Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq98> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq98 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq98 number "98".
• 2008_07_15_a-seq98 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq98 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq98 spokenAs 66.
• 2008_07_15_a-seq98 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministri! Zemkopības ministrs ir komandējumā, tāpēc es šodien daļēji pārstāvēšu arī viņu, sacīdams sekojošo. Pirmkārt, 90 miljonu peļņa… Ja mēs paskatāmies, cik lielu summu mēs tik tiešām vēlamies ar valsts budžeta grozījumu saņemt no uzņēmuma „Latvijas Valsts meži”, tad redzam, ka 32 miljoni – tie ir apmēram 30 procenti. Tie, kas zina ekonomiku, saprot, ka 30 procenti dividenžu no īpašnieka – tā ir faktiski gandrīz vai augšējā robeža. Tas ir tas, ko faktiski var lietot. Tas, ko mēs lietojam „Lattelecom”; tas, ko mēs lietojam LMT, un tā tālāk. Ja ir runa par monopolistu, tad it kā varētu paņemt vairāk. Nekur citur neizņem dividendes… Redziet, šī akciju sabiedrība – tā ir valsts akciju sabiedrība. Tas nozīmē, ka tas, kas netiek paņemts no valsts puses, ir faktiski tas, kas veido tās kapitālu un rezerves. Tagad ir jautājums par to, kā akciju sabiedrība to izmanto. Vai ir vērts šādu daļu līdzekļu atstāt šai kompānijai? Te ir divi aspekti. Viens aspekts ir tīri praktisks. Paskatīsimies uz skaitļiem! Man patīk, ka šeit runā par skaitļiem. Ja paskatīsimies, kāds ir PVN apmaksas pieaugums šā gada pirmajā pusgadā (piecos mēnešos, precīzāk sakot) attiecībā pret iepriekšējo gadu, tad redzam, ka akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” prasa vairāk nekā 3,6 miljonu PVN apmaksas – tā teikt, ir piestādījusi rēķinu valstij. Un kā jūs domājat – kāpēc šie maksājumi?. . . Tas ir saistīts ar to, ka tik tiešām jābūvē viņiem ceļi un jānodrošina visas šīs absolūti nepieciešamās, ar infrastruktūru saistītās lietas… Kāpēc – to es paskaidrošu vēlāk. Neapšaubāmi, viņi pērk būvmateriālus, viņi maksā par darbu, un tur ir šie 18 procenti… Un viņi nepārdod tos ceļus! Līdz ar to faktiski ir normāli, ka viņi prasa šos 18 procentus no valsts. Kas ir tas, ko mēs šajā budžeta situācijā lūdzam uzņēmumam „Latvijas Valsts meži”? To summu, ko viņi mums ir lūguši apmaksāt, mēs viņiem savukārt lūdzam kā praktisku papildu dividendi. (Un tāpēc otrs šā likumprojekta lasījums atšķiras no pirmā.) Un uzņēmums „Latvijas Valsts meži” tam piekrita. Es nedomāju, ka viņi bija ļoti priecīgi, bet tomēr nāca pretī. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Šis ir nepārprotams pierādījums, ka faktiski nauda tiek tērēta vajadzīgās infrastruktūras veidošanai. Tā ir matemātika. Situācija ar PVN to pierāda. Tā otra lieta ir daudz nepatīkamāka. Un tie, kas šeit no tribīnes runāja, nezina šo jauninājumu. Skatoties, kādas ir iepirkuma cenas valstī, jāņem vērā, ka mums ir divi tirgi – ir valstij piederošie meži, un ir privātajiem piederošie meži. Kopš pagājušā gada sākuma un līdz pat šim brīdim mēs varam šeit vērot ainu, kas nepatīkamāka nekā Skandināvijā. Lai gan šeit ir ļoti daudz iepircējfirmu ar skandināvu kapitālu, realitāte ir tā, ka iepirkumu cenas Latvijā ir jau sasniegušas zināmā mērā maksimumu un tagad par 20 procentiem sāk mazināties. Turklāt mazinās abās pusēs – un pārsvarā jau tomēr privātajā pusē. Turklāt, kā par nelaimi, privātajā pusē liela daļa ir palikusi maksimumā, cerot, ka vēl arvien kāds samaksās to cenu, kas bija maksimuma