Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq59> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq59 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq59 number "59".
• 2008_07_15_a-seq59 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq59 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq59 spokenAs 50.
• 2008_07_15_a-seq59 spokenText "Godātie kolēģi! Godātā Latvijas valdība! Šķiet, ikvienam šajā zālē sēdošajam ir skaidrs, ka šāgada budžets pagājušā gada nogalē tika sastādīts pilnīgi atrauti no dzīves realitātes… Jā, tikai daudzi varbūt to neatzīs, taču saprot jau visi… Kā kolēģis Sokolovskis jau norādīja, kļūda līdz 40 procentiem prognozē – tas, protams, ir analfabētisms. Taču Sokolovska kungs kļūdās, runādams par to, ka būtu jāsoda tie, kuri šos skaitļus ir valdībai sagādājuši, jo diemžēl vainīga šeit ir politiskā vadība, kas ierēdņiem lika rakstīt muļķības, nevis lika profesionāli strādāt. Finanšu ministrs Slakteris runāja ļoti tēlaini. Atļaujiet arī man savu uzstāšanos sākt ar kādu līdzību. Ja ir jāsamazina ķermeņa masa, jebkurš mediķis ieteiks ievērot diētu. (No zāles dep. K. Leiškalns: „Turbo diētu!”) Diemžēl premjers un valdības locekļi iesaka nogriezt galvu jeb, kā Slaktera kungs tēlaini teica, izgriezt ābelei nokaltušos zarus. Es, kolēģi, runāšu tikai par diviem Latvijas ābelei „nokaltušajiem zariem” – par izglītību un zinātni. Izdevumi izglītības un zinātnes ministrijas programmām ir samazināti vairāk nekā par procentu. Valdība ir nolēmusi samazināt naudu pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei, kas jau tagad ir nabadzīga. Ja šos līdzekļus izmantotu tikai 32 tūkstoši mūsu vispārējās izglītības pedagogu, tad sanāktu apmēram ap 15 latiem uz vienu pedagogu. Kādu gan mūsu bērnu izglītību mēs varam gaidīt, ja skolotāju intelektuālajai un profesionālajai attīstībai gadā atvēlēsim par 15 latiem mazāk? Ir paredzēts samazināt dotāciju Valsts speciālās izglītības centram, kura redzeslokā ir bērni ar īpašām vajadzībām. Valdība paredz samazināt naudu vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanai. Tātad ne tikai profesionālā pilnveide, bet arī izglītības kvalitāte nav šīs valdības prioritāte. Valdība grib samazināt atbalstu vienai no reitingu tabulas augšgalā esošajām augstskolām – Rīgas Ekonomikas augstskolai. Valdība paredz samazināt naudu Akadēmisko programmu aģentūrai, zinātniskās darbības attīstīšanai un infrastruktūras nodrošināšanai gan augstskolās, gan koledžās. Samazinājums, skaitot kopā, ir apmēram 1,4 miljoni latu. 21. programma – ar 35 miljoniem pedagogu darba samaksas paaugstināšana vispār ir izslēgta. Algas paaugstinājums šogad par 13 procentiem nesedz pat inflāciju. Līdz ar to augstskolās strādājošo pedagogu reālā darba samaksa samazinās, kā to uzsver arī izglītības darbinieku arodbiedrība. Arī profesoru algai piesaistītā zinātnē strādājošo alga līdz ar to samazinās – tātad alga samazinās arī zinātniekiem. Valdība ir vērsusies arī pret valsts valodu. Proti, visa 4. programma „Valsts valodas politika un pārvalde” ir samazināta par 3 procentiem. Visvairāk no samazinājuma ir cietusi valsts valodas attīstība, jo vairāk nekā puse līdzekļu šai apakšprogrammai ir noņemta. Un nu esam nonākuši pie galvenā kauna traipa šajos izglītības un zinātnes budžeta grozījumos. Valdība taupa, samazinot izdevumus zinātnes 5. programmai par vairāk nekā 1,401 miljonu latu. Kārtējie izdevumi zinātnei vien ir samazināti par 5,285 miljoniem. Atlīdzība zinātniekiem tikai šajā programmā vien ir samazināta par 3,211 miljoniem latu. Tas nu, manuprāt, ir neprāts un negods valstij! 5. programmas apakšprogrammai 05. 01. 00 „Zinātniskās darbības nodrošināšana” nauda ir samazināta teju par miljonu latu. Programmai „Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās” līdzekļi samazināti par 15 procentiem, samazinot 6. programmas ietvaros „Sadarbība Eiropas Savienībā” finansējumu par vairāk nekā 12 procentiem. Uz tirgu orientētie pētījumi jeb lietišķā zinātne vispār cietusi – tās finansējums samazināts par 34 procentiem. Pēc mana ieskata, ir pārkāpts Zinātniskās darbības likums, proti, šā likuma 33. panta norma, kas paredz, ka Ministru kabinets, iesniedzot likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, kas nav mazāks par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātnei sasniedz 1 procentu no kopprodukta. Tas nozīmē, ka valdībai vispār nav tiesību iesniegt budžeta grozījumus, kas samazina naudu zinātnei, pirms nav sasniegts šis 1 procents. Pie esošā kopprodukta šim palielinājumam, jau iesniedzot likumu par valsts pamatbudžetu, vajadzēja būt ap 22,5 miljoniem latu, no kuriem tikai 3,3 miljoni būtu latviešu nodokļu maksātāju nauda. Tātad jau kopš gada sākuma parāds zinātnes attīstībai ir bijis 19,2 miljoni, bet tagad šis parāds tiek vēl vairāk palielināts. Un šeit jāpiebilst, ka tas ir teikts ne tikai Latvijas likumos. Tādi ir