Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq35> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq35 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq35 number "35".
• 2008_07_15_a-seq35 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq35 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq35 spokenAs 50.
• 2008_07_15_a-seq35 spokenText "Godātie deputāti! Ministri un pārējie klātesošie! Šodien mēs skatām valsts budžeta grozījumus. Jau 2007. gadā iesākās ekonomikas atdzišana, un tagad tā turpinās arī 2008. gadā, bet inflācija turpina augt, un tāpēc vairākām tautsaimniecības nozarēm ir raksturīga stagnācija. Turklāt atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu pārstrādē un mežsaimniecībā, kā arī lauku tūrismā, ir vērojama lejupslīde. Degvielas un citu enerģētikas resursu cenu pieaugums visiznīcinošāk ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Tas visiem ir skaidrs. Kredītresursu sadārdzinājums ir apgrūtinājis to kredītu atmaksāšanu, kas bija paņemti ar nolūku modernizēt ražotnes vai iegādāties tehniku. Ir iestrēgusi jaunu ražotņu veidošana un esošo paplašināšana. Optimistiskās gada budžeta pieauguma prognozes nav piepildījušās. Uzņēmējdarbībā ir ieslēdzies izdzīvošanas režīms, un tāpēc ir likumsakarīgi, ka ir samazinājušies arī ieņēmumi valsts budžetā. Pārtikas cenu pieaugums vairumā gadījumu tomēr nespēs segt produkcijas ražošanas un pārstrādāšanas izmaksas. Kredītu izsniegšanas iesaldēšana apstādināja ne tikai nekustamā īpašuma tirdzniecību, bet arī ražojošo uzņēmumu attīstību. Arī lielu uzņēmumu, piemēram, Jelgavas un Liepājas cukurfabrika, darbības pārtraukšana ir valsts budžeta ienākumos radījusi lielu robu. Visgrūtāk izdzīvot, protams, ir nelielajām ražotnēm attālākajos valsts novados. Tieši šo iemeslu dēļ, manuprāt, šāgada budžeta grozījumu koncepcija būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses. Agrāk nodokļu ieņēmumu pieaugums pēc pirmā pusgada tika dāsni sadalīts pēc koalīcijā esošo partiju ieteikuma. Šogad tas tā pagaidām nav. Kādas galvenās iezīmes var saskatīt šāgada budžeta grozījumos? Manuprāt, būtiskākie momenti ir šādi: Ministru kabinets ir spiests ievērot taupības režīmu, budžeta grozījumos precizējot ministriju un citu valsts institūciju līdzekļu pārdali starp programmām un apakšprogrammām. Vislielākais budžeta līdzekļu samazinājums ir arī Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektiem – ir runa par vairāk nekā 162 miljoniem latu. Salīdzinājumā ar šiem projektiem pavisam nelielu summu veido solītais finansējums štata vietu likvidēšanai. Varēja izmantot arī daudz lielākus resursus, samazinot birokrātisko aparātu uz pusi, kā tas ir vērojams, piemēram, Vides ministrijā, kur tiek stipri samazināts vides inspektoru štata vietu skaits. Vērtējot nodokļu ieņēmumus gada pirmajos piecos mēnešos, ir redzams, ka plānoto līmeni ir pārsnieguši tikai ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (pārsnieguši par 10,4 miljoniem latu) un sociālās apdrošināšanas iemaksas (pārsniegušas par 77 miljoniem latu). Realitātei ir jāskatās acīs! Iztrūkums tiek plānots arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izpildē. Tas 2008. gadā attiecībā pret plānoto tiek samazināts par 31 miljonu latu. Tātad iepriekšējās optimistiskās prognozes nav piepildījušās. Bet ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, kādi tika plānoti? Tie nav pieauguši par 256 miljoniem latu. Ir iztrūkums! Analizējot budžeta līdzekļu samazinājumu atsevišķām nozarēm, bažas izraisa finansējuma samazinājums atsevišķām institūcijām, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kontrolei, Satversmes tiesai un Iekšlietu ministrijai, it īpaši samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Labklājības ministrijā sakarā ar sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iemaksu pieaugumu ir bijis iespējams atsevišķās apakšprogrammās palielināt izdevumus: par 39,6 miljoniem latu – valsts pensiju speciālajā budžetā, un par 47,9 miljoniem latu – apakšprogrammā „Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets”. Tomēr samazināti ir izdevumi vecuma pensiju izmaksām. Tas tiek skaidrots ar to, ka notiek drūzmēšanās pie debesu vārtiem – 6624 pensionāri vairs nedzīvo virs zemes. Un tas neliecina par labiem pensionāru dzīves apstākļiem. Toties par 7,2 miljoniem latu tiek palielināti plānotie izdevumi nodarbinātības speciālajā valsts budžetā. Varbūt tomēr vajadzēja rūpīgi izvērtēt kritērijus, pēc kādiem tiek šie pabalsti piešķirti nestrādājošiem cilvēkiem. Satiksmes ministrijā ir palielinātas par 10 miljoniem latu sabiedriskajam transportam dotācijas, kas paredzētas pārvadātāju zaudējumu segšanai. Šī summa, mūsuprāt, ir stipri par mazu, ir nepieciešams lielāks atbalsts. Satiksmes ministrijas budžetā varēja izdarīt rūpīgākus grozījumus. Finanšu ministrijā paredzēts palielinājums par 1,5 miljoniem latu, lai nodrošinātu akcīzes nodokļa atmaksu par izlietoto dīzeļdegvielu zemes apstrādei. Arī šī summa ir pārāk maza. Un nav palielināta likme atmaksai par 1 hektāru. Tālāk. Es domāju, ka tas ir labs darbs: par 1 miljonu latu ir palielināti budžetā plānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situāciju seku novēršanai, jo šogad tik tiešām laikapstākļi ir visai draudīgi. Kopumā jāteic, ka šie budžeta grozījumi, protams, ir nepieciešami, bet termiņš, kādā tie bija sagatavojami, netika ārkārtīgi rūpīgi apsvērts. Un, ja tiks noteikts ļoti īss termiņš priekšlikumu iesniegšanai, tad, protams, partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti nevarēs atbalstīt šo budžeta projektu otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
• 2008_07_15_a-seq35 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq35 speaker Anna_Seile-1939.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q4294791.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q4294315.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q1021632.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q2498135.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q179830.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q16408655.
• 2008_07_15_a-seq35 mentions Q20563391.