Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq31> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2008_07_15_a-seq31 type Speech.
- 2008_07_15_a-seq31 number "31".
- 2008_07_15_a-seq31 date "2008-07-15".
- 2008_07_15_a-seq31 isPartOf 2008_07_15_a.
- 2008_07_15_a-seq31 spokenAs 5.
- 2008_07_15_a-seq31 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Premjerministra kungs! Kolēģi! Ministri! Man liekas, kopš jūsu apstiprināšanas šajā amatā tik daudz ministru vienlaikus nav bijis šajā Saeimas zālē. Kādēļ mēs šodien visi esam sanākuši Saeimas zālē? Lai grozītu budžetu, lai samazinātu izdevumus, lai budžetā nerastos milzīgs iztrūkums un lai valdība kaut kā spētu izpildīt savas saistības pret pensionāriem un citiem valsts naudu saņemošajiem. Faktiski mēs šodien esam sanākuši, lai līdz galam izstrēbtu… Ja mēs runājam tēlaini, kā jau divi iepriekšējie runātāji to pierādīja, mēs esam sanākuši, lai izstrēbtu to putru, kura jau pirms vairākiem gadiem tika ievārīta. Proti, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. un 2005. gadā inflācija mūsu valstī sāka celties, mēs, daudzi politiķi – arī es tajā skaitā –, aicinājām un rosinājām ieviest dažādus mehānismus, lai šo inflāciju apkarotu, taču toreizējais premjerministrs notiekošo argumentēja tā, ka tā esot tikai tāda īslaicīga, varbūt nepatīkama bērnu apaukstēšanās slimība, jo gan jau viss būšot labi. Šodien mums gadskārtējā inflācija ir virs 16 procentiem, budžeta ieņēmumi ir krasi samazinājušies, un mums tagad ir jāveic drastiski pasākumi, lai mazinātu budžeta izdevumus. Domājot par šiem grozījumiem, es runāšu gan par to saturu, gan par formu. Es sākumā pateikšu pāris vārdu par formu. Proti, mēs visi labi zinām, ka valdība šos budžeta grozījumus pieņēma slēgtās sēdēs. Tas faktiski ir nebijis gadījums, kopš mūsu valdības sēdes laikam 2002. gadā kļuva atklātas, ka valdība, lai apspriestu to, kas notiks vai nenotiks ar nodokļu maksātāju naudu, par visiem šiem jautājumiem notur slēgtas sēdes. Šodien es uzdevu jautājumu finanšu ministram par iemesliem, kāpēc ir šī slepenība saistībā ar budžeta grozījumu pieņemšanu. Un ministrs atbildēja: „Nē, tas jau ir tādēļ, lai ministri varētu brīvi izteikties, lai nebūtu, kā saka, tās aiztures. Lai varētu izteikt varbūt arī kādu skarbāku vārdu, lai tur nebūtu preses pārstāvju, lai tur nebūtu citu novērotāju, kas varētu presē varbūt atspoguļot nelabvēlīgā gaismā kāda ministra izteikumu. ” 2003. gadā daudzi no mums arī toreiz strādāja Saeimā vai valdībā, un toreizējais premjers Repše pieņēma lēmumu, ka visiem ministriem ir jāsamazina savu ministriju izdevumi par 5 procentiem. Un toreiz, kā mēs atceramies, presē bija ļoti liels, kā saka, bezmaz vai skandāls. Toreiz runāja, ka ministri, kas tur bija… runāja par to, ka ministros parādīsies zvēri, kad viņi argumentēs, kāpēc viņiem ir vajadzīgi tādi vai citādi izdevumi. Un pat premjers – rets, varbūt pat nebijis gadījums mūsu valsts vēsturē – bija tikpat skarbs vai pat vēl skarbāks pret savas partijas ministriem nekā pret citiem… Kāpēc? Tāpēc, ka viņš saprata toreiz: ja ministrijas nesamazinās savus izdevumus, nebūs naudas, ko izmantot pensiju palielinājumam, kas tajā laikā bija nepieciešams, jo tajā laikā sociālais budžets bija ar deficītu (No zāles dep. A. Rugāte: „Nekāda deficīta nebija tajā laikā!”), nevis ar pārpalikumu. Tātad mēs varētu gaidīt – ja Godmaņa kungs ir noturējis slepenas sēdes –, ka ministri būs ļoti plēsušies, ka ministriju tēriņi būs krietni samazināti un ka tie būs pat vēl zemāki, nekā bija toreiz. Bet tagad paskatīsimies uz faktiem. Apaļos skaitļos runājot, plānotie budžeta izdevumi 2008. gadā tika samazināti par 300 miljoniem latu, un ir divas pozīcijas, kur šī nauda tika ietaupīta. Faktiski tikai divas pozīcijas! Tā pirmā pozīcija ir skaidri izlasāma skaidrojuma rakstā, kas nāk līdzi budžeta grozījumam; proti, tiek paredzēts samazināt līdzekļus Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai aptuveni 155 miljonu latu apmērā. No 300 miljoniem latu 155 miljoni tiek ietaupīti uz attīstības projektu rēķina. Kas notiek ar pārējiem 150 miljoniem latu? Ja mēs tagad skatāmies uz plānoto budžeta pārpalikumu, tad redzam, ka 2008. gadam mēs visi šeit apstiprinājām budžetu ar 