arī Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas izpildei apstiprinātie Barselonas kritēriji. Tātad tās ir mūsu starptautiskās saistības, nemaz nerunājot par 2006. gada maija Eiropas Savienības lēmumu par finansējuma sniegšanu studiju attīstībai universitātēs, kurš paredz tam vismaz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Taču pie mums divus gadus nav šajā ziņā darīts pilnīgi nekas. Liela daļa augstskolu rakstveidā atbalstīja manu priekšlikumu – ietvert Augstskolu likumā normu, kas būtu līdzīga tai, kas ir Zinātniskās darbības likumā, – fiksētu finansējuma palielinājumu studijām. Diemžēl finanšu ministrs Slakteris 2. jūlijā kategoriski šos priekšlikumus noraidīja (arī rakstiski). Godātie kolēģi! Mums ir jātaupa! Mums ir jāsavelk josta. Bet mums kādreiz taču būs arī jādzīvo normālā Eiropas valstī. Neticu, ka mēs spēsim panākt Eiropas attīstītās valstis, ja taupīsim uz to pozīciju rēķina, kuras nosaka nākotnes attīstību. Un viena no šīm pozīcijām – ceru, ka jūs man piekritīsiet, – ir augstākā izglītība. Īslande jau 2003. gadā 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta tērēja studijām. Turpretim Latvijā līdz 2003. gadam nemitīgi samazināja budžeta naudu augstākajai izglītībai, finansējums nokritās pat līdz 0,5 procentiem. Godātie kolēģi! Jau 2003. gadā terciārajā izglītībā Lietuva ieguldīja pāri par 1 procentu, Grieķija – 1,3 procentus, Somija – 2 procentus, ASV – 3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Kolēģi! Ja kāds strādnieks strādā ar ekskavatoru un mūsu strādnieks turpat blakus – ar lāpstu, tad, lai cik ātri mūsējais to vicinātu, viņš to pirmo nepanāks! Kolēģi! Šīs ir pozīcijas, kuras taupības labad ir jāpalielina, nevis vēl jāsamazina. Rēķinot augstākās izglītības izdevumus uz vienu studentu, uz vienu iedzīvotāju (procentos no iekšzemes kopprodukta), no 123 valstīm Latvija ir 10. vietā, skaitot no sliktā gala. Mums priekšā – lūdzu, ieklausieties! – ir pat tādas valstis kā Laosa, Kirgizstāna, Salvadora, Urugvaja… Godātie kolēģi, mūsu attīstības tempi atpaliks arī no šo valstu attīstības tempiem! Kolēģi! Jā, jūs sacīsiet, ka laiki ir grūti, nu ko lai dara, jātaupa pat uz izglītības un zinātnes rēķina, jāizgriež ābelei nokaltušie zari… Taču šajos budžeta grozījumos ir arī kāda, es teiktu, pikanta detaļa. Laikā, kad valdība runā par piespiedu pasākumiem, jostas savilkšanu, ministriju vakanču likvidēšanu (ir pat, kā kolēģis teica, 17 vakances atradusi), izglītības un zinātnes ministre tomēr uzskata, ka kāda no budžeta pozīcijām esot tik svarīga, ka tā ir jāpalielina. Kā jūs domājat, kas tā ir par programmu? Protams, nozares vadības izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 10 procentiem jeb 0,756 miljoniem latu! Kas dabū visvairāk naudas klāt Izglītības un zinātnes ministrijas programmās? Nav grūti uzminēt. Programma 06. 08. 00, apakšprogramma „Centrālais aparāts”. Ministrijas centrālajam aparātam ir finansējuma palielinājums par teju 20 procentiem. Cienījamie kolēģi! Dziļi simboliski ir tas, ka mums piedāvā grozījumus, ar kuriem tiks pirmo reizi Latvijas vēsturē panākts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdniecības centrālā aparāta uzturēšanas izdevumi ir lielāki nekā, piemēram, apakšprogramma 03. 03. 00 – „Zinātniskās darbības attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolām un koledžām” (visā valstī kopumā). Viens centrālais aparāts nu ir par dažiem latiem bagātāks! Tādi ir skaitļi. Minēto katrs var izlasīt pievienotajos dokumentos. Un te nu vairs nav ko runāt par ierēdņu skaita samazināšanu! Vismaz izglītības jomā priekšroka dota ierēdniecības izdevumu palielināšanai, samazinot naudu zinātnei. Kolēģi! Es aicinu šos grozījumus atdot atpakaļ valdībai pārstrādāt, jo es uzskatu: ja piedāvātais projekts tiktu pieņemts, būtu liels kauns zinātnei. Un nobeigumā vēršos pie jums, Slaktera kungs. Šoreiz laikam jūsu pieminētais āzis, kas iecelts par dārznieku, ir nevis izzāģējis ābelei nokaltušos zarus, bet nograuzis vēl negatavos ābolus. Kolēģi! Manuprāt, ir laiks nomainīt āzi. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2008_07_15_a-seq59 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq59 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q957126.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q2660080.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q37.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q33.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q41.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q6454285.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q597.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q813.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q3931927.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q391221.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q819.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q36947.
• 2008_07_15_a-seq59 mentions Q77.