Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq57> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq57 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq57 number "57".
• 2008_07_15_a-seq57 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq57 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq57 spokenAs 5.
• 2008_07_15_a-seq57 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es redzu, ka ilgstošā, jau stundu garā, budžeta apspriešana ir tik ļoti nogurdinājusi daudzus deputātus, ka viņi ir palikuši izklaidīgi un nodarbojas ar citām lietām, nevis ar budžeta apspriešanu. (No zāles dep. J. Dobelis: „Nu tad nekāp tribīnē!”) Un tomēr, kolēģi, es gribētu jūs pārliecināt par to, ka budžets tiešām ir samērā interesanta lasāmviela, it īpaši šogad. Un tas tā ir varbūt nevis tāpēc, ka tur iespējams sameklēt kādus jaunus Latvijas valsts attīstības virzienus vai kādus interesantus problēmu risinājumus, teiksim, atsevišķās nozarēs, bet gan tāpēc, ka tas dod iespēju analizēt un saskatīt to metodi, kuru Finanšu ministrija un valdība ir izmantojusi, lai paslēptu vai izceltu atsevišķas lietas. Tāpēc, varbūt gari nerunājot, es tomēr gribētu pieskarties divām, manuprāt, diezgan būtiskām lietām. Pirmā lieta – ieņēmumu prognoze. Kolēģi, es domāju, ka nav jābūt lielam ekspertam, lai to saprastu. Pagājušā gada rudenī, septembrī, kad šī ieņēmumu prognoze, it īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, bija stipri, stipri optimistiska, maigi izsakoties, mēs visi redzējām un dzirdējām gan mūsu pašu ekonomikas ekspertu, gan arī Rietumu kolēģu prognozes par to, kāds būs 2008. gads un kādi varētu būt budžeta ieņēmumi. Un tomēr šie ieņēmumi toreiz tika prognozēti ļoti lieli. Otra lieta. Izdevumu daļa, protams, tika pielāgota šiem ieņēmumiem, prognozēm un, protams, vēlmei mums beidzot tikt pie budžeta ar pārpalikumu. Līdz ar to ir viena lieta, par kuru varētu valdību arī paslavēt. Tiešām, ja mūsu budžeta pārpalikums bija plānots 152 miljoni, tad šajos budžeta grozījumos šie 8,2 miljoni, manuprāt, tiešām ir tāda lieta, ko valdība ir darījusi pareizi, raidot signālu mūsu Rietumu kolēģiem, ka Latvijā tomēr ir finanšu disciplīna un atbildīga fiskālā politika, līdz ar to saglabājot kaut nelielu, bet tomēr pārpalikumu. Trešā lieta, kas, manuprāt, vairs nav tik pozitīva un kas būtu ļoti nopietni pārdomājama. Kolēģi, pavērosim, kā ir būvēta ieņēmumu prognoze iepriekšējam gadam! Šeit acīs ļoti duras viena īpaša programma Finanšu ministrijā ar kodu 41. 08. 00, kur sākotnēji tika plānoti 411 vai gandrīz 412 miljonu latu lieli izdevumi un līdz ar to arī ieņēmumi. Šī programma ir paredzēta Eiropas struktūrfondu pārdalei, sadalei un visām citām tām lietām, kas ir saistītas ar Latvijas attīstību visās nozarēs. Un, kā šobrīd to redzam, tad šī ideja – ielikt šo lielo summu tieši Finanšu ministrijas sadaļā – ir bijusi tāda, ka atkarībā no nozaru ministriju paveiktā, no to čakluma un spējas katrai no tām jau grozījumos pārdalīt to summu, ko nu kura ir spējusi savā programmā ieplānot. Tātad – ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tiešām atsevišķas ministrijas ir spējušas papildus jau ieplānotajām struktūrfondu apguves naudām piesaistīt sev papildu naudu. Piemēram, šoreiz tiešām ir jāpaslavē Zemkopības ministrija, kura ir pieprasījusi papildus 96 miljonus latu jau ieplānotajam no šīs te 41. 08. 