161 miljona latu pārpalikumu. Turpretī šajos grozījumos mēs lasām, ka jaunais plānotais budžeta pārpalikums būs tikai 8 miljoni, – tātad otri 150 miljoni latu ir paņemti no plānotā budžeta pārpalikuma. Tādējādi viss tas, ko premjerministrs un finanšu ministrs stāsta, ka tur esot bijušas lielas debates, ka ministri ļoti cietuši… Paskatieties uz šīm sejām! Tur neviens nav saplēsies! Tur neviens nav neapmierināts! Tur es pat neredzu kādu negulējušu, jo tā nauda nav ņemta no ministriju budžetiem! Tā nauda ir ņemta no plānotā budžeta pārpalikuma un no Eiropas Savienības fondiem. Viss! Ja mēs skatāmies, kas reāli ir paņemts no ministrijām, tad es aicinu visus ieskatīties mūsu valsts pārvaldes struktūrā. Vai jūs zināt, cik mums valstī ir ierēdņu vietu? Mūsu valstī ir teju 30 tūkstoši ierēdņu pa visām ministrijām. 30 tūkstoši! No visām šīm ierēdņu vietām maija beigās bija aizpildīti 27,5 tūkstoši vietu, tātad ir 2,5 tūkstoši lieku vietu. Kolēģi! Tie no jums, kuri ir iedziļinājušies šajā dokumentā… Un es ticu, ka pat pozīcijas deputātiem nav bijis laika to izdarīt, jo, kā es saprotu, arī pozīcijas deputāti nav bijuši iesaistīti šajā procesā… Tas viss ir noticis Ministru kabinetā, un Saeimai tur nav nekādas daļas! Vai jūs zināt, cik ierēdņu vietu ir reāli likvidēts no 2,5 tūkstošiem? Es jums pateikšu šo skaitli: 17 vietas kopsummā par 130 tūkstošiem latu! Vārdu sakot, nekas nav izdarīts no tā, kas premjeram būtu bijis jāizdara. Viņam bija „jāžmiedz” valsts aparāts, jo valsts aparāts ir tas, kas noēd nodokļu maksātāju naudu. Bet ministri to nav darījuši! Viņi nav pildījuši savu uzdevumu! Viņi ir samazinājuši plānoto budžeta pārpalikumu, un viņi ir atteikušies no Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektiem, kurus nevar realizēt. Tātad tas, ka ir jāsamazina budžeta izdevumi, ir skaidrs. Tas mums visiem bija skaidrs jau aprīlī, kad mēs zinājām pirmā ceturkšņa rezultātus. Mēs zinājām, ka aptuveni 300 miljoni latu būs jāmazina, un tas ir tas, kas šodien tiek darīts. Pret to nav iebildumu, vienīgais iebildums ir tāds, ka tik vēlu to dara. Un šis iebildums no opozīcijas puses ir tāds, ka tad, ja mazina budžeta izdevumus, tas ir jādara saprātīgi, tad tam būs arī efekts nākotnē. Mazinot līdzekļus uz budžeta pārpalikuma rēķina, tam būs īslaicīgs efekts, jo nākamgad tāda pārpalikuma vairs nebūs, no kurienes smelt naudu. Arī izdevumu mazināšanai uz Eiropas Savienības fondu apguves rēķina būs īslaicīgs efekts, jo – Dievs nedod! – mēs to naudu vispār varam neatgūst. Tas nozīmē, ka tie būs vēl vieni 150 miljoni, kuri turpmāk būs jāfinansē un kuri palielinās budžeta deficītu nākotnē. Ministri paši ir padarījuši sev grūtāku darbu, gatavojot jau 2009. gada budžetu. Tātad vienoti tas bija jādara! Mūsu iebilde: tas bija jādara jau agrāk! Un arī avots, kur ir atrasti ietaupījumi, nav īstais avots. Šim avotam bija jābūt atsevišķajās ministrijās. Mēs varam redzēt, ka tajās slepenajās sēdēs, kur mēs nezinām, kas tur īsti notika, diez vai ir bijusi kāda villošanās, jo vai tad ministram ir kāda bēda par to, ka neapgūst kaut kādus tur abstraktus līdzekļus vai samazina budžeta pārpalikumu? Tas viņam neko nemaksā! Tas viņa ministrijas darbiniekiem neliedz naktī gulēt. Un, lūk, tas ir tas nepareizais! Mums ir jāiestājas par mūsu valsts aparāta ierēdņu štata vietu samazināšanu. Mēs zinām, ka tur ir 2,5 tūkstoši neaizpildītu vietu, un šajos budžeta grozījumos ministri ir pierādījuši, ka viņi spēj ietaupīt 130 tūkstošus latu no 300 miljoniem, samazinot 17 no 2,5 tūkstošiem ierēdņu štata vietu. Vispār ņemot, šis ir nekvalitatīvi paveikts darbs! Mums tas nebūtu jāpieņem, bet būtu jāsūta ministriem atpakaļ, lai viņi kaut vai slēgtā un slepenā sēdē… kaut vai citā pilsētā, kuru mēs nezinām, šos grozījumus pārstrādā un tad lai nāk atpakaļ uz Saeimu ar dokumentu, kur ministriju tēriņi ir reāli ietaupīti un kur nodokļu maksātājiem no tā būtu arī kāds labums. Es aicinu neatbalstīt šos budžeta grozījumus. Paldies.".
- 2008_07_15_a-seq31 language "lv".
- 2008_07_15_a-seq31 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
- 2008_07_15_a-seq31 mentions Q822919.
- 2008_07_15_a-seq31 mentions Q193089.
- 2008_07_15_a-seq31 mentions Q458.
- 2008_07_15_a-seq31 mentions Q4399225.