Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq69> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq69 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq69 number "69".
• 2008_07_15_a-seq69 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq69 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq69 spokenAs 66.
• 2008_07_15_a-seq69 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām ilgi jūs neaizkavēšu. Es vienkārši gribētu nedaudz reflektēt to, ko es šeit dzirdēju. Pirmkārt, par štatu samazināšanu. Katrs, kas zina, ko nozīmē ierēdņi… gada vidū, it sevišķi otrajā pusgadā, to darīt nav pareizi jau viena iemesla dēļ – trīs mēnešus ir jāmaksā kompensācija, un pēc tam Labklājības ministrija praktiski simtprocentīgi viņiem maksā. Tas nozīmē: ja mēs to izdarītu, tad mēs fiskālā nozīmē pusgadā faktiski neiegūstam neko. Elementāra matemātika! Tiesa gan, tas atstātu iespaidu uz 2009. gadu, un tāpēc līdz 5 procentiem, domājot par 2009. gadu, to dara tagad. Tas ir viens. Otrs. Es nezinu… Kariņa kungs te minēja, ka mums esot kaut kādi 2,5 tūkstoši… Mums nav 2,5 tūkstoši brīvu štata vienību! Tā nav taisnība! Turklāt nav samazināts vis 17… te ir samazināti vairāki simti štata vienību ar visu naudu. Es nezinu, kur tāda matemātika rodas. (No zāles dep. J. Dobelis: „Viņa galvā!”) Ja mēs runājam par to principu, ko es te dzirdēju no Lāča kunga… Lāča kunga laikam nav uz vietas… Lāča kungs!… Nu labi. Te nupat mums notika tāds tautiešu mēnesis, un, starp citu, es piedalījos tā atklāšanā. Te sabrauc latvieši no visas pasaules, un es biju pārsteigts, ka lielākoties mūsu, latviešu, organizācijas… Kā jūs domājat, kam tās izteica pateicību? Ne valdībai, ne Saeimai, bet, lūk, šim sekretariātam par praktisku un reālu atbalstu. Es pirmo reizi kaut ko tādu dzirdēju no visām latviešu organizācijām šajā pasākumā… Viss tas pats attiecas arī uz tām minoritātēm, kas mums ir, piemēram, čigāniem… Nu faktiski te ir saistība arī ar nevalstiskajām organizācijām. Līdz šim pie mums faktiski neviens ar nevalstiskajām organizācijām nestrādāja. Neviena no esošajām vai bijušajām valdībām… Protams, ir jautājums par to, vai šie līdzekļi tiek efektīvi tērēti, jo tas ir arī 2009. gada budžets. Tagad par to, ko teica Seiles kundze, – par lejupslīdi. Nu jā, bet ekonomika nevar visu laiku iet tikai kalnā! Tas nav tik vienkārši, ka mēs tā gribam, un tā visu laiku ies kalnā! Jāmāk arī iet no kalna lejā un jācenšas vismaz nenoripot no tā. Tālāk. Es gribētu pateikt arī par to, ko šeit dzirdēju no Sokolovska kunga. Es taču jums jau sākumā teicu un vēlreiz atgādināšu: nav vienkārši prognozēt ieņēmumus un izdevumus, pastāvot straujām kopprodukta izmaiņām… Ieņēmumus ir grūti prognozēt, un tā tas ir ne tikai Latvijas valdībā. Es jums varu parādīt veselu virkni dokumentu, ka ir arī citas valdības, kas mokās ar šo prognozi. Kapitālistiskajā ekonomikā ir tāda lieta, ka jūs nevarat visu saplānot. Taču es gribu pateikt vienu ciparu. Mēs esam bijuši konservatīvāki šajos grozījumos, nekā reāli pildās budžets. Tātad mēs, atkārtoju vēlreiz, varētu būt arī grūtākā situācijā. Jo es jau teicu: ja mums janvārī–jūnijā nodokļu ienākumi ir mīnus 7,5 procenti, tad mēs paredzam, ka mums tie varētu būt līdz mīnus 12 procentiem no plānotā. 