Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2008_07_15_a-seq27> ?p ?o. }

• 2008_07_15_a-seq27 type Speech.
• 2008_07_15_a-seq27 number "27".
• 2008_07_15_a-seq27 date "2008-07-15".
• 2008_07_15_a-seq27 isPartOf 2008_07_15_a.
• 2008_07_15_a-seq27 spokenAs 66.
• 2008_07_15_a-seq27 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie deputāti! Klātesošie! Valdība nāk ar priekšlikumu – izdarīt izmaiņas budžetā. Faktiski tas ir laikam trešais, vismaz tuvākajā pagātnē trešais, mēģinājums (es ceru, ka šoreiz tas būs pozitīvs) samazināt budžetu. Ir tikuši sperti jau divi šādi ekonomiskas nepieciešamības noteikti soļi — 1995. gadā un 2003. gadā. Un nu šāds solis tiek sperts arī tagad – 2008. gadā. Ja atļausiet, es mēģināšu raksturot situāciju kopumā – kāpēc tagad mēs nākam ar šādu priekšlikumu un kāds ir iemesls visam tam. Pirmais jautājums – vai vispār ir nepieciešams budžetu mainīt samazinājuma virzienā? Tad, kad šāgada budžetu plānojām – faktiski tas bija 2007. gada trešais ceturksnis, kad plānojām šāgada budžetu –, kopprodukta pieaugums mums vēl arvien bija izsakāms ar divciparu skaitli – tas bija 10,9 procenti. Gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tas vēl bija divciparu skaitlis Latvijā, un visi apgalvoja, ka tas ir ļoti augsts kopprodukta attīstības temps. Neskatoties uz to, jau 2007. gadā valdība un Finanšu ministrija, prognozējot budžetu 2008. gadam, ievēroja zināmu konservatīvismu, proti, plānoja, ka 2008. gadā tomēr būs pazemināts kopprodukta pieaugums – līdz 7,6 procentiem. Jautājums – vai varēja tajā laikā prognozēt, ka kopprodukta pieauguma temps samazināsies vēl straujāk? Tas ir samērā atvērts, diskutabls jautājums. Taču pati tendence, ka valdība 2008. gada budžetu tomēr plānoja samazinājuma virzienā, parāda to, ka valdība, pārmantojusi iepriekšējās valdības pilnvaras, jau bija tam gatava. Skaidri redzams, ka tie antiinflācijas pasākumi, tie soļi, kas tika sperti 2007. gada sākumā, bija vērsti uz to, lai nepieļautu ekonomikas pārkaršanu. Es minēšu dažus… Atcerēsimies – 10 procentu piemaksas, paaugstinātās nodevas, īpašie nodokļi par luksusa automašīnām… Tie bija vērsti uz to, lai tomēr pēc iespējas risinātu galveno uzdevumu – nepieļaut ekonomikas pārkaršanu, nepaaugstināt inflāciju. Neapšaubāmi, bija pilnīgi skaidrs, ka šie soļi atstās iespaidu uz patēriņu. Tas, ka valdība bija gatava, regulāri sekojot līdzi budžeta izpildei un kopprodukta attīstībai, koriģēt budžetu, bija skaidrs jau labu laiku iepriekš. Jautājums bija tikai viens: kad ir tas pareizais brīdis to darīt? Tātad jautājums, uz ko man būtu jāatbild, ir – vai šis ir tas brīdis, kad mums to darīt? Vai tas nav novēlots vai nav sasteigts? Gribu atbildēt sekojošo. Ņemot vērā, ka valdības spertie soļi bija vērsti uz patēriņa mazināšanu, jau ir pirmie signāli, ka budžetā ieņēmumi no tiem nodokļiem, kas ir saistīti tieši ar patēriņu, mazināsies, kā tas arī pierādījās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli kā galveno patēriņa nodokli. Un samazinās arī finansējuma avoti. Ja runājam par banku finansējuma pieejamību, tad jāteic, ka tā strauji samazinās gadu no gada – no pagājušā gada, kad bija 89 procenti, tā samazinājusies līdz pat 10 procentiem šā gada pirmajā ceturksnī. Faktiski tie cipari, kurus mēs ieraudzījām attiecībā uz kopprodukta pieaugumu pirmajā ceturksnī, – 3,3… Mēs redzam, ka privātais galapatēriņš pie mums faktiski ir samazinājies līdz nullei pagājušā gada pēdējā ceturksnī un ir bijis tikai 2,3 procenti šā gada pirmajā ceturksnī. Importa samazinājums mums ir no 15 procentiem līdz pat 29 procentiem – jau ir mīnusā. Var teikt, ka bija pienācis laiks izskatīt jautājumu, vai tā nodokļu bāze, ko mēs plānojam un kas balstās uz patēriņu, – vai tā ir koriģējama un vai līdz ar to ir koriģējama arī mūsu ieņēmumu prognoze un arī izdevumu daudzums. Es negribētu pārāk iedziļināties