cena. Ja mēs skatāmies, ka attīstījās cenas Skandināvijā, tad redzam, ka tur nekāda maksimuma nebija. Savukārt mēs piedzīvojām to, ka cenu sadārdzinājums Latvijā atstāja iespaidu uz eksporta produkcijas tirgus daļu – uz zāģmateriāliem –, ko mēs pārdevām ārpusē. Un tagad jautājums: kā „Latvijas Valsts meži” varētu nostrādāt kā zināms dempfers? Un šādos apstākļos, ja viņi ieiet tirgū un strādā nevis uz cenu paaugstināšanu, bet mēģina šo iepirkuma cenu uzturēt vairāk vai mazāk zemāku, tad, iespējams, viņiem tas ir samērā apgrūtinoši. Taču, lai viņi to varētu darīt, viņiem ir nepieciešams zināms kapitāls. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Ir kāda ļoti nepatīkama saistība, jo Latvijā apmēram 12 procentus no importa sastāda kokmateriāli. Ja ņemam pēc kvalitātes, tad kvalitatīvā koksne ir vairāk nekā 12 procenti. Diemžēl šis imports, sākot ar nākamo gadu, varētu arī nebūt, ņemot vērā eksporta tarifu nosacījumus tām valstīm, kas eksportē šos apaļkokus. Tas nozīmē, ka mums ir radikāli mainījusies situācija. Praktiski no nākamā gada sākuma Zemkopības ministrija gatavos īpašu programmu, lai neiznāk tā, ka, trūkstot šim lētajam resursam, ko mēs iepērkam, mums varētu rasties problēmas ar to, ka mēs varam zaudēt pietiekami daudz savu eksporta tirgu. Arī vietējā tirgū varētu būt cenu kāpums, kas būtu saistīts ar to, ka mums vairāk ir jāatstāj valstī iekšā. Un šajā gadījumā ir arī ļoti svarīgi, kā valsts akciju sabiedrība piedalīsies visā šajā procesā un kā tā stabilizēs šo procesu. Faktiski viens no variantiem ir tāds, ka tos divus gadus, kad netika izcirsts atbilstoši tāmei, kas bija apstiprināta, kā arī ņemot vērā to, ka nākamgad imports mums praktiski varētu samazināties par tiem procentiem, kurus es minēju, mums nāksies to visu kompensēt. Un tad ir jautājums: kāda loma tajā visā ir „Latvijas Valsts mežiem”? Es domāju, ka šinī brīdī, ņemot vērā šīs divas lietas, ir ļoti svarīgi, lai šī kompānija būtu ar tādu kapitālu un rezervi, ka tā varētu šajā tirgū darboties kā stabilizators. Tas ir punkts divi. Un tāpēc ņemt ārā naudu no jebkurām, arī ļoti vajadzīgām, lietām nebūtu pareizi. Un trešais. Vecos laikos, kā to atceras deputāti ar pieredzi, kad vēl bija specbudžeti, protams, saistība starp „Latvijas Valsts mežu” ieņēmumiem un meža dienesta uzturēšanu bija viennozīmīga – caur specbudžetu. Tagad, protams, tas tā vairs nav, bet tomēr… Un tomēr! Ja mēs skatīsimies pēc būtības, nevis pēc birokrātijas un burta, tad, dabīgi, zināmā mērā mūsu meža dienests caur valsts budžetu tomēr ir saistīts ar to, kā šī akciju sabiedrība strādā. Ņemot vērā šīs divas lietas – šo samērā nepatīkamo cenu kāpumu, kas īpaši sakāpināja cenas, starp citu, privāto mežu īpašniekiem, kuri faktiski tagad gaida, ka šī cena atkal turpinās augt, neskatoties uz to, ka tas tā neturpināsies… Tas ir viens aspekts, kur „Latvijas Valsts mežiem” būtu jānospēlē sava loma. Un otrs aspekts ir saistīts ar to, ka mums mainās importa struktūra, kas sadārdzinās resursus. Es domāju, ka vairāk līdzekļu no „Latvijas Valsts mežiem”, kā mēs šeit to ar jūsu palīdzību darām, mēs pieprasīt nevaram, šinī brīdī tas ir maksimums. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2008_07_15_a-seq98 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq98 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_07_15_a-seq98 mentions Q822919.
• 2008_07_15_a-seq98 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq98 mentions Q404542.
• 2008_07_15_a-seq98 mentions Q4993620.