Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq92> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq92 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq92 number "92".
• 2008_07_15_a-seq92 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq92 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq92 spokenAs 100.
• 2008_07_15_a-seq92 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vēlos sniegt pamatojumu „Latvijas Valsts mežu” atlikušās peļņas ieguldīšanai meža nozares konkurētspējas paaugstināšanā, nevis tās izmantošanai dividenžu saņemšanai vai pilnībā ieskaitīšanai valsts pamatbudžetā. Sāksim ar to, ka „Latvijas Valsts meži” ir valstij piederošo mežu – apmēram, 1,5 miljoni hektāru – 50 procentu īpašnieks, tātad būtībā arī apsaimniekotājs, pārvaldītājs. Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” kā izejvielu avots nodrošina Latvijas nacionālo kokapstrādes nozari ar izejvielām – ar koksni. Tā šobrīd ir vienīgais stabilais un prognozējamais koksnes ieguves avots, jo, kā mēs zinām, šobrīd privātie meži nav prognozējami, un faktiski ir bloķēts arī koksnes imports no Krievijas, un tāpēc „Latvijas Valsts meži” ir jāapskata nevis atrauti, bet gan kontekstā ar visu meža nozari kā tādu, jo tikai šis kopējais apskats spēj dod patiesu priekšstatu par to, kas notiek šajā nozarē. Tātad meža nozarē kopumā šobrīd strādā vairāk nekā 4000 uzņēmumu, kas faktiski 65 tūkstošiem cilvēku dod darbavietas. Pagājušajā gadā šīs nozares apgrozījums ir bijis 1,5 miljardus liels, un tas sastādīja 4,4 procentus no iekšzemes kopprodukta. Jāatzīmē, ka 2007. gads „Latvijas Valsts mežiem” patiešām bija it kā lielas peļņas gads, un faktiski ir jāsaka tā, ka līdzīgi bija arī visā Eiropā, un tā tas bija tieši tāpēc, ka sadalījās Eiropas koksnes tirgus un ļoti strauji uzlēca kokmateriālu cenas. Un arī šī peļņa „Latvijas Valsts mežiem” pieauga tieši no kokapstrādes sektora. Jāteic tā, ka pagājušā gada eiforija šogad ir stipri vien saplakusi un īstenībā mēs stāvam skarbās realitātes priekšā. Jāteic tā, ka notiekošo ļoti spēcīgi kopumā ietekmē tās pašas parādības, kas iespaido arī visas pārējās nozares, – šajā gadījumā tā ir ASV hipotekāro kredītu krīze, būvniecības apjomu kritums Eiropas Savienībā, kā arī no citām valstīm ievesto lēto kokmateriālu ienākšana Eiropas Savienībā (konkrēti ir runa par Kanādu). Tāpat kā jebkuru citu nozari arī kokmateriālu nozari skar ļoti augstās kredītresursu, energonesēju un personāla sadārdzināšanās izmaksas. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, kā akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” īpašnieks, šajā gadījumā valsts, izmanto šo iegūto peļņu, vai notiks šīs peļņas tālāka ieguldīšana nozares attīstībā vai mēs to iztērēsim vienkārši sīkiem izdevumiem pārējās nozarēs, atstādami vienu spēcīgu, labu nozari bez tālākās attīstības iespējām. Vai tad tas būtu pareizi? Kā tad tiek dalīta „Latvijas Valsts mežu” peļņa? Pēc tam, kad ir izpildītas Ministru kabineta noteikumos ierakstītās prasības, kas nosaka, ka valsts budžetā ir jāieskaita ne mazāk kā 27 procenti no iegūtās peļņas, ko akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” arī ir izdarījusi… Jāteic, ka šogad tas principā ir izdarīts ar uzviju – mēs esam ieskaitījuši valsts budžetā 32,3 miljonus, kas būtībā ir 34 procenti. Savukārt pārējie līdzekļi tika ieskaitīti „Latvijas Valsts mežu” pamatkapitālā, un tie kļūst par valsts kapitāldaļu pieaugumu. No šiem līdzekļiem tālāk tiek plānotas investīcijas nozares attīstībai. Un tagad neliels ieskats tajā, kā tiek sadalītas šīs investīcijas. 