Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_08_14_as-2-seq12> ?p ?o. }

• 2008_08_14_as-2-seq12 type Speech.
• 2008_08_14_as-2-seq12 number "12".
• 2008_08_14_as-2-seq12 date "2008-08-14".
• 2008_08_14_as-2-seq12 isPartOf 2008_08_14_as-2.
• 2008_08_14_as-2-seq12 spokenAs 50.
• 2008_08_14_as-2-seq12 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Man šeit rokās ir Krievijas parlamenta paziņojums, un, lasot šo dokumentu, es atzīšos, ka jūtos kā absurda teātrī, jo šajā dokumentā ir tik daudz koncentrētas nepatiesības, ka tiešām ir jābrīnās. Es jums nolasīšu tikai divus punktus no šā aicinājuma pasaules parlamentiem un tautām. Viens no šiem punktiem skan šādi: „Pieprasīt no oficiālās Tbilisi nekavējoties pārtraukt vardarbību, izvest bruņotos formējumus no konflikta zonas un parakstīt vienošanos par spēka vai spēka draudu neizmantošanu. ” Un vēl otrs punkts no tiem daudzajiem: „Atbalstīt ideju par starptautiskā tribunāla „Par Gruzijas agresijas Dienvidosetijā izmeklēšanu” nodibināšanu. ” Jā! Jāsaka, ka tiešām Krievijas politika kopš Katrīnas II laikiem tā arī nav mainījusies. Ir mainījušās valsts iekārtas: vispirms tas bija cariskais imperiālisms, pēc tam tā bija staļinisma militārā varenība, bet šodien tās ir jaunatdzimstošās Krievijas jaunā agresivitāte, ar kuru tā divdesmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukšanas atgūst savu ģeopolistisko vietu un lomu pasaulē. Skatoties uz to, kas pašlaik notiek Gruzijā, ne tikai man, bet, es domāju, daudziem asociācijas ir viennozīmīgas: 1939. gads – Ziemeļu karš, 1940. gads – ultimāts Baltijas valstīm un to ieņemšana, 1956. gads – Budapešta, 1968. gads – Čehoslovākija… Un tur visur tika lietota viena un tā pati argumentācija: Padomju Savienības karaspēks devās aizstāvēt mierīgos iedzīvotājus! 1989. gadā 23. augustā trīs Baltijas valstis sadevās rokās „Baltijas ceļā” – 600 kilometru garā ķēdē. Dažas dienas pēc tam Maskavā sapulcējās PSKP CK plēnums, un šajā plēnumā tika pieņemts lēmums, kurā ļoti skaidrā valodā bija pateikts, ka Baltijas tautām draud briesmas – tās prom no Padomju Savienības grūž imperiālistu un nacionālistu saujiņa. Šo valodu, ko vairāk nekā trīs desmitgades lietoja tolaik pasaules galvenais miera cīnītājs Gromiko, arī šodien turpina izmantot Krievija. Ja mēs palasām šo Federālās palātas aicinājumu vai paklausāmies to, ko vakar stāstīja Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tad ko mēs tur dzirdam? Mēs dzirdam vārdus „genocīds, kas ir vērsts pret Dienvidosetiju”, mēs tur dzirdam par Krievijas ekskluzīvajām tiesībām aizstāvēt savus pilsoņus. Tas ir pilnīgi jauns tiesību koncepts, un tas rada ļoti bīstamu precedentu visām tām valstīm, kur lielās kopienās apmetušies Krievijas pilsoņi, – it īpaši, ja ņem vērā tos lēmumus, kurus pēdējā gada laikā Krievija ir pieņēmusi, attiecinādama Krievijas pilsonību uz visiem tiem, kuri to vēlas. Man, protams, ir arī jāizsaka savs sarūgtinājums par šo ārkārtīgi izvairīgo, lēno un diezgan nekonkrēto nostāju, ko mēs, kopš konflikts ir sācies, esam redzējuši no Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem un NATO dalībvalstu vadītājiem. Un man ir jāizsaka atzinība Baltijas valstu prezidentiem, Polijas prezidentam, mūsu Ministru prezidentam un mūsu Ārlietu ministrijai par šo ļoti aktīvo pozīciju, ko mēs, sadarbodamies ar saviem kaimiņiem, esam ieņēmuši. Es gribētu teikt, ka, iespējams, pasaule vēl šodien gulētu lāča miegā atvaļinājuma noskaņojumā, ja mūsu valstu vadītāji nebūtu ieņēmuši ļoti skaidru un skaļu nostāju. Jo tajā jaunajā karā – informācijas karā –, kura apstākļos mēs šodien dzīvojam, vizuālais tēls ir viens no vissvarīgākajiem, taču vizuālo tēlu