Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq29> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq29 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq29 number "29".
• 2008_07_15_a-seq29 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq29 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq29 spokenAs 49.
• 2008_07_15_a-seq29 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es gribētu sākt tā personiski: cilvēka dzīvē, gluži tāpat kā valsts dzīvē, ir lielas un mazas lietas. Šo mērogu spilgti parādīja aizvadītā nedēļa. Tā nu liktenīgi un ļoti labi sakrita, ka mūsu Finanšu ministrijā, mums slīpējot un pārbaudot katru samazināmo skaitli budžetā, pa logiem no agra rīta līdz vēlam vakaram neapvaldāmi nāca iekšā Dziesmu svētki. Mēs pavērām logus plašāk. Ailēs un ciparos bija redzams, kā summējas problēmas, cik skaudrs būs šā gada ekonomiskais līdzsvars. Bet svētki runāja par lielākām dimensijām, kuras ailēs nav ierakstāmas. Tāds spēka apliecinājums ir reti kurai Eiropas tautai un reti kurai valstij, un paldies par šo spēku. Paldies no sirds! Šis apliecinājums ir viens no svarīgiem fona faktoriem, kā dēļ es aicinu ar optimismu diskutēt un pieņemt šā budžeta grozījumus. Pirmo reizi budžets ir ar tik daudzām mīnusa zīmēm. Ar vislielāko samazinājumu visos atjaunotās neatkarības gados. Kāpēc šobrīd tā jārīkojas? Te nu es atkal gribētu runāt par lielajām lietām. Inflācija, iekšzemes kopprodukta kritums, globālā energoresursu un pārtikas preču sadārdzināšanās… Tie visi ir savstarpēji ietekmējoši, savstarpēji saistīti nelineārās ķēdes faktori. Beidzot esam visi brīva kapitālistiska tirgus dalībnieki, un beidzot piedzīvojam to, kas šim tirgum ir tik ļoti raksturīgs. Manis pieminētās lielās problēmas ir skārušas praktiski ikvienu valsti, kura izvēlējusies šādu attīstības ceļu. Sliktā ziņa ir tāda, ka nav kādu vienu universālu zāļu pret šo problēmu kombinācijām, bet labā ziņa ir tā, ka ikreiz brīvā tirgus ekonomika ir ļāvusi atspirgt pēc analogiem satricinājumiem. Un vēl viens labais faktors. Mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Šīs milzīgās struktūras stabilizē mūsu nākotnes izredzes. Mēs neesam vieni, bet mums jābūt pašiem. Neviens labāk par mums pašiem nenoteiks budžetam prioritātes, tāpēc man ir svarīgi to akcentēt. Es varu pieprasīt samazinājumu visam, bet tikai tā – un tas ir izdarīts –, lai tas saudzētu pensijas un pabalstus, lai tā būtu reālistiska attieksme pret veselības darbinieku un skolotāju algām. Tātad šī budžeta ietaupīšana notiek tādēļ, lai neciestu konkrētas iedzīvotāju grupas. Es gribu jūsu uzmanību īpaši vērst uz to, ka sociālā budžeta palielinājums ir plānots 86,9 miljonu latu apmērā, teju 51 miljonu latu atvēlot vecuma pensiju palielinājumam un papildus nepilnus 6 miljonus – invaliditātes pensiju nodrošināšanai. Papildu līdzekļi paredzēti arī vecāku pabalstiem – 26,4 miljoni latu, maternitātes pabalstiem – 2,5 miljoni latu, slimības pabalstiem – 5,3 miljoni latu, bezdarbnieku pabalstiem – 6 miljoni latu. Dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pieaugs par 10 miljoniem latu, līdzekļi akcīzes nodokļa atmaksāšanai zemniekiem par izlietoto dīzeļdegvielu ir palielināti par pusotru miljonu. Procentu maksājumi. Studiju un studējošo kreditēšanai klāt dosim vēl 800 tūkstošus latu. Un joprojām pirmo klašu skolēniem būs brīvpusdienas. Palielinājums ir paredzēts arī ekonomiskās darbības atbalstam, un es nekādi nevaru piekrist tukšajiem vārdiem, ka šie grozījumi esot vērsti pret valsts attīstību. Ja atbildīgs dārznieks izzāģē nokaltušos ābeles zarus, viņš nevēršas pret ābeles attīstību, kur nu vēl pret