2007. gadā kopumā investīcijām bija plānoti 29 miljoni. Meža infrastruktūrā tika ieguldīti 26 miljoni un citās investīcijās – 3 miljoni. Šogad plānots kopā ieguldīt 55 miljonus, to skaitā 47 miljoni ir paredzēti investīcijām mežu infrastruktūrā un 8 miljoni – pārējām investīcijām. 2009. gadā tiek plānots investīciju ieguldījums 65 miljonu latu apmērā, to skaitā 59 miljoni ir paredzēti investīcijām tieši infrastruktūrā un 6 miljoni – pārējās nozarēs un ražošanā. Ko mēs darām ar šiem līdzekļiem? Par šiem līdzekļiem pirmām kārtām ir jābūvē meža ceļi. Latvijā ar meža ceļiem jau vēsturiski ir bijis kritisks stāvoklis. Mūsu mežu blīvums ir 3 reizes mazāks nekā attīstītajās mežu valstīs Eiropas Savienībā – Zviedrijā, Somijā, arī daudzkārt pieminētajā Īrijā. Pēdējās bezsala mitrās ziemas ir parādījušas, ka kokapstrādei nepieciešamo koksni var piegādāt tikai pa labiem ceļiem, tāpēc 2008. un 2009. gadā par šiem līdzekļiem ir paredzēts uzbūvēt, kā jau teicu, 1420 kilometrus jaunu, labu meža ceļu. Ja mēs to nedarīsim, tad faktiski katrs rudens, katra ziema radīs krīzi kokapstrādē. Tad mums būs jāaptur gan ražošana, gan arī jāatbrīvo no darba cilvēki un jāzaudē sava vieta izcīnītajā tirgū. Otrkārt, ir ļoti svarīgi mežos veikt meliorāciju. Ir jāatjauno ūdensnotece. Mūsu meži slīkst, un, ja mēs nenovadīsim ūdeni, tad faktiski Latvijā 40 procenti visas mežu platības pārvērtīsies necaurbrienamos brikšņos – būtībā koku kapsētā. Tāpēc, lai šo situāciju mainītu, „Latvijas Valsts meži” plāno ieguldīt līdzekļus meliorācijas darbu veikšanai 47 tūkstošu hektāru platībā. Un visbeidzot es gribu teikt, ka mums ir jārīkojas saprātīgi. Latvijā darbojas viens no visefektīvākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Eiropā, pie mums brauc mācīties no Vācijas, Austrijas, arī no Zviedrijas un Somijas. Valsts kā šā uzņēmuma īpašnieks katru gadu saņem milzīgus maksājumus par veiksmīgo saimniecisko darbību. Pēdējos piecos gados dividendēs un citos maksājumos saņemti 125 miljoni latu, un katru gadu šie maksājumi ir pieauguši apmēram par 24 procentiem. Un tāpēc gribas retoriski jautāt situācijas apzinātajiem sagrozītājiem: „Kur tad mēs īstenībā ejam? Vai atkal uz komunismu? Vai arī citu valsts uzņēmumu peļņa būtu jānolemj apēšanai? Ja iet slikti vienam, tad lai iet slikti arī pārējiem, it īpaši valsts uzņēmumiem?” Jāteic, ka ne vienu reizi vien mēs esam dzirdējuši arī šo retoriku par uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” privatizāciju. Šādi izteikumi pilnībā neiztur kritiku, jo – tiešām, varu vēlreiz to apliecināt! – uzņēmums „Latvijas Valsts meži” nekad netiks privatizēts, un tas nepārprotami norādīts arī Latvijas valsts likumdošanas aktos. Nobeigumā gribu vēl uzsvērt, ka pasaulē nav neviena uzņēmuma, kura īpašnieks varētu noslaukt simtprocentīgu peļņu un atņemt attīstībai līdzekļus, palikdams ilgtermiņā nesodīts par to. Šeit taču ir runa par Latvijas mežiem, par Latvijas meža nozares, arī kokapstrādes, attīstību un nākotni. Un sods par mūsu alkatību var būt bargs, un par to mēs maksāsim vēlāk ļoti dārgi un sāpīgi. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
• 2008_07_15_a-seq92 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq92 speaker Ligita_Silaraupa-1958.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q40.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q33.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q16.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q159.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q183.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q34.
• 2008_07_15_a-seq92 mentions Q22890.