var iegūt tikai tad, ja tu esi notikuma vietā un tur ieņem diezgan ievērojamu telpu, tā, kā to izdarīja šo piecu valstu prezidenti, kuru klātbūtni Gruzijā šajā milzīgajā mītiņā translēja visas pasaules ievērojamākās ziņu aģentūras. Otrs jautājums, par kuru tomēr ir jārunā. Labi, tas viss ir noticis, bet – ko tālāk? Kas būs tālāk? Es nerunāšu par tām lietām, kas ir pietiekami skaidri šajā paziņojumā pateiktas, – par starptautisko novērotāju klātbūtni Gruzijā, par faktu noskaidrošanu, par miera spēku izveidošanu, kuru kodolu veidotu Eiropas Savienības dalībvalstis, jo Krievija tiešām ir šo savu misiju diskreditējusi un kā valsts to vairs nevar pildīt. Es domāju, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis varbūt skaidrāk nekā citas valstis apzinās, ka mēs pašlaik, kopš dažām dienām, kopš Krievijas iebrukuma Gruzijā, dzīvojam jaunā ģeopolitiskā realitātē, jo ir atgriezies liels, agresīvs un pašapzinīgs spēlētājs. Un viens no pirmajiem uzdevumiem, kas Latvijai pašlaik stāv priekšā, ir nodrošināt mūsu pašu drošību, turklāt nodrošināt to ar moderniem, diplomātiskiem līdzekļiem. Mēs esam NATO dalībvalsts, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tas lēnums, ar kādu mūsu partneri šajās starptautiskajās organizācijās ir rīkojušies, liecina, ka viņi gan vēl šīs situācijas pārmaiņas neapzinās. Un tāpēc viens no mūsu grūtākajiem uzdevumiem ir sēsties pie apaļā galda šajās divās starptautiskajās organizācijās, nākt tur klajā ar konstruktīviem priekšlikumiem par to, kādai ir jābūt ilglaicīgajai politikai šajā jaunajā pasaulē, kurā mēs tagad dzīvojam. Un vēl daži vārdi par pašu šo paziņojumu. Es gribu teikt, ka esmu gandarīta, ka pēc ilgām diskusijām un, jāsaka, arī matu skaldīšanas par to, kurā vietā ieslēpt šo maģisko mazo darbības vārdu „nosodīt”, mēs esam beidzot tikuši pie pietiekami skaidriem formulējumiem, kas nedara kaunu ne Latvijas valstij, ne Latvijas Saeimas deputātiem. Šajā projektā ir pietiekami skaidri pausta Saeimas politiskā nostāja. Un pašā nobeigumā gribu teikt, ka ir svarīgi, lai Latvijas valdība, lai mēs visi izdarītu pareizos secinājumus. Mums ir rūpīgi jāstrādā pie savas drošības koncepcijas, mums ir daudz jādomā par to, kāda būs mūsu enerģētiskā politika. Tam, kas notika Gruzijā, vajadzētu skanēt kā trauksmes zvanam visiem tiem, kuri vēlas Latviju padarīt enerģētikas jomā vēl atkarīgāku no neprognozējamās Krievijas, kas izmanto savu ekonomisko ietekmi politisku un citu mērķu sasniegšanai. Paldies par uzmanību.".
• 2008_08_14_as-2-seq12 language "lv".
• 2008_08_14_as-2-seq12 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q822919.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q211.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q649.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q193089.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q458.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q1020384.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q39731.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q159.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q15628977.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q7184.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q36.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q15180.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q230.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q33946.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q79854.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q1781.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q23427.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q994.
• 2008_08_14_as-2-seq12 mentions Q36450.