visās nozarēs. Es domāju, ka jums ir pieejami dati, kas attiecas gan uz aprīli, gan uz maiju, gan arī uz jūniju. Tas, ko mēs redzam, – ka mums ir nepieciešams koriģēt mūsu izdevumus. Un tas nozīmē izdevumu samazināšanu. Ir labs jautājums – vai tā prognoze, ko mēs patlaban jums iesniedzam attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu, nav neatbilstoša esošajai situācijai? Protams, pastāvot ļoti straujai dinamikai, tas nav vienkārši – prognozēt budžetā ieņēmumu daļu, taču es gribētu dažus skaitļus jums minēt. Ja mēs skatāmies, kāda ir tendence attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, tad redzam, ka 2008. gada janvārī–aprīlī (tas ir, janvārī, februārī, martā un aprīlī – četros mēnešos) mēs nodokļu ieņēmumus neizpildījām par 7,23 procentiem attiecībā pret plānu, proti, pret 2008. gada plānu, kurš tika veidots, vadoties pēc 2007. gada faktiem. Janvārī–maijā mēs neizpildījām 6,8 procentus, un janvārī–jūnijā neizpildījām 7,5 procentus. Tas nozīmē, ka faktiski mēs attiecībā uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem esam vairāk vai mazāk tādā līmenī, ka mums būtu pietiekams pamats izdarīt prognozes korekciju, jo nav nekādu ļoti strauju izmaiņu uz vienu vai uz otru pusi, ja mēs runājam par nodokļiem kopumā. Ja mēs runājam par atsevišķiem nodokļiem, tad jāteic, ka šeit ir gan plusi, gan mīnusi, kā es jau vairākas reizes jums esmu teicis. Es vienkārši gribu, lai jūs salīdzinātu mūsu prognozes, jo viens no pārmetumiem parasti ir, ka prognozes turpina būt pārāk optimistiskas. Lūk! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šā gada pirmajos četros mēnešos mums pārpildījās par 9,6 procentiem, pirmajos piecos – par 7,5 procentiem, un pirmajos sešos – par 7,45 procentiem. Kā mēs redzam, mums faktiski iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde attiecībā pret plānu ir vairāk vai mazāk stabilizējusies. Mēs to varam ņemt par pamatu, lai koriģētu vismaz vienu no budžeta daļām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozē bija ļoti augsta latiņa – gandrīz 40 procentu. Tad nu paskatīsimies arī uz izpildi! Janvārī–aprīlī mēs uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi neizpildījām par 5,5 procentiem, janvārī–maijā – par 1,5 procentiem. Un janvārī–jūnijā ir 0,6 procenti mīnusā. Tas nozīmē, ka nav arī vērojama tendence, ka mums ļoti stipri pasliktinātos situācija. Un prognozi mēs esam izstrādājuši konservatīvāku, nekā de facto mums mainās šie nodokļu ieņēmumi. Tas pats attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā jau es teicu, pārpilde ir 7,5 procenti, taču prognozēti ir 5 procenti. Mēs esam pietiekami konservatīvi, ņemot vērā to, ka ekonomikas attīstības tempi ir samazinājušies. Protams, visbūtiskākais jautājums, kura dēļ mēs faktiski nākam pie jums (un tas ir apzināts solis, tas ir saistīts ar patēriņu), ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognoze mums janvārī–aprīlī neizpildījās par 15 procentiem, arī janvārī–maijā – par 15 procentiem. Janvārī–jūnijā diemžēl šis skaitlis ir pieaudzis – ieņēmumu prognoze nav izpildīta par 17 procentiem. Bet prognozējuši mēs esam 21 procenta lielu neizpildi, tāpēc ka mums nav nekāda pamata optimistiski cerēt, ka pie mums kaut kāda iemesla dēļ patēriņš varētu strauji pieaugt. Tāpēc es gribētu nosaukt šos ciparus… Es tos nosaucu viena iemesla dēļ – lai aizstāvētu tās prognozes pamatotību, ar kuru nāk valdība. Ja mēs runājam par akcīzes nodokļa izpildi, arī tad man jāteic, ka faktiskā pārpilde, kura no 8 procentiem, kas bija janvārī–aprīlī, ir noslīdējusi līdz 7,5 procentiem janvārī–jūnijā, ir tomēr lielāka nekā tā, ko mēs prognozējām, – prognozējām 4 procentus. Tas nozīmē, ka pietiekami konservatīvi mēs izskatām situāciju attiecībā uz ieņēmumu daļu. Tam ir zināms pamats, jo mums nav patlaban vēl nekādu indikāciju, ka mēs varētu teikt, ka kopprodukta samazinājums