārās agresijas pret Gruziju, no Maskavas propagandas rupora mēs dzirdam runas par cilvēktiesību pārkāpumiem Gruzijas apgabalos – Dienvidosetijā un Abhāzijā. Katram šābrīža notikumam parasti var atrast arī vēsturiskas analoģijas. Pirms Otrā pasaules kara Čehoslovākijā dzīvoja 14 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 3,5 miljoni vācu valodā runājošo. Sudetijas vācieši ar Sudetijas separātistu partijas muti pastāvīgi izplatīja paziņojumus par minoritātes cilvēktiesību aizskaršanu no Čehoslovākijas valdības puses. Čehoslovākijas valdība pieņēma daudzus lēmumus, lai atvieglotu Sudetijas vāciešu integrāciju – deva valodas lietošanas tiesības pašvaldībās, izglītību dzimtajā valodā, beigās pat garantēja vietu minoritātei parlamentā, bet spriedzi neizdevās mazināt. Tika rīkotas ar Berlīni saskaņotas masu demonstrācijas. 1938. gadā Vācijas reihskanclers Ādolfs Hitlers vērsās pie reihstāga ar aicinājumu – „vērst uzmanību uz mūsu tautiešu nožēlojamo otrās šķiras dzīves stāvokli un tiesību pārkāpumiem Čehoslovākijā”. Šodien, klausoties Maskavas vārdos un lasot Sandras Kalnietes pieminēto Krievijas parlamenta paziņojumu, šķiet, ka Kremlis runā ar sava senā ideoloģiskā domubiedra, toreizējā Vācijas kanclera, muti. Pēc iebrukuma Gruzijā naivais sapnis par Krieviju kā valsti, kas esot nostājusies uz demokrātijas ceļa un kas ar kaut ko savā ideoloģijā, ģeopolitiskajos centienos un politikas realizācijas metodēs atšķiroties no ļeņiniskās, staļiniskās un hruščoviski brežņeviskās PSRS, ir izsapņots. Krievijas militārā agresija pret Gruziju ir parādījusi, ka pretnostatījums – sliktā PSRS un labā Krievija, kuru vajag atbalstīt, palīdzēt tai realizēt demokrātiskas pārmaiņas, sākt ar to attiecības, tā teikt, no baltas lapas, un tā tālāk, – ir vai nu neorientēšanās politikā, vai padevība valdošajai konjunktūrai, klaja muļķība vai arī politisks pasūtījums. Demokrātiskas Krievijas diemžēl nav. Ir vecās, sabrukušās ļaunuma impērijas jauna metastāze, kas jau ir pietiekami spēcīga, lai atsāktu iekarot kaimiņvalstis, kā to darījusi cariskā Krievija, kā to darījusi PSRS un kā to tagad dara Putina un Medvedeva Krievija. Vēl kāda vēsturiska analoģija. Arī tālajā 1939. gadā valdīja uzskats par Krievijas nekaitināšanas politiku, par labu attiecību uzturēšanu ar lielo kaimiņu un tā tālāk. Ieklausīsimies Jāņa Jaunsudrabiņa vārdos 1939. gada nogalē: „Visas briesmas no ārienes ir tikai ļaunu smadzeņu izsvīdums. Latvijas pilsoņi ir skaidrībā, ka tiem nav iemesla uztraukties, jo tagad kara vētras no mūsu zemes ir attālinātas. Mūs mūsu zemē neviens neaizskars, mums atliek tikai sargāt savu neitralitāti, ko mēs gan varam spēt, atrazdamies plecu pie pleca ar sen pārbaudītiem kaimiņiem un jauno sabiedroto – PSRS. ” Cik pazīstami, es pat teiktu, mūsdienīgi, skan, vai ne? Noteikti arī pēc notikumiem Gruzijā daudzi Rietumu pasaulē turpinās runāt par konstruktīvu dialogu, sadarbību, par vēl vienas iespējas došanu Krievijai un citas muļķības. Cilvēkiem ir raksturīgi nemācīties ne no svešām, ne no savām kļūdām. Vēl kāda vēsturiska paralēle. Lielbritānijas premjers Nevils Čemberlens 1938. gada 27. septembrī sacīja (citēju): „Cik šausminoša, fantastiska un neticama šķiet vien doma, ka mums būtu jārok tranšejas un jālieto gāzmaskas tikai tāpēc, ka kaut kur tālu, tālā valstiņā sastrīdējušies savā starpā ļaudis, par kuriem mēs neko īsti nezinām!” Un, parakstījis Minhenē nomierināšanas paktu, atgriezās mājās ar vārdiem: „Esmu atnesis Eiropai mieru. ” Minhenes vienošanās traģiskās sekas daudziem nav devušas nekādu mācību. Tāpēc arī redzam, ka daļai Rietumu pasaules ir mīkstmiesīga un gļēvulīga reakcija uz Krievijas iebrukumu Gruzijā. Latvijas pozīcija šajā gaudenajā kopkorī rada patīkamu disonansi: Baltijas valstu un Polijas līderi ir skaidri demonstrējuši savu nostāju. Šodien tas ir jāizdara arī mūsu parlamentam. Mūsu paziņojumā lietas ir jāsauc īstajā vārdā un jāpauž kategoriska prasība Krievijai nekavējoties izvākt karaspēku no visas Gruzijas teritorijas. Okupantu karaspēks ir zaudējis jebkādas tiesības turpināt tēlot miera uzturētājus šajā reģionā. Gruzijā jāizvieto starptautiski miera uzturēšanas spēki. Savukārt Latvijai turpmāk, veidojot dialogu ar Krieviju, ir jāatceras dažas svarīgas lietas. Pirmkārt, Krievija ir agresīva imperiālistiska valsts, kas viegli izšķiras par to, ka separātiskas kustības pati savā teritorijā tā noslīcina asinīs, kā tas ir Čečenijā. Savukārt separātiskus vai etniskus konfliktus citās valstīs tā uzkurina un izmanto savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Otrkārt, Krievijai nevar ticēt, Krievija melo. Treškārt, Krievija izmanto ekonomiskas sviras savu politisko mērķu sasniegšanai. Kolēģe Sandra Kalniete jau īsi, bet ļoti konkrēti runāja par Latvijas enerģētikas tālāko attīstību saistībā ar Krievijas energoresursiem. Un, ceturtkārt, starptautiskajās attiecībās Krievija respektē vienīgi spēku. Varmākas paši nekad neapstājas. Ja mēs to paturēsim prātā un būsim pietiekami stipri un ar savu spēku stiprināsim arī eiroatlantiskās institūcijas, tad ir iespējama ilglaicīga līdzāspastāvēšana ar totalitāro, imperiālistisko kaimiņu austrumos. Vienpusēja piekāpšanās agresoram nozīmētu NATO un Eiropas Savienības izveides mērķu kapitulāciju. Latvijai un arī ikvienai citai NATO valstij nekavējoties jāpiedāvā demokrātiskajai Gruzijai kā kara upurim palīdzība personāla veidā – militārie ārsti, sapieri, spēki postījumu novēršanas un atjaunošanas darbiem un miera nodrošināšanai. Godātie kolēģi! Šodien Gruzijā izšķiras Latvijas, Baltijas un visas Eiropas drošības liktenis. Un gribētos izteikt arī kādu cerību, kurai šodien varbūt vēl ir grūti noticēt, bet cerība ir svarīga, lai taisnīgums pasaulē triumfētu. Kolēģis Pliners te jau izteicās par kara noziedzniekiem. Vienu masu slepkavu Radovanu Karadžiču drīz tiesās Hāgā, un patiesībā pret Gruziju vērstās agresijas iniciatoru īstā vieta arī ir Hāgas tribunāls, jo noziegumi pret cilvēci neatšķiras pēc tā, vai tos izdara maza vai liela valsts. Tie diemžēl atšķiras tikai ar postījumu mērogiem un upuru skaitu, bet visi varmākas ir jāsauc tiesas priekšā. Paldies.".
- 2008_08_14_as-2-seq18 language "lv".
- 2008_08_14_as-2-seq18 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q211.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q649.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q193089.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q458.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q39731.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q159.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q4459436.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q7184.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q23666.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q183.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q36.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q15180.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q230.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q352.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q33946.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q64.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q236968.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q583967.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q23427.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q1726.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q10664.
- 2008_08_14_as-2-seq18 mentions Q123923.