ražu. Nerealizēto un neakceptēto Eiropas fonda projektu valsts līdzfinansējuma atlikšana un svītrošana ir neattīstīto, iekavēto ideju „izzāģēšana”, turpretī simtiem citi labi vai pat izcili projekti tiek turpināti. To realizēšana dod galveno ražu, kas vajadzīga mūsu ekonomikai, – pievienoto vērtību. Šajos projektos nav izsvītrots neviens cipars. Mēs protam atšķirt lielās lietas no mazajām. Mums ir svarīgi turpināt valsts eksporta veicināšanu un uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu, kas jau tiek darīts ar attiecīgu atbalsta programmu, kura apstiprināta šajā valdībā un tiek realizēta ar Hipotēku bankas starpniecību. Savukārt zemais iekšzemes pieprasījums ir veicinājis ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos, un, lūk, tirgus pats savā ziņā palielina eksportu un mazina importu. Strādājot pie budžetā paredzēto tēriņu samazināšanas, esmu vairākkārt norādījis uz nepieciešamību efektivizēt mūsu valsts pārvaldes institūciju darbu. Es negribu teikt, ka tam būs liela ietekme tieši uz šāgada budžetu, bet uz nākamā gada budžetu – noteikti. Arī aicinājums samazināt vakantās štata vietas tomēr jau ir devis rezultātus, un visās ministrijās, kā arī to padotībā esošajās iestādēs tas ir darīts. Tādā veidā mēs esam atraduši iespēju samazināt valsts pārvaldes aparātu par 493 vakantajām vietām, un kopā ar administratīvajiem un citiem izdevumiem tas viss patiesībā dod 58 miljonu latu ietaupījumu. Tomēr es esmu pārliecināts, ka, plānojot arī 2009. gada budžetu, mums būs ļoti nopietni jāatgriežas pie šā jautājuma, pārskatot ierēdņu un darbinieku skaitu, viņu slodzes un funkciju atbilstību veicamajiem uzdevumiem. Bet arī šajā gadījumā es gribu uzsvērt: zāģēsim nokaltušos zarus, nevis ražojošos! Štata vietu skaitlisks samazinājums nav pašmērķis. Ir jāapzinās, ka tās nav likvidējamas bez valsts pārvaldes attiecīgo funkciju pārskatīšanas. Šādā veidā būtu veicināma ne tikai efektīvāka valsts pārvaldes darbība, bet arī efektīvāka finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole un paveiktā darba novērtējums. Valstij attīstoties un paplašinot savu dalību dažādās starptautiskajās organizācijās, iepriekšējos gados ir palielinājies valsts iestāžu ierēdņu un darbinieku skaits. Taču arī uzskatu, ka būtu maldīgi neievērot valsts pārvaldes aparāta palielinājuma negatīvās tendences, piemēram, paškritikas trūkumu un darba produktivitātes mehānisku, nevis kvalitatīvu pieaugumu. Šis ir īstais brīdis domāt par inovācijām gan valsts, gan privātajā sektorā, par jaunu tehnoloģiju ieviešanu un būtisku darba ražīguma celšanu. Nauda, darbaspēks un tehnoloģijas – tās visas ir lietas, kuras jāmāk sasaistīt kopā arī jebkurā mazā valsts iestādē. Vēlos uzsvērt, ka šis ir attīstības budžets. Mūsu izvērtējamie grozījumi nerada izmaiņas Latvijas ārējo saistību izpildē ne attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, ne attiecībā uz līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektos un Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā. Es savu uzrunu pabeigšu ar līdzību par pašreizējo situāciju: bija negants pērkona lietus, kas pielēja pilnu Lielo estrādi ar ūdeni, bet pagāja pavisam neilgs brīdis, un sākās visskaistākais koncerts šajos svētkos. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_07_15_a-seq29 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq29 speaker Atis_Slakteris-1956.
• 2008_07_15_a-seq29 mentions Q822919.
• 2008_07_15_a-seq29 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq29 mentions Q4294791.
• 2008_07_15_a-seq29 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq29 mentions Q458.
• 2008_07_15_a-seq29 mentions Q7184.