Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_17-seq2> ?p ?o. }

• 2008_07_17-seq2 type Speech.
• 2008_07_17-seq2 number "2".
• 2008_07_17-seq2 date "2008-07-17".
• 2008_07_17-seq2 isPartOf 2008_07_17.
• 2008_07_17-seq2 spokenAs 18.
• 2008_07_17-seq2 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Ir pagājis mazliet vairāk par gadu, kopš uzrunāju jūs no šīs tribīnes, dodot Valsts prezidenta zvērestu. Toreiz runāju par atbildību, ko Valsts prezidenta ceļasomā ieliek Latvijas Republikas Satversme. Atbildību kā valsts pārvaldes pamatvērtību. Par politiķu atbildību veidot pilsonisko dialogu, veicināt demokrātiju un nodrošināt stabilitāti valstī. Lai nodrošinātu sabiedrības interešu pārstāvību un tautas izaugsmi, valstī ir nepieciešams atbildīgs, kompetents un izlēmīgs likumdevējs. Saeima ir mūsu demokrātiskās valsts pamatu pamats. Visos šajos gados kopš 4. maija deklarācijas Saeima ar savu rīcību ir stiprinājusi Latvijas neatkarību, īstenojusi mūsu tautas izvēli būt Eiropas Savienībā un NATO. Jums rit pēdējais darba cēliens šajā sesijā, kas šoreiz ir garāka nekā citus gadus. Vēlētos teikt, ka tas liecina par darba mīlestību, tomēr dažkārt sev vaicāju, vai runa nav arī par darba efektivitāti… Pirms gada teicu, ka ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus. Pēdējā gada laikā esam redzējuši, ka dažkārt mērķu sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko ciena un godā sabiedrība. Jautājums ir - kādēļ? Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kurš politiķiem būtu jāuzdod pašiem sev. Pagājušā gada rudenī piedzīvojām demokrātijas mācībstundu, kas Latvijas vēsturē ieies kā Lietussargu revolūcija. Valsts vara nespēja sabiedrībai izskaidrot savu rīcību un lēmumus. Valdības kļūdas radīja politiskās uzticības krīzi, kas kā sniega pika, veļoties no kalna, nogāza pašu valdību. Vai no tā ir gūta kāda mācība? Domāju, ka jā. Saeima ir spējusi mobilizēties. Ir mainījies politisko sarunu tonis. Viedokļu cīņas no ultimātiem ir pārtapušas dialogos un diskusijās. To redzējām daudz atklātākā Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas procesā. Publisko debašu process bija kā ugunskristības valdības vadītāja amata kandidātiem. Viņiem nācās publiski pamatot savus uzskatus, demonstrēt briedumu un atbilstību Ministru prezidenta amatam. Pēdējā gada notikumi ir pierādījuši, cik būtiska ir pastāvīga atgriezeniskā saite starp valdību un parlamentu. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtēju Saeimas pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju Saeimas sēdē Ministru prezidentam uzstāties ar ziņojumiem par valdības darbu. Esmu gandarīts arī par to, ka Saeima ir atbalstījusi manu iniciatīvu ar šādu ziņojumu Saeimā uzstāties arī tiesībsargam. Tie ir divi būtiski soļi parlamentārās kontroles nodrošināšanā. Nākamajiem soļiem vēl ir jāseko. Mēs bijām liecinieki arī izaugsmei politiskās atbildības jomā. Vairāku augstu valsts amatpersonu atkāpšanās no amata liecina, ka politiķi vairāk nekā iepriekš novērtē sava ieņemamā amata prestižu un rēķinās ar sabiedrības viedokli. Šie procesi ir pozitīvi vērtējami. Taču man ir trīs jautājumi. Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā? Vai tās būtu nepieciešamas, ja laikus tiktu uzklausītas dažādu sabiedrības grupu intereses un uzsākts dialogs ar sabiedrību? Vai tās būtu nepieciešamas, ja Saeima uzņemtos aktīvu problēmas risinātāja, nevis problēmas noliedzēja lomu? 2. augustā tautas nobalsošana būs par konkrētu Satversmes grozījumu redakciju. 23. augustā tauta balsos par konkrētiem grozījumiem pensiju likumā. Jūs šos tautas iniciētos priekšlikumus esat noraidījuši. Šodien ikvienam no jums ir uzdevums - iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savu pozīciju. Piedāvāt savus risinājumus, nevis pasīvi gaidīt referendumu rezultātu. Uz jums, deputāti, gulstas atbildība par to, lai izmaiņas pamatlikumā būtu pārdomātas, juridiski korektas un kalpotu tautas interesēm ilgtermiņā. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien jums būs jālemj par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kuru man šā gada 11. jūnijā nācās nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Likuma kvalitāte būs rādītājs tam, kā Latvija pildīs apņemšanos cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma pieņemšana ir nepieļaujami ilgi vilcināta. Eiropas Savienības direktīvā ir noteikts šā likuma pieņemšanas termiņš: 2007. gada decembris. Šodien ir 2008. gada jūlijs. Es aicinu jūs pieņemt šo likumu kvalitatīvi un atbildīgi, ņemot vērā manus iebildumus un ekspertu priekšlikumus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam ir jāpaplašina iespējas atklāt noziedzīgu nodarījumu organizētājus un patiesā labuma guvējus. Šādi Latvija aizsargās savu un Eiropas Savienības ekonomisko telpu pret noziedzīgo pasauli. Deputāti! Vēlreiz nopietni aicinu Saeimu izvairīties no negatīvās prakses - pēdējā brīdī atbalstīt pretrunīgus priekšlikumus, kas būtiski ietekmē likuma garu un mērķi. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jūsu darba kārtībā ir arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Šis likums ir nozīmīgs, gan lai atklātu sabiedrībai partiju ienākumu avotus, gan lai nodrošinātu tiesisku un demokrātisku vēlēšanu norisi. Tas ir svarīgi, lai ikvienam vēlētājam būtu patiesa informācija par politiskajiem procesiem valstī. Es uzskatu, ka vērojamā tendence vairoties apšaubāmiem partiju satelītiem - sabiedriskajām organizācijām - patiesībā ir vēlme izvairīties no atklātības partiju finansēšanā un vienlaikus - no atbildības par konkrētiem politiskajiem procesiem. Nesen publiskots pētījums rāda, ka 90 procenti Latvijas iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka vēlētāji partijās nesaskata politisku spēku, kas spētu realizēt pašu partiju uzrakstītās programmas un pārstāvēt vēlētāju intereses. Tikai atklāta un konsekventa politika veicinās arī politisko aktivitāti sabiedrībā, jo vairāk tādēļ, ka aizvadītais laiks ir parādījis, ka pilsoniskās līdzdalības griba sabiedrībā joprojām ir dzīva. Tas ir milzīgs potenciāls. Diemžēl šobrīd Latvijas politikā vērojama sadalīšanās sīkpartijās ar zemu reitingu sabiedrībā. Tas savukārt ir bīstams process. Latvijas vēsturē jau ir rūgta pieredze, kā daudzu mazu partiju nespēja vienoties valstiskiem mērķiem veicināja valsts demokrātiskās iekārtas sagraušanu. Šodien ir citi laiki. Demokrātija Latvijā ir nostiprināta. Taču šāda politiskā vide ir laba augsne populismam un ilūzijām par vadoni - glābēju. Prakse liecina, ka nelieli, kaut arī spēcīgi partiju kodoli nespēj ilgtermiņā ģenerēt politisko jaudu. Tikai iesaistot plašu sabiedrības daļu - uzsvēršu: ar vienotām vērtībām - visā Latvijas teritorijā, partijas spēs pastāvēt ilgtermiņā un mainīt Latviju uz labu. Tikai strādājot plašā komandā, partijas varēs kļūt demokrātiskākas un spēcīgākas. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Latvija būs stipra tik, cik stiprs būs ikviens tās novads. Tādēļ aicinu jūs pabeigt Latvijai tik nozīmīgo administratīvi teritoriālo reformu! Lūdzu uzskatīt ar to saistītos likumprojektus par vienu no jūsu pirmajiem darbiem Saeimas rudens sesijā. Nepieciešams arī izstrādāt konkrētus kritērijus un termiņus administratīvi teritoriālās reformas ekonomisko un sociālo rezultātu izvērtēšanai. Īpašu uzmanību aicinu pievērst pašvaldībās sniegto pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Sabiedrībai jau šogad jāzina, kad un pēc kādiem kritērijiem reforma tiks novērtēta un kā tiks labotas iespējamās kļūdas. Administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošās pašvaldību vēlēšanas jaunajos novados būs šābrīža lielākais izaicinājums visām politiskajām partijām. Daudzām partijām tas var kļūt par jautājumu - būt vai nebūt. Reformas gaita un pašvaldību vēlēšanas parādīs, vai politiķi spēj strādāt vienoti, tālredzīgi un gudri. Šis var kļūt par pagrieziena punktu Latvijas politikā. Nākamās Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem. Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pirms sešiem gadiem, izveidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijā tika uzsākta nopietna cīņa pret korupciju. Ir pienācis laiks izvērtēt šajos gados paveikto. Mums jāatzīst, ka veicies ir dažādi. Korupcijas sekas tiek ārstētas, taču slimībai joprojām netiek pienācīgi veikta profilakse. Ir atstādinātas, aizturētas un sodītas virkne korupcijā iesaistīto personu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir iekarojis uzticību Latvijas sabiedrībā. Bet sabiedrībai nav pārliecības, ka tā ir pasargāta no korupcijas. Es gribētu, lai nākamie sabiedrības uzticības īpašnieki būtu Saeimas deputāti un valdība. Jārada un jāpilnveido sistēma, kā ne tikai novērtēt, bet arī novērst korupcijas riskus. Šajā procesā aktīvāk jāiesaistās gan likumdevējam, gan valdībai, gan ikvienam Latvijas pilsonim. Īpaša uzmanība savās programmās korupcijas apkarošanai būtu jāvelta visām politiskos procesos aktīvajām partijām. Korupcijas apkarošanai jābūt vienam no tiem ideoloģiskajiem uzdevumiem, ar kuru partijas savā starpā sacenšas, piedaloties cīņā par vēlētāju uzticību. Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Nobeigumā vēlos pateikties jums par mūsu pirmo sadarbības gadu. Tas nav bijis viegls, bet bijis auglīgs. Es ceru uz jūsu atbalstu un spēju vienoties par valstiskiem mērķiem un tautas interesēm. Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli - lepna un laimīga Latvijas tauta! Novēlu jums ražīgu darbu pēdējā šīs sesijas cēlienā! Lai Dievs svētī Latviju! (Aplausi.)".
• 2008_07_17-seq2 language "lv".
• 2008_07_17-seq2 speaker Valdis_Zatlers-1955.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q822919.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q211.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q79820.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q193089.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q458.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q7184.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q1021632.
• 2008_07_17-seq2 mentions Q966912.