būtu nostabilizējies tiktāl, ka paliktu 3 vai 3,2 procentu līmenī. Tik optimistiski mēs neesam! Par izdevumu daļu. Es domāju, ka finanšu ministrs jums precīzi raksturos izdevumu daļas būtību, sniegs varbūt sīkāku skaidrojumu. Es gribu pateikt no savas puses tikai sekojošo: gribētos drusciņ izvēdināt… nevis izvēdināt, bet… nu, izgaismot to informāciju, kuru es esmu dzirdējis patlaban presē un kura vairāk vai mazāk nāk no opozīcijas, – informāciju par to, kā mēs patlaban veidojam izdevumu daļas samazinājumu jeb samazinām ienākumu prognozi. Tā prognoze faktiski sastāv no trijām daļām. Pirmā daļa ir procentuāls samazinājums (par to ministrs pastāstīs varbūt precīzāk) – gandrīz 6 procenti visām nozarēm, atskaitot varbūt tās lietas, kuras valdība suverēni nekontrolē, – prokuratūru, KNAB, tiesas, Satversmes tiesu. Faktiski samazinājums ir saskaņots ar šīm institūcijām. Tā ka nav pamata apgalvot, ka valdība kaut kādā veidā īpaši vērstos pret tām institūcijām, kas nav valdības tiešā pakļautībā un pārraudzībā. To pašu mēs varam teikt arī par masu informācijas līdzekļiem – radio un televīziju. Mēs nepiemērojam šeit tos pašus procentus. Par tiem samazinājumiem, ko ministrijas ir veikušas. Katrs ministrs šeit ir klāt un varēs jums paskaidrot. Bet pārsvarā tas ir saistīts ar to, par ko mēs jau esam runājuši, – ar iepirkumu samazinājumiem un arī ar štatu samazinājumiem. Patlaban gan mēs samazinām brīvās štata vienības, bet – kopā ar visu finansējumu. Nākamais solis, kas ir 2009. gada budžetēšanā paredzēts, ir līdz 5. augustam samazināt reālās štata vienības vismaz 5 procentu apmērā visā valsts pārvaldē. Otrs finansējuma avots ir saistīts ar samazinājumu veselā virknē īpašu pozīciju, kuras faktiski ir atšifrētas, – enerģētikas politikā (piemēram, naftas rezervju iegādei), kompensācijās – viena daļa, valsts pārvaldes jomā… vārdu sakot, te ir vesela virkne faktu, kuros nevar iedziļināties. Un trešais ir Eiropas fondi. Ar Eiropas fondiem viss ir ļoti precīzi. Mēs nemazinām, neņemam nost tos Eiropas fondus, kurus mēs varam apgūt šogad. To mēs nedarām, un lūdzu mums to nepārmest! Tas, ka mēs nevaram šogad veikt virkni projektu, kurus mēs veiksim 2009. gadā un pārējos šajos gados, – tas neatceļ šo projektu izpildi kā tādu. Un tas attiecas gan uz kohēzijas līdzekļiem (to skaitā arī uz lieliem Satiksmes ministrijas projektiem un uz kohēzijas līdzekļiem saistībā ar vidi), gan arī uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļu samazinājumu. Atkarībā no specifikas tās programmas sadalās divās daļās. Ir konkrētas programmas, kuru izpilde prasa zināmu laiku un sagatavotību. Mēs esam tagad jauno fondu apguves sākuma periodā. Ja mēs 2008. gadā tos neapgūsim, tas nenozīmē, ka neapgūsim tos vēlāk. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Zināma rezervācija mums ir programmā 41. 08. 00, kur ir faktiski paredzēts kofinansējums, ja neparedzēti kāds savus projektus izpilda ātrāk. Tur ir valdībai iespējas arī šos finansējumus pamainīt, ja ir tāda nepieciešamība. Bet nekādā ziņā mums nav tāda pieeja, ka mēs īpaši gribētu Eiropas fondus apgriezt kā tādus. Lūk! Noslēgumā es pateikšu tikai vienu lietu – kāpēc mēs to darām. Lai saprastu, kāda ir galvenā motivācija, kāpēc mēs to darām. Pēc klasiskās ekonomikas likumiem, tad, kad krītas ekonomiskās attīstības temps (tas nozīmē, ka kopprodukts strauji samazinās), valdības uzdevumi ir divi. Pirmkārt, darboties anticikliski. Kā var valdība darboties anticikliski? Samazinot nodokļus. Mēs esam veikuši veselu virkni pasākumu, par kuriem mēs atskaitījāmies, kad bija apritējušas šīs valdības darbības pirmās 100 dienas, informācija par tiem ir pieejama internetā; tie ir pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam. Es negribu to visu te atkārtot – tie skar gan konkurētspēju, gan slimības lapas… Un tagad beidzamās ir naftas rezervju uzglabāšanas