5,5 procenti mums ir rezervē. Ja runājam par PVN. Mums tam ir mīnus 17 procentu izpilde pret plānoto, mēs esam paredzējuši, ka mums tā neizpilde varētu būt līdz mīnus 21 procentam. Savukārt tur, kur mums ir pārpilde… Piemēram, mums ir 7,5 procentu liela pārpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā, taču mēs neesam visai optimistiski. Mēs tomēr uzskatām, ka mums tās algas varētu arī neaugt tā, kā tās auga iepriekšējā gadā, un tad tas pieaugums arī būtu tikai 5 procenti. Mēs esam atstājuši rezervi. Jautājums: vai mēs precīzi trāpīsim? Mums ir divi uzdevumi: mums ir uzdevums pierādīt, ka šī prognoze nav sagudrota, un otrs uzdevums – 31. decembri pabeigt ar nulli vai pat ar pārpalikumu. 31. decembri! Atcerieties to! Kopumā mums tas ir jāatceras! Jo tikai tas būs praktisks pierādījums, ka mēs esam izdarījuši to, ko esam gribējuši izdarīt. Pārējais viss, tā sakot, ir tikai tādas vēlmes. Par to, ko es dzirdēju no Šadurska kungas. Nu tā nav taisnība! Es jau saprotu, ka opozīcijai ir varianti, bet tā nav taisnība! Pirmā kārtām par Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs to esam skatījuši, vadoties pēc diviem principiem. Punkts viens. Tās saistības, kas attiecas uz skolotājiem un uz mācībspēkiem – es uzsveru, arī uz mācībspēkiem, profesoriem un tā tālāk, tiks izpildītas septembrī, kā tika pieņemts lēmumā. Nekas netiek samazināts no šīm saistībām. Ņemot vērā tieši atbalstu studijām, mēs esam papildus palielinājuši izdevumos atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijai procentu maksājumiem, kas ir paredzēti studiju un studējošo kreditēšanai, neskatoties uz to, ka mēs samazinām budžetu. Tur apmēram 0,7 miljoni ir nākuši klāt. Mēs Izglītības un zinātnes ministrijai nevienu esošo programmu neesam samazinājuši. Mēs neesam sākuši realizēt tikai tās, kuras nevar sākt laika dēļ. Patiesību sakot, ko es varu pieņemt no tā, ko te dzirdēju no opozīcijas puses. Jā, mums ir risks! Ir 70 miljoni Kohēzijas fondā, un ir tie 150 miljoni, par kuriem runāja Kariņa kungs? Vai mēs tos spēsim apgūt 2009. gadā? Un, ja mēs to nespēsim izdarīt 2009. , vai spēsim 2010. gadā? Risks ir šajā pēdējā gadā – 2013. gadā. Mums jaunā nauda ir jāapgūst līdz 2013. gadam, jo 2013. vai 2014. gadā tās vairs nebūs! Tāds risks pastāv, bet tas nav saistīts ar to, ka mums būtu jāsamazina budžets. Tas ir saistīts ar reāla projekta virzību, ar reāliem līgumiem. Un satiksmes ministrs visu jums paskaidros, ja vajag precīzi, kāpēc izvēlēti ir tieši šie divi projekti. Tas pats attiecas arī uz vidi. Tas nav tik vienkārši! Tas tikai pirmajā brīdī tā šķiet, ka mēs vienkārši samazinām Eiropas fondu finansējumu. Tā nav taisnība! Jā, mēs riskējam ar to, ka pārliekam to uz nākotni, bet mēs to pārliekam nevis tāpēc, ka mēs mainām budžetu, vai tāpēc, ka mums tehniski nav iespējams visu novest līdz galam, vai tāpēc, lai teiktu, ka ar lielu joni to apgūsim šogad. Jo mēs šogad to nevaram izdarīt tīri tehniski. Labāk mēs darām tā, nevis uzskatām, ka mēs to apgūsim. Jo var izrādīties tā, ka beigās, gada beigās, nespēsim pierādīt, ka esam to izdarījuši. Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju. Nu nav tur tā… Es nezinu, kur Šadurska kungs atrada to ciparu, ka centrālais aparāts ir pieaudzis. Tā nav taisnība! Turklāt man jāsaka, ka kopējais cipars ir 5,91 procents. Atšķirībā varbūt no iepriek��ējiem grozījumiem mēs šoreiz negājām ar „lineālu”, kad vienkārši nocērt visu vienādi. Nevar vienādi nocirst! Nevar veselības aprūpi apcirst tāpat kā apcērt kādu citu ministriju, un tāpēc veselības aprūpei nav šāda finanšu samazinājuma. Veselības aprūpei nav samazinājuma! Un faktiski tas ir tikai uz birokrātijas rēķina. Tur nav 5,9 procenti! Izglītības un zinātnes ministrijai šis rādītājs ir 3 procenti. Ja kādam interesē matemātika, es varu šos skaitļus parādīt. Arī sociālajā sfērā mēs nevaram atļauties šādu „lineāla” mazinājumu, kāds kādreiz, kā man stāsta, ir bijis valdībām. Attiecībā uz jautājumu, vai mēs milzīgi daudz iegūsim no štatu samazinājuma. Es jums pateikšu vienu ciparu! 2005. gada pēdējais ceturksnis un 2007. gada pēdējais ceturksnis valsts pārvaldē pēc strādājošo skaita atšķiras par plus 1,2 procentiem. Tas nozīmē, ka jau 2005. gadā mums ir bijis pietiekami daudz cilvēku, no kuriem viens otrs strādāja arī šajā pārvaldē. Bet, ja mēs skatāmies, kur kaut kas ir jāsamazina, tad tie ir centrālie aparāti, jo tur strādājošo dinamika ir plus 17 procenti. Jautājums ir tikai viens… Tā nu gan ir taisnība, ko teica finanšu ministrs! Vienāds „lineāls” nebūtu pareizs. Vienāds „lineāls” mums radīs nevis mūsu uzdevuma izpildes iespējamību, bet gan radīs haosu valsts pārvaldē. Tāpēc budžeta štata vietu samazinājums ir jāskata, protams, resoriski. Katrā ministrijā šī situācija ir atšķirīga no citām ministrijām. Mēs nevaram tur iet ar vienādu „lineālu”. Vēl es gribu teikt, ka tas nav pats patīkamākais uzdevums valdībai – nākt klajā ar budžeta grozījumiem samazinājuma virzienā. It sevišķi tad, ja mums ir bijusi ilgstoša prakse pretējā virzienā. Tas nav pats patīkamākais! Protams, mēs nevaram to uzskatīt par kaut kādu milzīgu savu sasniegumu, ka mēs to darām. Mums saka: „Kāpēc jūs to nedarījāt agrāk?” Tam, ka mēs to nedarījām agrāk, bija viens cits iemesls. Mums bija jāsaprot, vai ieņēmumu prognozē mēs varam cerēt uz zināmu stabilizāciju pirmajā pusgadā. Mēs varējām jau februārī askētiski to izdarīt, taču varēja izrādīties, ka nav pareizi. Tad darīt to vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz. Šie biežie budžeta grozījumi ir kaitīgi viena iemesla dēļ – jūs beigās nevarat saprast, ko jūs vispār esat plānojuši. Un es ceru, ja mums izdosies pietiekami precīzi izpildīt to, ko mēs esam prognozējuši, tad mums vēlreiz nebūs jānāk šeit, parlamentā, un mēs spēsim ar valdības plānotajiem līdzekļiem panākt to mērķi, kāds mums ir. Tāpēc es, ņemot vērā visu kritiku, tiešām aicinu jūs tomēr šoreiz šo valstisko lēmumu pieņemt. Paldies jums par uzmanību!".
• 2008_07_15_a-seq69 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq69 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_07_15_a-seq69 mentions Q822919.
• 2008_07_15_a-seq69 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq69 mentions Q957126.
• 2008_07_15_a-seq69 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq69 mentions Q4803907.