00 programmas. Jāpaslavē arī Ekonomikas ministrija, kura valsts atbalsta politikas ieviešanai papildus pieprasījusi 14,9 miljonus latu jau iepriekš plānotajam. Tāpat pietiekami labi ir strādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet atsevišķās lietās – arī Labklājības ministrija. Ko mēs redzam pie kopējā fondu līdzekļu naudas samazinājuma 155 miljonu latu apmērā? Kam ir paņemta lauvas tiesa? Lauvas tiesa – 83 miljoni latu – ir paņemta Satiksmes ministrijai mūsu ceļu un dzelzceļu turpmākajai attīstībai, lai gan viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, prioritātēm un funkcijām ir nodrošināt valsts infrastruktūru, iespēju cilvēkiem nodarboties ar sev vajadzīgām lietām, arī ar uzņēmējdarbību, un nodrošināt savas sociālās vajadzības. Līdz ar to infrastruktūra ir tā sfēra, kas, manuprāt, mūsu attīstībai ir visnepieciešamākā. Tomēr mēs redzam, ka tieši šie 83 miljoni kaut kādu iemeslu dēļ šobrīd no šīs 81. 04. 00 slēptās programmas Finanšu ministrijā nav pārdalīti. Šeit man ir vairāki jautājumi. Es nezinu… Droši vien kāds no jums atbildēs, kāpēc tie nav pārdalīti, bet es te redzu trīs skaidrojumus. Pats populārākais noteikti būtu tāds: „Eiropas Komisija ir vainīga! Eiropas Komisija nav apstiprinājusi mūsu kvalitatīvi izstrādātos projektus un kaut kādā veidā birokrātiski tos novilcinājusi, bet mēs tos noteikti turpināsim nākamgad. ” Īsti neticu tam, kolēģi! Nezinu tādus gadījumus, ka tās ministrijas, kuras patiešām kvalitatīvi sagatavo savus projektus, Eiropas Komisija kaut kā bremzētu. Es domāju, ka diez vai šis attaisnojums būs vietā. Otra lieta. Ja mēs, kolēģi, tīri tehniski nesaplānosim budžeta ieņēmumus tik precīzi, kā gribētos, bet turpināsim šos projektus arī nākamgad, tad radīsies ļoti interesants jautājums: kur nākamgad mēs ņemsim naudu, lai Latvijas valsts līdzfinansētu šos projektus, kopumā tērējot šos 83 vai 155 miljonus latu. Vai tiešām kādam ir ilūzija, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk? Es domāju, ka, visticamāk, nākamais gads tiešām būs stagnācijas gads, ja pat ne krituma gads. Līdz ar to šie 155 miljoni, ko mēs šogad neesam ieguldījuši līdzfinansējumā Eiropas Savienības struktūrfondos, kas domāti tieši ceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pēc vairākiem gadiem var skart mūs kā bumerangs ar neizbūvētu infrastruktūru vai ko citu, kas valdībai būtu visnepieciešamākais. Tā ka, kolēģi, manuprāt, ir ļoti nopietna viela pārdomām. Droši vien jūs jautāsiet: „Jā, bet kur tad „Jaunais laiks” piedāvā ņemt līdzekļus, ja sanāk tik liels kritums?” Atbilde ir vienkārša un diezgan skaidra. Jau vairākkārt no šīs tribīnes esmu teicis: „Latvijas Valsts mežiem”, valsts uzņēmumam, kas tērē valsts, nevis šā uzņēmuma resursus – Latvijas koksni, pagājušajā gadā peļņa bija 96 miljoni latu, no kuriem budžetā ir iemaksāti tikai 32 miljoni. Tādējādi, manuprāt, vismaz 50 miljoni latu, pat ar pārpalikumu „Latvijas Valsts mežiem”, būtu jāizlieto mūsu nākotnes, arī to cilvēku, kuri ir saistīti ar mežiem, attīstībai un labklājībai. Trešā lieta, kolēģi! Tas, ka mēs esam radījuši ilūziju, ka tiek samazināti budžeta bāzes izdevumi tieši attiecībā uz nozarēm, tā tiešām šobrīd ir fikcija. Šie izdevumi varētu tikt samazināti vēl daudz vairāk un nestu vēl lielāku labumu, un varētu tikt efektīvāk izmantoti. Manuprāt, ja vajag izvēlēties, kam noņemt naudu – mūsu attīstībai un infrastruktūrai vai tomēr birokrātijai un ministriju tēriņiem, tad es piedāvātu, lai arī cik grūti tas būtu, ņemt līdzekļus no ministru tēriņiem un no birokrātijas. Paldies, kolēģi!".
• 2008_07_15_a-seq57 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq57 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q4294791.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q957126.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q21625222.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q8880.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q1357342.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q15379125.
• 2008_07_15_a-seq57 mentions Q4803907.