izmaiņas. Bet galvenās ir nodokļu likumu izmaiņas, kas ir saistītas ar nodokļu samazinājumu lejupejošā ekonomikas ciklā. Tās veikt ir paredzēts 2009. gadā. Tas mums būs iestrādāts 2009. gada budžetā. Mēs uzskatām, ka 2008. gada vidū mainīt nodokļus nav pareizi kaut vai tā iemesla dēļ, lai tad, kad mēs atskaites gadu beigtu, būtu skaidrs, kāds ir bijis plāns arī saistībā ar šiem grozījumiem. Tas ir viens jautājums. Un otrs ir saistīts ar būtisku situāciju. Ja mums būtu vienkārši tāda lieta, ka galvenā aizdevumu saņēmēja būtu tikai Latvijas valdība (Latvijas valdības nekad nav aizņēmušās vairāk par 7 procentiem ārvalstīs un kopā ar iekšējo parādu – ne vairāk kā 13 procentus), tad mēs, iespējams, varētu atļauties iet arī uz tādu situāciju, ka, lai stimulētu ekonomiku, mēs valdības izdevumus palielinātu. Ir šādas metodes, ko piekopj pasaulē – un to esam arī mēs darījuši 1998. gadā –, kad ir krīzes daudz izteiktākas. Taču šeit situācija ir sekojoša. Kopējais parāds valstij ir vairs ne tie 13 procenti, kas bija valdības parāds, bet 130 procenti, kurus ir aizņēmusies sabiedrība, nevis valdība. Mums ārkārtīgi svarīgi ir ņemt vērā to, ka visas šīs ģimenes – vairāk nekā 200 000 ģimeņu! –, kas ir aizņēmušās naudu sava mājokļa iegādei un citām savām vajadzībām, maksā kredītus atpakaļ ar mainīgu procentu likmi. Šī mainīgā procentu likme ir ļoti būtiski atkarīga no tā, cik sabalansēts ir mūsu valsts budžets. Inflācija, kā mēs redzam, pamazām, pamazām, pamazām iegūst tādu tendenci, ka tā mums vairs neaug tik straujos tempos, un 2009. gadā būs vēl arī papildu sociālie pasākumi, kas būs saistīti ar jauno tarifu ieviešanu, bet, ja mēs, neraugoties uz visiem šiem pasākumiem, nesabalansēsim budžetu, tad mums tomēr nav nekāda pamata uzskatīt, ka mūsu valsts kredītreitings paliks tāds, kāds tas ir. Un, ja samazināsies mūsu valsts kredītreitings, tad līdz ar to samazināsies kredītreitings arī mūsu banku sistēmai. Ja samazināsies kredītreitings mūsu banku sistēmai, tad automātiski pieaugs visas tās procentu likmes, ko maksā vairāk nekā 200 000 ģimenes Latvijā. Šīs mainīgās procentu likmes tad pieaugs! Un, ja tās pieaugs, tad būs grūtāk valdībai veikt tos uzdevumus, kuru izpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautsaimniecisku vidi, lai visi, kas ir ņēmuši šos ilgtermiņa kredītus sev tik vajadzīgo lietu iegādei, spētu tos atmaksāt. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nerīkojamies tādā klasiskā veidā, kādā parasti rīkojas valdības, ja ekonomikas temps ir lejupejošs jeb krītošs. Tad parasti valdības veic tikai divas lietas: samazina nodokļus un palielina izdevumus. Savukārt pretciklā, proti, tad, kad pieaug ekonomika, ir jārīkojas otrādi: nodokļi ir vai nu jāpalielina, vai jānotur uz vietas un jāsamazina izdevumi. Šeit balansēšana ir nepieciešama tādēļ, lai mēs varētu nodrošināt mūsu kredītspēju – kredītu atmaksāšanas spēju ne tikai valdībai, bet visiem, visiem kredītņēmējiem. Tāpēc es tiešām aicinu gan pozīciju, gan opozīciju izskatīt mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka laiks, kādā mēs nākam ar grozījumiem, ir adekvāts. Es mēģināju šeit vairāk vai mazāk parādīt, kāpēc mēs to darām tagad un kāds pamats to darīt ir tagad, vadoties no mūsu prognozēm un no to reālās izpildes. Aicinu atbalstīt šos grozījumus šā galvenā uzdevuma dēļ. Paldies. (Aplausi.)".
• 2008_07_15_a-seq27 language "lv".
• 2008_07_15_a-seq27 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q822919.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q211.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q4294791.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q193089.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q8436.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q1092499.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q1021632.
• 2008_07_15_a-seq27 mentions Q2498135.