Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq53> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq53 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq53 number "53".
• 2008_07_15_a-seq53 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq53 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq53 spokenAs 5.
• 2008_07_15_a-seq53 spokenText "Cienījamais Prezidij! Premjera kungs! Ministri un kolēģi! Šodien mums ir tāda nopietna tēma – par budžetu. Taču iepriekšējo runātāju teiktais bija ar romantisku ievirzi un ar salīdzinājumiem, un es mēģināšu turpināt tajā pašā stilā. Mūsu algas var būt gan simts latu, gan tūkstotis latu, gan desmit tūkstoši latu. Kas ir daudz, un kas ir maz? To nosaka nevis naudas daudzums, bet gan prasme, kā mēs to tērējam. Un to pašu mēs varam attiecināt arī uz budžetu. Ir saimnieces, kas savām ģimenēm tūlīt pēc algas dienas liek galdā cepešus un kaviāru, bet dienu pirms nākamās algas – vien makaronus un ceptus kartupeļus. Līdzīgi ir ar Latvijas budžetu pēdējo gadu laikā. Kad Latvijā attīstījās ražošana un pieauga kopprodukts, tad algas strauji palielinājās – nesamērīgi ar padarītā darba vērtību un efektivitāti. Nedz banku ekspertu ieteikumi, nedz kaimiņzemes Igaunijas piemērs ar pozitīvu budžeta pārpalikumu nekavēja Kalvīša valdības ministrus spiest pedāļus grīdā, jo tuvojās vēlēšanas un koalīcijas partijām pozitīvisma kampaņas neļāva apstāties. Lielākā problēma ir abu premjeru, gan bijušā premjera Kalvīša kunga, gan pašreizējā premjera Godmaņa kunga, nespēja pārredzēt spēles laukumu kopumā un izprast, kas jebkurā sabiedrībā ir tās prioritātes, bez kurām var zust jēga pārējām nozarēm. Ja nebūs veselības un ja nedzims bērni, tad nevajadzēs nedz Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, nedz Kultūras ministriju. Ko tas nozīmē – prasīt visām ministrijām vienādi samazināt izdevumus? Nedz premjers Godmaņa kungs, nedz finanšu ministrs Slaktera kungs, izstrādājot šāgada budžetu, nav gada sākumā redzējuši, ka, piemēram, Zemkopības ministrija vairāk nekā 3,2 miljonus latus ir ieplānojusi tukšām štata vietām, biroja preču un inventāra iepirkumiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā valsts sekretāra vietnieku un viņu padomnieku štatu samazināšana kopā ar centrālā aparāta izdevumu samazināšanu dod ietaupījumu 1,6 miljonu latu apmērā. Par šiem grozījumiem daudzās sadaļās varu teikt tā, ka tie ir klaja formalitāte, neuzņemoties atbildību par sekām, ko tie nodarīs. Neliels piemērs varētu būt Bērnu un ģimenes lietu ministrija un Baštika kungs, kurš kaismīgi gan no tribīnes, gan no kanceles aizstāv bērnu tiesības. Taču, vai, pārtraucot finansēt uzticības tālruni no varmācības cietušajiem bērniem, šie 20 tūkstoši latu būs tie, kuri glābs šīs valsts budžetu? Vai tiešām nevarēja atrast iespēju neiepirkt kādu preci vai neizremontēt kādu telpu par šo niecīgo summu, nevis liegt bērniem iespēju saņemt neatliekamu palīdzību? Vai tiešām, samazinot par 45 tūkstošiem „Jaunatnes politikas valsts programmu” un par 884,5 tūkstošiem latu finansējumu uzturlīdzekļu fondam, valsts varēs uzņemties politisku atbildību par mūsu bērniem un jauniešiem? Attiecībā uz pārējo. Vai Godmaņa kungs un Slaktera kungs ārstējas ārzemēs, ja ne viens, ne otrs no viņiem nav pamanījis, ka šāgada laikā benzīna cena ir pieaugusi par 25 procentiem, elektrības cena ir pieaugusi par vairāk nekā 30 procentiem? Drīz būs cenas kāpums gāzei un apkurei. Veselības aprūpes uzturēšanas izdevumi oficiāli ir pieauguši par 14,5 procentiem. Tiek slēgtas nodaļas, jo nav iespējams nodrošināt personāla aizvietošanu atvaļinājuma laikā. Ir ātrās medicīniskās palīdzības punkti, kur ir palikusi tikai viena brigāde, un tur ir slēgtas durvis, kad šī brigāde ir izsaukumā. Vai tiešām arī šajā nozarē vajag samazināt budžetu? Ja 1,1 miljons latu, ko kultūras ministre maksā saviem ārštata padomniekiem piemaksām un prēmijām, jau gada sākumā, nevis šodien… ja tie būtu novirzīti un pārplānoti veselības aprūpes nozarei, tad papildus varētu iegādāties degvielu vairāk nekā 125 tūkstošiem kilometru, lai apkalpotu mūsu iedzīvotājus. Veselības aprūpei, lai tā spētu veikt savas pašreizējās funkcijas, reāli vajag divreiz vairāk naudas – divreiz lielākus līdzekļus. Tāpēc ir ļoti žēl, ka veselības ministrs Eglīša kungs ir piekritis samazināt esošos līdzekļus, lai būtu „labais zēns”. 10. jūlijā Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika skatīts likumprojekts par grozījumiem 2008. gada valsts budžetā, kas paredz Veselības ministrijai ieekonomēt apmēram 1,6 miljonus latu. „Esmu gandarīts, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs ņēma vērā mūsu iebildumus,” saka Eglīša kungs, būdams veselības ministrs. Šis citāts attiecas uz to faktu, ka budžets netika samazināts vēl vairāk. Taču neviena vārda nav par to, ka veselības aprūpe ir absolūtā krīzes situācijā, tāpēc budžeta grozījumos būtu nepieciešams iedalīt papildu līdzekļus inflācijas rezultātā samazinātajam pakalpojumu apjomam. Igaunijā, kur inflācija ir 11–12, nevis 17,7 procenti, budžeta izdevumi tiek samazināti par veseliem 8 procentiem, taču ārstu algas tur ir pāri par 1000 latiem par vienu normālu darbalaika slodzi, kas ir divreiz vairāk nekā Latvijā. Saglabājot dzejiski romantiskās noskaņas, man ir jāsaka tāpat, kā teica Slaktera kungs: „Kad pienāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas sen jau redz?” Ne velti klasika saglabā savu vērtību cauri gadsimtiem. Paldies.".
• 2008_07_15_a-seq53 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq53 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2008_07_15_a-seq53 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq53 mentions Q191.
• 2008_07_15_a-seq53 mentions Q8436.
• 2008_07_15_a-seq53 mentions Q957137.
• 2008_07_15_a-seq53 mentions Q1419663.